Iepatikušās mācības mājās? Izglītības ieguves dažādās formas

Par to, kādas nianses jāņem vērā vecākiem, ja ģimene vēlas bērnu turpmāk mācīt citā, nevis ierastajā klātienes formā,  bezmaksas žurnālā "Mammam un Tētiem. Skolēns"  stāsta Maksims Platonovs, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks un Kontroles nodaļas vadītājs, un Daina Žurilo, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe.

It kā mācies skolā, bet uz skolu neej

Saskaroties ar izmaiņām skolēnu dzīvē šajā pavasarī, bieži vien realizētās attālinātās mācības tiek sauktas par tālmācību vai mājmācību. Interesanti, ka Izglītības likumā šāds jēdziens “attālinātās mācības” nemaz nepastāv. Šis jēdziens tika iedzīvināts tikai saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 ietekmē. Kā skaidro Maksims Platonovs, forma, kādā Latvijas skolās notika mācības šā gada pavasarī, bija parastās mācības, kas tika pielāgotas tā brīža situācijai.

Tāpat speciālists skaidro, ka šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie A, B un C mācību modeļi, kas paredz, kā šajā rudenī var tikt organizētas mācības, ir jāskatās kontekstā ar epidemioloģisko situāciju valstī. Skolai sadarbībā ar dibinātāju ir jāpieņem lēmums, kuru no modeļiem tā realizēs. Iespējams, ka nākotnē termins “attālinātās mācības” tiks klasificēts klātienes mācību paveids un atspoguļos veidu, kā, vadoties pēc situācijas attīstības, var tikt realizētas mācības.

 

Mācību formas, kuras paredz Izglītības likums

Izglītības ieguves formas ir noteiktas Izglītības likumā, un saskaņā ar to Latvijā šobrīd var tikt realizētas piecas dažādas izglītības ieguves formas: klātiene, neklātiene, tālmācība, pašizglītība un izglītība ģimenē. 
 

    1. Klātienes mācības. Izglītības ieguves forma, ar kuru saprotam parastās mācības skolā un kas ir izplatīta visvairāk. Skolēns izglītības saturu apgūst mācībās klātienē skolā, dabā vai, piemēram, piedaloties mācību ekskursijā.
 

    2. Tālmācība. Izglītības ieguves forma, kādā skolēns izglītības iestādes izstrādātas mācību programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot iestādes piedāvātus īpaši strukturētus mācību materiālus. Skola veic skolēna mācību sasniegumu vērtēšanu. Mācības notiek, izmantojot dažādus tehniskos un elektroniskos saziņas līdzekļus un īpašu mācību elektronisko vidi. “Par tālmācību nav uzskatāmas šajā pavasarī valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā organizētās attālinātās mācības. Ņemot vērā, ka tālmācības izglītības ieguves formā skolēnam ir gan jāgrib, gan jāmāk mācīties, tātad jāspēj pašorganizēties, ir kritiski izvērtējama tās piemērotība sākumskolas vecuma bērniem,” stāsta Maksims Platonovs. Visbiežāk tālmācība vidējās un pamata izglītības iegūšanai ir maksas izglītības ieguves forma, izņemot gadījumus, kad pašvaldības, kas organizē arī izglītības ieguvi tālmācībā, finansē izglītības ieguves procesu. Lai gan  tālmācībā var mācīties no 1. līdz pat 12. klasei, tomēr visbiežāk to izvēlas  skolēniem no 7. klases.
 

    3. Izglītība ģimenē jeb mājmācība – izglītības forma, kad vecāki paši māca bērnus mājas apstākļos un paši ir atbildīgi par to, ko viņi māca un kā realizē mācību procesu. Mājmācība šobrīd ir pieļaujama gan pirmsskolas izglītības pakāpē, gan pamatizglītības 1.–6. klasē. Lai būtu pamats sākt mājmācību, ir nepieciešams speciālistu atzinums, ka veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegta izziņa, vai psiholoģisku iemeslu dēļ, ko apliecina psihologa atzinums, bērnam ir nepieciešami īpaši apstākļi, kurus izglītības iestāde nevar nodrošināt.

