Kā palīdzēt bērnam pielāgoties pārmaiņām skolā

Pāreja no vienas skolas uz citu, adaptēšanās skolas vidē un pāreja no viena skolas līmeņa uz citu parasti ir mazāk aktualizēti pārmaiņu periodi, taču ļoti būtiski bērna dzīvē. Katrā no pārmaiņu posmiem vecāks var lielā mērā palīdzēt stiprināt savu atvasi, lai bērns būtu pēc iespējas gatavāks pārmaiņām.

Svarīgi pirmklasniekiem

Paredzamība un pakāpeniska pierašana pie pārmaiņām
Kad plānots sākt pirmās skolas gaitas, jāizprot, ka šādas pārmaiņas bērna dzīvē ir saistītas ar nedrošību un neparedzamību. Pat visdrošākajam un sabiedriskākajam bērnam ir grūti aprast gan ar jauno, nepazīstamo vidi, gan ar svešajiem bērniem un pieaugušajiem. Līdz ar to vecāka primārais uzdevums ir tieši drošības un paredzamības veidošana. Pirmajās klasēs skolā vissvarīgākais ir drošības izjūta, ko rada skaidra struktūra, skaidra dienas rutīna un skaidrība par to, kas sagaidāms nākotnē.

Iepazīstināšana ar jauno vidi un cilvēkiem 
Ar jebkurām jaunām pārmaiņām vajadzētu bērnu laikus iepazīstināt, piemēram, laikus aizvest viņu apskatīties, kur būs skola. Tāpat ir svarīgi izstāstīt, kā notiek mācības, kāds ir skolas dienas ritms, kā sauc klases audzinātāju.
Pirmklasniekiem pakāpeniski jāpieradinās pie jaunās mācību vides – laikus jāiekārto darba galds, kopīgi jāsapērk mācību lietas, jāspēlējas “skolās”, jārunā ar citiem bērniem, kuri sākuši skolas gaitas un var izstāstīt, kas skolā notiek. Varbūt ir iespējams apmeklēt skolu, pirms vēl mācības uzsāktas, lai apskatītu telpu, kurā tiks apgūtas zinības, iemācītos ceļu līdz klasei, ģērbtuvēm, zinātu, kur atrodas ēdamzāle, labierīcības u.tml.

Skaidrs dienas ritms
Skaidrs dienas ritms ir kā resurss bērnu psiholoģiskai labklājībai. Jo skaidrāks dienas ritms un paredzamāka ikdiena, jo vairāk bērns var tērēt savus iekšējos resursus spēlei, ziņkārībai, izpētei, radošumam. Fokuss uz to, kas šodien jauns un negaidīts notiks, kur viņš atradīsies, bērnam kopumā rada nedrošību. 
Lai veicinātu paredzamību un skaidru dienas plānu, var izveidot vizuālu dienas grafiku, kurā atzīmētas tās lietas, ko bērns dara no brīža, kad pamostas, iekļaujot skolas aktivitātes un atgriešanos mājās. Šajā grafikā var pievienot attēlus ar skolas biedriem, audzinātāju, lai veicinātu bērna pierašanu pie šīs jaunās svešās vides un jaunā dienas ritma. Ja vizuāla dienas plāna izveide šķiet sarežģīta vai laikietilpīga, var iegādāties kādu grāmatu vai internetā pieejamus paraugus, kurā atspoguļots dienas plāns. Galvenais, lai bērnam dienas plāns kaut kādā veidā būtu zināms – vai nu vizuālā formā, vai arī tas tiek regulāri izstāstīts. Tāpat vēl pirmajās klasēs bērnam ir svarīgi zināt, kurš no vecākiem vai citiem ģimenes locekļiem atnāks viņam pakaļ, jo arī tas veido paredzamības izjūtu.  

