Profesore Dace Zavadska: “Lai no dažādiem audzējiem pasargātu vīrieti, pret CPV ir jāvakcinējas zēna vecumā”

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Skolēns” pavasara numura!

Asoc. prof. Dace Zavadska
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore

“Šobrīd pasaulē tiek celta trauksme CPV infekcijas izraisīto audzēju dēļ vīriešiem. Pasaules dati liecina, ka tie ievērojami pieaug. Ar dažādiem rīkiem, tostarp CPV vakcīnu, sieviešu saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pasaulē ir mazinājusies, un arī vīriešu saslimstību ar vairākiem audzēju veidiem ir iespējams mazināt, laikus vakcinējoties pret CPV,” skaidro profesore Dace Zavadska un uzsver, ka tieši tāpēc valsts apmaksāta vakcinācija ne vien meitenēm, bet arī zēniem ir tik ļoti laba un apsveicama ziņa.
 

Lai arī meitenēm Latvijā valsts apmaksāta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu tiek nodrošināta jau vairāk nekā 10 gadus, esam novērojuši, ka vecāki arvien ir maz informēti, kādu potenciālu ļaunumu šis vīruss var nest sev līdzi. Tāpēc vispirms lūgums pastāstīt, kā CPV izplatās.
CPV vīruss ir ļoti sen zināms – ar to var inficēties ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki. Pastāv 150 dažādi vīrusa tipi, no kuriem 40 var izraisīt saslimšanas cilvēkiem, turklāt 13 no tiem ar potenciālu radīt kancerogēnas izmaiņas. Tātad – audzējus izraisoši tipi. Pārējie saistāmi ar dažādām citām saslimšanām, no kuriem biežākās ir papilomas un kārpas. 
Inficēšanās notiek ādas-ādas kontakta un gļotādu ceļā – visbiežāk no mikrotraumām. Inficēšanās bieži notiek caur gļotādām – seksuāli aktīviem cilvēkiem intīmo attiecību laikā. Bet jāatzīmē, ka runa nav par agresīvām seksuālajām attiecībām. 

Inficēties var arī mīlināšanās laikā, pat bez īsta dzimumakta. Tāpēc ir tik būtiski ne vien meitenēm, bet arī zēniem vakcinēties jau pusaudžu vecumā.

Vēl inficēšanās var notikt caur mutes gļotādu, kā arī anālo. Lai arī šī infekcija parasti izplatās tieši intīmo attiecību laikā, jāatgādina, ka ne tikai! Arī mūķenēm mēdz būt papilomas vīrusa infekcijas, arī viņas ir mirušas no CPV izraisītiem audzējiem, nepiedzīvojot dzimumkontaktus.
Par vakcīnu pret CPV pastāv viens liels mīts – ka tas attiecas tikai uz jauniem cilvēkiem, bet, ja tev ir 30, 40 vai vairāk gadu, tad vilciens ir aizgājis un vakcinācijai nav nozīmes. Tā nav! Dzīves laikā cilvēks ar CPV var inficēties vairākas reizes – ir pierādīts, ka vismaz 70–80% cilvēku savas dzīves laikā vismaz vienu reizi ir inficējušies ar CPV vīrusu. Lielākā daļa – pat vairākkārt. Tāpēc arī pieaugušā vecumā gan vīrieši, gan sievietes var vakcinēties pret CPV, lai sevi pasargātu. 
 

Kāpēc šis vīruss tiek uzskatīts par ļoti bīstamu?
Jau minēju, ka ir CPV tipi, kas izraisa papilomas un kārpas. Nereti kārpas dažādos vecumposmos parādās bērniem. Savukārt par papilomām pieaugušie lielākoties izvairās runāt vai stāstīt, jo tās bieži vien ir tieši ģenitālijās. Tās var būt mazas un arī lielas. Mazās dažkārt pamana tikai ginekologs vai cits ārsts. Ja tās ir lielas, ir traucējošas, ļoti nepatīkamas. 

Otra papilomu iecienīta vieta ir balsene, un ar to galvenokārt saskaras bērni. Inficēšanās notiek grūtniecības vai dzemdību laikā no mammas – ja mamma ir inficēta ar kādu no vīrusa tipiem, ne vienmēr tās ir pamanāmas ģenitālās papilomas. 

