Šūpuļdziesmas nozīme mazulim un arī vecākiem

“Šūpuļdziesma ir visintīmākais dziedāšanas veids, kas savieno divus mīlošus ģimenes cilvēkus; parasti māti, vecomāti, arī tēvu vai vectēvu; ar mazuli. Tas bija un ir īpašs brīdis, kad rūpes un darbi tiek atlikti malā, un laiks tiek veltīts mazajam bērniņam,” stāsta Ilga Reizniece.

Senākā dziesma 

Mūziķe norāda, ka šūpuļdziesmas ir vienas no senākajām dziesmām cilvēces vēsturē – it visos laikos mazulim bija jānodrošina šī trauslā pāreja no nomoda uz miega pasauli. Zinātnisku pierādījumu tam nav un nevar būt, uzskata speciāliste. Šūpuļdziemsas dziedam, lai mazulim nodrošinātu mierīgu miegu un priecīgu pamošanos nākamajā dienā. 

“Tradicionālās šūpuļdziesmas ir dažādas. Tieši tāpat kā dažādi bijuši dziedātāji un iemidzināmie. Vārdiem šūpuļdziesmās nav tik liela nozīme kā mierīgajai, ritmiskajai kustībai – daļa šūpuļdziesmu dēļ sava šaurā melodiskā apjoma pieder pie senākā slāņa. Tās pat nevar nosaukt par īstām dziesmām, jo nav melodijas – bieži tur ir tikai divas notis. To pamatā ir šūpošanas ritms un tāda aizlaicīga pulsācija, kas nomierina gan bērnu, gan pašu šūpotāju – „aiju aiju, aijaijā” vai „ā-ā-ā, apapā”, vai „ē-ē-ē”.

Kas raksturo šūpuļdiezsmu

• Vienmuļš, šūpojošs ritms
• Parasti tā veidota no maz notīm
• Vārdiem sekundāra nozīme

Kāpēc dziedam

Skaidrs, ka tāda lieta, kā dziedāšana bērnam priekšā, nevar būt obligāta, taču ko jūt bērns, ja viņam dzied priekšā? “Bērnam svarīgi sajust mieru un drošību. Domājams, ka tieši to viņš jūt, iemiegot nomierinošu skaņu pavadībā. Taču pēc savas pieredzes varu teikt, ka šis brīdis vecākiem ir tikpat svarīgs kā bērniem, un dažreiz pat svarīgāks. 

Lai cik grūta bijusi diena, lai kādas problēmas nomāktu sirdi – ja atradīsiet laiku un spēku dziedāt – ne tikai aizmidzināsiet mazo, bet arī nomierināsieties paši. 

Saprotams, ka neviens nevar nodziedāt šūpuļdziesmu brīdī, kad pār viņu valda, piemēram, dusmas vai aizvainojums. Sākumā jūs nomierinieties, noskaņojaties, un sliktās emocijas aiziet. Šūpuļdziesmu dziedāšanu varētu dēvēt arī par vakara meditāciju, ja patīk šis vārds un jēdziens,” teic Ilga Reizniece.

Vai visi var dziedāt

Taču, lai cik jauka būtu dziedāšanas tradīcija, ir vecāki, kas uzskata, ka viņiem no dabas nav dota dziedāšanas balss, tāpēc bērnam priekšā nedzied. Kā uzsver Ilga Reizniece, senākās aiju dziesmas raksturo liela vienkāršība, kas, viņasprāt, pa spēkam jebkuram; arī tiem, kas saka, ka viņiem „nav balss”. 

“Esmu daudzreiz un daudzviet mācījusi jaunajiem vecākiem šūpuļdziesmu dziedāšanu; tieši to principu kā dziesmu darināt, improvizēt. Manā pieredzē nav gadījuma, kad cilvēks, ticis pāri savam mazvērtības kompleksam, nebūtu varējis to paveikt,” jaunos vecākus iedrošina speciāliste. Bērnam noteicošais nebūs nošu vai melodijas precīzums, bet gan kopā būšanas mirklis ar saviem mīļajiem un ritmiskās, nomierinošās meldijas.

