Kā viedierīces ietekmē bērna redzi

Speciāliste atklāj, ka vēl pirms aptuveni desmit gadiem ar tuvredzību bērni sastapās pusaudžu vecumā – vidēji 13–15 gados, taču tagad gana daudz bērnu ir spiesti valkāt brilles jau 2. un 3. klasē. “Tāpat daudziem bērniem ir akomodācijas traucējumi – acij ir grūti pārslēgties no tuvuma uz tālumu, jo ir traucēta acs spēja pielāgoties dažādiem darba attālumiem,” norāda Ināra Čipāne, piebilstot – ja vēl salīdzinoši nesenā pagātnē bija uzskats, ka lielākoties redzi bojā grāmatu lasīšana sliktā apgaismojumā, tad tagad galvenie vainīgie ir telefoni, planšetes, datori utt. Un attālinātās mācības šo problēmu tikai padziļinājušas. Optometriste arī uzsver, ka vēl pie visa cita lielākoties viedierīces tiek lietotas nepareizi jeb neievērojot ne darba režīmu, ne ieteicamos attālumus no acīm.
 

Darba režīms jeb Cik ilgi drīkst? 

Nav tādas vienotas striktas rekomendācijas, cik stundu dienā bērnam vajadzētu pavadīt pie viedierīcēm, taču pamatprincips ir tāds – jo mazāks bērns, jo mazāk laika būtu jāpavada pie ekrāniem. 
Līdz 3 gadu vecumam bērnam vispār nevajadzētu lietot nekādas ekrāna ierīces. Tas būtu pieļaujams tikai atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, sazvanās ar ģimenes locekļiem vai ir garāks brauciens un mazais vairs nevar nosēdēt, bet no citām “izklaidēm” atsakās. 

Vingrinājumus jāveic pa drusciņai, bet vairākas reizes dienā, nevis reizi dienā pusstundu.

Šajā vecumā bērnam viedierīce ir pārāk aktīvs redzes stimuls – attēls ņirb gar acīm, mazajam ir grūti sakoncentrēties. Protams, bērnam tas viss šķiet interesanti, līdz ar to viedierīce itin viegli izkonkurē daudzas citas svarīgas nodarbes, kas daudz vairāk nāktu par labu bērna attīstībai, – puzles, klucīšus utt. Līdz ar to, ja pārāk agri bērns brīvi un neierobežoti tiek pie viedierīcēm, tas var atstāt pietiekami nopietnas sekas – kavēt valodas attīstību, jo mazais nemācās kontaktēties ar reālu, dzīvu cilvēku, bet vēlāk tas var atsaukties uz lasīšanas, rakstīšanas un citām svarīgām prasmēm skolā. 
No 3 gadiem līdz skolas vecumam nevajadzētu pārsniegt pusstundu vai ilgākais – stundu dienā, ko bērns varētu pavadīt viedierīcēs, taču ar pārtraukumiem, lai acis paspēj atpūsties un samirkšķināties.

Sākumskolas vecumā tās varētu būt kādas 2–3 stundas dienā, taču arī ar pārtraukumiem. 
 

Zelta likums visiem, arī vecākiem!

Ik pēc 20 minūtēm, kas pavadītas pie jebkāda veida ekrāna, acis ir jāatpūtina: 20 sekundes jāļauj tām skatīties tālumā, vislabāk – ārā pa logu. Tādā veidā acs muskulis pilnībā atslābinās. 
Ja bērns no datora pārslēdzas uz telefonu vai citu ekrānu, tā nav acu atpūtināšana, bet gan viena tuvuma slodze tiek nomainīta ar otru, un acs joprojām tiek noslogota. 
Neliela, kaut vai tikai minūti ilga pauze acīm nepieciešama arī mācību stundu laikā, bet starp tām – vismaz 10 minūšu ilgs pārtraukums, kura laikā bērnam vajadzētu pievērsties citām nodarbēm. Kaut vai aiziet uz virtuvi padzerties, paskatīties ārā pa logu u. tml.
Vecākiem jāņem vērā, ka bērnam pašam ir grūti, lai neteiktu, ka neiespējami regulēt viedierīču lietošanas ilgumu. Īpaši, ja viņš skatās kādu aizraujošu animācija filmu vai iegrimis spēlē. Visbiežāk bērns pats novēršas no ekrāna tikai tad, kad viņam jau sāk sāpēt acis vai pat galva. “Viedierīču lietošanas laiks jākontrolē vecākiem,” uzsver Ināra Čipāne un iesaka ņemt talkā kādu no daudzajām aplikācijām, ko uzstādīt viedierīcē, lai ieplānotajā laikā tā izslēdzas pati.
 