Ar kancerogēnajiem tipiem līdz pat 80% cilvēku savas dzīves laikā ir bijuši kontaktā. CPV vīruss ir nenormāli viltīgs; tam ir dažādi rīki, ko izmantot, lai izdzīvotu. Piemēram, tas mēdz izdalīt dažādas vielas, lai apmānītu cilvēka imūno sistēmu – vīrusam ir jāizvairās no tā, lai kāds to neiznīdē. Šis vīruss ielien šūnā, un, ja kaut kas ielien šūnā, tad parasti imūnsistēma to pamana. Taču CPV vīruss izdala tādas vielas, lai to nevarētu pamanīt, un šūna neiet bojā. Ja šāda šūna neiet bojā, tad imūnsistēma neredz, ka ir notikusi invāzija. Ja šādā veidā vīruss šūnā lēnām vairojas – persistē –, tad neizdalās tipiskie iekaisuma mediatori, kas palīdz imūnsistēmai saprast, ka kaut kur organismā notiek briesmas. CPV vīruss ir ilgi klusējošs. 

Arī inkubācijas periods (atšķirībā no citām infekcijām) ir garš – simptomi var neparādīties mēnešiem ilgi. Šādā gadījumā vīruss jau ir paspējis izplatīties uz apkārtējām šūnām, un dažiem CPV tipiem viena no īpašībām ir tāda, kas liek mutēt ģenētiskajam materiālam šūnā, un rodas šīs mutētās šūnas – priekšvēža izmaiņas. 
Šis vīruss var turpināt savu ļauno darbu bez jebkādām pazīmēm, neradot cilvēkam sūdzības – izdalījumus, sāpes vai ko citu. Ja vīrietis saslimst ar CPV izraisītu audzēju, diemžēl pat nepastāv skrīnings, lai to konstatētu agrīni. Parasti, kad vīrietis aiziet pie ārsta ar sūdzībām, jau tiek atklāts vēzis, nevis izmaiņas. Sievietēm vismaz dzemdes kakla izmaiņām ir skrīnings, ar kuru var pamanīt priekšvēža izmaiņas.
Infekcija ir lēna, un lielai daļai no mums ar imūnsistēmas palīdzību pamazām izdodas no infekcijas atbrīvoties. Diemžēl 20–30% tas neizdodas. 
 

Cik ilgi vīruss organismā var uzkavēties? 
Bez pazīmēm tie varētu būt divi gadi. Ja ir ilgāk par diviem gadiem, tas noteikti ir sācis visus savus sliktos darbus, un mēs to vienu dienu uzzināsim. 
 

Iepriekš minēji, ka vakcinācija pret CPV ir efektīva arī tad, ja tiek saņemta pieaugušā vecumā. Līdz kādam vecumam ir vērts vakcinēties, lai sevi no šiem audzēju veidiem pasargātu?
Zinātniskie dati arvien atjaunojas, un šobrīd tie liecina, ka vīrieši var vakcinēties visā savas dzīves laikā – vakcīnas efektivitāte nemazinās (1). Sievietēm šobrīd uzrādās, ka efektivitāte saglabāsies, ja vakcīna tiks saņemta līdz aptuveni 55 gadu vecumam (2.-5.). Ja sievietēm vēlākā vecumā risks inficēties ar CPV un attīstīties audzējam samazinās, tad vīriešiem infekcijas risks paliek nemainīgs. Tiesa, biežāka inficēšanās notiek, kad mēs esam aktīvāki attiecībās – ne tikai seksuālās. Tātad tas ir jaunībā. Taču partneru nomaiņa var notikt arī 40 un 50 gados vai vēlāk. 
 

Kad runā par CPV, nereti tiek diskutēts, kurš dzimums kuram tad biežāk šo vīrusu nodod. Kurš tad īsti ir “sliktais”?
Ja skatāmies epidemioloģijas pētījumus, tad redzam, ka sākotnēji tika teikts, ka vīrusu nodod vīrieši sievietēm. Nē! Tagad pētījumi pārliecinoši pierāda, ka ievērojami biežāk CPV sievietes nodod vīriešiem nekā vīrieši sievietēm – 12,3% gadījumos sievietes vīriešiem un 7,3% gadījumos otrādi (6).

Taču nav iespējams pateikt, ka vainojams tikai viens dzimums.
Nē, nekādā gadījumā – vīruss nešķiro dzimumus. Līdz ar to arī ar vakcināciju mums nevajadzētu šķirot. Valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV ir jānodrošina abiem dzimumiem. 

Ar profesori Daci Zavadsku sarunājas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Vecāki bieži mums jautā – kāpēc tad iepriekš valsts apmaksāta vakcīna bija tikai meitenēm? 
Tāpēc, ka pirmās vakcīnas, kas Latvijā bija pieejamas, pasargāja tikai pret 16. un 18. tipu, kas galvenokārt ir atbildīgi par dzemdes kakla vēzi. Šie tipi atsevišķus audzēju veidus spēj izraisīt arī vīriešiem, tomēr ievērojami retāk nekā sievietēm dzemdes kakla vēzi. 
Kad izoperē audzēju, tad ir iespējams izvērtēt un pierādīt, par kuru audzēju kurš CPV tips ir atbildīgs. 

