Zobu kopšana grūtniecības laikā

“Jā, mēs joprojām gana bieži dzirdam, ka jaunā māmiņa zoba pazaudēšanu saista ar grūtniecību vai bērna zīdīšanu, bet tas tiešām ir mīts, jo tā nav,” uzsver stomatoloģe. Viņa piebilst – ja vien sieviete jau pirms bērna plānošanas vai vismaz grūtniecības laikā aizietu pie zobārsta, lai veiktu rūpīgu apskati un nepieciešamības gadījumā novērstu esošās problēmas, tāds izteiciens “katrs bērns paņēmis pa zobam” nemaz nepastāvētu. Visas problēmas, kas lielākoties saistītas ar krasajām hormonālajām pārmaiņām sievietes organismā, ir iespējams risināt, taču, kā saka Jūlija Kalniņa, daudz atkarīgs arī no pašas grūtnieces – cik viņa ir gatava rūpēties par savas mutes higiēnu, ja paralēli nomoka slikta dūša vai kāda cita nepatīkama grūtniecības radīta blakne.

Pirms plāno bērnu

Ieplāno vizīti pie zobārsta vai vismaz pie higiēnista, kurš arī spēj novērtēt, cik veseli ir zobi un smaganas un vai nav kāda cita risināma problēma. Labot zobus grūtniecības laikā nav aizliegts un nekādi nekaitē mazulim, taču vērtīgāk būs izdarīt visu, ko var paspēt, pirms gaidāmais mazulis pieteicies. Galvenokārt psiholoģisku apsvērumu dēļ. “Bažas topošajai māmiņai nereti rada anestēzijas un rentgena veikšana grūtniecības laikā, bet par šo varam nomierināt – ir pieejami pat vairāki anestēziju varianti, kuri nerada nekādu risku grūtniecībai, un zoba rentgena veikšana ir pielīdzināma radiācijai, kādu saņemam, ejot pa ielu,” uzskaita ārste. Ja zobārstniecības procedūras tomēr izraisa satraukumu grūtniecei, nākamās bažas ir par to, kā tas ietekmē bērnu, kas vēl tikai veidojas un aug puncī? Ja gadās tā, ka mazulis piedzimst nevesels, mamma var domāt, ka pie vainas ir “toreiz veiktais rentgens zobam vai anestēzija”. Tā nav, taču pašpārmetumu jūgs var kļūt arī nepanesams.

“Tāpēc ideālā gadījumā iesakām aiziet pie zobārsta un paveikt visus darbiņus, kas nepieciešami, kamēr bērniņš nav pieteicies. Tad, ja būs uz hormonālā fona kādas izmaiņas, tās nebūs tik nopietnas, ka jāzaudē zobi,” uzsver J. Kalniņa.

Labākais laiks

• Ja nav akūtas problēmas, pieraksties pie zobārsta vidējā trimestrī – no ceturtā līdz septītajam grūtniecības mēnesim.

Vajadzības gadījumā ārstēt zobu var jebkurā trimestrī, savukārt plānveidā ieteicams to darīt otrajā trimestrī, kad sieviete jūtas vislabāk.

Kad mazulis jau pieteicies

Ja vien nav kādas akūtas vainas, zobārstu ieteicams apmeklēt vidējā trimestrī – no ceturtā līdz septītajam grūtniecības mēnesim. Lielākoties sliktās dūšas, ja tāda bijusi, vairs nav, un sieviete kopumā jūtas lieliski, jo vēl nav arī izaudzis tik liels puncis, lai radītu kādas grūtības. “Topošā māmiņa var nosēdēt zobārsta krēslā visu nepieciešamo laiku, jo nekas nekur vēl nespiež, nesāp,” saka ārste. “No sirds gribu ieteikt apmeklēt zobārstu, pirms bērniņš piedzimis. Sievietei vēl ir brīvs laiks, un viņa tad arī sadzird, ko speciālists stāsta. Parasti vizītes laikā grūtniecei pastāstām arī par bērna pirmo zobu kopšanu. Ka to jāsāk darīt jau no pirmā zobiņa, ka vajag zobu birsti un fluorīdu saturošu zobu pastu un tā tālāk. Kad mazulis piedzimst, ir daudz citu lietu, kas nodarbina mammas prātu.”

