Skolas maiņa. Kas par to jāzina vecākiem?

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Skolēns” pavasara numura!

Pirmais lielais pavērsiena punkts mazā cilvēka dzīvē ir tad, kad viņš no bērnudārznieka kļūst par skolēnu, pēc tam seko sākumskolas, tad pamatskolas un visbeidzot lielais vidusskolas izlaidums. Katrs šis posms bērnam ir liels notikums no visiem aspektiem, tāpat kā vecākiem, kuri nereti līdzpārdzīvo pat vairāk nekā pats izlaidumnieks. Un arī tad, kad risināms jautājums par jaunas mācību iestādes izraudzīšanos, visbiežāk vecāki metas palīgā, nereti pat nerēķinoties ar sava bērna interesēm.

Kam pievērst uzmanību?

Pašos pamatos šis jautājums ir gluži vienkāršs, ja izvērtē vairākus aspektus. Sākot ar pamatjautājumiem – ko vēlas bērns pats, kādas ir viņa intereses un stiprās puses?

• Svarīgi skatīties, kura skola atbilst bērna personībai, viņa spēcīgajām pusēm, vajadzībām un interesēm. Izvērtējot dažādas mācību iestādes, uzmanību var pievērst vērtībām, kuras nes skola. Vai tās sakrīt ar vērtībām jūsu ģimenē vai vērtībām, kuras vēlaties bērnam ieaudzināt.
• Vienmēr nozīmīgi ir praktiskie aspekti – transports, skolas attālums, dzīvesvieta, finansiālie resursi u.c. Skolas izmērs, skolēnu daudzums klasē, infrastruktūra, siltums un dažādi citi mācību iestādes sadzīves faktori. Svarīgi, lai skolas vide veicina bērna akadēmiskos panākumus, prasmju attīstīšanu. No vecāku puses vēlams būt atvērtiem un komunicēt ar citu bērnu vecākiem par pieredzi šajā skolā, lai labāk saprastu mācību iestādes ikdienu un to, ko sagaidīt no mācībām.
• Svarīgi pavērtēt arī ārpusstundu aktivitātes, kuras piedāvā skola – vai un kādas iespējas ir iesaistīties papildu aktivitātēs, apmaiņas braucienos utt. Piemēram, kādas papildu aktivitātes vidusskolā padara šo laiku piepildītāku un atmiņām bagātāku. Dalība sporta un citās sociālās aktivitātēs veido publisko tēlu un asociācijas, ar ko bērns saistīsies citiem, turklāt tas arī lielā mērā var ietekmēt viņa labsajūtu un piederības izjūtu skolai.

Atceries!
Bērna intereses un spējas varbūt ne vienmēr sakritīs, tādēļ svarīgi atrast ceļu, kā šīs intereses salāgot ar viņa spējām.

Divi grāvji

Skolas maiņa ļoti ātri var kļūt par sarežģītu jautājumu, ja vecāka un bērna redzējums atšķiras un ģimenē ir komunikācijas grūtības. Nav sarunu par vēlmēm, emocijām, mērķiem, sapņiem un realitāti. Bieži vecāki “iejaucas” par daudz, jo vēlas, piemēram, lai bērns iet pareizajā skolā – ar labu prestižu, ar kādu konkrētu ievirzi utt. 

Vecākam ir svarīgi, lai bērns mācītos kādā labā Valsts ģimnāzijā, bet skolēns atnāk un paziņo, ka mācīsies arodvidusskolā, jo grib apgūt konkrētas prasmes. Ja vecāks šajā brīdī ir pārliecināts, ka bērna izvēle noteikti ir nepareiza, un, neizzinot viņa motīvus, uzspiež savu gribu vai noniecina bērna vēlmi, tad tas ir stāsts par vecāku pašu, viņa personību un pārdzīvojumiem. Taču skolas izvēles gadījumā pa priekšu jāiet bērna personībai un viņa vēlmēm.  
Tomēr jāizvairās arī no otra grāvja – dari, kā gribi, mēs visu pieņemsim, akceptēsim. Tas nedod robežu un spēju, interešu atspoguļojumu. Bērnam no vecāka nepieciešams saprast, kāpēc un vai viņa izvēle ir pieņemama. Piemēram, bērns stāsta, ka dosies uz matemātikas novirziena klasi. Gudrs vecāks spēs atspoguļot – forši, tev eksaktās zinības bijušas sirdij tuvākas un padevušās. Vai pretēji – interesanta izvēle, jo tu parasti aizrāvies ar vēsturi, svešvalodām. Kas tevi mudina izvēlēties matemātikas klasi? 
Ar šādiem jautājumiem vecāki palīdz bērnam vai nu argumentēt un nostiprināt savu izvēli, vai saprast, ka izvēli vada ar izglītību nesaistīti motīvi.

