Izlaidums! Kāpēc ir svarīgi to svinēt, un kā to labāk darīt

Prioritārs ir bērns, nevis sevis cildināšana

“Parasti svētki asociējas ar ko patīkamu – baudīt, priecāties, smieties, jokoties, interesanti pavadīt laiku sarunās vai aktivitātēs. Bet tāpat kā visam, arī svētkiem ir sava ēnas puse,” teic ārste psihoterapeite Laura Valaine.

No cilvēka attīstības skatpunkta izlaiduma uzdevumu varētu definēt kā ar noteiktu vecumu saistītu normatīvu uzdevumu, kas balstīts uz sabiedrības gaidām par noteiktiem atskaites punktiem, kuri būtu jāsasniedz noteiktos dzīves brīžos. Piemēram, bērnudārza beigšana, pamatskolas izlaidums, vidusskolas absolvēšana, augstskolas beigšana,

laulības, bērnu piedzimšana utt. Katrs šis atskaites punkts nes līdzi statusa vai lomas pārmaiņas, kas palīdz funkcionēt veiksmīgāk. Izlaidums simbolizē unikālu un nozīmīgu pāreju cilvēka dzīvē. Izlaidumā svinam sasniegto un pārvarēto, tas ir beigu un jauna sākuma simbols – pabeigts un noslēgts kāds dzīves posms. Šo notikumu vēlamies svinēt kopā ar tiem, kas palīdzējuši un bijuši blakus šajā ceļā – tie ir vecāki, klasesbiedri, draugi, skolotāji. Reizēm vecākiem bērnu izlaidums ir īpašāks nekā pašiem mācību iestādes absolventiem. Tas vecākiem asociējas ar dažādiem notikumiem savā un bērna dzīvē. Izlaidumā atceramies, kā mūsu bērni izskatījās, sākot skolu, kam viņi gājuši cauri, kā gājis mācībās, kā viņi izauguši pa šo laiku. Tie ir arī vecāku svētki, jo tikai kopā šis viss bijis iespējams! Īpaši Covid-19 pandēmijas laikā – vecāku nopelns un iesaiste bijusi nozīmīga, un saprotams, ka vecākam bērna izlaidums sajūtās ir arī kā savs izlaidums. Tomēr te svarīgi noturēt robežu – prioritārs ir bērns! Apsveiciet bērnu un reizē priecājaties arī par sevi, bet svarīgi, lai jūsu prieks neaizēno bērna prieku. Reālie stāsti mēdz būt emocionāli sāpīgi – 

izlaidumā mamma teic, ka nevis viņa bērnam dāvinās puķes, bet bērnam jādāvina puķes viņai, jo viņas dēļ viņš vispār ir un viņas dēļ ir spējis mācīties. Daudz skumju un nevērtības izjūtas nes šāda pozīcija. 

Vecākiem savs lepnums jāizrāda, priecājoties par bērnu un stiprinot kopības izjūtu. Pretējā gadījumā bērni dzīves laikā pārstāj svinēt un priecāties, jo nejūtas kā svarīgākie savos svētkos. Taču tas ir tik būtiski – spēt izbaudīt svētkus kā savējos.

Pamatskolas izlaiduma nozīmīgums

Pamatskolas beigas visbiežāk iezīmējas ar posmu, pēc kura bērnam parādās lielākas izvēles –  jāizraugās tālākā mācību vieta pēc savām prasmēm, interesēm un iespējām. Tāpat skolas beigšana pietuvina pieaugušo dzīvei, un pusaudžiem tā ir vilinoša – tajā ir šķietami vairāk iespēju, brīvības, pats varu darīt, ko gribu. Ņemot vērā izlaiduma daudzšķautņainību, skolēns piedzīvo emociju karuseli – no prieka līdz bēdām. 

Izlaidums aktualizē arī jautājumus par dzīves vai savas būtības jēgu – kā sevi izpaust, kāpēc man ir nepieciešams šis dzīves posms, lai varētu doties tālāk. 

Atrast dzīves jēgu ir viens no būtiskākajiem pusaudžu vecumposma uzdevumiem. Šā iemesla dēļ izlaidums var būt arī emocionālu krīzi radošs notikums – jādodas tālāk, bet trūkst iemaņu. Bērns var attapties situācijā, kad nezina, ko darīt tālāk. Nesaprot, uz kuru pusi pēc tam doties. Ierastā loma – būt pamatskolēnam –, lai cik reizēm grūta, tomēr ir drošība, jo zināma. Sāksies nezināmais, un tas rada trauksmi. 

