Kā runāt ar bērnu par vērtējumiem un sekmju izrakstu?

Jaunums – “Mācos mācīties!”

Veids, kā mēs agrāk domājām par vērtējumiem, diezgan krasi atšķiras no tā, kāds tas ir šodien. Iepriekš bijām pieraduši domāt, ka – ja ir labs vērtējums, tātad mans bērns ir teicamnieks un gudrinieks. Tomēr šāda pieeja gan labāku, gan zemāku vērtējumu gadījumā ieliek bērnu konkrētā kategorijā, kas nepalīdz viņa izaugsmei, tādēļ attieksmei pret vērtējumiem ir jāmainās. 

Atzīme vairs nav tikai konkrēta kategorija vai zīmogs par skolēna zināšanām, tā ir vērtīga informācija, kas ļauj izdarīt secinājumus par to, kas ir vai nav izdevies un kas ir jāmaina.

Pilnīgi vienmēr par vērtējumiem vajadzētu runāt, un šādas sarunas ir noderīgas arī tad, ja neko nevēlamies mainīt. Ir ļoti svarīgi saprast, ka, piemēram, 7 balles nav tāpēc, ka bērns ir “labinieks”, bet gan tāpēc, ka skolēns izdarīja to, bet neizdarīja ko citu. Tā ir ļoti atšķirīga komunikācija ar pavisam citiem rezultātiem.

Jebkurš bērns jebkurā mācību priekšmetā var sasniegt jebkuru līmeni. Veids, kā to izdarīt, ir saprast, kas ir bērnam vajadzīgie atbalsta mehānismi – kas ir tās lietas, kas citos mācību priekšmetos labi strādā, un ko no šīs pieredzes iespējams pārņemt.

Visticamāk, daudzi bērni un vecāki nav pieraduši sekmes analizēt šādā veidā un padziļināti par tām sarunāties, taču talkā var ņemt digitālajā mācību platformā “Soma.lv” pieejamo sadaļu “Mācos mācīties!”, kas veltīta patstāvīgai skolēnu caurviju prasmju attīstībai. “Mācos mācīties!” pirmais mācību materiālu komplekts “Izaugsmes žurnāls” palīdz skolēnos attīstīt sistemātisku un jēgpilnu domāšanu par mācību procesu, mudinot bērnus vairāk analizēt savas darbības, lai nonāktu pie izpratnes, ka viņu sekmes un panākumi nav nejaušība, bet gan mērķtiecīgu darbību rezultāts.

Ieteikumi, kā virzīt sarunu par vērtējumiem un sekmju izrakstu

Pirms sarunas vienmēr pārdomājiet, ko jūs bērnam vēlaties jautāt un teikt
Ja, ieraugot sekmes, mēdzat kļūt emocionāli un jūs pārņem dusmas vai uztraukums, lūdzu, ievelciet elpu un atlieciet sarunu uz vēlāku brīdi, kad sarunai būsiet sagatavojušies. 

Vienojieties ar savu bērnu par konkrētu laiku, kad mierīgi visu izrunāsiet. Jums nav jāslēpj savas emocijas, varat izstāstīt, kā jūtaties par to, ko redzat. Taču ir svarīgi runāt mierīgi un pamatot, kādēļ tā jūtaties – piemēram, jums ir bail, ka skolēns netiks nākamajā klasē, jūs jūtaties bezspēcīgi, jo nezināt, kā palīdzēt.

Ko teikt savam bērnam? 

Vērtējumi ir tādi, kādi tie ir. Šobrīd ir būtiski saprast, ko skolēns var darīt tālāk, lai situāciju mainītu. Sarunu virzīt jums var palīdzēt šādi jautājumi. 

• Kā tu jūties par šiem vērtējumiem?
• Vai ir kāds pārsteigums sekmju izrakstā?
• Ko šie vērtējumi tev nozīmē? Cik svarīgi tev tie šķiet un kāpēc?
• Par ko visvairāk lepojies?
• Vai ir kāda vilšanās?
• Kāds ir tavs mērķis nākamajai reizei?
• Pastāsti vairāk, ko nozīmē šis komentārs?
• Kā tev šķiet, kuros mācību priekšmetos tev ir vajadzīga 
  palīdzība?

Vienmēr runājiet par konkrētiem vērtējumiem

Neatkarīgi no tā, vai rezultātā sasniegtas 4 vai 10 balles, veltiet laiku, lai šo vērtējumu pārrunātu, jo sekmju analīzes mērķis ir veicināt mācīšanās prasmi, kas ved uz izaugsmi. Ja būs izaugsme, būs arī augstāks vērtējums. 

