Meitenes pirmā vizīte pie vecmātes vai ginekologa

Bezmaksas žurnālā vecākiem "Mammam un Tētiem. Skolēns" starptautiski sertificēta dūla un vecmāte apmācībā Linda Vītuma vairāk par to, kādas tēmas ir jāiekļauj sarunā, ja tiek runāts par sieviešu veselību ar pusaugu meiteni. 

Varbūt sākumā izklausīsies neticami, ja minēšu, ka dzimumorgāniem tomēr ir kāda līdzība ar zobiem, bet tā ir! Dzimumorgāni tāpat kā zobi ir pelnījuši ikdienišķas un regulāras rūpes par tiem. Patiesībā vecmātes un ginekologa apmeklējums kādā brīdī kļūst par kaut ko līdzīgu ikgadējam higiēnista apmeklējumam – parasta lieta.

Jo tieši dzimumorgāni ir tie,

    • kuri var veidot daļu mūsu identitātes (sievišķās un vīrišķās),
    • kādā dzīves brīdī atklājam labsajūtu un baudu, ko piedzīvojam tieši ar šīm ķermeņa daļām,
   • nenoliedzama ir dzimumorgānu nozīme tajā, kā radām pēcnācējus – ieņemam, iznēsājam, laižam pasaulē mazuļus un zīdām viņus dzīves pirmajos gados.

Sarunas ar meitām par ginekologa apmeklējumu mēdz sākt mammas. Mammas izglīto, iedrošina, atbalsta un bieži vien arī apmaksā pirmo vizīti pie speciālista. Ticu, ka bieži tā arī notiek. Tomēr Latvijā veikta pētījuma dati [5] rāda, ka “sievietes nevēršas pie ginekologa, ja nav sūdzību, un tikai niecīga daļa sieviešu ginekologa apmeklējuma laikā vēlas gūt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem – kontracepcijas izvēli un seksuāli transmisīvajām infekcijām”.

Brīdī, kad dodamies pie vecmātes vai ginekologa, kura priekšā novelkam apakšbiksītes, apguļamies guļus uz muguras un paveram kājas, ir tikai normāli un veselīgi just bažas par savu drošību – fizisko un emocionālo.

Paši jaunieši (15–19 gadu veci) dalās, “ja gadījumos, kad vecāki spēj izstāstīt un ar piemēru parādīt, ka reproduktīvā veselība un seksuālās attiecības ir katra cilvēka dzīves dabiska sastāvdaļa, par kuru jāinteresējas un jāuzņemas atbildība, arī jaunieši atzīst, ka spēj ar vecākiem diskutēt un pieņemt daudz labākus lēmumus par attiecībām un savu reproduktīvo veselību”. Tomēr lielai daļai jauniešu ar vecākiem nav tik atvērtu attiecību, lai pārrunātu ar seksualitāti saistītos jautājumus.

No vienas puses, šķiet tik saprātīgi un saprotami – doties pie ārsta, ja esi slims, un nedoties, ja sūdzību nav. Tomēr mēs zinām, cik nozīmīga ir profilakse. Bet – ko nozīmē profilaktiskas rūpes par savu reproduktīvo veselību? Kad tās sākt? Cik bieži veikt? Un kā zināt, ka nu vairs nav runa par profilaksi, bet gan par neatliekami nepieciešamu palīdzību?

Pie vecmātes vai ginekologa?

Sākumā iepazīsimies ar diviem galvenajiem speciālistiem, ar kuriem agrāk vai vēlāk kādā dzīves posmā sastopamies reproduktīvās veselības jautājumos: vecmāte un ginekologs.

• Vecmāte ir reproduktīvās veselības speciāliste, ar kuru kopā meitenes un sievietes iepazīst savu ķermeni, apgūst prasmes par to rūpēties un piedzīvot ķermeni dažādos meitenes un sievietes dzīves posmos – no pusaudzes vecuma līdz pat menopauzei.
• Ginekologs (ginekologs dzemdību speciālists) ir reproduktīvo orgānu speciālists, ar kuru kopā meitenes un sievietes pārrunā neskaidrus jautājumus un vienojas par ārstēšanas plānu, ja radušies sarežģījumi vai saslimšana.
   