Viens no mājmācības augstākajiem mērķiem ir gūt prieku no mācībām. Brīnišķīgi, ja tas izdodas. Taču, ja mamma kļūst par dusmīgo skolotāju, kas visus dzenā, tad, visticamāk, tas nav tā vērts.

Tāpat vecākiem ir jāgarantē gan piemērota vide, gan ģimenes atbalsts bērna apmācībai. [2] Lai sāktu izglītības ieguvi ģimenē, bērnam ir jābūt reģistrētam mācību iestādē. Tāpat vecākiem ar skolu ir jāvienojas, kā tiks novērtēti izglītojamā mācību sasniegumi mācību gada laikā. Tas, piemēram, var būt klātienes skolas apmeklējums un kontakts ar skolotāju reizi vienā vai divos mēnešos. Ja vecāki vēlas, lai viņu bērns iegūtu izglītību ģimenē, vecākiem ar atbilstīgu iesniegumu jāvēršas skolā, kurā reģistrēts viņu bērns. Mājmācības galvenā atšķirība no pārējām formām ir tā, ka to nenodrošina skola, bet gan vecāki.
 

  4. Neklātiene. Visbiežāk šo formu saista ar jauniešiem un pieaugušajiem, kuriem ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku iemeslu, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ nav iespēju apmeklēt skolu pilna laika klātienes izglītības programmas apguvei un kuri ir gatavi daļu izglītības satura apgūt patstāvīgā darbā. Klātienē, visbiežāk darba dienu vakaros, mazākā apjomā notiek mācību priekšmetu stundas, konsultācijas un temata noslēguma pārbaudes darbi.
 

  5. Pašizglītība – izglītības forma, kurā izglītības programmas saturs tiek apgūts ārpus skolas. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenu izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu. Piemēram, šobrīd tiek pieļauts, ka pašizglītības veidā gada laikā pilngadīga persona (eksternis) var apgūt valsts vispārējās izglītības standartu prasībām noteikto izglītības satura daļu, lai:

a) iegūtu vai uzlabotu vērtējumus pamatizglītības mācību priekšmetos un iegūtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības ieguvi;

b) iegūtu dokumentu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības izglītības programmā;

c) kārtotu valsts pārbaudījumus.

Ņem vērā! 

Valsts noteiktie pārbaudes darbi skolēnam, kurš izglītības programmu apgūst vai nu mājmācībā vai tālmācībā, būs jākārto tāpat kā visiem pārējiem – dodoties uz mācību iestādi un pildot tos klātienē, izņemot gadījumu, ja skolēns no valsts pārbaudes darbu kārtošanas būs atbrīvots. Tas attiecas gan uz diagnosticējošajiem darbiem, gan centralizētajiem eksāmeniem.

Tas, ko vecāki saka saviem bērniem un kādu vērtējumu par viņiem sniedz, pēc tam ir tas, ko bērns par sevi domā un kā sevi uztver.

Izglītības obligātums 

Lai arī kādu izglītības ieguves formu vecāki izvēlētos savam bērnam, vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, ko paredz likums. Latvijā obligāta ir bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2019. gada publisko pārskatu 2019./2020. mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs nereģistrētie obligātā izglītības vecuma (5–18 gadu) bērni. Iemesli, kas tiek minēti, kāpēc bērni neapmeklē mācību iestādi, ir visdažādākie, bet par daļu no bērniem pašvaldība nav noskaidrojusi iemeslu, kāpēc bērni nemācās.
 

Cik maksā tālmācība? 

Cenas par vidējās izglītības iegūšanu tālmācībā ir dažādas, sākot no apmēram 40 eiro mēnesī. Iespējams, jārēķinās arī ar atsevišķu iestāšanas maksu tālmācības skolā.