Piemēram, 10 balles var iegūt, arī izlūdzoties vai prasot kādam citam izpildīt darbu savā vietā – tas nozīmē, ka ne vienmēr augstāks vērtējums liecina par mācību satura izpratni.

Jūsu uzdevums šajā sarunā ir palīdzēt bērnam saprast, kā šis līmenis sasniegts, kas izdevās un ko gribētu uzlabot, veicot nākamo darbu (arī, ja sasniegts augstākais vērtējums). Pat tad, ja vērtējums ir ļoti zems, mēģiniet atrast vismaz kaut ko, kas ir izdevies!

Atcerieties, ka vērtējums neparāda to, kāds vai kas ir jūsu bērns

10 balles nenozīmē, ka bērns ir izcils. Jums jūsu bērns ir izcils arī tad, kad saņem zemāku vērtējumu. 

10 balles var nozīmēt: 

• veiksmīgu grupas biedru izvēli (labu sadarbību un piemērotu atbildību izvēli un uzņemšanos);
• izpildīti visi dotie darba kritēriji;
• iepriekš bija zemāks vērtējums, bet skolēns gāja uz konsultācijām, apguva visu, ko nesaprata, un spēja uzlabot savu sniegumu;
• viss tika norakstīts no klasesbiedra un paveicās, ka skolotājs nepieķēra, u.c.

Tāpat 3 balles nenozīmē, ka bērns ir nesekmīgs arī dzīvē. 

3 balles var nozīmēt, ka:

• skolēns nebija skolā, kad apguva šo tematu;
• trūkst zināšanu no pagājušā gada, tāpēc nevar apgūt jaunās tēmas;
• bija slikta pašsajūta;
• darbs tika izpildīts pēc labākās sirdsapziņas, bet skolēns nebija ievērojis darba kritērijus u.c.

Komunicējiet pozitīvas gaidas

Viena no labākajām lietām, ko varam darīt bērna labā, ir sagaidīt no viņa izdošanos – ticēt, ka viņš var, un to viņam arī pateikt. Kad redzat skolēna sekmju progresu, varat teikt: “Zinot, cik tu daudz gatavojies, šis nemaz mani nepārsteidz. Es ar tevi lepojos!”; “Es biju pārliecināts, ka tu spēj šo sasniegt!”; “Es nešaubījos, ka tev tas izdosies!” 

Par skolēna progresu nevajadzētu runāt kā par lielu pārsteigumu (piemēram, “Šis mani pārsteidz, nezināju, ka tu tā vari!”; “Tev – un 8 matemātikā? Tas nu gan ir pasaules brīnums!”), jo tas norāda uz zemām gaidām un neticību bērna spējām.

Atgriezenisko saiti sniedziet aprakstoši un personīgi

Tādi īsi komentāri kā “izcili”, “labi”, “pārsteidzoši”, “slikti”, “viduvēji” u.c. nesniedz vērtīgu informāciju. No šīm uzslavām un secinājumiem nekļūst skaidrs, kas bērnam jāturpina darīt vai kas jāmaina. Par šiem komentāriem nereti ir vīlušies tieši tie skolēni, kuri saņem labas atzīmes (“Kad es nopelnu labu atzīmi, mani vienkārši nosauc par malaci, bet, kad izdaru ko sliktu, tad gan visi ar mani ilgi runājas!”), tāpēc būtiski ir runāt par bērna sekmēm arī tad, ja īpašu problēmu ar mācībām nav, un sniegt uzslavas, kas ir detalizētas un konkrētas (“Es ar tevi ļoti lepojos. Zinu, ka tev ir grūti, bet tu katru vakaru saņemies un izpildi visus uzdotos darbus.”; “Es novērtēju un priecājos par tavu neatlaidību un apņemšanos, jo īpaši darbos, kas tev nepatīk vai prasa lielu piepūli.”). 

Centieties neizmantot tādas frāzes, kas definē bērnu (“Tu esi slinks, nedisciplinēts.” vai “Tu esi malacis, gudrinieks.”), tā vietā vērtējiet bērna veiktās darbības (“Tev grūtības sagādā ilga koncentrēšanās matemātikas uzdevumiem, kas tev varētu palīdzēt noturēt uzmanību?” vai “Tev labi padodas vizuālās mākslas darbi, kā tu domā, kādēļ?”). 

