Šis ikvienai grūtniecei jāzina par ķeizargriezienu

Ķeizargrieziens ir operatīvs dzemdību veids, kad bērns tiek iegūts caur griezienu vēdera priekšējā sienā un dzemdes apakšējā segmentā, – skaidro ginekoloģe dzemdību speciāliste Agnese Stūrmane. Operācija tiek veikta situācijās, kad sieviete medicīnisku iemeslu dēļ pati nevar vai nedrīkst dzemdēt. Tā var būt plānveida vai neatliekama operācija. Plānveida ķeizargrieziens tiek paredzēts jau grūtniecības laikā. Iemesli visbiežāk ir nepareiza bērna guļa vai placentas priekšguļa. Akūts jeb neatliekams ķeizargrieziens tiek veikts, kad dzemdības jau ir sākušās un medicīnisku iemeslu dēļ tās nevar vai nedrīkst turpināties dabīgi. 

Ja notiek steidzama ķeizargrieziena operācija

Ja dzemdības nevar turpināties vai to laikā ir konstatētas novirzes no normālas dzemdību gaitas, nav laika, lai sievieti sagatavotu plānotam ķeizargriezienam, kā tas būtu parastā gadījumā, jo dzemdības ir jāatrisina akūtā kārtā. Arī akūtajiem ķeizargriezieniem ir vairākas steidzamības kategorijas: reizēm to nepieciešams veikt nekavējoties, bet citreiz – pēc vairākām stundām. 

“Ķeizargrieziena vienīgais lielais pluss ir tas, ka šī ir iespēja piedzimt veseliem tiem mazuļiem, kas citādi nevarētu piedzimt,” teic ginekoloģe. “Dažkārt sievietes pēc neplānota ķeizargrieziena operācijas ļoti pārdzīvo, ka nav varējušas piedzemdēt pašas. Taču man gribētos mierināt un iedrošināt šīs sievietes. Ķeizargrieziena operācija tiek izvēlēta tāpēc, ka mammai un bērnam tas ir drošākais dzemdību veids. Ir situācijas, kad mazulis citādi nevar piedzimt. Dabīgas dzemdības nav pašmērķis, pašmērķis ir vesels bērns un vesela sieviete. Tas, ka sievietei ir bijis ķeizargrieziens, viņu nepadara nedz mazāk vērtīgu, nedz mazāk sievišķīgu. Operācijas dēļ viņa nav sliktāka mamma. Ja mamma šādā situācijā būtu pirms desmit gadiem, iespējams, ne viņa, ne mazulis nebūtu izdzīvojuši. Ķeizargrieziens ir, lai sargātu mammas un bērna veselību. Turklāt, ja vienās dzemdībās ir piedzīvots ķeizargrieziens, tas nenozīmē, ka tas sagaidāms arī nākamajās. Arī ar rētu vai divām sieviete var veiksmīgi dzemdēt,” iedrošina dzemdību speciāliste A. Stūrmane. Viņa stāsta, ka dažkārt mammas pašas vēlas ķeizargrieziena operāciju. Tomēr tad personāls mēģinot mammu motivēt un ar datiem pamatot, kāpēc tā nav drošākā izvēle bērna laišanai pasaulē. 

Agrāk operācijas veica vispārējā anestēzijā, bet mūsdienās pārsvarā izmanto spinālo anestēziju, jo tā ievērojami samazina komplikāciju riskus un ir drošāka gan sievietei, gan bērnam. 

Gatavošanās plānotai ķeizargrieziena operācijai

Plānota ķeizargrieziena gadījumā sieviete operācijai tiek sagatavota laikus. Vispirms jāapmeklē dzemdību iestāde, kurā sieviete ir iecerējusi dzemdēt. To, kādu taktiku izmantot, izlems ārsts, kurš vada dzemdības. “Citreiz ambulatorās veselības aprūpes veicējam vai grūtniecības uzraudzītājam ir aizdomas, ka vajadzētu veikt ķeizargriezienu, bet sieviete atnāk pie mums uz konsultāciju un izrādās, ka daudz drošāk viņas situācijā būtu dzemdēt pašai. Reizēm, ja sieviete iepriekš ir noskaņojusies uz plānoto ķeizargriezienu, viņa ir vīlusies un sarūgtināta, ka mēs šo dzemdību plānu mainām,” dažādās situācijas skaidro speciāliste.