Un vēl 3 būtiskas lietas

1. Lai veicinātu mazākos bērnos izpratni, ka viņa ikdiena ir paredzama, vienmēr svarīgi atvadīties no skolnieciņa. Atvadīšanās, pat nepatīkama un ar asarām acīs, rada paredzamību viņa dzīvē. Bērns zina, ka vecāks nepazudīs, jo viņš pasaka, kad dosies prom un kad atnāks atpakaļ. Tāpat, ja skola tiek mainīta, ir svarīgi arī pašam bērnam atvadīties no iepriekšējās mācību iestādes. Pēdējo dienu skolā var veidot kā īpašu svētku dienu, lai viņam ir iespēja atvadīties no saviem draugiem un skolotājas [1].
2. Tāpat svarīgi, ka brīžos, kad bērnam ir lielas pārmaiņas ārpus mājas, mājās īpašas izmaiņas nenotiek. Piemēram, netiek organizēti jauni pienākumi vai remontdarbi viņa istabā, kā arī vienlaikus ar skolas gaitām netiek sāktas ārpusskolas aktivitātes, pulciņi. Tam jānotiek tad, kad bērns ir gatavs.
3. Pārmaiņu periodos svarīgi arī neaizmirst par labu miega higiēnu. Labs miegs ir milzīgs resurss, lai pārvarētu dažādus ikdienas pārdzīvojumus.

Sadarbība ar pedagogu

Viens no pamatnosacījumiem, lai bērns būtu veiksmīgs mācībās un spētu emocionāli labi justies mācību iestādē, kā arī veidot labu sadarbību ar vienaudžiem un pieaugušajiem, ir saistīts tieši ar vecāka un skolotāja savstarpējo sadarbību [2]. Arī sadarbība ar citiem vecākiem, kuri ir līdzīgā situācijā, būs palīdzoša, lai vecāki pārrunātu savas bažas un pārdomas un kopīgi rastu risinājumus. Regulāra sadarbība ar pedagogu arī palīdz redzēt, kā bērns pielāgojas jaunajai situācijai. Nav noslēpums, ka daļa bērnu adaptējas grūtāk.

Pazīmes, ka sākumskolēnam vajag palīdzību

• Bērns bieži atsakās iet uz skolu.
• Bērnam ir bieži dusmu uzplūdi, kad jāiet uz skolu.
• Pēc mācību procesa sākšanas bērns izrāda lielas bailes un nevēlēšanos šķirties no vecākiem, kad jādodas uz skolu.
• Mainās bērna ēšanas un gulēšanas paradumi.

Ja šādas pazīmes tiek novērotas, ir svarīgi runāt ar pedagogu, skolas atbalsta personālu par iespējamiem bērna satraukuma cēloņiem un kopīgi meklēt risinājumus [1].

Emociju regulācija 

Skolas gaitu sākšana pirmajās klasēs ir saistīta arī ar lieliem emocionāliem pārdzīvojumiem. Svarīgi pašam vecākam izprast savas domas par mācību sākšanu. Ja mamma vai tētis domās, ka bērns ir spējīgs tikt galā ar šo jauno situāciju, tad vecākam būs vieglāk rīkoties atbalstoši un iedrošinoši. Savukārt, ja vecāks domās, ka bērns “ir pārāk mazs, trausls, nespējīgs, bezatbildīgs, vēl nav gatavs un ir jāpasargā”, tad sekojošā uzvedība vairāk būs vērsta uz izdarīšanu bērna vietā. Tas nedos iespēju skolēnam pašam tikt galā arī ar nepatīkamām emocijām, situācijām un gūt pārliecību, ka viņš ir spējīgs tikt galā. Ja mēs ticam bērna spēkiem tikt galā, arī pats bērns tam ticēs. 

Bērniem palīdz tikt galā ar stresu spēlēšanās, tāpēc vecākam jāieplāno arī laiks rotaļām ar savu sākumskolēnu, kad bērnam tiek veltīta nedalīta uzmanība katru dienu. 