Vingrinājumi acīm 
• Pamata likums – 20 sekunžu pauze pēc 20 minūšu ilga darba pie viedierīcēm. 
• Fokusa maiņa no tuvuma uz tālumu un otrādi – dažas sekundes skatiens vērsts tālumā, tad uz kādu tuvumā esošu priekšmetu. 
• Acu izkustināšana dažādos virzienos – ar acīm it kā zīmē gaisā kādas figūras.
Atceries!
Vingrinājumus jāveic pa drusciņai, bet vairākas reizes dienā, nevis reizi dienā pusstundu.
 

Cik tuvu acīm?

Viedierīču attālums to lietošanas laikā ir visbiežākā kļūda, ko pieļaujam. Normālam darba attālumam jābūt 30–40 centimetru. Parasti tik tālu turam grāmatu, kad lasām, taču viedierīces un īpaši telefonus gan mēs, pieaugušie, bet jo sevišķi bērni mēdz turēt ļoti tuvu acīm – plaukstas jeb 15–20 centimetru attālumā no acīm. “Tā kā tas ir divreiz tuvāk nekā ieteicamā norma, arī slodze acīm ir divreiz lielāka, jo tām jāsasprindzinās,” stāsta Ināra Čipāne un norāda, ka tieši ļoti tuvais darba attālums ir tas, kas visvairāk kaitē acīm un ļoti sekmē tuvredzības attīstību: “Acs cenšas pielāgoties darbam tuvumā. Lai slodze tuvumā būtu mazāka, acs ābols izstiepjas garāks, kas rezultējas ar tuvredzību.” 
Optometriste iesaka izvēlēties viedierīci ar lielāku ekrānu, piemēram, telefona vietā dot bērnam planšeti vai iegādāties datoru. Mazajā telefona ekrānā arī visas detaļas ir sīkākas, tāpēc grūtāk saskatāmas un jebkurš cilvēks instinktīvi pievirza ierīci tuvāk acīm.

Kas jāievēro pie datora?

Augstums. Datorekrāns ir pietiekami liels, bet, lai strādāšana būtu ērta, tam jāatrodas pareizā augstumā. Tas nozīmē, ka monitors atrodas tieši pretī acu augstumā vai zemāk, bet noteikti ne augstāk, lai bērnam lieki nav jāsasprindzina redze, skatoties uz augšu. Ja darba vieta iekārtota pieaugušam cilvēkam, ekrāns var būt novietots par augstu bērnam – noteikti pārliecinies, kā īsti ir! 
Attālums. Tam jābūt 50–70 centimetru, kas atbilst izstieptas rokas attālumam. 
Gaisma. Svarīgi, lai telpā, kur bērns strādā, ir labs un arī pareizs apgaismojums. Tas nozīmē, ka telpai jābūt vienmērīgi apgaismotai, lai nav ne pārāk tumšs, ne ļoti spilgta gaisma. Tāpat jāraugās, lai tā nespīd tieši virsū monitoram vai bērnam acīs un lai neveidojas atspulgi uz ekrāna. Ieteicams papildus lietot galda lampu, kas labāk apgaismos darba virsmu. Ja bērns ir labrocis, tad galda lampai jābūt kreisajā pusē, un otrādi.

Viedierīču lietošana tumsā

Tas ir viens no acīm kaitīgākajiem ieradumiem. Nevienu viedierīci, arī ne televizoru, nav vēlams skatīties tumsā, kad acu zīlītes palielinās un ierīces izstarotā gaisma nonāk acs iekšējos slāņos daudz  vairāk, nekā tas būtu pie normāla apgaismojuma. Tāpat tumsā abām acīm ir grūtāk sastrādāties kopā, kas sevišķi svarīgi ir, skatoties tuvumā. Vēl der atcerēties, ka guļus stāvoklī cilvēks viedierīci automātiski pieliek pārāk tuvu acīm, nemaz nerunājot par zilās gaismas ietekmi uz miega kvalitāti. Ne velti daudz tiek runāts par viedierīču, tostarp televizora, nelietošanu vismaz divas stundas pirms gulētiešanas, jo spilgtā gaisma, kas nāk no ekrāna, ietekmē negatīvi to, kā mūsu organisms izstrādā melatonīnu jeb miega hormonu. Cilvēkam ir grūtāk iemigt vai miegs ir trausls, un no rīta viņš jūtas neizgulējies. 