 

• Interesanti 

Atestāts par vispārējo vidējo izglītību, ko izsniedz par programmas apguvi tālmācībā, ir tāds pats, kā apgūstot minēto izglītības programmu klātienē. Vienīgā atšķirība ir atestātā norādītajā apgūtās izglītības programmas kodā. Protams, ja skolas nosaukumā ir vārds “tālmācība”, tad tas būs skaidrs, ka tā realizē programmas šādā veidā, taču ir skolas, kuru nosaukumā vārds “tālmācība” nav minēts, bet kuras realizē tālmācības programmu.

Ieteikums vecākiem sarunās ar pusaudžiem būtu vairāk klusēt, klausīties un uzdot jautājumus.

Ja bērns ilgstoši slimo

Mājas apmācība nav atsevišķa izglītības forma, bet tā saistāma ar izglītības ieguvi mājās vai ārstniecības iestādē un ir paredzēta ilgstoši slimojošu bērnu apmācībai. Ja bērns veselības stāvokļa dēļ ilgāk par mēnesi nespēj apmeklēt skolu, mācības tiek organizētas bērna dzīves vietā (slimnīcā, ja bērnam veselības stāvokļa dēļ būs tajā jāpaliek ilgāk par divām nedēļām). Maksims Platonovs norāda, ka šiem bērniem primāra ir atveseļošanās, tāpēc ir noteikti ierobežojumi bērna mācību slodzei: 1.–4. klasē tā nedrīkst pārsniegt trīs stundas dienā un sešas mācību stundas nedēļā, bet 5.–12. klasē četras stundas dienā un astoņas mācību stundas nedēļā. Vienlaikus jāņem vērā, ka, bērnam slimojot, ja veselības stāvoklis to atļauj, daudz vajadzēs apgūt pašam saviem spēkiem.

Skolas psihologa skatījums: tālmācībā, mājmācībā vai klātienē?

Domājot par dažādām izglītības apguves formām, Daina Žurilo, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe, neieteiktu raudzīties uz izglītības formām kategoriski un uzsver, ka katrā no tām var atrast savus plusus un mīnusus.
 

Formās, kas nav tradicionāli jau pierastā klātienes forma, var iemācīties jaunas iemaņas, piemēram, patstāvību, laika kontroli, sava dienas ritma iepazīšanu. Savukārt arī mācības skolā piedāvā daudz brīnišķīgu lietu: ir lielie pasākumi, kopā būšana, vecāku iesaistīšanās, uzstāšanās un priekšnesumi, skolā bērni mācās prezentācijas prasmes. Tāpat jāatceras, ka neviens apmācības veids nav iekalts akmenī un uz mūžu, tam ir iespējas pieiet elastīgi un laika gaitā mainīt apmācības veidu.

Mājmācība – augsti motivētiem vecākiem

Mājmācībā lielākā atbildības daļa par bērna izglītību gulstas tieši uz vecāku pleciem. Mājmācībā ārkārtīgi svarīgi, lai būtu augsta motivācija mācīties kā vecākiem, tā bērnam. Ja motivācijas nav un mājmācība tiek izvēlēta kā vieglākais dzīves ceļš, lai ikdienu nevajadzētu pakārtot skolas kārtībai, diezin vai tā būs pareizā izvēle.

Ja vecāki izvēlas mājmācību, ir jābūt pilnīgi skaidrai vīzijai, kā viņi mācīs katru mācību priekšmetu un kāda būs ģimenes ikdiena jau pirms mājmācības sākšanas. “Manuprāt, viens no mājmācības augstākajiem mērķiem ir gūt prieku no mācībām. Brīnišķīgi, ja tas izdodas. Taču, ja mamma kļūst par dusmīgo skolotāju, kas visus dzenā, tad, visticamāk, tas nav tā vērts,” spriež psiholoģe.