Vēlāk tika reģistrēta deviņvalentā vakcīna – tajā nāca klāt aizsardzība pret vēl septiņiem CPV tipiem, un tieši šie tipi vīriešiem audzējus izraisa biežāk. 

Tāpēc, ja šo konkrēto vakcīnu valsts turpinātu apmaksāt tikai meitenēm, tā būtu uzskatāma par diskrimināciju. 
 

Kāds vecāks mums ir iesūtījis šādu jautājumu: “Vai pēc pirmās potes veidojas jau kaut kāda aizsardzība? Manam pusaugu dēlam ir parādījusies draudzene.” 
Jā, noteikti. Dati par aizsardzības apjomu un ilgtspēju ir pieejami – no nabadzīgākajām valstīm, kur vakcīnas lielākoties tiek dāvinātas, un parasti tā ir viena vakcīna, lai spētu savakcinēt maksimāli daudzus. Un dati liecina: jā, arī viena vakcīna dod labu aizsardzību. 
Jau stāstīju, ka CPV ir infekcija, kas attīstās lēni. Pret tām infekcijām, kas attīstās lēni, visbiežāk uzreiz nav nepieciešams milzīgs antivielu apjoms – pretēji tam, kā tas ir Covid-19 gadījumā. 

Ja ir bijusi kaut viena vakcīnas deva pret CPV un parādījusi imūnsistēmai, kā strādāt, tad brīdī, kad ienāk šis konkrētais ienaidnieks, viena deva sniedz tiešām labu aizsardzību.

Tāpēc pastāv iespēja, ka nākotnē pāriesim uz divām vakcīnas pret CPV devām visiem vecumiem – kad tam būs sakrāti pietiekami daudzi pierādījumi. 
Ir vairāk nekā 200 valstu, kuras šo vakcīnu ir ielikušas savos vakcināciju kalendāros, un mēs esam 58. valsts, kura sākusi nodrošināt CPV vakcīnu kā meitenēm, tā zēniem. Pieprasījums pēc vakcīnas aug, un attiecīgi samazinās tās pieejamība. Lai dotu iespēju, ka pie šīm vakcīnām tiek pēc iespējas vairāk cilvēku, tiek nopietni pārskatīta vienas devas efektivitāte. 
 

Vēl kāda vecāka jautājums: vai vakcīna nozīmē 99% garantiju, ka puisis nedabūs šo vīrusu vai nebūs tā nēsātājs?
Jā. Taču runa ir tikai par šiem noteiktajiem tipiem, kas ir iekļauti vakcīnā. Atgādināšu, ka kopumā ir 13 kancerogēni tipi, savukārt vakcīnā iekļauti deviņi. Zinātne visus tipus vēl nav spējusi ielikt vakcīnā. 
 

Vecāki jautā arī, cik sen zēnus pret CPV vakcinē arī pasaulē?
Pirmie zēnus sāka vakcinēt Austrālija, un tas bija 2013. gads. Tātad kopumā ir uzkrāta jau 10 gadu pieredze zēnu vakcinācijas jomā. Meiteņu vakcināciju valstu kalendāros sāka iekļaut, sākot no 2006. gada, un tā bija pieejama arī pirms tam – varēja vakcinēties par saviem līdzekļiem.   
 

Ko vecāki par šo vakcīnu jautā jums, nākot uz BKUS Ģimenes vakcinācijas centru?
Tai daļai zēnu, kuri nāca uz vakcināciju pret CPV par saviem līdzekļiem – kamēr nebija iespējas saņemt valsts apmaksātu vakcīnu – parasti jautājumu nebija. Lēmums jau bija pieņemts. Tagad, kopš ir iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcīnu, viena daļa šai vakcīnai piekrīt, kolīdz esam piedāvājuši un snieguši informāciju. Tomēr ir arī vēl tāda daļa ģimeņu, kura par CPV neko nav zinājuši un pirms vakcinācijas vēlas informāciju papētīt sīkāk. 
 

Tātad novērojat, ka arvien bieži sastopaties ar to, ka nav zināšanu par CPV?
Jā, jo īpaši puikām. Tas tā ir, ka CPV vakcīna mūsu galvā vairāk ir iesēdusies kā meiteņu vakcīna un kā vakcīna, kas pasargā pret dzemdes kakla vēzi. 
 