 

Viedierīču lietošana braucošos transportlīdzekļos ir papildu slodze vestibulārajam aparātam, jo attēls visu laiku kustas. Pēc tāda brauciena bērnam (un ne tikai) var būt slikta dūša.

Daudz aprunātā zilā gaisma

Zilā viedierīču izstarotā gaisma ir vispietuvinātākā ultravioletajai gaismai. No visa plašā redzamās gaismas spektra tā ir kaitīgākā, jo satur vislielāko enerģiju. Lai gan zilās gaismas ietekme uz redzi joprojām tiek pētīta, jo problēma ir relatīvi jauna, taču noteikti ir zināms, ka tā rada papildu nogurumu acīm, diskomfortu un var veicināt dažādas izmaiņas acs struktūrās, turklāt tieši acs aizmugurējā daļā – tīklenē, kas ir ļoti svarīga. Šis tīklenes deģenerācijas process notiek pakāpeniski un ļoti lēnām, tāpēc bērns noteikti nekādā veidā to neizjutīs. “Šī kaitīgā ietekme, starojums, ko nelielās devās katru dienu uzņemam, dzīves laikā uzkrājas, summējas, un pakāpeniski notiek izmaiņas. Tiek pieļauts, ka dažādas acu problēmas, kas agrāk bija raksturīgas cilvēkiem gados, tagad, iespējams, parādīsies agrāk. Piemēram, makulas deģenerācija jeb acs tīklenes centrālās daļas bojājumi,” norāda speciāliste un paskaidro, ka acs tīklenes centrālā daļa atbild par redzes asumu, par to, kā spējam saskatīt sīkas detaļas. Ja radušies kādi bojājumi, kā pirmā pazīme ir grūtības lasīt un izšķirt sīkas detaļas. “Cilvēks orientējas telpā, bet sīkākus darbus darīt vairs nespēj,” teic Ināra Čipāne. 
 

Bērniem acu caurspīdīgās struktūras ir ar ļoti augstu caurlaidību, tāpēc daudz vairāk kaitīgās gaismas (gan zilā gaisma, gan ultravioletais starojums) nokļūst līdz pat tīklenei. 

To vēl vairāk pastiprina tas, ka bērniem ir platākas acu zīlītes. Tieši tāpēc valkāt saulesbrilles bērniem ir pat svarīgāk nekā pieaugušajiem.  
 

Zilo gaismu samazina: 
• ekrāniem uzliekami filtri, kas gaismu padara dzeltenīgāku un ne tik spilgtu;
• speciāls pārklājums un zilās gaismas filtrs briļļu lēcām. Tas vairāk piemērots tad, ja nepieciešama redzes korekcija – redzi koriģējošās briļļu lēcas tiek papildinātas ar speciālu zilās gaismas filtru un pretatspīdumu pārklājumu. Taču, ja pie datora jāpavada ilgas stundas, iespējams iegādāties arī parastas briļļu lēcas tikai ar minēto filtru un pārklājumu.
 

Pazīmes, kad bērns noteikti jāved uz redzes pārbaudi
! Ja bērns sūdzas, ka acis ir nogurušas vai miglojas, ja ir sausuma sajūta vai asarošana. 
! Ja bērns miedz acis, īpaši skatoties tālumā. 
! Ja bērns stāsta, ka viņam sāp galva vai acis. 
! Pie acu ārsta noteikti jādodas arī tad, ja bērnam jau ir brilles – gan dioptriju izmaiņu dēļ (redze var uzlaboties un arī pasliktināties), gan tāpēc, ka bērns aug, bet brilles ne, un tās kļūst par mazu.  

Atceries!
Līdz skolas vecumam bērnam paredzētas trīs obligātās redzes pārbaudes, taču tas jādara arī pēc tam, kad bērns jau uzsācis skolas gaitas un viņam nav sūdzību. Vismaz reizi gadā skolēnam jāveic redzes pārbaude. Mazāki bērni var nesaprast, ka redz sliktāk, tāpēc nesūdzēties, vai arī bērns var apzināti noklusēt par redzes izmaiņām, jo saprot, ka tad droši vien viņš vairs nedrīkstēs tik daudz lietot viedierīces.