Ja negribas un īsti nav iemesla doties pie zobārsta, tad higiēnista apmeklējumu gan vajadzētu ieplānot. J. Kalniņa norāda, ka, gaidot bērnu, mainās gļotāda mutes dobumā, smaganas var piepampt un asiņot, var rasties traucējoši veidojumi tajās: “Tas viss ir saistīts ar izmaiņām hormonos. Parasti šīs sūdzības izzūd kādu laiku pēc dzemdībām, taču, lai tiešām nepiedzīvotu zoba zaudēšanu vai grūti risināmas problēmas, jāievēro ļoti skrupuloza higiēna. Pat tad, ja smaganas asiņo, ir jutīgas, varbūt pat sāpīgas un nemaz negribas tīrīt zobus.”

Ārste uzsver – nevajag baidīties un saudzēt smaganas. Veicot tikai virspusēju tīrīšanu, krāsies aplikums, kas radīs nopietnākas problēmas.

Ideālā gadījumā iesakām aiziet pie zobārsta un paveikt visus darbiņus, kas nepieciešami, kamēr bērns nav pieteicies. Tad, ja būs uz hormonālā fona kādas izmaiņas, tās nebūs tik nopietnas, ka jāzaudē zobi.

Mutes higiēna grūtniecēm 

Gaidot mazuli, zobus ieteicams tīrīt trīs reizes dienā. Īpaši, ja sākumā ir vemšana, bet pēdējā trimestrī moka gastroezofageālā atviļņa slimība, kas rada skābu vidi mutē, bojājot emalju. Arī biežā našķēšanās, kas raksturīga grūtniecēm, rada labvēlīgu vidi baktērijām. Tomēr, ja grūtniece ļoti kārtīgi iztīrīs zobus ar fluorīdu saturošu zobu pastu un vismaz vakaros un naktīs neko neēdīs, pat ar šādu higiēnu vajadzētu varēt saglabāt zobu un smaganu veselību visu gaidību laiku. 

Pēc vemšanas uzmanīgi!

Kuņģa skābe, kas nokļūst mutē pēc nelabās dūšas, bojā zobu emalju, uz kādu laiku padarot to vārīgu un viegli ievainojamu. Lai cerētā labuma vietā nenodarītu skādi zobiem, aptuveni pusstundu pēc vemšanas netīri tos ļoti cītīgi ar zobu suku. Izskalo muti ar fluorīdus saturošu mutes skalojamo līdzekli, kas nesatur spirtu, vai vismaz ar ūdeni. Drīkst arī uzziest zobu pastu smaganām un zobiem, pēc tam to izspļaujot. Var jau arī izmantot mīkstu zobu birsti un viegli iesmērēt zobu pastu uz zobiem, galvenais neberzē emalju tuvākās 30 minūtes.

Mutes kopšanas minimums grūtniecēm

• Zobu pasta: lūko tādu, kas satur fluorīdu vismaz 1000 ppm.
• Zobu suka: lieto tikai ar mīkstiem sariņiem – soft vai pat ultra soft. Ja zobu tīrīšanas laikā metas slikta dūša, pamēģini bērnu zobu suku, kam mazāka galviņa. Labas ir arī elektriskās zobu birstes, kas palīdz iztīrīt zobus daudz rūpīgāk, un, izmantojot tās, nav nepieciešams zobu birsti kustināt mutē lielā amplitūdā, tā mazinot kairinājumu kaklā.
• Mutes skalojamais līdzeklis: nav obligāts, taču, ja pēc sliktās dūšas vai tāpat vien tas palīdz justies labāk, lieto to. Galvenais, lai šis līdzeklis nesatur spirtu, un vislabāk lietot tādu, kura sastāvā ir 0,05–0,2 % nātrija fluorīda.
• Papildu līdzekļi: zobu diegs, starpzobu birstītes, kas palīdzēs uzturēt higiēnu mutē.
• Fluorīda laka: ja ir bažas par kāda zoba izturību pret daudzajiem uzbrukumiem, kas tam jāpiedzīvo saimnieces grūtniecības dēļ, var ņemt talkā fluorīda laku. Protams, to uzklāj speciālists, taču tas ir kā aizsargmūris skābju uzbrukumam vismaz trīs mēnešus, tā pasargājot no jauniem zobu bojājumiem vai aizkavējot esošo bojājumu progresu. To var klāt arī uz priekšzobiem, jo tā ir caurspīdīga, un fluorīda laka noteikti nekaitēs punčbēbim.
• Mutes irigators: īpaši labs palīgs, ja izveidojušās smaganu kabatas pie zobiem, kas itin bieži mēdz iekaist; arī tad, ja ir zobu breketes, implanti vai kāda cita protēze. Mutes irigatoru var salīdzināt ar šarko dušu – ūdens strūkla izmasē smaganas, noņem aplikumu un iztīra visas spraudziņas starp zobiem. To gan jālieto pirms zobu tīrīšanas ar zobu pastu, lai neizskalotu no zobu pastas palikušo fluorīdu.

