Mazgāt veļu vai tusēties ar draugiem? Kas pusaudzim vasarā nāk par labu

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Skolēns” vasaras numura!

10–12 gadi ir vecums, kas tiek saukts par pirmspubertātes laiku, un tajā jau var manīt pusaudžu vecuma pazīmes. Kad ķermenī notiek hormonālās pārmaiņas, var arī manīt izmaiņas bērna uzvedībā. Tomēr ne visiem bērniem pusaudžu vecums būs visgrūtākais – nav tā, ka visiem vecākiem ir jābūt gataviem “zemajā startā”, tomēr lielākoties tas ienes zināmas izmaiņas.

Ar ko pusaudžu vecums tik īpašs

Iespējams, mūsdienu pusaudžu vecāki ir paaudze, kas savulaik ravējusi garās biešu vagas, tāpēc var rasties vēlme pusaudžiem norādīt uz to, kā jaunieši vasaras pavadīja agrāk – “kad mēs augām”. Taču vecākiem ir jāapzinās, ka pusaudžu vecumposms var būt grūts nevis mūsdienu pusaudžu untumu dēļ, bet gan tāpēc, ka šis vecuma posms ir saistīts ar smadzeņu nobriešanu un hormonālajām izmaiņām. Aktīvi darbojas tādi smadzeņu reģioni, kas līdz šim bijuši mazāk aktīvi, piemēram, limbiskā sistēma, īpaši amigdala, kas regulē sociālo komunikāciju, emocijas un atbild par sociāliem apbalvojumiem. Tajā pašā laikā līdz galam vēl nav nobriedis prefrontālais kortekss, kas vada un uzrauga uzvedību, uzmanību un domāšanu. [1]

Kas ir šie stimuli, kas aktivizējas? “Sociālais apbalvojums nozīmē to, ka no attiecībām ar apkārtējiem gūstam pozitīvas emocijas un redzam, ka citi izbauda laiku ar mums, piemēram, smejoties, veidojot acu kontaktu, sarunājoties. Lielākoties pusaudžiem par primāro vajadzību kļūst gūt atzinību no vienaudžiem, mijiedarboties ar viņiem, īpaši ar tiem, kuri viņiem pašiem šķiet interesanti. 

Piesaiste vecākiem nav vairs pirmajā vietā, to aizvieto komunikācija ar vienaudžiem. Tas saistīts ar vienu no galvenajiem pusaudža vecumposma uzdevumiem – atdalīšanos no ģimenes un savas identitātes meklējumiem. Svarīga kļūst piesaiste saviem draugiem, jušanās būt pieņemtam un saprastam, iekļaušanās, piederība grupai. Tāpēc nereti pusaudži kļūst par kādas subkultūras dalībniekiem, jo tas nodrošina piederību, bet piederība un attiecības savā piederības grupā dod sociālo apbalvojumu,” skaidro Romija Krēziņa. Tieši kopā ar vienaudžiem pusaudži mācās socializēšanās prasmes ar apkārtējiem cilvēkiem un tādējādi var gūt šo sociālo apbalvojumu.

Vai ģimene nevar sniegt sociālo apbalvojumu? 

Ģimene var un arī sniedz sociālo apbalvojumu, un tas, starp citu, ir viens no galvenajiem principiem, kas mazos bērnos veicina motivāciju mācīties un attīstīties. Tāpat arī pusaudžu vecumā – pozitīvas attiecības ar vecākiem ir ārkārtīgi būtiskas. Tomēr pētījumi rāda, ka vienaudži, ar kuriem pusaudzis jūtas tuvs un piederīgs, sniedz lielāku “apbalvojumu” smadzenēm nekā vecāki. [2]