Daļa vecāku pauž skarbu viedokli – kas tad tas pamatskolas izlaidums ir, nekas īpašs. Kad būs vidusskolas, augstskolas izlaidums, tad atnāksim ar puķēm vai kaut ko organizēsim. 
Lai vieglāk saprast arī pamatskolas izlaiduma nozīmi, iedomāsimies mazu bērnu. Viņš ir kaut ko paveicis, piemēram, sazīmējis pilnu lapu ķeburu, un skatās uz jums, vecākiem, ar platām, gaidošām acīm. Tajās rakstīts – vai jūs priecāsieties un apstiprināsiet manus sasniegumus? Vai jūs leposieties ar mani? Ja bijusi pieredze, ka vecāks spēj izprast to, cik daudz piepūles un pacietības bērnam šāds darbs prasījis, vecāki leposies, samīļos, pasmaidīs bērnam. Tā viņam tiek mācīts, ka tas, ko es daru un spēju, ir nozīmīgs. Es esmu spējīgs, ar mani var lepoties. Es pats ar sevi varu lepoties. Tas pats ir ar izlaidumu. Es to izdarīju – pabeidzu skolu, vai tu ar mani lepojies? Ar ko tieši tu lepojies? Svarīgi būt atklātiem, neliekuļot. Ja bērns nav teicamnieks, neslavēt viņu par atzīmēm. Paslavējiet par centību, par neatlaidību, par spējām izturēt grūtības un nepadoties. Ja bērns ir viltnieks, kas prot, kā mēdz teikt, izspraukties caur adatas aci, tā ir dzīvei svarīga īpašība – spoguļojiet to. Un lepojieties. Tas nāk dabiski, ja protam lepoties arī ārpus lieliem svētkiem.

Svinību psihoemocionālie ieguvumi 

Rituāli un svinības iezīmē nozīmīgus mirkļus mūsu dzīvē. Jo lielāks notikums, jo spožāk to gribam svinēt. Ģimenes rituāli, tostarp svētku svinēšana, dod dažādus psihoemocionālus ieguvumus, piemēram, palīdz ar sevi lepoties un priecāties, nostiprināt attiecības un izveidot kontaktu ar saviem tuvajiem, atslēgties no ikdienas. Arī kopīgai maltītei ir sociāla loma – tā saved visu ģimeni kopā, vieglāk veidojas sarunas. Tāpat būtiska svētku sastāvdaļa ir dāvanas, tās noslēdz “dodu-saņemu” ķēdi, veido attiecības.

Nerunāšana, kas “sabojā” svētkus

Visticamāk, katram lielākā vai mazākā mērā bijusi pieredze, kad svētki šķietami “sabojājas” – tuvojas svētki, krājas spriedze, un pašā spriedzes kulminācijā, kas ir neilgi pirms svinību sākuma, notiek emocionāls izvirdums, un visa ģimene sastrīdas. Aizvainojums, dusmas, vilšanās ir tie, kas sabojā svētkus. Tas notiek tad, ja realitāte neatbilst mūsu gaidām un mēs nespējam pieņemt citādu iznākumu. Tādās situācijās ir svarīgi iedziļināties savās gaidās – par kādiem svētkiem es sapņoju? Ar ko man asociējas perfektie svētki? Vai tie ir reāli piepildāmi? Ja ir, tad kā to varētu realizēt? Ja nav, tad kā izskumt par nepiepildāmām vēlmēm? 

Izlaidumu organizēšanas kontekstā problēma ir nerunāšana. Mēs steigā aizmirstam izstāstīt savas asociācijas ar svētkiem, ko mēs vēlamies, par ko jūtamies patīkami, kas mums rada bažas. Sagaidām, ka citiem ir tādas pašas gaidas kā mums. Aizmirstam bērnam pajautāt, vai un kā viņš gribētu svinēt. Ēdiens, apģērbs, puķes un viss cits sāk dominēt, un svētkos neviens vairāk negrib skatīties viens uz otru. Spraigajos brīžos aicinu atcerēties par vērtību, ko nesat šajos svētkos. Vai tiešām vienu salātu neesamībai jāaizēno bērna un ģimenes svētki? 
Lielāks prieks par izlaidumu būs tiem skolēniem, kas jutuši piederību skolai, bijuši aktīvi iesaistīti mācību procesā vai citās skolas aktivitātēs. 

Skolēni, kas nav jutušies labi skolā, ir bijuši mobinga upuri – vai arī viņu draugi ir ārpus konkrētās skolas –, neizjutīs izlaidumu kā tik īpašu un, iespējams, arī nevēlēsies to apmeklēt. 

