"Covid laiks mūsu ģimenei ir devis tikai to labāko!" Ģimenes dzīve pandēmijas laikā fotogrāfijās

Kad vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izsludināja fotoakciju Ģimenes tipiskais foto 2020, aicinot ģimenes iesūtīt savu pandēmijas laika raksturīgāko foto, pieteikumu iesūtīja arī Laura Vancāne – pastāstot, ka viņas ģimene Covid-19 izraisītās sekas piedzīvojusi pilnā apmērā. Proti, meita Estere pirmo klasi pabeidza attālināti. Viņu ģimenē pandēmijas laikā piedzima bērniņš – dēls Ernests. Tētis mājās bijis nepārtraukti, jo strādā pandēmijas laikā nopietni cietušajā aviācijas nozarē. Turklāt nomainīta arī dzīvesvieta – no pilsētas uz laukiem ģimene pārcēlās, kad saprata, ka dzīvošana pilsētā pandēmijas apstākļos nebūs nedz ērta, nedz arī droša.

Lidlauka mīlasstāsts
Laura strādā par stjuarti nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic, bet Eināra ikdienas darbs norit uz lidlauka, apkalpojot lidmašīnas. “Mūsu romantiskais iepazīšanās stāsts sākās lidostā. Einārs ir tas, kurš atver lidmašīnas durvis no termināļa puses, kad lidmašīna nolaižas, bet es esmu pirmā, kura pie šīm durvīm ir no lidmašīnas salona puses. Iznāk, ka tad, kad nolaižas lidmašīna, viņš mani un es viņu ieraugām pirmie. Tā arī iepazināmies,” stāsta Laura un Einārs. Pāris kopā ir divus gadus. Kā teic Laura: mums attiecībās viss notika ātri. Meita Estere ir no Lauras iepriekšējām attiecībām, kas pārtrūkušas ļoti sen.
 

Uz Ragaciemu
Februārī Laura devās dekrēta atvaļinājumā, bet marta vidū – 12. martā, tieši meitas dzimšanas dienā –, tika izsludināta pandēmija. Tika atcelti gandrīz visi lidojumi, liela daļa kolēģu esot atlaisti. Arī Eināram sākās dīkstāves periods, jo lidlaukā nebija ko darīt. Ģimene nolēma, ka šis ir brīdis, ko vislabāk pavadīt laukos – Ragaciemā, kur Lauras vecāki vada viesu māju un pietiek vietas arī jaunajai ģimenei.
“Pandēmijas laikā izbaudījām kopā būšanu, pastaigas. Pārbaudījums bija lēmums izvākties no Rīgas un mainīt dzīvesvietu. Tā bija pareiza izvēle – bērni var dzīvot svaigā gaisā, pavadīt dienas pie jūras. Tagad Estere mācīsies Lapmežciemā,” stāsta Laura un Einārs.  

Estere ar māsīcu Emīliju šovasar kopā ir bijušas bieži, šūpojoties un šļūcot pa slidkalniņu, skraidot un dejojot, dārzā meklējot gliemežus un zirnekļtīklus, sajūsminoties par citiem dabas brīnumiem, priecājoties par dārza veltēm un ēdot sulīgus tomātus siltumnīcā.
 

Satraukums – vai tiešām nebūs ģimenes dzemdību?
Bažu par to, ka jaunais, nepazīstamais koronavīruss varētu apdraudēt grūtniecību vai pašu veselību, nebija. “Mēs daudz staigājām, gājām ārā svaigā gaisā, gandrīz nesatikām cilvēkus. Tas, kas patiešām radīja satraukumu – slimnīcu paziņojumi, ka dzemdībās nedrīkstēs piedalīties tētis,” atceras Laura. Katru dienu viņa zvanījusi uz Jūrmalas slimnīcu, lai pārliecinātos, ka šajā slimnīcā ģimenes dzemdības joprojām notiek – šajā un arī Siguldas dzemdību nodaļā šāds aizliegums tā arī netika izziņots, un tētis dēla piedzimšanas dienā drīkstēja būt klātesošs.
 

​Mazais Ernests katru dienu kopā ar tēti iziet aplīti pa dārzu un ar lielu interesi vēro koku lapas.