Vainīgā meklēšana

Vecākiem un arī bērniem nereti svarīgi ir mācību iestādes reitingi, turklāt reizēm vecāki bērna sliktajos akadēmiskajos sasniegumos vaino tieši skolu – slikta skola, slikti skolotāji, tur neko neiemācīja vai neiemācīs. Jā, skolotājiem ir liela nozīme, bet tā ir puse no sasniegumiem. Otru pusi veido bērna motivācija un atbalsta sistēma. Ja ir kāds priekšmets, kurš nepadodas tik labi, vienmēr ir iespējas uzlabot situāciju. Mācīties kopā ar bērnu, piesaistīt privātskolotāju, papildus apmeklēt kursus, konsultācijas. Iespējas ir, jautājums – vai tās izmantojam? 

Komentāri, kas vērsti uz kāda vainošanu, māca bērnam fokusu uz ārējiem faktoriem kā noteicošajiem dzīvē, nevis paša bērna spēju ietekmēt sasniegumus. 

Šobrīd ir īpaši svarīgi, ka bērniem mācām viņa paša ieguldījuma nozīmi savos sasniegumos. Jo dzīvojam tādā laikā, kad iespējas dzīvē atnāk pie tiem, kas spēj uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un drosmīgi par sevi pastāvēt.

Reitingi – jā vai nē?

 Pierādīts, ka tad, ja bērnam ir vairākas izvēles iespējas, kurā skolā turpināt izglītoties, tas viņu pēdējā klasē motivē mācīties labāk, lai spētu labāk konkurēt ar pārējiem un iegūt vietu skolā, kurā tiešām ir vēlme iekļūt. 
Kurā situācijā reitingus ņemt vērā un kad tomēr izvirzīt citas prioritātes? Te

nepieciešams paskatīties plašāk. Ja bērnam ir prasmes un interese par dabaszinībām un viņš vēlas savu karjeru saistīt ar dabaszinātnēm, tad likumsakarīgi ir dot iespēju bērnam mācīties skolā, kur dabaszinībām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un ir labi akadēmiskie sasniegumi, prasīgāki skolotāji. Tad tiešām ir nozīme reitingam.

Tomēr, ja reitingi ir svarīgi vecākiem, lai viņi var lepoties ar bērnu, bet bērna intereses un spējas nesaskan ar skolas profilu, tas var kaitēt skolēnam. 

Šādas situācijas raksturīgas narcistiskiem vecākiem, kuriem bērns ir viņu vēlmju paplašinājums. 
Skola atbilst statusam. Vecāks var lepoties par bērnu, jo viņš iet noteiktā skolā un tātad bērns palīdz saglabāt šo statusu. Zviedru pētnieki secinājuši, ka bērni skolas izvēlē ņem piemēru no saviem vecākiem. Ja vecāki strādā vai izglītojas noteiktā jomā, tas palielina varbūtību, ka bērns vidusskolā izvēlēsies līdzīgu izglītības programmu. Tēviem un dēliem šī saistība ir izteiktāka. Augsti izglītoti vecāki, kuriem ir vienlīdzīgāka attieksme pret dzimumu un karjeras izvēli, pozitīvi ietekmē bērnu izvēli par dzimumam netipisku izglītību. Tātad bērns izvēli vairāk izdara, balstoties uz savām spējām un interesēm, nevis sabiedrības stereotipiem.

Visatļautība vai pārmēru kontrole

Tipiskākās bažas, ko nākas dzirdēt darbā ar pusaudžiem, – nezinu, ko ar savu dzīvi darīšu, nezinu, kur man iet. Bieži vien šādi komentāri dzirdami no bērniem, kuriem trūcis adekvāts viņu spēju spoguļojums. Bērns nesaprot savas stiprās puses, neizprot savas intereses. Vai nu viņš ir virzīts visos virzienos, vai arī viņam ir trūcis šīs virzības. Tātad – visatļautība vai pārlieku liela kontrole. 