Būtiski 
Lai kurā dzīves brīdī arī notiktu satikšanās, pirmā vizīte gan pie vecmātes, gan pie ginekologa ir iepazīšanās ar cilvēku, kas ar laiku kļūs par regulāru sarunu biedru, atbalsta un aprūpes personu, kad vien meitenei un sievietei radīsies jautājumi par dzimumorgāniem, seksualitāti, dzimumdzīvi, ģimenes plānošanu un ar laiku arī par menopauzi.

​Pirmā vizīte gan pie vecmātes, gan pie ginekologa ir iepazīšanās ar cilvēku, kas ar laiku kļūs par regulāru sarunu biedru, kad vien meitenei un sievietei radīsies jautājumi par dzimumorgāniem, seksualitāti, dzimumdzīvi, ģimenes plānošanu un ar laiku arī par menopauzi.

Kas un kā notiek vizītē pie vecmātes vai ginekologa

Būtu interesanti uzzināt, kāds pirmais vārds, asociācija nāk prātā meitenei vai sievietei, kad runājam par vizīti pie ginekologa vai vecmātes? Vēlos piedāvāt, ka pirmais un nozīmīgākais, kas notiek šajā vizītē, ir saruna – precīza, atklāta un uzticēšanās pilna. Bieži vien pirmais jautājums, ko speciālists uzdod, ir: “Kas jūs pie manis atvedis? Kādas vēlmes vai sūdzības?” Un saruna var sākties.

Lūk, dažas lielās sarunu tēmas:

• Menstruālais cikls – nav tā, ka vecmāte vai ginekologs sveiciena vietā jautā: “Kad ir bijušas jūsu pēdējās mēnešreizes?” Tomēr jāatzīst, ka sarunas laikā agrāk vai vēlāk šis jautājums tiks uzdots (un, iespējams, pat vairākkārt). Tāpēc ir vērts tam būt gatavai. Kad datums ir nosaukts, var izjautāt vecmāti vai ginekologu par un ap šo tēmu: kas ir menstruālais cikls, kā skaita dienas tajā, kāpēc ir vērts pierakstīt, ko pieraksta un kā to pēc tam izmanto. Droši var dažādus jautājums par šo tēmu sagatavot jau pirms vizītes.
• Higiēnas jautājumi – visi iespējamie jautājumi un atbildes par intīmo higiēnu, par biksīšu ieliktnīšiem, par krūšu kopšanu un speciālo intīmās kopšanas līdzekļu lietderīgumu vai nevajadzīgumu. Par izdalījumiem un smakām, par niezi vai veidojumiem – par visu šo var un vajag jautāt vecmātei vai ārstam. Un tiks atbildēts.
• Kontracepcija – auglība un apzinātas izvēles par bērniņa ieņemšanu, kā arī metodes, kas izmantojamas sevis pasargāšanai no seksuāli transmisīvām slimībām, ir tēmas, kas prasīs laiku, iedziļināšanos un izvēļu izdarīšanu. Pilnīgi iespējams, ka šīs būs tēmas, kuru izrunāšanai un izvēlēm būs vērts veltīt vairākas tikšanās reizes.

Kādas tēmas vēl var tikt pārrunātas pirmajā vizītē?

• Sāpes un problēmas, kas saistītas ar menstruālo ciklu
• Akne (pūtītes un pinnes)
• Svara izmaiņas
• Dzimumdzīve un seksualitāte
• Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI)
• Garastāvokļa svārstības

Ja ir sūdzības par kādu no šīm tēmām un ir arī vērojams parādību cikliskums (saistība ar mēnešreizēm), to noteikti ir vērts pieminēt sarunā ar vecmāti vai ginekologu.
Dažas īpašās tēmas ir tēmas, kuras gan vecāki, gan bērni min kā vieglāk pārrunājamas un biežāk apspriestas, piemēram, sievietes un vīrieša dzimumorgāni vai fiziskā un seksuālā attīstība. Bet ir tēmas, par kurām reizēm nav viegli sarunu sākt nedz vecākiem, nedz bērniem. Šo tēmu pārrunāšanā vērtīgs atbalsts var būt vecmāte vai ginekologs, kuri ir apmācīti un pieredzējuši runāt par to atklāti un tieši.
 