Stimuli ir, bremžu vēl nav

Tātad ir zināms, ka pusaudžiem ir vajadzība pēc vienaudžu kompānijas, socializēšanās un piederības, un to nosaka arī tas, ka smadzenēs aktivizējas reģioni, kas piedalās, producējot stimulu meklēšanu un riskēšanu, tomēr vienlaikus vēl nav pietiekami attīstījušās struktūras, kas šīs uzvedības kavē. Tāpēc var būt situācijas, kad pusaudzis ļoti dedzīgi alkst doties uz ballīti, uz tikšanos vai pasākumu ar draugiem, turklāt tik ļoti, ka šķiet – viss pārējais pusaudzi neinteresē. [3, 4] Varētu teikt, ka stimuli strādā ar pilnu jaudu, kairinājumi tiek saņemti ik mirkli, tomēr prasmes un impulsi, kā sevi bremzēt, vēl nestrādā. Ar to arī var skaidrot pusaudžu laika trakulības.

Ģimenes loma pusaudža vecumā

Kur visā šajā paliek ģimene? Pusaudzis taču dzīvo, visticamāk, zem vecāku jumta, lai arī savās izpausmēs jau reizēm uzvedas kā pieaugušais. Ģimenes un vecāku loma arī pusaudžu vecumā ir svarīga, tomēr tā mainās un kalpo kā atbalsts. “Atbalsts pusaudzim nepārprotami ir ļoti svarīgs. 

Lai arī viņš varbūt jau ir vecāku augumā un bravūra ir viņa sabiedrotā, vecāku klātbūtne, izpratne un atbalsts ir ļoti būtiski,” 

mierina Romija Krēziņa. Ja mazam bērnam mamma un tētis ir paši svarīgākie un vecāki viņam māca noteikumus un stāsta, kā uzvesties, kas ir labi, kas ne, tad pusaudžu vecumā jaunieši šīs prasmes jau zina un mācās likt lietā. Vecāka loma pusaudžu vecumā mainās no cilvēka, kas māca un stāsta noteikumus, uz pieaugušo, kas māca cēloņu un seku sakarības, problēmu risināšanu, sarunāšanos un modelē pozitīvas uzvedības.

Komunikācijā ar pusaudzi mazāk nepieciešams mācīt, ko drīkst un ko ne (parasti pusaudži diezgan labi zina, kāpēc vēlos vakaros nevajag staigāt pa ielām), bet vairāk skaidrot, kā tas vecākam liek justies un kādas var būt sekas tam, ja pusaudzis neievēros noteikumus, tajā pašā laikā saglabājot fleksibilitāti un ar cieņu un izpratni ieklausoties arī pusaudža viedoklī.

Pamatvajadzības, kas jānodrošina pusaudzim – arī vasarā!

• Miegs;
• Sabalansēts uzturs;
• Fiziskās aktivitātes.

Primārais, lai ikviens justos labi, ir šīs pamatlietas, un vecāku uzdevums ir pusaudzim tās nodrošināt. Ir jāseko līdzi bērna miega režīmam, jānodrošina sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes. “Mēs nevaram gribēt, ka jaunietis varēs labi funkcionēt arī mentālajā un emocionālajā ziņā, ja viņš būs neizgulējies vai ilgstoši saņēmis nepilnvērtīgu uzturu un viņam nebūs fizisko aktivitāšu. Ja bērns nebūs kārtīgi paēdis, viņam būs divtik grūti veikt ikdienišķas lietas,” teic Romija Krēziņa.