Ja pašiem vecākiem ir kādas raizes, viņi savās emocijās, pārdomās var dalīties arī ar bērnu, un kopīgi izrunāt, kā šīs emocijas iespējams pārvarēt. Svarīgi arī nepārspīlēt ar to, cik ļoti jauks notikums ir uzsākt skolas gaitas, jo tas ir gan patīkams, gan uztraukumu pilns laiks. Uzsverot tikai šo patīkamo emociju, tas parāda bērnam, ka par nepatīkamām emocijām nerunā un tās jāignorē, tāpēc noderīgi ir pārrunāt bērna bažas un pārdomas par jaunā dzīves posma sākšanu [3]. 
Tas, kas bērniem palīdz tikt galā ar stresu, ir spēlēšanās, līdz ar to vecākam jāieplāno arī laiks rotaļām ar savu sākumskolēnu, kad bērnam tiek veltīta nedalīta uzmanība katru dienu. Tas palīdzēs gan izlādēt stresu, gan radīs jaunas pozitīvas emocijas, veicinās vajadzīgo aktivitātes līmeni un labas attiecības ar vecākiem, kas savukārt ir viens no lielākajiem resursiem, lai bērns pārvarētu adaptēšanos jauniem izaicinājumiem [1].  

Sagatavošanās darbi – apgūtas vajadzīgās prasmes mācību sākšanai 

Lielākās pārmaiņas, pārejot no bērnudārza uz skolu, saistāmas ar mērķtiecīgu mācīšanās procesu un to, ka skola sagaida no bērna kādas priekšzināšanas. Kaut vai pietiekami lielu vārdu krājumu, lai bērns saprastu instrukcijas. Jo labākas bērnam priekšzināšanas, jo vieglāk adaptēties mācību ziņā. Būtu svarīgi vecākam saprast, kas ir tās zināšanas un prasmes, ko skola sagaida no topošā skolēna, piemēram, sakārtot savu darba galdu, varbūt skaitīt līdz simts, uzrakstīt savu vārdu utt. 
Bērni dabiski mācās spēlēšanās laikā, nevis tad, kad tiek nosēdināti pie galda, sastādot mācību uzdevumu un to tādā “skaldīšanas” veidā apgūstot. 

Mācīšanās notiek ikdienas situācijās – skaitot mašīnas uz ielas, piedaloties ēst gatavošanā, piedaloties sarunās pie galda, ejot pa parku un ieraugot kaut ko interesantu un vecākam stāstot par to u.tml. 

Vecāks spēlējoties šīs skolai nepieciešamās prasmes palīdz bērnam apgūt visu septiņu gadu laikā līdz skolas sākumam. Visticamāk, vajadzēs daudz kopā pavadīta laika un spēlēšanos, lai bērns apgūtu kādu prasmi, un vecākam jānodrošinās ar pacietību. Jāatceras, ka mēs visi sākam ar to, ka kaut ko nesaprotam, un katram no mums ir vajadzīgs atšķirīgs reižu skaits, kā arī dažādas metodes, lai kaut ko apgūtu. Vecāka uzdevums ir meklēt šos dažādos veidus, kā veicināt bērna izpratni, un pamanīt brīžus, kad viņam ir dabiska interese mācīties, bet nepārmest bērnam nezināšanu. To drīzāk ir vērts atkal un atkal izskaidrot, kopīgi izpētīt ar prieku un zinātkāri [4].
Svarīgi arī ņemt vērā neakadēmiskās prasmes, kuras bērnam ļauj sākt skolas gaitas, piemēram, pietiekami laba spēja tikt galā ar nepatīkamām emocijām, nostiprināts ķermenis un pašregulācijas prasmes, lai spētu nosēdēt solā pietiekami ilgi, spēt sagaidīt savu kārtu, lai izteiktos, vēlme un prasmes komunicēt ar citiem bērniem, spēja noturēt rakstāmo, izpildīt instrukcijas un spēt darboties pašam [5].