Nozīmīgs sagatavošanās posms – konsultācija

Izvēlētajā operācijas veikšanas vietā jādodas uz konsultāciju, kuras laikā pacientei tiek noteikts arī dzemdību datums – iespēju robežās to var izvēlēties. Ja sievietei ir blakus slimības, viņai tiks ieteikts apmeklēt nepieciešamos speciālistus vai veikt papildu izmeklējumus. Īpaši būtiski tas ir muguras patoloģiju gadījumā, kad var būt nepieciešama anesteziologa konsultācija. Ķeizargrieziena operācijā visbiežāk izmanto spinālo anestēziju, ko ievada ar dūrienu, tāpēc ir svarīgi, lai anesteziologs iepazītos ar izmeklējumiem. Agrāk operācijas veica vispārējā anestēzijā, bet mūsdienās pārsvarā lieto spinālo anestēziju, jo tā ievērojami samazina komplikāciju riskus un ir drošāka gan sievietei, gan bērnam.

Tāpat ir svarīgi zināt, vai sieviete lieto medikamentus, īpaši asins šķidrinošus preparātus – pirms operācijas jāpārtrauc tos dzert. Ja pacientei ir vēnu trombožu risks, ieteicams iegādāties vēnu kompresijas zeķes. Kas attiecas uz ēšanas ierobežojumiem, dienā pirms operācijas tādu nav. Vienīgais ieteikums ir uzņemt vairāk šķidruma – vismaz divus litrus dienā. Operācijas rītā no ēšanas un dzeršanas jāizvairās. Gan plānota, gan neatliekama ķeizargrieziena gadījumā sieviete saņem antibakteriālo profilaksi, lai mazinātu infekcijas risku.

Vai jāveic Covid-19 analīzes?

• Stājoties stacionārā uz plānoto ķeizargrieziena operāciju, gluži tāpat kā uz jebkuru citu plānotu manipulāciju, pacientei jābūt gatavai Covid-19 RNS analīzei, kas nav vecāka par 48 stundām. Tas pats attiecas uz tēti vai citu atbalsta personu, kas sievieti pavada stacionārā. Ja sieviete ir stājusies Dzemdību namā akūtā kārtā, viņai Covid-19 analīze tiks paņemta uzņemšanas nodaļā. Tā kā situācija valstī var mainīties, informācijai par šīm prasībām jāseko līdzi stacionāra mājaslapā.

Māmiņas un jaundzimušā pirmā sastapšanās

Operācijas (gan plānota, gan steidzama ķeizargrieziena) gaita ir šāda: vispirms sieviete nonāk anestezioloģijas dienesta aprūpē, kur tiek veikta nepieciešamā anestēzija; pēc tam pacienti nogulda uz operāciju galda; viņai tiek aseptiski nomazgāts vēders, lai samazinātu infekcijas risku, un viņu sterili apklāj. Parasti sieviete ir nomodā, bet operācijas gaitu viņa neredz. Šajā laikā viņa var komunicēt gan ar anesteziologu, gan anestēzijas māsu. Visbiežāk operācijas laikā sievietes jūt, ka tiek izdarīt spiediens uz vēderu. Nereti tas rada diskomfortu un nepatīkamas sajūtas. Dabīgās dzemdībās sievietei pašai ir jāspiež, bet ķeizargrieziena laikā viņa to nevar, tāpēc spiešanas funkciju veic ārsti.

Ja vien iespējams, kad bērns piedzimst, viņu uzliek mammai uz krūtīm. Tas notiek caur priekškaru, ar ko māmiņa ir apsegta, lai saglabātu operācijas lauku sterilu. Kad nabassaite beidz pulsēt (viena līdz divas minūtes), tā tiek pārdalīta, un bērniņu pāri priekškaram parāda mammai. Vecmāte un bērnu ārsts turpat operāciju zālē jaundzimušo apskata un pienes pie mammas. Kad mamma ar mazuli ir sasveicinājusies, vecmāte jaundzimušo nes svērt un mērīt. Ja sievietei ir kāds līdzjutējs – vīrs vai cits tuvs cilvēks, kas piedalās operācijā –, šajā brīdī viņš dodas līdzi vecmātei (operācijā drīkst piedalīties viena atbalstošā persona no tās pašas mājsaimniecības). 

Ja mammai un bērnam ar veselības stāvokli viss ir labi un operāciju zālē tajā brīdī nav vairākas sievietes ar akūtu ķeizargriezienu, vecmāte mazuli nes atpakaļ pie mammas uz operāciju bloku un palīdz pielikt pie krūts. Tomēr, ja medicīnisku iemeslu dēļ tas ir nepieciešams un bērnu ārsts tā ir rekomendējis, jaundzimušais tiek nests uz bērnu nodaļu, un mamma ar viņu var satikties pēc tam, kad narkozes iedarbība ir beigusies un māmiņu pārved uz pēcdzemdību palātu (aptuveni pēc divām līdz četrām stundām).

Jāņem vērā, ka, veicot plānveida ķeizargriezienu, bērns nav saņēmis pozitīvo dzemdību stresu, līdz ar to dažreiz jaundzimušajam mēdz būt grūtības elpot vai noturēt vajadzīgo ķermeņa temperatūru. Šādās situācijās ārsts bērnu novēro, kā arī sniedz medicīnisku palīdzību, ja tas ir nepieciešams. 