Visatļautība ir pretēja bērna interesēm, jo viņam savā attīstībā nepieciešams ietvars, kurā taustīties, vai tas der. 

Dažreiz bērni šādi izsakās, ja vecāki šo ietvaru uzliek pēc savām vēlmēm un nespēj saskatīt, ka šis rāmis galīgi neatbilst bērna personībai. Piemēram, bērns gājis sporta pulciņos, jo tas ir moderni, uzlabo veselību utt. Bet viņš ik pa laikam ieminējies, ka grib iet korī vai kādu mākslas aktivitāti. Vecāki, kuriem bērna vēlme nešķiet nopietna vai viņi to uzskata pat par apkaunojošu, nemainīs šo rāmi. Bērns augs ar sajūtu, ka jāizvēlas tas, ko citi saka. Tas, ko gribu es, nav vēlams. Un ar laiku doma “ko gribu es pats?” paliek tālāk un tālāk no apziņas. Ja šādā situācijā pēkšņi vecāks saka – turpmāko ceļu izvēlies pats! –, bērns, kuram šāda iespēja lielās izvēlēs nekad netika dota, tagad, beidzot pamatskolu, ar lielu varbūtību nezinās, uz kuru pusi doties.

Dažādās vecāku un bērnu pozīcijas

Nākamais jautājums pusaudžiem ir šāds – ja nu es pamēģinu un saprotu, ka man nepatīk? Ko tad? Atbilde ir vienkārša – super, esi par sevi kaut ko sapratis! Vari meklēt nākamo interesi un pārbaudīt to! 
Savukārt vecāki vaicā, kā saprast, ka bērnam tiešām nepatīk tas, ko viņš dara? Kā to atšķirt? 

Vecāki, meklējiet uzvedības modeļus – kad jūsu bērnam parasti kaut kas sāk nepatikt? Uzreiz, kad kaut kas neizdodas? 

Vai jau pēc kāda laika, kad pirmie grūtumi ir izturēti un bērns izjūt nepatiku nevis pret grūtībām, bet pret pašu nodarbi?
Reizēm bērns it kā grib uz kādu noteiktu skolu, bet baidās uz to iet. Baidās, jo būs par grūtu; baidās, ko teiks draugi un klasesbiedri; baidās, ko teiks vecāki un radi. Ja redzat, ka bērns ir nobijies, mierīgi aprunājieties ar viņu, kādēļ tieši šī skola un kādēļ ir bail. Sarunas gaitā sapratīsiet, vai bērnu pamudināt uzdrošināties vai arī palīdzēt tikt cauri sāpīgām izjūtām, jo nav reāli iestāties noteiktā skolā. 
Sarežģītāk ir tad, ja pirms tam vecāki demotivē bērnu – ej uz kaut ko vieglāku, nemokies; būs grūti; tur vajag gudru galvu, bet tev jau nav tik labas sekmes; uz to skolu jau bagāto bērni iet. Bieži vien šie vecāki ir hiperprotektīvi vai arī paši nav uzdrošinājušies spert kādus drosmīgākus soļus dzīvē. Hiperprotektīvie jeb 

pārlieku sargājošie vecāki noteikti ne vienu vien reizi jau pirms skolas maiņas dažādos citos kontekstos uzsver, ka labāk neiet pretī grūtībām, bet no tām izvairīties. 

Vecāks cenšas pasargāt bērnu no nepatīkamām emocijām, taču nodara kaitējumu, jo nepalīdz viņam attīstīt konfliktu risināšanas prasmes, emocionālo noturību un daudz ko citu, kas patstāvīgai dzīvei ir nepieciešams. Vecāks ir trauksmē par bērnu, jo grib it kā tikai to labāko, bet bērna zemapziņā (reizēm arī apziņā) nosēžas – esmu nevarīgs! Ja jau mamma man netic, ka es šajā skolā varētu izturēt, kur man pamats tam ticēt? 
Šajā ziņā spēcīgāka rakstura bērns iespītēsies un aizies šajā “grūtajā” izvēlē, tomēr šī opozicionāra pozīcija ir arī ļoti vientuļa – agrāk vai vēlāk šie jaunie cilvēki attopas sajūtā, ka dzīve ir kā cīņa, ar ko jātiek galā vienam. 

