Kurš ir atbildīgs par to, lai bērns, sākot skolas gaitas, prastu lasīt

Bērnam sasniedzamais rezultāts, pirmsskolu beidzot, ir lasīt vārdus un tos saprast. Pirmsskolas skolotāji sadarbībā ar atbalsta personālu un iestādes vadību rada lasītprasmes attīstībai labvēlīgu mācību vidi un atbalsta bērna mācības, lai viņš varētu apgūt lasītprasmi. Taču, lai bērns vēlamo rezultātu sasniegtu, ir nepieciešama pirmsskolas un ģimenes mērķtiecīga sadarbība. Attiecīgi vecāku atbildība par bērna lasītprasmes attīstību sākas līdz ar bērna piedzimšanu vai pat vēl agrāk – ieklausoties savu vecāku balsī – valodas ritmā, skaņās, intonācijā, vārdos.

Lasītprasme sākas ļoti agrā bērnībā

Lasītprasmes apguve ir sarežģīts process, kas nenotiek dabiski – pats no sevis. Tas nesākas piecu gadu vecumā, kad bērns apgūst alfabētisko principu – burtu un skaņu atbilstību; tas sākas agrā bērnībā. Lai bērns kļūtu par lasītāju, viņam ir svarīgi iemācīties pārvaldīt savu ķermeni – gan lielos, gan mazos muskuļus (tātad svarīgi kustēties, skriet, lēkt, sportot); iegūt bagātīgu sajūtu pieredzi – ar redzi, dzirdi, tausti, ožu, garšu; veidot izpratni par dzīvi un pakāpeniski paplašināt vārdu krājumu; attīstīt valodu – prasmi izteikt savas domas un sarunāties; attīstīt iztēli un fantāziju. Vecākam ir jārūpējas par šādu vispusīgu bērna attīstību. 
 

Apmēram no četru gadu vecuma bērns sāk darboties ar skaņām: attīsta fonemātisko dzirdi – prasmi saklausīt un atšķirt vārda skaņas; no apmēram piecu gadu vecuma bērns apgūst burtu un skaņu atbilstību. Tad, kad bērns šīs prasmes ir apguvis, viņš sāk lasīt zilbes un vārdus, vārdu savienojumus. Lasītā izpratnei vienlīdz svarīga ir gan bērna vispārīgā valodas pieredze un mutvārdu valodas izpratne, gan lasīšanas tehnika. Tā kā lasīšanas mērķis ir iegūt informāciju, ir ļoti svarīgi, ka bērns lasa ar izpratni, nevis tikai lasa tehniski pareizi. To, cik labi bērns izprot lasīto, nosaka tas, vai bērns šo pašu tekstu saprastu, to noklausoties.
 

Ja nepieciešams, bērnam jāsniedz speciālistu atbalsts

Bērni pirmsskolas gaitas sāk dažādos vecumos. Lai saprastu, ko bērns jau zina un prot, skolotāji vispirms novēro bērnus un novērtē viņu prasmes un zināšanas. Tad piedāvā bērna mācību vajadzībām atbilstošas darbības, māca jauno un ar savu darbību un runu ir laba lasītāja piemērs. 

Skolotāji sarunājas ar vecākiem par to, kā viņi var atbalstīt sava bērna attīstību un mācības. Liela nozīme lasītprasmes apguvē ir bērna prāta spējām uztvert, apstrādāt un izprast informāciju, tātad sajūtām, uztverei, uzmanībai, atmiņai un domāšanai. Dažreiz bērnam nepieciešams logopēda vai cita speciālista novērtējums un atbalsts. Jo agrāk un mērķtiecīgāk pieaugušie sniedz bērnam atbalstu, jo labāks rezultāts!
 

Tā kā bērni lasītprasmi apgūst katrs savā laikā, tempā un veidā, tad, beidzot pirmsskolu, viņu lasītprasme ir atšķirīga: lielākā daļa bērnu jau lasa vārdus, citi arī teikumus un pat īsus tekstus, bet kāds ir tikko sācis vārdu lasīšanu. 

Ja kāda iemesla dēļ bērns nav apguvis vārdu lasīšanu, tam nevajadzētu būt pēkšņam pārsteigumam, ja ģimene un pirmsskola ir mērķtiecīgi sadarbojusies.
 

Apgūstot lasītprasmi, ļoti svarīgi ir ievērot pakāpenību, nepārlecot kādas prasmes veidošanas posmam. 

Ja ceļā uz lasītprasmi bērns kaut ko nav apguvis, jāvelta laiks, lai nostiprinātu šo prasmi. Vecākiem nav jākļūst par skolotājiem, bet par svarīgu atbalstu bērna ceļā uz lasītprieku, lasītprasmes attīstību un ieradumu lasīt.

Vai bērnam, sākot mācības 1. klasē, ir jāprot lasīt?