Ja paslavējat, tad papildiniet ar skaidrojumu, kas bērnam ļauj labāk saprast, kādēļ tā sakāt, piemēram, “malacis! Redzu, ka regulāra mājasdarbu pildīšana un strādāšana stundās parādās arī tavās sekmēs!” 

vai “gudrinieks. Nevienā mācību priekšmetā tev nav zemi vērtējumi, tas noteikti ir tāpēc, ka tu centies un kārtīgi paveic visus darbus, tostarp arī tajos mācību priekšmetos, kas tev ne tik labi patīk.” Ja tomēr aizrādāt, arī tad papildiniet ar skaidrojumu, kāpēc tā sakāt, piemēram, “tu šodien slinko. Tu mājās esi jau trīs stundas, taču neesi ne mantas nolicis, ne paēdis, ne mājasdarbus izpildījis. Visu šo laiku veltīji televizoram.”

Koncentrējieties uz risinājumu, nevis problēmu!

Ja runāsiet tikai par problēmu, tas dos papildu negatīvu enerģiju un situāciju nerisinās. Taču, ja saruna tiks koncentrēta uz risinājuma meklēšanu, tas dos pozitīvas emocijas un ļaus situācijai ātrāk atrisināties. Piemēram, skolēns regulāri kavē matemātikas konsultācijas, kas notiek no rīta. Ja pārmetīsim aizgulēšanos, bezatbildību vai ko citu, tas radīs tikai vainas apziņu, kas ilgtermiņā ir destruktīva. Taču, ja fokusēsimies uz atbalsta sistēmām (divi modinātāji, “kontrolsaraksts”, drauga zvans, kas var palīdzēt ātrāk piecelties un sataisīties u.tml.), tad ātrāk nonāksim līdz pozitīvam risinājumam.

Ieviesiet loģisku seku sistēmu, nevis spontāni sodiet par sliktu atzīmi 

Sodu sistēma parasti nestrādā vai strādā tikai uz īsu brīdi, īpaši tad, ja tā nav tiešā veidā saistīta ar cēloni. Ilgtermiņā daudz efektīvāka būs seku sistēma, kas ir loģiski saistīta ar rezultātiem. Piemēram, ja aizraušanās ar datorspēlēm traucē koncentrēties mācībām, tad turpmāk datorspēlēm drīkst pievērsties tikai pēc visu mājasdarbu izpildīšanas, nevis sliktas atzīmes dēļ vienkārši uz nedēļu aizliegt datorspēles. 

Ieteicams domāt arī par pozitīvo motivāciju, piemēram, lielāka brīvība kādos lēmumos tad, ja tiek izpildīti prasītie nosacījumi, jo prasmei uzņemties atbildību loģiskas pozitīvās sekas ir lielāka brīvība u.tml. 

Svarīgi, ka bērns kaut ko var iegūt, nevis tikai pazaudēt, ja nepiepildīs jūsu gaidas. Lai šādas vienošanās būtu efektīvas, tās jāpielāgo vecumposmam un bērna interesēm.

Svarīga ir arī konsekvences ievērošana, lai sekas strādātu ilgtermiņā. Sarunā par loģiskāko un labāko seku sistēmu var iesaistīt arī pašu bērnu. Lēmumu pieņemsiet jūs, taču pats process būs vērtīga mācīšanās pieredze.

Vairāk klausieties, mazāk runājiet! 

Uzdodiet jautājumus un ieklausieties, ko bērns saka. Sadzirdiet un saredziet bērna emocijas, kas slēpjas aiz vārdiem. Tas palīdzēs labāk saprast situāciju un saredzēt atbalsta iespējas. Pati klausīšanās un vērošana būs lielāks atbalsts nekā runāšana. 

• “Es tavā balsī dzirdu lepnumu, kad tu runā par matemātikas vērtējumu. Lūdzu, pastāsti vairāk, kas tieši un kāpēc tev ir tik labi izdevies!”
• “Tu saki, ka atzīme nav godīga. Lūdzu, pastāsti par to vairāk!”
• “Tu nometi sekmju izrakstu. Vai tas nozīmē, ka esi neapmierināts par vērtējumiem?”
• “Es redzu, ka tu esi dusmīgs. Lūdzu, pastāsti, kāpēc tā!”
• “Tu teici, ka nesaprati uzdoto darbu. Varbūt mēs kopā to varam izskatīt?”

Atsauce
https://app.soma.lv/viedtema/macos-macities/ikvienam/menesa-sekmju-analize/ievads-menesa-sekmju-analize