Covid bēbītis ir klāt
Lai gan bija atļautas ģimenes dzemdības, iestādē bija noteikta stingra karantīna. Tāpēc mamma Laura, tētis Einārs un dēls Ernests pirmās trīs jaundzimušā dzīves dienas pavadījuši cieši kopā vienā istabiņā. Arī, lai veiktu apskates, mammai nebija jāatstāj palāta – medicīnas personāls ieradās pie viņas. “Bija ļoti labi, ka bijām kopā tik cieši. Iepazinām bēbīti. Lai cik nopietnas sekas Covid-19 atstājis citiem, mūsu ģimenei šī situācija ir devusi tikai to labāko. Ar tēti bijām kopā no marta vidus, kad apstājās darbi, un visus nākamos trīs mēnešus – līdz pat jūlijam, kad bērniņam bija jau divi mēneši. Galvenais ēst gatavotājs bija tētis. Man par to vispār nebija jādomā. Pamodos, pabaroju mazulīti, un brokastis bija klāt. Diendienā esot kopā, veidojas visciešākā saite starp tēti un bērniņu. To nevar salīdzināt ar 10 paternitātes atvaļinājuma dienām, kas pienākas parastā situācijā,” pieredzētajā dalās Laura Vancāne.
“Sākumā izaicinājums bija nakts celšanās, bet nu – noteikti nebija tik traki, kā biju iztēlojies,” smejas jaunais tētis Einārs.

18 FOTO

Lauras Vancānes ģimene. Foto: Laura Appena, Appenaphoto.com

+ 14

Skatīt visus

 

Tētis Einārs piekrīt, ka, diendienā redzot un esot kopā ar jaundzimušo, tēta un bērna nākotnes attiecības ir ieguvējas. “Dažkārt jaunajiem tēviem nav tik izteiktas emocionālā un fiziskās piesaistes ar mazuli, jo nesanāk daudz būt kopā. Es noteikti esmu ieguvējs no šīs situācijas,” domā Einārs. Viņš teic, ka pandēmijas laikā grūtības īsti nav izjutis: “Ja neskaita nelielo satraukumu par to, kad šī pandēmija beigsies un vai es nezaudēšu darbu.”

Tētim Eināram dīkstāve ir jau beigusies, un ikdienas rūpes nu ir Lauras atbildība. “Mūsu sfēra – lidojumi, tūrisms –, ir skarta visvairāk, tāpēc atliek cerēt, ka līdz laikam, kad man jāatgriežas darbā, viss būs sakārtojies... Pagaidām dzīvosim laukos, jo tepat ir labi,” saka Laura Vancāne.
 

Laura šajā mājā ir pavadījusi bērnību, netālu pat ir saglabājušās šūpoles, kurās viņa šūpojās, kad bija meitas Esteres vecumā.

Attālinātās mācīšanās pieredze pirmklasniecei
Lai apvienotu rūpes par jaundzimušo bērniņu un palīdzētu pirmklasniecei mācīties attālināti, ģimene ieviesusi noteiktu dienas režīmu. “Mācībām piegājām ļoti nopietni. Deviņos no rīta sākām, pulksten 14 mācības beidzām. Katram priekšmetam gājām cauri pamatīgi, lai gan jāatzīst, ka daudz mājas darbu pirmklasniecei nebija. Taču Estere ir ļoti gudra meitene, tāpēc negribējās, lai viņa “palaižas”. Skatījāmies arī raidījumu Tava klase,” stāsta mamma Laura un atklāj, ka mācību gada noslēgumā pūles attaisnojušās – Estere saņēmusi atzinību par labākajām sekmēm klasē.
Šogad Estere turpinās mācīties Lapmežciema 2. klasē. “Un labi, ka tomēr klātienē, jo visvairāk meitiņai pietrūka draugu, klasesbiedru, kompānijas. Ja tomēr kādā brīdī atkal būs jāmācās attālināti, galā jau tiksim. Mazajām klasēm šobrīd nav liela slodze, mācību materiāli nav tik sarežģīti. Domāju, ka grūtāk ir klājies lielāko klašu skolēniem,” prāto vecāki.