Daži īpašo tēmu piemēri:
    • Sekss pirms laulībām
    • Masturbācija
    • Prostitūcija
    • Pornogrāfija
    • Seksuālā prakse un reakcijas (orgasms, tehnika)
    • Seksuālā izmantošana/vardarbība

Lai arī mūsdienās ir pieejama ļoti plaša un daudzveidīga informācija, ir vērts pārvarēt mulsumu, formulēt jautājumus un uzdot tos. Saruna ar pieredzējušu speciālistu būs izglītojoša un emocionāli droša – ar iespēju precizēt visu neskaidro un satraucošo uzreiz sarunas laikā.

Vai sāpēs?

Brīdī, kad dodamies pie vecmātes vai ginekologa, kura priekšā novelkam apakšbiksītes, apguļamies guļus uz muguras un paveram kājas, ir tikai normāli un veselīgi just bažas par savu drošību – fizisko un emocionālo. Tā ir viena no visatklātākajām pozām, kādā jelkad dzīvē atrodamies. Tieši tāpēc ir tik saprotams meiteņu bieži uzdotais un sieviešu tik bieži nepateiktais jautājums par to, vai vizīte pie vecmātes vai ginekologa būs sāpīga. Vai sāpēs?

Pēc sarunas par sūdzībām un vēlmēm vajadzības gadījumā var tikt veikta dzimumorgānu apskate un izmeklēšana. 

Iejūtīgi un uzmanīgi veikta, tā var radīt neierastas vai nepatīkamas sajūtas, bet tai nevajadzētu radīt sāpes.

Reizēm sāpes ir kādas saslimšanas simptoms. Par jebkurām sāpēm un nepatīkamām izjūtām noteikti ir lūgums teikt aprūpes sniedzējam.

Pirmās profilaktiskās vizītes laikā bez vajadzības vaginālas apskates netiek veiktas. Ja vaginālā apskate tiek veikta, sievietei un meitenei ir tiesības lūgt nodrošināt intimitāti un iejūtību. Latvijā arvien vairāk ir speciālistu un prakšu, kurās intimitāte un iejūtība ir norma. Es ceru, ka ar laiku tādas būs visas prakses, kurās meitenes un sievietes dosies uz konsultācijām un izmeklējumu veikšanu.

Kad pilnīgi noteikti doties pie speciālista?

Ja ir kāda no šīm pazīmēm, tie ir nopietni iemesli doties pie ginekologa:

• 2 gadu laikā pēc menstruāciju sākšanās tās nav kļuvušas regulāras (cikls īsāks par 21 dienu / garāks par 35 dienām)
• Līdz 15 gadu vecumam vēl nav sākušās menstruācijas
• Menstruācijas ir bijušas regulāras, bet tad pazūd vismaz 3 mēnešus
• Līdz 12–13 gadu vecumam nav krūšu attīstības pazīmju
• Ja ir sūdzības (piemēram, sāpes, izdalījumi, diskomforts)

Ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists. Lai dotos pie ginekologa un saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Pirms apmeklē ārstniecības iestādi, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, maksājot tikai pacienta iemaksas, jānoskaidro, vai izvēlētais speciālists vai ārstniecības iestāde sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus (proti, vai izvēlētajam speciālistam vai ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu) [9]. Šādu informāciju var iegūt, sazinoties ar ārstniecības iestādi vai vietnē http://www.rindapiearsta.lv/

No 14 gadu vecuma meitene ārstu drīkst apmeklēt viena pati. Pēc tam, vienojoties ar meiteni, vecākiem tiek sniegta informācija par meitenes veselību un vizītes laikā konstatēto. Nopietnu saslimšanu gadījumā noteikti tiek informēti meitenes vecāki.
 