Gan plānota, gan neatliekama ķeizargrieziena gadījumā sieviete saņem antibakteriālo profilaksi, lai mazinātu infekcijas risku.

Novērtēt riskus jau pirms operācijas

A. Stūrmane uzsver, ka operācijas laikā un pēc tās iespējams saskarties arī ar dažādiem sarežģījumiem. Jāņem vērā, ka ķeizargrieziens paaugstina dzemdību risku astoņas līdz desmit reizes. Viens no biežākajiem riskiem ir pēcdzemdību asiņošana, kad dzemde pietiekami aktīvi nesaraujas un atslābst. Arī infekciju risks neatkarīgi no tā, ka ķirurgi ļoti rūpīgi mazgā rokas un operācijas lauks tiek sterili apstrādāts, ir augstāks nekā dabīgās dzemdībās. Vēl viens riska moments ir trombožu un trombembolijas risks – ir ļoti svarīgi šos riskus novērtēt jau pirms operācijas. Ir riski, kurus var paredzēt un novērst, ir tādi, kurus var paredzēt, bet nevar novērst, un ir, kurus iepriekš nevar ne paredzēt, ne novērst. Jāņem vērā, ka ķeizargrieziena operācija var ietekmēt arī nākamo grūtniecību gaitu. Piemēram, rēta var veicināt nepareizu placentas lokalizāciju nākamās grūtniecības laikā, un nav iespējams izslēgt arī saaugumu veidošanos, kas var izraisīt diskomfortu vai sāpes vēderā. 

Ieteikums

Plānot nākamo bērnu ir ieteicams ne agrāk kā 18 mēnešus pēc notikušas ķeizargrieziena operācijas.

Rētas dzīšana

Otrajā dienā pēc operācijas parasti noņem pārsēju un brūci atstāj vaļēju. Ir svarīgi, lai brūcei virsū nebūtu apakšbikšu gumija un tā netiktu rīvēta. Brūci var un vajag mazgāt ar ūdeni un ziepēm. Ja dzīšanas process ir veiksmīgs, nekas cits pirmajās dienās nav jādara. Pārsvarā izmanto uzsūcošos diegus, kas pāris nedēļu laikā pazūd. Ja tiek lietots neuzsūcošais diegs, apmēram desmitajā dienā tas jāizņem. Kad brūces virskārta ir sadzijusi, var uzklāt kādu no ziedēm, kas mazina rētaudu veidošanos, bet arī tā ir sievietes pašas izvēle. Ja brūcē ir lokāls iekaisums, tas noteikti jāparāda savam ārstējošajam ārstam. Tālāk atkarībā no situācijas tiek sniegtas rekomendācijas. Par veiksmīgi noritējušu un pagājušu pēcoperācijas periodu, kad var atgriezties ierastajā dzīves ritmā, var runāt sešas līdz astoņas nedēļas pēc operācijas. 

Saudzē rētu!

No brūces nevajag baidīties, jo virskārta ir sadzijusi jau pirmajās trīs četrās dienās, taču ņem vērā:

• uzmani, lai vēdera brūcei virsū nav apakšbikšu gumija un tā netiktu rīvēta;
• brūci var un vajag mazgāt ar ūdeni un ziepēm;
• ja dzīšanas process ir veiksmīgs, nekas cits pirmajās dienās nav jādara.

Atveseļošanās posms

Lai veicinātu atveseļošanos pēc operācijas, ir svarīgi, lai sieviete maksimāli ātri celtos no gultas un kustētos. Jo ātrāk tas notiks, jo būs mazāks trombožu risks. Mājās pēc ķeizargrieziena operācijas māmiņa ar bērnu var doties, kad mamma jūtas pārliecināta par sevi un klīniskās analīzes liecina, ka viss ir kārtībā. 

Pirmajās nedēļās ieteicams izvairīties no smagas fiziskas slodzes, bet tajā pašā laikā vingrošana un kustības (pakāpeniski pieaugošas) ir nepieciešamas (parasti par to konsultē, izrakstot pacienti no stacionāra. Ir stacionāri, kur pēcoperācijas periodā pacientes konsultē fizioterapeits. Diemžēl Dzemdību namā šāda speciālista nav).

Atšķirībā no pēcdzemdību perioda, ko piedzīvo mammas pēc dabiskām dzemdībām, pēc ķeizargrieziena ir sagaidāmas dažādas sāpes un kustēšanās ir apgrūtināta, tāpēc ir labi, ja mammai ir atbalsta persona. Lai mazinātu sāpes, ieteicams lietot pēcoperācijas jostu.