Cik stundu diennaktī ir jāguļ zīdainim? Un citi svarīgi jautājumi par mazuļa miegu

Cik daudz jāguļ?

Vecākiem ir jāsaprot, ka katrs bērns ir individuāls, tāpēc pieļaujamās miega robežas nav strikti noteiktas, tomēr Nacionālais miega fonds ir izstrādājis rekomendācijas, cik stundu bērnam ir jāvelta miegam. Šie miega ieteikumi ir tipiskas attīstības bērniem, bet bērniem ar, piemēram, dažādiem ģenētiskajiem sindromiem parasti nepieciešams mazāk miega.

• Jaundzimušie (0–3 mēneši) [2]

Rekomendēts: 14–17 stundas.

Pieļaujams: ne mazāk kā 11, ne vairāk kā 19 stundas.

• Zīdaiņi (4–11 mēneši) [2]

Rekomendēts: 12–15 stundas.

Pieļaujams: ne mazāk kā 10, ne vairāk kā 18 stundas.

• Mazuļi (12–24 mēneši) [2]

Rekomendēts: 11–14 stundas.

Pieļaujams: ne mazāk kā 9, ne vairāk kā 16 stundas.

Kāpēc bērns naktī mostas?

Nereti pirmajās nedēļās vecākiem ir sajūta, ka bērniņš vispār nemaz neguļ – miega periodi jaundzimušajam var būt no dažām minūtēm līdz pāris stundām, un tas ir pilnīgi pieļaujams. Šajā vecumā bērnam ir nepieciešamība uzņemt barību – kuņģis ir mazs un barības apjoms, ko iespējams apēst vienā ēdienreizē, nav liels. Tāpēc pirmajos mēnešos bērni mostas bieži, galvenokārt, lai ieturētos.

Tāpat sākotnēji jaundzimušajam nav konkrēta diennakts dalījuma dienā un naktī, tāpēc miega režīms ir haotisks. Jaundzimušā vecumā ir ļoti izteikta bērnu aktivitāte miegā – viņi kustas, smaida, atdarina zīšanu, satrūkstas. Maziem bērniem smadzenes vēl nav nobriedušas, un šādas izpausmes ir normālas un netraucē mazuļiem atjaunot enerģiju. Tādā veidā viņi arī apgūst kustības. 

Jāņem vērā, ka arī zīdaiņiem, tāpat kā pieaugušajiem, miegs ir ciklisks, bet maziem bērniem miega cikli ir īsāki nekā pieaugušajiem. Kopumā cilvēkam nakts miega laikā ir četras dažādas miega fāzes. Tāpēc ir pilnīgi normāli, ka zīdainis naktī, nonākot seklajā miega fāzē, daudz kustas, knosās, pat atver actiņas un pamostas. Nakts laikā seklajā miega fāzē cilvēks atrodas vidēji piecas sešas reizes. Zīdainis savā pirmajā gadā apgūst daudz prasmju, un šajā fāzē tās visas tiek pārstrādātas.

Miega higiēna – profilaktiski jau no dzimšanas brīža

Speciāliste norāda, ka katrai ģimenei ar mazu bērnu būtu jau profilaktiski jāveido veselīgi miega paradumi, negaidot, kad būs radušies kādi traucējumi. “Tāpat kā mēs ievērojam zobu un roku higiēnu, tāpat ir jāievēro miega higiēna, turklāt jau no mazotnes,” norāda ārste.

Marta Celmiņa uzsver, ka bērniem miega medicīnā nelieto medikamentus, tāpēc nebūs tablešu, kas atrisinās radušos traucējumus. Veselīgi miega paradumi ir iemācīta uzvedība, kā iemigt un gulēt. Bērna miega jautājums ir ģimenes lieta, un katrai ģimenei kopīgi ir jāizvērtē, kas viņiem der vislabāk un kas ir pieņemams vecākiem. Būs ģimenes, kam netraucēs, ka bērns guļ kopā ar vecākiem, aizmieg zīžot vai ja bērns ir jāieaijā miegā, turot to rokās. Par to nav jāsatraucas, ģimene var sev pieņemt tādu gulēšanu, kāda viņiem der vislabāk, galvenais ir ievērot drošības noteikumus, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem.