Pāreja no sākumskolas uz pamatskolu

Arī šīs ir lielas pārmaiņas bērna dzīvē, jo viņš pats kļūst pieaugušāks un pāriet uz “lielo skolu”, kur vairs nav viens audzinātājs, bet katram priekšmetam ir savs skolotājs, ir jādodas no vienas klases uz otru, iespējams, ir jauni klases biedri un būtiska kļūst iederēšanās vienaudžu vidū. Bērnam var būt bailes par to, kā viņš orientēsies skolā, kā atradīs vajadzīgo klasi, kā sekos līdzi stundu grafikam un vai iedraudzēsies ar vienaudžiem.

Arī šajā posmā svarīga ir iepazīstināšana ar jauno vidi. Varbūt iespējams pirms skolas sākšanas vai arī pirmajās skolas dienās izstaigāt kabinetus, lai palīdzētu bērnam apgūt lielo skolu, kopīgi izprast, kā tā ir veidota – vai vienā korpusā ir visi skolēni līdz pat vidusskolai, vai varbūt līdz pamatskolas beigām, kur katra klase atrodas, kur atrodas medmāsiņa, psihologs, direktors, skolotāju istaba, sporta halle, ēdamzāle. Izstāstīt, ko katrs skolā dara un kur vērsties pēc palīdzības.

Sagatavošanās šim posmam arī saistīta ar vizuālā tēla veidošanu, jo šajā vecumā ir tik būtiski iederēties vienaudžu sabiedrībā. 

Var kopīgi izvēlēties drēbes un puķes 1. septembrim, lai bērns skolā var justies labi. Tāpat ir noderīgi padomāt par citiem veidiem, kā veicināt viņa iederēšanos vienaudžu vidū, piemēram, pārrunāt ar bērnu, kā viņš var iesaistīties kādā spēlē ar citiem klases biedriem, kā var pateikt kādam klases biedram, ka viņš gribētu draudzēties, kā pateikt nē, ja kaut ko nevēlas vai tiek pārkāptas bērna robežas. 
Šajā vecumā arī paša bērna atbildības pieaug. Iespējams, jāceļas agrāk uz skolu, jāspēj sagatavoties katram priekšmetam, sakārtot skolas somu katrai dienai. Jau pāris nedēļas pirms skolas sākšanās var agrāk celties no rīta, lai būtu vieglāk pierast pie skolas ritma.

Joprojām palīdzošs būs dienas grafiks

Būtiski atcerēties, ka bērns šajā vecumā vēlas būt patstāvīgāks un kontrolēt savu dzīvi, taču vienlaikus viņam joprojām ir nepieciešams vecāka atbalsts un vadīšana grūtos brīžos. 

Svarīgi meklēt līdzsvaru starp izdarīšanu bērna vietā un ļaut viņam pašam uzņemties atbildību par dažādām lietām. 

Arī šajā vecumā dienas grafiks var būt palīdzošs – tajā var iekļaut gan skolas pienākumus, gan ārpusskolas nodarbības, mājas pienākumus un palīdzēt sekot līdzi, kā skolēnam veicas ar savu pienākumu izpildi. Dienas grafiks ir labs veids, kā vienlaikus uzticēt bērnam viņa pienākumus un šo lomu noņemt no vecāka pleciem, tādējādi izvairoties no konfliktiem, kur vecāks kārtējo reizi atgādina, kas bērnam jāizdara. Pieaugušie šos dienas plānus un laika grafikus daudz labāk patur prātā un vecākiem visai dabiski sanāk atgādināt par dažādiem uzdevumiem, taču bērnam šie atgādinājumi varētu izklausīties kā nemitīgi pārmetumi. Savukārt, ja dienas plāni un pienākumi aprakstīti plānotājā, vecāka uzdevums ir tikai kopīgi ar bērnu ieskatīties šajā grafikā un pārrunāt, kā viņš tiek galā, kā vecāks var palīdzēt bērnam neaizmirst savus uzdevumus un ko bērns pats var vēl darīt, lai šie uzdevumi neaizmirstos.