Izziņa
Valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojumā ietilpst:
 

    • Dzemdes kakla vēža skrīnings (ginekoloģiskā apskate, citoloģiskās uztriepes paņemšana un citoloģiskais izmeklējums. Šis pakalpojums tiek nodrošināts visām sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem (reizi trijos gados)).
    • Savukārt krūts vēža pārbaude (ar mamogrāfijas metodi) tiek nodrošināta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem (reizi divos gados). [8]

Emocionāls iedrošinājums

Informācijas mūsdienās ir daudz, un tā ir brīvi pieejama, tāpēc nav brīnums, ka nevis zināšanas ir tās, ko jaunieši gaida no vecākiem, bet emocionālais atbalsts. Izaicinājums ir mums, vecākiem, pašiem stiprināt un izglītot sevi, lai šādu atbalstu sniegtu. Līdzīgi kā grūtnieces un jaunās māmiņas veido atvērtas un slēgtas grupas, iespējams, arī jauniešu vecākiem būtu vērts apvienoties interešu grupās, lai diskutētu un apspriestu ar seksualitāti un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus (vari pievienoties Facebook.com slēgtajai grupai “Pusaudžu vecāku sarunas”; to veido vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv). Iespējams, tieši šādās diskusiju grupās būtu iespēja formulēt un paust, kas ir pašu vecāku vajadzības – faktu un emocionālās –, lai sniegtu jauniešiem tik nozīmīgo atbalstu. Nosaucot savas vajadzības vārdā, varēsim daudz mērķtiecīgāk meklēt tām risinājumu un rūpēties, ka šīs vajadzības tiek nodrošinātas.

Kad jābūt pirmajai vizītei pie vecmātes vai ginekologa

1. Kad rodas sūdzības – neatkarīgi no vecuma.
2. 15 gadu vecumā, ja nav sākušās mēnešreizes.
3. Pirms dzimumdzīves sākšanas – neatkarīgi no vecuma.
4. 25 gadu vecumā uz pirmo valsts apmaksāto dzemdes kakla skrīninga izmeklējumu.

Vārdnīca

Noslēgumā daži vārdi, kuru zināšana var noderēt sarunās ar mātēm, meitenēm, kā arī ar reproduktīvās veselības aprūpes speciālistiem – ginekologiem un vecmātēm.

   • Kontracepcija: izsargāšanās no apaugļošanās (grūtniecības).
   • Dzemdes kakls: apakšējā sašaurinātā dzemdes daļa.
   • Prezervatīvs: mehānisks uzmavveida pretapaugļošanās līdzeklis.
  • Menstruālais cikls: cikliska sievietes organisma sagatavošanās iespējamai grūtniecībai, kas sastāv no 4 fāzēm: (1) menstruācijas; (2) pirmsovulācijas fāze; (3) ovulācija; (4) pēcovulācijas fāze. Vārds menstruus latīņu valodā nozīmē “ikmēneša”.
    • Ginekologs dzemdību speciālists: speciālists sievietes dzimumorgānu slimību terapijā.
   • Onkocitoloģiskā izmeklēšana: dzemdes kakla audu pārbaude, izslēdzot pirmsvēža saslimšanas.
  • Vagināla izmeklēšana: iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana, iztaustot dzimumorgānus caur maksti un vēdera sienu. Dzimumdzīvi nedzīvojušai pacientei palpāciju veic caur taisno zarnu.
 • Seksuāli transmisīvas infekcijas (STI): infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri.
    • Dzemdes kakla spogulis: speciāli ginekoloģiskās izmeklēšanas instrumenti, ko izmanto maksts un dzemdes kakla apskatei.
    • Vagīna: maksts ir apmēram 7–10 centimetru garš cauruļveida orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
    • Vulva: sievietes ārējie dzimumorgāni.

Avoti
1. Latvijas Republikas tiesību akti. (2013.gada 17.decembra). Valsts organizētais vēža skrīnings. 
2. Your First Gynecologic Visit. (2020). 
3. Lāsma Līdaka, ginekoloģe dzemdību speciāliste. (2018). Menstruālā cikla traucējumi pusaudzēm. 
4. Aktualitātes bērnu ginekoloģijā – Lāsma Līdaka 
5. IEDZĪVOTĀJU REPRODUKTĪVĀ VESELĪBA – Papardes zieds. 
6. WP 3: Vajadzību izvērtēšanas situācijas analīze. 
7. Jauniešiem draudzīgi ārsti – ginekologi. 
8. Kas ir vēža profilaktiskās pārbaudes? 
9. Kur saņemt medicīnisko palīdzību?