Tomēr novērots, ka, bērnam pieaugot, vecākiem kļūst apgrūtinoši, ja jāturpina izpildīt mazuļa ieviestās īpašās prasības. Ko tad iesākt?

Vakara rutīna – veselīga nakts miega pamats

Ik vakara miega rutīna jeb režīms ir pirmais, ar ko jāsāk, lai bērnam nodrošinātu labu miegu. Jēdziens “miega režīms” nav jāuztver kā gulēšana pēc noteiktiem pulksteņa laikiem. Rutīna ir mierīgas darbības, kas noteiktā secībā atkārtojas ik vakaru. Un arī tās katrai ģimenei būs savas. Mazgāšanās, ģērbšanās, grāmatiņas skatīšanās, dziesmiņa, suņa samīļošana, kāda mierīga rotaļa, masāža, dzīvošanās ar mīļmantiņu – katrai ģimenei ir jāatrod tas, kas tai der vislabāk. Lai šī rutīna labāk darbotos, tai katru vakaru būtu jābūt vienā un tajā pašā laikā.

Miega rutīnas pozitīvo ietekmi uz bērna miegu apstiprina arī pētījumi, piemēram, Sv. Jāzepa universitātes (ASV, Pensilvānija) un Filadelfijas bērnu slimnīcas (ASV, Filadelfija) speciālistu veiktais pētījums [1] norādīja uz tiešu saistību starp bērna miega rutīnas ievērošanu un bērna miega kvalitāti un mātes noskaņojumu. Ieviešot miega rutīnu, tika novērota miega traucējumu samazināšanās – bērni varēja nogulēt lielāku laiku bez pamošanās, samazinājās māšu sūdzības par mazuļu miegu un uzlabojās arī mammu noskaņojums.

Kā atzīmē Marta Celmiņa, bērnam noteikts un stabils gulēt iešanas režīms izveidos pozitīvas asociācijas ar aizmigšanu un norādīs, kas sekos tālāk. Svarīgi rutīnu izstrādāt tādu, ko var izpildīt katru vakaru vienā un tajā pašā secībā. Speciāliste iesaka barošanu neatstāt kā pašu pēdējo darbību šajā sarakstā, lai vēlāk, kad bērnam nebūs nepieciešamības pēc nakts ēšanas, viņš spētu iemigt bez tās.

Labas asociācijas veidošana

Naktī mostas visi, arī pieaugušie, tikai viena daļa bērnu pēc tam māk aizmigt paši, bet otra – nemāk. Viens no iemesliem, kāpēc daļa nemāk atkal aizmigt paši, ir nepareizu asociāciju veidošana par aizmigšanu. 

Ja bērns tiek midzināts rokās vai barojot, ir normāli, ka nakts vidū, pamostoties pavisam citos apstākļos, mazais būs apjucis un tieksies pēc tiem pašiem apstākļiem, kādos iemiga, 

jo vienkārši neprot iemigt citādi. Tāpēc, kad ģimenē jau ir iedibināta gulētiešanas rutīna, ir vērtīgi veidot labas aizmigšanas asociācijas, lai, pamostoties naktī, bērns pats atkal spētu iemigt.

Lai sakārtotu bērna gulēšanas ritmu, galvenais ir uzlabot iemigšanu vakarā – tas pēc tam palīdzēs samazināt nakts mošanos. Tādēļ, lai veidotu labus miega paradumus, ir būtiski mazuli likt savā gultiņā tad, kad viņš ir miegains, bet vēl nomodā. Kad bērns ir apguvis patstāvīgu iemigšanu, vecāki var pielāgot gulēt iešanas laiku, pārceļot vakara rituālu par 15 minūtēm, tā pamazām pakārtojot mazuļa gulēšanas laiku ģimenes vajadzībām. 

Pretošanās gulētiešanai

Par vēl vienu aktuālu lietu reizēm kļūst bērna pretošanās gulētiešanai. Tas biežāk tiek novērots lielākā vecumā, taču arī zīdaiņi nereti var izrādīt pretestību iešanai gulēt. Nereti gadās, ka bērnam fiziski vēl nenāk miegs tajā brīdī, kad vecāki viņu liek gulēt. Reizēm arī mazi bērni pārbauda vecāku robežas un to, ko var atļauties. Tāpat ir novērots, ka dažiem mazuļiem ir pārāk ilgs vai biežs dienas miegs, tāpēc doties gulēt uz nakti viņi grib vēlāk. Vecākiem noteikti jāņem vērā, ka dažādas blakus parādības, kā zobiņu augšanas laiks, slimības, jaunu prasmju apgūšana (velšanās, rāpošana, sēdēšana, stāvēšana), var izjaukt ierasto gulēšanas ritmu. Pat tāda pieaugušajiem nebūtiska lieta kā iesnas bērnam var ļoti traucēt gulēšanu.