Vai ar dziesmu var ielikt kodu turpmākajam

Nereti latviešu dainas var šķist ar sērīgu, minora piesitienu, tā arī ir šūpuļdziesmas, kas skan skumīgi. Varētu domāt, ka tas ir saistīts ar laiku, kad tās radušās. Kā stāsta Ilga Reizniece, ir saprotams, ka šūpuļdziesmām jābūt nomierinošām, taču mažors, melodijas skanējums, kas ir it kā priecīgs, ir vairāk vērsts uz mundrumu. Taču viņa norāda, ka ir arī šūpuļa dziesmas, kas skan priecīgi: “Gandrīz tikpat daudz kā minorīgo, ir arī mažorīgo šūpuļdziesmu. Kaut vai „Aijā žūžū lāča bērni” un „Velc pelīte saldu miegu” savā populārākajā versijā ir mažorā.” 
Tas, vai ar dziesmu var ielikt kādu vēlējumu bērnam, katram jāvērtē pašam. “Ja tiecaties uztvert pasauli arī maģiski, ne tikai racionāli, tad varētu teikt, ka ar šūpuļdziesmu palīdzību vecāki iedziedināja, ieprogrammēja bērnā vēlamās īpašības un laimīgu dzīves ceļu. Vai vismaz piedomāja visu labo. Tāpēc, dziedot šūpuļdziesmu, vietās, kur ir pieminēts „mazais bērniņš”, varat dziedāt bērna vārdu: “Velc, pelīte, saldu miegu mazajai Anniņai.”

Kā vecākiem sevi iedrošināt dziedāt saviem bērniem?

Viens no ieteikumiem, ko viegli realizēt, būtu vispirms iedvesmai paklausīties kādas šūpļdziemsas. Arī latviešu valodā vietnēs Youtube un Spotify ir pieejamas šūpuļa dziesmas. Vispirms var smelties piemērus, kam šajā ziņā vēlētos sekot. Pēc tam var sākt dziedāt līdzi šiem ierakstiem. “Vairākas mammas ir teikušas, ka tieši tādā veidā – dziedot līdzi ierakstam – ir iemācījušās dziedāt šūpuļdziesmas. No sākuma, ierakstam skanot fonā, pēc tam jau bez. Domāju, ka šī mazā uzdrīkstēšanās – dziedāt savam bērnam, varētu palīdzēt pašapziņai kopumā,” stāsta Ilga Reizniece. Klausoties dziesmu piemēros, var nojaust šūpuļa dziesmas mierīgo noskaņu, liegumu, rāmo ritmu. Te var novērot arī to, ka melodija ir veidota vien no dažām notīm.

Ierosmei: 3 šūpuļa dziesmas, ko iemācīties

• “Čuči, guli, mazais bērns”
• “Velc, pelīte, saldu miegu”
• “Pelīte brauca, ratiņi čīkstēj”

Vai ir būtiska atšķirība starp tautas šūpuļa dziesmām un autora radītām dziesmām?

“Vienkāršas atbildes te nav. Manās acīs lielāka vērtība ir no paaudzes paaudzē pārmantotai dziesmai, nevis konkrēta komponista izdomātai. Manuprāt, maza bērna muzikālā attīstība jāsāk ar tautasdziesmu. Taču tradīcijas ietvaros ir liela vieta improvizācijai un pašizpausmei. Un protams, katrs var dziedāt to, kas pašam patīk labāk, ka tikai kalpo mērķim – bērna iemidzināšanai,” teic speciāliste.

Nereti mammas stāsta, ka nevar padziedāt saviem bērniem – nāk raudiens, dziesmas ir melanholiskas. Kāpēc varētu būt tā, ka dziedot uznāk skumjas?

“Nav jau teikts, ka visu laiku jābūt priecīgam, sava vieta arī skumjām. Es to drīzāk nosauktu par apcerīgumu, rāmumu, ne skumjām. Tāpēc baudiet šo īso mirkli, kuru bērns aizmieg jūsu rokās, jo tas paies ļoti ātri, un būs jau jāauklē mazbērni,” rāmiem kopā būšanas mirkļiem kopā ar bērniem iedvesmo Ilga Reizniece.