Savukārt tie vecāki, kas teic, ka šo nevajag, jo paši dzīvē nav sasnieguši, projicē savas izjūtas bērnā – būs grūti, necenties. Labi, ja ir bērni, kas šo projekciju iztur un spēj iestāties pret vecākiem. Šādi vecāki vēl reizēm saka: “Kāpēc tev to vajag? Es taču teicu, ka būs grūti. Labu izglītību var dabūt arī vieglākā ceļā utt.” Bērnam šāda pieeja var radīt grūtības dzīves laikā atdalīties no vecākiem vainas izjūtas dēļ – es eju tālāk, nekā mani vecāki ir tikuši, vecāki jau nav priecājušies par manu drosmi, jo nodaru viņiem pāri ar saviem sasniegumiem. 
Vēl vienaldzīgāka un skumjāka pozīcija ir – es nezinu, lai vecāks izvēlas. Bērns šādā situācijā jau ieņēmis bezspēcīgu lomu un visu atbildību par savu dzīvi uzliek uz vecāku pleciem. 

Viņš ir padevies cīņai ar vecākiem par saviem lēmumiem. Arī te savu lomu spēlē hiperaprūpe kā apzīmējums – es esmu nespējīgs un nevarīgs. 

Stumdāms un bīdāms. Bērnam (un arī vecākam) raksturīga spēcīga atkarība no attiecībām ar vecākiem/bērniem, trauksmainīgums. Bieži apkārtējos šāds bērns rada dusmas vai trauksmi, taču abas apkārtējo reakcijas bērnā tikai nostiprina sajūtu, ka viņš ir apgrūtinājums un nespējīgs, ka viņš nevar tikt galā.

Šķiršanās trauksme

Vecākus bažīgus var radīt bērna vēlme mācīties vidusskolā, kas ir tālāk no dzīvesvietas – citā pilsētā, citā rajonā, un bērns pauž vēlmi dzīvot kopmītnēs vai ar draugiem kopā īrēt dzīvokli. Sava veida pretestība, kas rodas vecākiem, ir saprotama, jo var rasties pārdomas par to, kas varētu notikt ar bērnu, vai viņš tiks galā ar visu, vai nesāks aktīvu ballīšu dzīvi, lietot kādas atkarību izraisošas vielas utt. Būtībā vecākiem ir šķiršanās trauksme. Te svarīgi likt kopā reālās iespējas un bērna vēlmes. Bieži vien bērni ir sagatavojuši argumentus, tāpēc tai jābūt argumentētai sarunai ar bērnu, kuras laikā abas puses saprot, kā rīkoties. Un argumenti šajā situācijā ir noteicošais, ne vecāka vai bērna emocijas. 
Tāpat bažīgums iezogas, ja bērns vēlas iet uz skolu, kur ies viņa draugi, tomēr jūs kā vecāks redzat, ka šī skola nav viņam piemērotākā. Pārrunājiet ar bērnu viņa vēlmes, bet atcerieties, ka bērns šajā vecumā vēl nav pietiekami nobriedis, lai tik nozīmīgas izvēles izdarītu pats. Drīzāk varat palīdzēt bērnam iejusties jaunajā vidē un palīdzēt nodrošināt kontaktu ar esošajiem draugiem – esiet atvērti socializēšanās iespējām.

Atceries!

Skolas maiņa ir nozīmīgs pagrieziens, bet aicinu arī nepārvērtēt šo dzīves pagrieziena punktu. Ieklausieties bērnā, pavērojiet viņa stiprās un ne tik stiprās puses, kas viņu motivē un demotivē. Tas ļaus atrast kopīgu valodu šajā jautājumā, un jūs spēsiet bērnam būt atbalsts un palīgs. Bērnam vecāku pretestība un spoguļošana reizēm ir svarīgāka, nekā mēs domājam. Tas viņam palīdz iegūt pārliecību par savu izvēli, un jums, vecāki, drošību, ka bērns spēs tikt galā ar pārbaudījumiem, ko pārmaiņas nesīs.

Izmantotā literatūra:

https://raisingchildren.net.au/pre-teens/school-education/school-choosing-starting-moving/choosing-a-secondary-school
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10494980/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3653409/
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9867028/