Un, lūk, daži ieteikumi mierīgākai vasarai kopā ar pusaudzi

1. Dod atelpu no skolas
   Šis ir bijis pirmais mācību gads klātienē pēc pandēmijas, un ir redzams, ka tas skolēniem bijis īpaši nogurdinošs. Pusaudži skolā ir gana noslogoti, un ir saprotams, ka pēc mācību gada beigām ir vajadzīga atelpa, īpaši, ja jaunietim ir mācību vai citas grūtības. Ļauj kādu brīdi bērnam atpūsties!
2. Izproti pusaudža vajadzības 
   Jau minēts, ka pusaudža vecums ienes zināmas izmaiņas – ne tikai bērna uzvedībā, bet arī viņa vajadzībās. “Vajadzība pēc vienaudžiem pusaudzim ir vajadzība, īsta vajadzība, nevis iegriba. Laiks, kas ir kvalitatīvi pavadīts ar vienaudžiem (spēļu spēlēšana, sportošana), pusaudzim dod daudz vairāk nekā veļas mazgāšana mājās. Iespējams, izprotot pusaudža laika īpatnības, būs vieglāk pieņemt sava pusaugu bērna uzvedību,” tā Romija Krēziņa.
3. Veido ar pusaudzi atvērtu komunikāciju 
   Pusaudžu vecums ir tas laiks, kad mainās arī veids, kā vecāki sarunājas ar bērnu – komunikācijai ir jābūt atvērtai un abpusēji cieņpilnai. Vecākiem ir jānoskaidro jaunieša viedoklis, jāieklausās tajā. Ja jaunietis jūt, ka vecākam ir laiks viņu uzklausīt, viņam ir vieglāk atvērties. “Ieteikums būtu ne tik daudz lūgt, likt vai nostādīt bērnu fakta priekšā, bet veidot divvirzienu komunikāciju, kad pusaudzis izsaka viedokli un iesaistās lēmumu pieņemšanā, kopīgi meklē risinājumus problēmām,” mudina speciāliste.
4. Izplānojiet vasaras notikumus kopā
   Trīs mēneši ir gana liels laika posms, lai tajā ieplānotu kādas lielākas aktivitātes. Kad elpa no skolas steidzīgā ritma atvilkta, ir laiks piepildīt atvaļinājumu ar lielākām aktivitātēm un izplānot, kāda būs šī ģimenes vasara. “Aizpildiet to ar nometnēm (ir pašvaldības, kas piedāvā bezmaksas dienas nometnes, sporta un mākslas aktivitātes vasarā), ģimenes ekskursijām, braukšanu pie vecvecākiem. Ja ir interese, lielākos pusaudžus var virzīt profesionālajā jomā, apsvērt prakses vai darba iespējas. Protams, atkal to dariet ar bērnu kopā,” atgādina Romija Krēziņa.
5. Vasara – laiks, lai mācītos dzīves prasmes
   “Skolas laikā bērni apgūst pietiekami daudz akadēmisko iemaņu. Vasarā varam attīstīt dzīves prasmes,” stāsta speciāliste. Dzīves prasmes var mācīties gan mājās, deleģējot bērniem dažādus pienākumus, gan nometnēs, gan brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs. Tās var trenēt arī ar dažādiem noteikumiem, dienas plānošanu, laicīgu informācijas nodošanu vecākiem. Vasarā var turpināt attīstīt arī dažādas sociālās prasmes tieši vienaudžu vidū, īpaši ieplānojot pozitīvas, attīstošas aktivitātes kopā ar vienaudžiem.
6. Laiks ģimenei
   Pavadiet laiku kopā! Ja pusaudzis neko negrib, kopīgi meklējiet internetā piemērus pozitīvām aktivitātēm, ko iesākt visai ģimenei kopā (piemēram, meklē ar atslēgas vārdiem “family bonding activities”). Apsēdieties kopā un izrunājiet, kārtīgi izdiskutējiet, kas derēs un patiks tieši jūsu ģimenei. Kopīgi izplānojiet! Lai arī uz āru pusaudzis var neizrādīt sajūsmu par aktivitātēm, ir svarīgi pavadīt kopīgu laiku kā ģimenei.
7. Un kur pa vidu visam esi tu? 
   Tikpat svarīgs (ja ne vēl svarīgāks) ir vecāku kā pieaugušo laiks sev – individuāli, pārī, ar saviem draugiem. “Izmantojiet tos pašus ieteikumus, kas doti pusaudžiem – rūpējieties par savu miegu, pilnvērtīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Piepildiet savu dzīvi ar pozitīvām lietām! Jūs spēsiet labāk parūpēties par bērnu vajadzībām un veidot labākas attiecības ar viņiem, ja būsiet apmierināti ar sevi un savu dzīvi. Kopiet attiecības ar partneri. Viena vecāka ģimenēs kopiet attiecības ar citiem sev apkārt esošajiem pieaugušajiem. Meklējiet sociālo atbalstu, nepalieciet tikai vecāka lomā, atvēliet laiku sev un meklējiet veidu, kā varat socializēties ar sev interesantiem un atbalstošiem pieaugušajiem,” neiestrēgt tikai vecāka lomā aicina Romija Krēziņa.