Svarīgi, kā skola sadarbojas ar ģimeni un vada mājmācības procesu. Kā stāsta psiholoģe, vecākiem sadarbība ar skolu notiek, bet parasti tā nav ļoti cieša, tāpēc vecākiem pašiem ir svarīgi sekot līdzi savu bērnu attīstībai. Tā kā pirmais lielākais pārbaudījums bērnam ir 3. klases diagnosticējošie darbi, teorētiski pastāv iespēja, ka ģimene tikai 3. klases vidū apzinās reālo situāciju ar bērna zināšanām. Lai nebūtu tā, ka situācija ar mācībām ir ielaista, tai jāseko līdzi visu laiku. Izlemjot par labu mājmācībai, vecākiem ir jāapzinās, kādas ir viņu pašu zināšanas mācību priekšmetos, kuri jāapgūst bērnam.

Vai mājmācība ir risinājums tad, ja bērnam ir grūtības skolā? 

“Problēmu gadījumā resursi drīzāk ir jāmeklē jau esošajā mācību vidē. Noteikti ir jārunā ar pedagogu un skolas atbalsta personālu, lai noskaidrotu, ko pieaugušie šajā gadījumā var uzlabot, lai bērns no šīs situācijas izietu, jau vairāk nobriedis. Bēgšana no problēmām ar ātru, it kā atbilstošu risinājumu arī var nenākt par labu,” situāciju rūpīgi pārdomāt iesaka Daina Žurilo.

Bērns ir introverts. Vai mājmācība būs labākais risinājums?

Speciāliste uzsver, ka katra situācija ir jāvērtē individuāli. Iespējams, ka trauksmainākie introvertie bērni mājmācībā jutīsies labāk nekā skolā, tomēr to nevar pieņemt par risinājumu visiem šādiem bērniem. “Bērni, kas ir vairāk vērsti uz sevi, ne vienmēr izrāda emocijas uz āru. Iespējams, ka viņiem tik daudz nav vajadzīga draudzēšanās pārī vai integrēšanās grupā, bet šādam bērnam var būt patīkami atrasties klases kolektīvā. Bērnam var patikt vērot, kā pārējie darbojas – tas šo bērnu, kas it kā visu vēro no malas un pats nekur nepiedalās, arī attīsta un pilnveido, ļaujot lēnām integrēties sabiedrībā,” stāsta psiholoģe.

Kam jāpievērš uzmanība, ja ģimene apsver iespēju mājmācībai
 

1. Jāapzinās savi resursi – vai ģimene spēj kvalitatīvi realizēt mājmācību, vai vecākiem būs gan laiks, ko veltīt bērnu mācībām, gan finanses, lai pirktu dažādus materiālus. Mājmācība būs cītīgs un regulārs darbs kā vecākiem, tā bērnam. Ja ģimene spēj šīs mācības noturēt augstā motivācijas līmenī, rezultāti var būt ļoti labi, bet ja ne, ir saskatāmi daudzi riski.

2. Jāveic bērna psiholoģiskā izpēte, lai apzinātos stiprās un vājās puses, sākot mājmācību. Šādu izpēti vērts veikt ne tikai vienreiz, bet ik pa diviem trim gadiem.

3. Jānodrošina bērnam socializēšanās iespēja ar vienaudžiem – pulciņi, interešu grupas, hobiji, tikšanās ar draugiem, mācīšanās darboties grupā, sporta aktivitātes. Bērniem ir nepieciešams kontakts ar vienaudžiem, piederība kādai grupai, darbošanās komandā.

4. Jāapzinās, ka, ejot mājmācības ceļu, vecāki uzņemsies skolotāja funkcijas, un tas var zināmā mērā mainīt vecāka un bērna attiecības. Vecākiem pirmām kārtām jābūt mammai un tētim, tāpēc ļoti svarīgi, lai vecākiem ar bērnu saglabājas mīlestības pilnas attiecības.