Laiks nākotnes redzējumam 

Pāreja uz pamatskolas periodu ir brīdis, kad sākt domāt par to, kādu nākotni bērns sev vēlētos. Šis ir īstais laiks izvirzīt mērķus un saprast, kādas prasmes, zināšanas un attieksmes ir nepieciešamas, lai šos nākotnes redzējumus piepildītu. Nākotnes redzējumam nav jābūt ļoti konkrētam, taču katram bērnam ir kādas vēlmes, piemēram, viņš var gribēt nākotnē atļauties visu nopirkt, būt sportists vai vienkārši laimīgs, un tad var kopīgi izrunāt, kas būtu nepieciešams, lai to sasniegtu. Ko darīt šajā mācību gadā, ko darīt šajā mēnesī, ko darīt jau šodien, lai nākotnē varētu sasniegt to, ko viņš vēlas. Svarīgi veidot izpratni, ka mācības ir viens no resursiem, ar kura palīdzību ir lielāka iespēja sasniegt tās lietas, ko bērns vēlas. Parasti līdz ar pamatskolas uzsākšanu aktualizējas jautājumi, kāpēc ir jāmācās, kāpēc ir nepieciešams labi apgūt kādu mācību vielu, un uz tiem būtu kopīgi jāmeklē bērnam nozīmīgas atbildes.

Pāreja no pamatskolas uz vidusskolu

Šajā vecumā bērns vēlas ļoti lielu neatkarību no vecākiem un vienaudži ir ieņēmuši galveno lomu viņa dzīvē. Arī šajā periodā būtu noderīgi iepazīties ar skolas vidi, taču, iespējams, bērns vairs negribēs to darīt kopā ar vecāku. Te var pārrunāt, kādas ir bažas un raizes, sākot jauno posmu, un pavaicāt, kurus jautājumus bērns vēlas risināt kopā ar vecāku. 

Svarīgi ieklausīties bērnā, parādīt, ka vecāks ir pieejams un atbalstīs viņu brīžos, kad tas būs nepieciešams, taču pārlieku nekontrolēt un neiejaukties tajā, kā bērns vēlas tikt galā ar šo pārejas posmu.

Vidusskolas posmā kopā ar skolēnu visai dabiski nāksies palīdzēt viņam izvirzīt jau diezgan skaidrus nākotnes mērķus – vidusskolām un arodvidusskolām ir dažādi novirzieni, līdz ar to pārrunas par tālākiem nākotnes plāniem būs neizbēgamas, un vecāka uzdevums ir nenosodošā veidā izskatīt dažādus variantus, pārrunāt bērna stiprās puses, vēlmes, prasmes, kuras nepieciešams attīstīt, lai sasniegtu tālākos mērķus, un atbalstīt bērnu viņa izdarītajās izvēlēs. Šajā posmā arī ir svarīgi noticēt, ka skolēns tiks galā, un vienlaikus nebaidīt viņu ar to, cik grūtas ir mācības, jo katrs pārmaiņu posms jau pats par sevi ir stresu izraisošs periods un nav nepieciešams papildus satraukt bērnu. Svarīgākā ziņa, ko skolēnam nodot šajās pārmaiņās, ir tas, ka vecāks būs vienmēr pieejams, kad bērnam tas būs vajadzīgs [1].

Atsauces

1. https://www.miracle-recreation.com/blog/helping-children-transition-easily-into-a-new-school-environment/?lang=can

2. Elias et al., 2007

3. https://raisingchildren.net.au/preschoolers/play-learning/preschool/starting-preschool

4.  https://www.scholastic.com/parents/school-success/school-life/grade-by-grade/preparing-1st-grade.html

5. https://www.healthline.com/health/childrens-health/when-do-kids-start-kindergarten#readiness

Zins, Joseph & Elias, Maurice. (2007). Social and Emotional Learning: Promoting the Development of All Students. JOURNAL OF EDUCATIONAL AND PSYCHOLOGICAL CONSULTATION. 17. 233-255. 10.1080/10474410701413152.