Viņš tikai slīpē ielas… ko tas dod bērnam?

Pat, ja vecākam šķiet, ka bērns vasaras laikā neko attīstošu un noderīgu nedara, tikšanās ar vienaudžiem bērna attīstībai var dot gana daudz. Lūk, ko pusaudzis mācās saskarsmē ar vienaudžiem.

• Attiecību veidošana;
• Problēmsituāciju risināšana;
• Sarunāšanās un sarunas uzsākšana (jūs taču varat iedomāties, cik tas var būt grūti!);
• Savu jūtu paušana, izstāstīt, kā es jūtos, paust sajūsmu un savus iebildumus;
• Sadarbošanās prasmes (nokavējām vilcienu – nu kopīgi jāizdomā, kā labāk rīkoties);
• Sociālo stimulu novērošana, atpazīšana, nolasīšana – novēro, kā citi reaģē, kādas ir citu jūtas (viņa izskatās apvainojusies uz mani, nez kāpēc tā?).

Liec aiz auss! 

Pusaudzim socioemocionālā attīstība un savas identitātes meklēšana ir vieni no svarīgākajiem vecumposma uzdevumiem, un to veicina kvalitatīvi pavadīts laiks ar vienaudžiem.

Kā panākt vienošanos par mājas darbu veikšanu? 

Atslēgas vārds ir kopīga plānošana un atvērta komunikācija. “Ar pusaudzi sarunājamies citādi nekā ar mazu bērnu. Vajadzētu arī pajautāt pusaudža viedokli. 

Protams, ne jau formātā “vai tu gribi man palīdzēt”, jo atbilde, visticamāk, būs – nē. Var pusaudzim stāstīt: tu tagad ilgāku laiku būsi mājās, es sagaidu, ka vasarā tu darīsi ko lietderīgu, palīdzēsi mājas solī. Kā tu man varētu palīdzēt mājās?” sarunu ieskicē Romija Krēziņa. Tas ir arī jautājums par to, kādi pienākumi pusaudzim ir deleģēti līdz šim. “Ja jaunietim nekad neviens līdz šim nav licis mazgāt traukus, protams, būs pretestība. Tiem mājas darbiņiem, kas jaunietim jau ir līdz šim bijuši, vasarā noteikti nevajadzētu pazust, īpaši, ja jaunietis ir mājās. Iespējams, ka daži pienākumi var nākt arī klāt, bet par tiem būtu laikus jāvienojas,” klāsta speciāliste.

Ja bērns izvairās no vienaudžiem 

Sēdēšana mājās, nevēlēšanās sarunāties, netikšanās ar draugiem – tie ir signāli, kas var norādīt, ka jaunietim ir kādas problēmas un tam ir jāpievērš uzmanība. Ja bērns neveido sociālos kontaktus dzīvē, bieži vien viņš šīs draudzības izveido videospēlēs, kas nodrošina vajadzību pēc socializācijas un komunikācijas ar vienaudžiem. Tas var kompensēt šo vajadzību, bet vecāku izaicinājums ir samērīgi – samērīgi! – ieinteresēt viņu kvalitatīvi un saturīgi pavadīt laiku arī ārpus mājas.

Miegs un ne-miegs 

Cikos pusaudzim vasarā jāiet gulēt?