5. Vērts smelties pieredzi un atbalstu pie citām ģimenēm, kas jau iet mājmācību ceļu.

6. Jāapdomā, vai būs iespējams mājās vidi iekārtot tā, lai tā būtu piemērota bērna mācībām.

7. Jāizpēta viss, kas saistīts ar mājmācību, un vēlreiz rūpīgi jāpārdomā, vai to būs iespējams pilnvērtīgi veikt.

Tālmācība – iespēja pusaudžiem

Tālmācības procesā skolēnam ir sadarbība ar pedagogu, kas sniedz atgriezenisko saiti un vērtē bērnu, bet atšķiras vides, kādā tiek realizētas mācības. Psiholoģe nenorāda vienu vecumu, kad var uzskatīt, ka bērns tiks galā ar tālmācību. “Pēc 7. klases tas, protams, varētu būt drīzāk iespējams nekā mazākās klasēs. Šādi mācoties, bērns iemācās plānot savu laiku, motivē sevi un atlikušo laiku var veltīt kaut kam citam,” stāsta psiholoģe. Viņa norāda, ka tas varētu būt labs risinājums tiem skolēniem, kas nopietnā līmenī nodarbojas ar sportu, palīdz vecākiem biznesā vai dzīvo ārzemēs, kas ar skolas apmeklējumu klātienē nav savienojams.

Ja pusaudzis vēlas pāriet tālmācībā

Bērnam augot, vecāki var sastapties ar situāciju, kad bērns, iedvesmojoties no vienaudžiem vai pats nonākot pie šāda lēmuma, var vēlēties pāriet mācīties tālmācībā. Šādā situācijā vecākiem primāri ir jāatceras, ka viņu uzdevums ir ieklausīties savā bērnā un viņu atbalstīt. Psiholoģe norāda aspektus, kas jāatceras vecākiem, komunicējot par iespēju turpināt mācības tālmācībā:

• Ieklausies savā pusaudzī. Nevajadzētu uzreiz aizspriedumaini komentēt pusaudža izvēli vai domas, nākot klajā ar šabloniskām frāzēm. Iejūtīga un saprotoša komunikācija ar pusaudzi ir daudz nozīmīgāka par rezultātu, kāds šajā jautājumā tiks sasniegts. Visticamāk, vidējās izglītības diplomu bērns saņems jebkurā gadījumā, taču pusaudzis vienmēr atcerēsies, kā viņam lika justies vecāku izteikumi par viņu. Ja bērnu uzklausa, viņš piedzīvo to, ka viņš tiek uztverts kā pieaugušais, nostiprinās viņa pašapziņa.
• Iedziļinies jautājumā. Kad pusaudzis ir uzklausīts, būtu labi, ja vecāks izrādītu interesi un iedziļinātos šajā jautājumā, pirms tiek izteikti kādi spriedumi, kas var graut pusaudža pašapziņu (“Tu atkal kaut ko esi sadomājis”, “Kas tās par muļķībām”).
• Izvērtē situāciju – vispirms pašam vecākam un tad kopā ar bērnu. Apdomā, vai jaunietim piemīt tādas īpašības, lai mācītos tālmācībā. Vērtē, vai bērns jau iepriekš ar savām darbībām ir pierādījis, ka viņš ir patstāvīgs, atbildīgs. Piemēram, vai bērns spēj parūpēties par savu mājdzīvnieku, vai viņš spēj realizēt vai piepildīt savus hobijus, vai bērns spēj paveikt lietas līdz galam.
• Noskaidro galveno motivāciju, ar ko bērns piepildīs savu brīvo laiku.