Šeit vietā uzskaitīt biežākos audzēju veidus, ko vīriešiem spēj izraisīt CPV. 
Rīkles, mutes un dažādi citi kakla audzēji – runa nav par kakla ādu, bet par iekšējiem audzējiem, kas attiecīgi visai bieži tiek atklāti novēloti, kad audzējs jau nopietni liek sevi manīt, piemēram, vīrietim sāk pazust balss vai ir sajūta, ka rīklē ir svešķermenis. Dzimumlocekļa, anālās atveres audzēji – tie būtu galvenie.
 

Vai zēnu un vīriešu vidū ir kādas riska grupas, kurām īpaši šī vakcīna būtu rekomendējama?
Jā, piemēram, smēķētājiem. Tabaka un smēķēšana mazina lokālo aizsardzību. Vīrusam ir vieglāk pieķerties un iedzīvoties. Arī homoseksuāliem cilvēkiem, arī imūnsupresētiem cilvēkiem. Jebkuram HIV inficētajam, neatkarīgi no vecuma, būtu jāsaņem šī vakcīna – valsts apmaksāta. 

Ja mūsu valstī būtu vakcinēti 90% meiteņu ar divvērtīgo vai deviņvērtīgo vakcīnu, tas ietekmētu arī pārējo sabiedrību. Meitenes neinficētos un neizplatītu infekciju tālāk; tas netieši ietekmētu arī apkārtējos. 

Samazinātos saslimstība ne vien ar ļaundabīgām, bet arī ar labdabīgām kaitēm dažādās vecuma grupās. Taču, ja meitenēm nevar sasniegt vismaz 70% vakcinācijas aptveri, tad netiešais efekts nedarbojas. Pirms Covid-19 pandēmijas meiteņu vakcinācijas aptvere Latvijā lēnām sāka tuvoties šiem 70%, taču pandēmijas laikā tā atkal ir samazinājusies. Latvijai nebija izvēles – valsts apmaksāta zēnu vakcinācija bija jāsāk. 
Starp citu, jau pirms pandēmijas trīs valstis sāka pozitīvu sacensību – kura pirmā panāks dzemdes kakla vēža eradikāciju. Eradikācija nozīmē nevis vienkārši saslimstības mazināšanu, bet pilnīgi tās iznīdēšanu. Tātad trīs valstis – Kanāda, Austrālija un Amerika – sacenšas, kura pirmā pilnībā savā valstī iznīdēs dzemdes kakla vēzi. Vistuvāk uzvarai šobrīd ir Austrālija (7.-9.).

CPV vakcinācija

• Līdz 15 gadu vecumam jāsaņem divas vakcīnas devas. Otrā deva jāsaņem 9 mēnešus pēc pirmās (tas nekas, ja tiek iekavēta otrās devas saņemšana).
• No 15 gadu vecuma jāsaņem trīs vakcīnas devas. Pēc šī plāna otrā deva ir jāsaņem divus mēnešus pēc pirmās, savukārt trešā deva – 3 mēnešus pēc otrās.
  Šobrīd tiek lēsts, ka revakcinācija pret CPV pēc noteikta gadu skaita nebūs nepieciešama – veicot vakcinācijas kursu, aizsardzība tiek prognozēta visam mūžam.

Informācijai 

Valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu šobrīd Latvijā var saņemt meitenes, sākot no 12 gadu vecuma līdz pat 18. dzimšanas dienai, kā arī 12 gadu veci zēni ģimenes ārstu praksēs visā Latvijā.
Plašāka informācija www.cpv-info.lv

Atsauces
1) Giuliano AR, Viscidi R, Torres BN, et al. Seroconversion Following Anal and Genital HPV Infection in Men: The HIM Study. Papillomavirus Res. 2015;1:109-115. doi:10.1016/j.pvr.2015.06.007

2) https://www.canada.ca/en/public-health/services/publications/healthy-living/update-recommended-human-papillomavirus-vaccine-immunization-schedule.html

3) https://www.fda.gov/news-events/press-announcements/fda-approves-expanded-use-gardasil-9-include-individuals-27-through-45-years-old

4) https://www.fda.gov/vaccines-blood-biologics/vaccines/gardasil-9

5) https://hpvcentre.net/

6) Nyitray AG, Lin HY, Fulp WJ, et al. The role of monogamy and duration of heterosexual relationships in human papillomavirus transmission. J Infect Dis. 2014;209(7):1007-1015. doi:10.1093/infdis/jit615

7) https://www.health.gov.au/ministers/the-hon-greg-hunt-mp/media/australia-backs-commitment-to-lead-world-in-eliminating-cervical-cancer

8) https://www.cancercouncil.com.au/research-pt/eliminating-cervical-cancer-in-australia-by-2035/

9)
https://www.thewomens.org.au/news/australia-on-track-to-eradicate-cervical-cancer