Lasītprasmes attīstība ir nozīmīgs sākumskolas uzdevums, tāpēc 1. klases skolotājs mācību gada sākumā veic lasītprasmes diagnostiku, lai noteiktu, kādā līmenī ir skolēnu lasītprasme. 

Beidzot pirmsskolu, bērnam jāprot lasīt vārdus un saprast izlasīto. Kādai jābūt bērna lasītprasmei, sākot skolas gaitas, ir noteikts Ministru kabineta (MK) Noteikumos par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem [1].

Ja nepieciešams, 1. klases sākumā skolotāji var īstenot Pirmsābeces un Ābeces periodu (skat. Latviešu valodas programmas paraugs [2]), kura laikā skolēni atkārto, pilnveido un turpina pirmsskolā apgūto lasītprasmi. Ābeces perioda laikā skolēns apgūst prasmi lasīt un saprast īsus un vienkāršus teikumus. 

Kā teikts MK noteikumos, prasme “skaidri un ar izpratni lasīt mācību un savām interesēm atbilstošu tekstu” skolēnam jāapgūst līdz 3. klases noslēgumam.

Ko vecāki var darīt, lai atbalstītu bērna lasītprasmes attīstību? 

• Jau zīdaiņa vecumā runāt ar savu mazulīti ritmiskā valodā, skandējot pantiņus, dziedot vienkāršas dziesmiņas, lasot priekšā vienkāršas pasakas, nosaucot vārdā darbības, kuras veic.
• No mazām dienām radīt bērnam iespēju izzināt pasauli ar maņu palīdzību – redzēt, taustīt, ostīt, saklausīt, nogaršot.
• Rūpēties, lai bērnam, ik dienu kustoties un darbojoties, ir iespēja attīstīt gan lielos, gan sīkos muskuļus.
• Sarunāties ar pirmsskolas vecuma bērnu gan par ikdienu, gan viņa interesēm, gan piedzīvoto. Radīt iespēju bērnam pašam veidot priekšstatus par pasauli, darbojoties ar īstām lietām, piedzīvojot reālus notikumus. Tā bērns veidos savu vārdu krājumu un izpratni par jēdzieniem. Pievēršot bērna uzmanību kādam priekšmetam vai augam, lietot tā nosaukumu, piemēram, “Tas ir bērzs. Tā ir roze”.
• Kopā darbojoties, attīstīt bērna fantāziju un iztēli. Aicināt bērnu stāstīt gan īstus, gan izdomātus stāstus.

• Būt piemēram saviem bērniem – lasīt grāmatas pašiem un regulāri lasīt bērniem priekšā, kopā iet uz bibliotēku un grāmatveikalu. 
• Radīt bērnam mājās tādu vidi, kurā ir pieejamas viņa vecumam un interesēm atbilstošas grāmatas.
• Veidot pozitīvu attieksmi pret lasīšanu, iesaistot lasīšanā arī citus ģimenes locekļus. Lasīt to, kas bērnam interesē – gan bērnu literatūru, gan izziņas grāmatas.
• Novērot bērna interesi par rakstītu tekstu. Atbalstīt bērna interesi, pievēršot uzmanību burtiem un vārdiem vidē. Nosaukt burtam atbilstošo skaņu, nevis burta nosaukumu – tas palīdzēs apgūt skaņu un burtu sakarību.
• Kopā spēlēt dažādas valodu un lasītprasmi veicinošas spēles, piemēram, “Kuģu lādēšana ar vārdiem, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu”, “Aprakstošu mīklu minēšana”, “Es zinu piecus koku nosaukumus/ēdienus/augļus/pilsētas...”. Šīs spēles neprasa īpašu laiku, jo tās var spēlēt pa ceļam uz pirmsskolu – gan ejot kājām, gan braucot.
• Sekot bērna attīstībai, sadarbojoties ar ģimenes ārstu, citiem speciālistiem un skolotājiem. Palīdzēt speciālistiem iepazīt bērnu, lai kopā mērķtiecīgi varētu atbalstīt viņa attīstības un mācību vajadzības.
• Atbalstīt bērna centienus, sniedzot pozitīvu atgriezenisko saiti par to, kas bērnam jau izdodas, un palīdzēt regulāri vingrināties. Nerāt un nesteidzināt bērnu, atceroties, ka lasītprasmes attīstība ir sarežģīts process. 
   

Pozitīva attieksme pret lasīšanu pirmsskolā ir pamats lasītprasmes attīstībai skolā un turpmāk mūža garumā.

Atsauces

1) https://likumi.lv/ta/id/303371-noteikumi-par-valsts-pirmsskolas-izglitibas-vadlinijam-un-pirmsskolas-izglitibas-programmu-paraugiem

2) https://mape.gov.lv/catalog/materials/6456AA95-2104-497F-8679-198AE7A135C4/view