Psiholoģes ieteikums vecākiem: mazāk runāt, vairāk klausīties

Psiholoģe Daina Žurilo atzīst, ka sarunāšanās ar pusaudžiem mēdz būt sarežģīta. Ir saprotams, ka vecākiem ir bažas par saviem bērniem neatkarīgi no bērna vecuma, bet bieži vien vecāki nemāk sarunāties ar savu bērnu un nodot informāciju par to, kā paši jūtas. Vecākiem savas bažas un satraukums ir jāmācās paskaidrot un ir jāatrod piemērots brīdis, lai to darītu. No vienas puses, vecāka vajadzība ir radīt drošu vidi savam bērnam, bet, no otras puses, bērna vajadzība ir iegūt nedaudz lielāku autonomiju, pierādīt sevi un piedzīvot kaut ko jaunu. Tāpēc vecākiem ir vērts kādā piemērotā brīdī arī bērnu informēt par savām bažām un jūtām, taču, atceroties, ka tas nav tas, ar ko vajadzētu sākt sarunu ar pusaudzi. Ir jāpiedomā, kādus vārdus lieto vecāki, jo, kā norāda Daina Žurilo, tas, ko vecāki saka saviem bērniem un kādu vērtējumu par viņiem sniedz, pēc tam ir tas, ko bērns par sevi domā un kā sevi uztver. Tāpēc ir ļoti svarīgi vecākiem pirmajā mirklī apslāpēt savas emocijas.

“Mans ieteikums vecākiem sarunās ar pusaudžiem būtu vairāk klusēt, klausīties un uzdot jautājumus. Protams, pateikt arī kādas savas idejas, bet noteikti nevajadzētu izteikt kategoriskus spriedumus. Vecāka uzdevums ir bērnu virzīt, nevis noteikt pēc savām domām labāko risinājumu,” vecākus iedrošina speciāliste. Tad, kad bērnā jau ir uzticība vecākam par konkrēto jautājumu, vecākiem būs iespēja pateikt savas bažas formā, kas nebūs aizspriedumaina vai kategoriska, piemēram: “Es redzu, ka tev tālmācība varētu padoties, jo tu spēj uzņemties atbildību par suni un tev tas būtu noderīgi, lai vairāk laika varētu veltīt sportam. Es paļaujos uz tevi un redzu, un ceru, ka tu dienās būsi brīnišķīgs speciālists, tomēr pašlaik mani satrauc tas, kā mēs tiksim galā ar fiziku tālmācībā, jo ne es, ne tētis tev nevarēsim palīdzēt. Kā mēs to risināsim?” Speciāliste uzsver, ka ir ļoti svarīgi ar pusaudzi uzturēt dzīvu dialogu un piedomāt, kā tas tiek virzīts. “Vecāku teiktais bērnam ir tā kā kods dzīvē, tieši vecāki ieliek bērnā to, ko bērns pats par sevi domās nākotnē,” akcentē psiholoģe.

Vidusskolēna pieredze par tālmācību

“Es izvēlējos pāriet uz tālmācību, jo man īsti nepatika savi klasesbiedri un bija nepieciešama pauze no ikdienas stresa. Ģimeni bija diezgan grūti pārliecināt, ka tālmācība būtu man labākais variants. Lai vieglāk vecākus pārliecinātu, biju sagatavojusi sarakstu ar plusiem, ko iegūšu, mācoties tālmācībā. Lielākā atšķirība noteikti ir, ka blakus nav klasesbiedru, bet tas man noteikti netraucēja. Tālmācībai bija vairāki plusi: es esmu paaugstinājusi pašdisciplīnu, iemācījusies strādāt patstāvīgi, man bija daudz brīvā laika – viegli apvienot ar darbu. Par mīnusu varu uzskatīt, ka es gāju tālmācības skolā, kura nebija par brīvu. Kopumā man nebija grūti sevi motivēt mācībām. Dažas reizes esmu palikusi augšā līdz četriem naktī, pildot matemātikas uzdevumus.”

Atsauces:

    1. Izglītības likums. 

    2. MK 13.10.2015. noteikumi Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”. Pieejams.

    3. Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2019. gada publiskais pārskats. Pieejams.