Laba miega priekšnosacījumi: 

• ik vakara gulēšanas rutīna;
• labas aizmigšanas asociācijas veidošana;
• likt bērnu gultā miegainu, bet vēl nomodā esošu;
• bērns aizmieg pats (ar vai bez vecāku klātbūtnes – tas ir katras ģimenes jautājums);
• bērniem ieteicams doties pie miera līdz plkst. 21.

Kā jūtas māte?

Amerikas miega medicīnas akadēmijas veiktā pētījuma [3] dati norāda uz tiešu sakarību starp mātes psihoemocionālo stāvokli pirms un pēc dzemdību periodā un bērna miegu – ir pierādīts, ka tiem mazuļiem, kuru mātēm bijusi nosliece uz depresīvu stāvokli pirms un pēc dzemdību periodā, biežāk tiek uzrādīti miega traucējumi. Arī miega speciāliste norāda, ka mātes sliktā pašsajūta var bojāt viņas attiecības ar bērnu un saiknes veidošanu ar viņu. Mammai ir ļoti svarīgi parūpēties par savu pašsajūtu!

Bieži, lai atvieglotu savu ikdienu, vecāki meklē dažādus risinājumus bērna miega problēmām, un speciāliste atzīst, ka dažiem palīdz lavandas aromāta lietošana guļamistabā (jāievēro, lai nav pārāk spēcīgs aromāts!), balto trokšņu izmantošana (šeit svarīgi, lai tie skan visu nakti un nav pārāk skaļi, kā arī lai neskanētu pa dienu). Citiem bērniem palīdz maza gaismiņa. Nereti vecāki risinājumu bērna miega problēmām meklē pie osteopāta – ja tas palīdz, miega eksperte atzīst, ka to var mēģināt. Tāpat knupīšu un īpašu sedziņu lietošana ir pieļaujama, vienīgi ir jāievēro drošības noteikumi, lai tas neapdraud bērna dzīvību un veselību.

Marta Celmiņa uzsver, ka var izmantot visas šīs lietas, taču, visticamāk, vienas pašas tās nebūs brīnummetodes, un nekas neatsver teicamu miega higiēnu un labu aizmigšanas veidu.

Kad meklēt speciālista palīdzību?

Lai arī daudzi jaunie vecāki sūdzas par zīdaiņa miegu, bieži visas šīs izpausmes ir normas robežās, un, ieviešot miega rituālu un veidojot labas aizmigšanas asociācijas, bērna miegs uzlabojas. Lai izvērtētu, vai mazulis guļ par maz vai par daudz, ir jāskatās viņa attīstība kopainā, tāpēc ir tik ļoti svarīgi zīdainim regulāri apmeklēt pediatru, kas var laikus pamanīt kādas novirzes no normas. 

Kad jāvēršas pie pediatra vai kāda cita speciālista: 

• elpošanas traucējumi miegā (krākšana, elpas aiztures, gulēšana ar atgāztu galvu);
• bērnam ir daudz murgu, nakts baiļu;
• bērnam ir neparastas kustības miegā;
• bērnam ir grūtības aizmigt, pārāk daudz ceļas naktī vai pārāk agri no rīta pamostas.

Izmantotā literatūra:

1. Mindell, J. A. (PhD); Telofski, L. S. (BA); Wiegand, B. (PhD); Kurtz, E. S. (PhD). A Nightly Bedtime Routine: Impact on Sleep in Young Children and Maternal Mood. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19480226/

2. How Much Sleep Do Babies and Kids Need? Sleepfoundation.org. Pieejams:

 https://www.sleepfoundation.org/excessive-sleepiness/support/how-much-sleep-do-babies-and-kids-need

3. Maternal depressive emotion associated with children’s sleep problems, American Academy of Sleep Medicine. Pieejams: https://aasm.org/maternal-depressive-emotion-associated-with-childrens-sleep-problems/