Vasarā noteikti miega režīms būs atšķirīgs nekā skolas laikā, taču arī vasarā ir savas robežas. Aiziet vēlāk gulēt vasaras laikā ir pilnīgi pieļaujams, bet – kā jau ar visu – tam ir jābūt samērīgam laikam, nevis trijos vai četros no rīta. Laikā, kad sāk satumst, mums vajadzētu iet gulēt.
 

Vai bērnu celt no rīta augšā?

Ja pusaudzis ir aizgājis gulēt jau līdz ar vasaras rīta gaismiņu, viņu modināt no rīta nevajadzētu. Labāk, lai bērns izguļas, jo miega laikā atjaunojas smadzenes. Lai gan pusaudžiem negribas tērēt laiku gulēšanai, šajā vecumposmā pietiekams miegs un izgulēšanās ir viena no svarīgākajām lietām. Pusaudžiem rekomendējamais miega laiks ir 8–10 stundas. [5]

Vai varu izslēgt wifi, lai bērns dotos gulēt?

Interneta izslēgšana jau būtu kā galējais solis un sods, kad ar sarunu nav līdzēts. Vispirms labākais būtu ar bērnu izrunāties – izstāstīt, kāpēc miegs ir tik svarīgs. Sarunās ir būtiski uzklausīt pusaudzi un saprast, kāpēc viņš tik ilgu laiku pavada nomodā. Iespējams, bērns tiešām cenšas iemigt! Dažreiz pusaudži nevar aizmigt, jo viņi izjūt trauksmi, daudz domā par dienas notikumiem, par draugiem. Vajadzētu saprast, vai bērnam nav problēmu ar miegu. Te var arī parādīties fizisko aktivitāšu trūkums – ja bērns būs pavadījis dienu aktīvi, viņam būs arī labāks miegs.

Pusaudzis neatnāca mājās laikus

Kur nu vasara bez ballītēm! Bet ko darīt, ja no ballītes vai vienkārši pusaudzis nepārnāk mājās laikus? Lūk, rīcības plāns vecākiem situācijai. Nultais solis laikam būtu – dziļi ieelpot un tikai tad ķerties pie situācijas risināšanas. 

1. Paskaidro bērnam, ka ir noticis pārkāpums. Iespējams, ierasties 15 minūtes vai pat stundu vēlāk viņam neliekas nekas traks, bet vecākam ir mierīgi jāpaskaidro, ka vēlā nakts stundā arī 15 minūtes ir nopietns kavējums.
2. Saproti jaunieša sajūtas un skatu uz situāciju. Varētu teikt apmēram šādi – es zinu, ka iepriekš esi nācis mājās ar nokavēšanos, bet šis ir vēls vakars, un es uztraucos. Iespējams, bērns par vecākiem un viņu sajūtām vispār nav domājis. Būtu ļoti labi saprast apstākļus, kādos bija bērns, un viņa domas.
3. Nevispārini! “Tu esi bezatbildīgs, tu vienmēr kavē, kas būs, ja tu kavēsi darbu, nepabeigsi augstskolu” – šie ir vispārinājumi, kas nemaz nepalīdz. Runā par to, kā tas ir licis justies tev. “Man iešāvās prātā doma, ka ar tevi ir noticis kaut kas slikts; man ienāca prātā doma, ka tu mani necieni.” Izsaki savas sajūtas un domas, situāciju nevispārinot.
4. Izsakies par lietām, kas ir redzamas un zināmas. Nesaki – tu kavē, jo jūs noteikti dzērāt, jo biji kopā ar sliktajiem jauniešiem no skolas un jūs darījāt kriminālpārkāpumus… Redzams ir tas, ka jaunietis ir nokavējis tikai 15 minūtes. Nerunā par saviem pieņēmumiem!
5. Meklējiet risinājumu. “Man ir grūti tev šobrīd uzticēties, bet es gribu tev uzticēties. Kā tu domā, kā mēs varam šo risināt? Man palīdzētu, ja tu nākamajā reizē būtu mājās divas stundas ātrāk…” Visticamāk, jaunietis iebilstu pret šīm divām stundām. Tad vecāki var atkāpties uz vienu stundu, tādējādi rodot kompromisu un radot vietu diskusijai.