Tas, vai bērns (arī vecāks) grib vai negrib izlaidumu, lielā mērā ir atkarīgs no iepriekšējām pieredzēm – kā un vai mēs ģimenē svinam svētkus? Kā notiek svinības – tajās ir patīkama atmosfēra vai mēs paēdam, klusējam un nozūdam istabās, vai pieaugušie piedzeras, sastrīdas un kļūst agresīvi? Reizēm cilvēki saka –  man nevajag citus, es protu svinēt svētkus viens pats. Arī lielais bērns var ieņemt šādu pozīciju – man nevienu nevajag, negribu to pompozumu, pārspīlētību. Iespējams, jūsu bērns ir ar savu dzīves uztveri un tā viņam tiešām nāk dabiski, tomēr biežāk tā ir aizsargreakcija pret sāpīgām izjūtām, kas varētu piemeklēt, ja izrādītu vēlmi svinēt.

Biežākie iemesli, kas bērnos rada nevēlēšanos svinēt izlaidumu

• Kauns. Par sevi, savu izskatu, par saviem vecākiem un citiem radiniekiem, kauns par savām sekmēm, kauns no klasesbiedriem, no vecākiem. Dziļa, patoloģiska kauna cēloņi sākas agrīnā pieredzē, kas bērnam liecina, ka esmu slikts un nepareizs. Šādu izjūtu provocē kritizējoša attieksme, arī sociālas un finansiālas grūtības.

Daudziem bērniem ir kauns par finansiālo situāciju – citi varēs atļauties dārgas, jaunas lietas, bet mums ģimenē nav tādu finansiālu iespēju. Labāk tad nesvinēšu. 

Var būt kauns par savu ģimeni, īpaši, ja kādam no vecākiem ir atkarību problēmas, piemēram, alkoholisms. Kāds būs mans prestižs citu acīs? Īpaši grūti šis aspekts var būt tiem bērniem, kas skolā izveido bravūrīgu, drosmīgu, it kā pašpārliecinātu tēlu, kompensējot to, kā viņi jūtas mājās. Vai otrādi, mājās esmu drošs, bet ģimene un radi redzēs mani skolā – vidē, kur es nejūtos labi.

• Finansiālās iespējas. Bieži vien vecāki pārspīlē ar izlaiduma nozīmīgumu un izvēlas “samesties” pārspīlēti lielas naudas summas. Un reizēm bērni, redzot, ka runa ir par lielām naudas summām, un zinot, ka vecāku rocība ir ierobežota, grib pasargāt viņus no papildu izmaksām. Īpaši, ja ģimenē ir strīdi par finansēm vai citas finansiālas grūtības. Pieredzēti stāsti, kad klases kolektīvā lielākā daļa bērnu ir vecāku pirmās atvases un viņi var plānot lielākus izdevumus, turpretī citi vecāki vairākus mēnešus atliek naudu, jo nevēlas, lai viņu bērns “izkrīt” no šā pasākuma.
• Dusmas un vēlme nostāties opozīcijā. Bērns var iespītēties, ka neies. Īpaši, ja attiecības ar vecākiem ir saspīlētas un vecāki ļoti gribētu, lai bērns piedalās izlaidumā. Dusmas izpaužas ar opozicionāram raksturīgu uzvedību. Pierādīšu, ka es varu izvēlēties, un jūs tur neko neizmainīsiet. Šāds mehānisms lielākoties rodas kontrolējošās attiecībās ar vecākiem, skolotājiem. Tas atstāj vecākus un skolotājus bezspēcīgus – tieši tik pat, cik bērns pats ir juties kādās situācijās. Diemžēl, šķietami uzvarot vecākus, bērns tāpat jūtas vientuļš un nesaprasts, un šāda uzvedība tikai pastiprinās, jo dziļākajā būtībā viņam ir vēlme pēc saprotošiem, pieņemošiem un brīvību dodošiem vecākiem.
• Depresija. Pusaudži, kuriem ir depresija, piedzīvo ne tikai nomāktu garastāvokli, bet arī dzīvesprieka trūkumu, enerģijas samazināšanos un vēl citus simptomus. Depresijas pazīmes ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības izjūta, nespēks, enerģijas izsīkums, nespēja priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu, ir grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus. Bieži ir miega traucējumi – vai nu ir grūtības aizmigt, vai nespēja izgulēties, un miegs nāk visu laiku. Parādās apetītes izmaiņas, kurām seko svara izmaiņas – tas var gan kristies, gan pieaugt. Mainās komunikācija gan reālajā, gan virtuālajā dzīvē – retāk notiek sazināšanās ar draugiem, kas var beigties ar pilnīgu izolēšanos. Šā iemesla dēļ pusaudzis var nevēlēties doties ārpus mājām, satikties un svinēt svētkus.
• Trauksme. Tā ir nepatīkama emocija, kas rodas, ja paredzam nepatīkamu iznākumu un emocijas. Trauksmes rezultātā ir izvaires uzvedība. Trauksme var izpausties dažādos veidos:
  SOCIĀLĀ TRAUKSME. Bērna galvā tā skan šādi – VISI MANI REDZĒS UN UZ MANI SKATĪSIES. Tā ir trauksme atrasties vidē ar citiem cilvēkiem, bailes no tā brīža, kad izsauks vienu pašu saņemt diplomu, un tad visi skatīsies. Bērns iztēlojas, ka, piemēram, pakritīs utt. Man būs kauns, kad tas notiks.
  PANIKAS LĒKMES. Ja bērnam jau bijušas panikas lēkmes līdzīgās situācijās, viņš var nobīties, ka tas var atkārtoties. 
  VESELĪBAS TRAUKSME. Dažiem cilvēkiem trauksmes dēļ rodas, piemēram, vēdera izejas problēmas, un viņi izvairās no pasākumiem un vietām, lai it kā nebūtu vēdera problēmu, tomēr, raugoties dziļāk, tās ir bailes no sociālās vides un emocijām, kas tajā rodas. 
  BAILES. No pašām svinībām un strīdiem, kas būs ģimenē. Īpaši, ja bērns ir jūtīgs, depresīvs, trauksmains. Bērns būtībā skumst, ka nav iespējas piedzīvot priecīgus svētkus, tāpēc atsakās no šīs idejas, lai nebūtu jāskumst par nesasniedzamo veidu, kā atzīmēt dzīves notikumus.

Kā šajās situācijās rīkoties? 

Pavērojiet, kas ar bērnu notiek skolā, kāda ir komunikācija ar skolotājiem, klasesbiedriem, citiem draugiem. Kas notiek pulciņos. Varbūt viņam ir romantiskas attiecības un ir kāds sarežģījums tajās. Pavērojiet, kas notiek mājās – kā parasti svinat svētkus, kā jūsu bērns tajos jūtas utt. Aprunājaties ar bērnu, sākot sarunu ar novērojumu, piemēram, esmu pamanījis, ka tu saki, ka negribi iet uz izlaidumu. Un tad jāmēģina izpētīt, kas rada šo izjūtu. Iespējams, ar vienu sarunu nebūs līdzēts, taču jābūt pacietīgiem un neatlaidīgiem.
Depresijas un trauksmes gadījumā svarīgi vērsties pēc profesionālas palīdzības pie ārsta – bērnu psihiatra, ārsta psihoterapeita vai ģimenes ārsta.

Ar ko rēķināties, plānojot un svinot izlaidumu?

• Vienmēr pārrunājiet izlaiduma plānus ar pusaudzi – kādas ir viņa gaidas no izlaiduma? Kā viņš gribētu svinēt, ko gribētu ģērbt utt. Ņemiet vērā bērna temperamentu, vēlmes, situāciju skolā. Pēc tam varat salāgot vēlmes ar iespējām.
• Ja ir vairāki bērni, tad svarīgi, lai viņiem visiem ir līdzvērtīgas izlaiduma svinēšanas iespējas. Bieži dzirdēti stāsti, ka uz skolēna izlaidumu atnākusi tikai mamma un tāpat ar lielu piespiešanos, savukārt uz brāļa/māsas izlaidumu bija saaicināti visi radi, uzorganizēta liela balle un pirktas jaunas svētku drēbes. Tā ir traumējoša pieredze, kas atstāj nospiedumu – es neesmu tik svarīgs, mani sasniegumi nav nozīmīgi.
• Svētki prasa lielu enerģiju, būšanu tonusā un spēju adaptēties, pielāgoties, būt cilvēkos. Tas paņem resursus. Svarīgi ar to rēķināties gan pirms svētku svinēšanas, gan pēc tam. Ir pusaudži, kuri ļoti vēlas socializēties, tomēr pēc tam viņiem vajag laiku, lai atjaunotu savus resursus. Aicinu ņemt to vērā, lai bērnam neveidojas tieksme izvairīties no svētkiem tikai tāpēc, ka pēc tam nebūs iespēju atgūties.

Kas ir svarīgākais svētkos? 

Viss atkarīgs no vērtībām, ko esat ielikuši bērnā no mazotnes. Svētkos galvenais ir dāvanas vai kopā būšana? Protams, kopā būšana neizslēdz dāvanas, arī tā ir nozīmīga svētku sastāvdaļa, tomēr aicinu uzsvaru likt uz emocionālām vērtībām – atzīmēt kāda posma beigas, spēt lepoties ar sevi, ka šim posmam ir iziets cauri un iegūtas dzīvei noderīgas zināšanas un pieredze.

Izmantotā literatūra
   • https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5036939/
   • https://theconversation.com/an-anthropologist-explains-why-we-love-holiday-rituals-and-traditions-88462