Sekām par jebkādu pusaudža pārkāpumu ir jābūt adekvātām un samērīgām. Piemērā par 15 minūšu kavēšanos sekas nebūs samērīgas, ja sekos mēnesi garš aizliegums satikties ar draugiem. Var mēģināt prasīt jaunietim ieteikt, kā viņš risinātu šo situāciju, bet var piedāvāt savu soda mēru. Svarīgi, lai sods būtu jūtams un pamanāms, bet ne tāds, kas bojā bērna un vecāka attiecības.

Vecāks vagars vai visatļāvējs?

Un tomēr ir viedoklis, ka vasara taču ir atpūtai. Kā vecākiem nešaustīt sevi par to, ka no pusaudža ir pretestība; par to, ka arī vasarā bērnam ir pienākumi, noteikumi, kamēr “visiem citiem gan vecāki atļauj visu!”? Vislabāk to saprast varēs, sarunājoties ar pusaudzi. Visticamāk, vecāki ir uz pareizā ceļa, ja cenšas izprast jaunieti un nav tā, ka pusaudzis visu laiku visam saka “nē”. Protams, ir normāli, ka pusaudzis reizēm aizmirst izdarīt savus pienākumus, paveic tos vēlāk, bet ir lieliski, ja bērns piedāvā arī savus variantus, kā risināt problēmas. 

Atceries, ka robežas pusaudzim pamazām kļūst fleksiblākas, tās tiek definētas sarunājoties, bet tāpat ir svarīgas. Tāpat neaizmirsti pamanīt, kad darbiņi ir izdarīti, un pozitīvi atsaukties uz to, iespējams, piešķirt kādu privilēģiju. 

Lai gan vecāki sagaida, ka darbiņi tiks izdarīti, un bieži vien domā “man par šo neviens paldies nesaka”, tādā veidā veicinām jaunieša vēlēšanos iesaistīties un sadarboties arī tajos pienākumos, kas viņam neliekas interesanti un patīkami.
“Pats svarīgākais ir attiecības un komunikācija. Neviens netīrs šķīvis nav tā vērts, lai ķertos klāt apvainojumiem vai aizvainojumiem un attiecību bojāšanas, – tas ir tikai netīrs šķīvis. Ja jaunietis spēj ar jums runāt, ik pa laikam spēj izveidot ar jums jauku sarunu, diskutēt, iebilst un apmainīties ar domām – ar jums un jūsu pusaudzi, visticamāk, viss ir kārtībā,” ceļa vārdus mierīgai un piedzīvojumu bagātai vasarai teic Romija Krēziņa.

Atsauces
   1. Walker, D. M., Bell, M. R., Flores, C., Gulley, J. M., Willing, J., & Paul, M. J. (2017). Adolescence and Reward: Making Sense of Neural and Behavioral Changes Amid the Chaos. The Journal of neuroscience : the official journal of the Society for Neuroscience, 37(45), 10855–10866. https://doi.org/10.1523/JNEUROSCI.1834-17.2017
   2. Morningstar, M., Grannis, C., Mattson, W. I., & Nelson, E. E. (2019). Associations between adolescents’ social re-orientation toward peers over caregivers and neural response to teenage faces. Frontiers in behavioral neuroscience, 13, 108.
   3. Steinberg, L. (2017). A social neuroscience perspective on adolescent risk-taking. In Biosocial Theories of Crime (pp. 435-463). Routledge.
   4. Casey, B. J., Getz, S., & Galvan, A. (2008). The adolescent brain. Developmental review, 28(1), 62-77.
   5. https://www.sleepfoundation.org/teens-and-sleep