Zobu pasta grūtniecei – kāda?

Tā kā grūtniecības laikā ir paaugstināts kariesa risks, galvenais, lai zobu pastas sastāvā būtu fluorīds, turklāt pietiekamā daudzumā, kas nozīmē vismaz 1000 ppm jeb starptautiskās vienības, bet labāk – 1400 vai 1500 ppm. “Tā būs papildu aizsardzība zobiem,” saka J. Kalniņa. “Viss pārējais ir garšas un gaumes jautājums, jo neviena zobu pasta nesatur neko tik sliktu, lai kaitētu māmiņai vai mazulim.”

Stomatoloģe neiesaka izvēlēties tā sauktās eko zobu pastas, jo, labu gribot, mammas nodara sev pāri: “Tās nesatur fluorīdu, tāpēc – it kā viss forši, bet zobus nepasargā. Šādas pastas var lietot, ja zobi ir patiešām ideālā kārtībā, jauni zobu bojājumi nav bijuši vairākus gadus, grūtniecei nav vemšanas un viņai ir laba diēta. Citādi gan noteikti vajag fluorīdu saturošu zobu pastu,” stāsta daktere.

Gadās, ka sieviete sāk lietot sava lielā bērna junior zobu pastu, jo grūtniecībai piedien dažādi niķi un stiķi, tostarp pēkšņa patika pret zemeņu vai kādu citu garšu, kas raksturīga šīm zobu pastām. “To var darīt,” saka stomatoloģe, “tikai galvenais, lai zobu pastas sastāvā ir pietiekams fluorīda daudzums.” 

Savukārt gadījumos, kad sākušas asiņot smaganas, nav jābaidās lietot speciāli šai problēmai paredzētu pastu, jo veikalos un aptiekās bez receptes nopērkamās neko sliktu nenodarīs ne mammai, ne gaidāmajam bērnam. “Ja ir liela problēma, tad sievietei jādodas uz vizīti pie periodontologa – smaganu speciālista, kurš ieteiks speciālus līdzekļus, tostarp antibakteriālus mutes skalojamos līdzekļus, kurus nevajadzētu lietot ilgāk par 10–14 dienām,” norāda J. Kalniņa.

Ja pirms tam lietota baltinošā zobu pasta un topošā māmiņa vēlas turpināt lietot tieši šo, droši – parasti šīs zobu pastas ir tikai drusku abrazīvākas, bet citādi nav kaitīgas. Vienīgi vemšanas gadījumā stomatoloģe iesaka izvērtēt, vai tiešām sievietei ir patīkama pastas abrazivitāte. Visticamāk, zobi tāpat jutīgāki skābes dēļ, tāpēc ieteicams tos palutināt ar maigākiem mutes kopšanas līdzekļiem. 

Gaidot mazuli, mainās gļotāda mutes dobumā, smaganas var piepampt un asiņot, var rasties traucējoši veidojumi tajās. Nevajag baidīties un saudzēt smaganas. Veicot tikai virspusēju tīrīšanu, krāsies aplikums, kas radīs nopietnākas problēmas. 

Ja tomēr jāārstē zobs

“Grūtniecēm nav aizliegts veikt rentgenu zobārsta kabinetā, ievērojot tos pašus ikdienas aizsardzības pasākumus, ko pārējiem pacientiem,” norāda J. Kalniņa un piebilst: “Arī anestēziju var lietot bez bažām, jo nevienā no zobārstu vadlīnijām nav norādīts, ka tas kaitētu māmiņai vai bērnam.”

Kā saka daktere, galvenais ir nebaidīties un uzreiz doties pie ārsta, lai radušos problēmu novērstu iespējami ātrāk un līdz ar to vieglāk. “Jā, reizēm vajadzīga operatīva palīdzība un zobs ir jāārstē, bet citreiz ir tikai tīrīšanas vaina. Zobārsts to redz tikai apskates laikā, bet vēlreiz uzsvēršu – vajadzības gadījumā ārstēt var jebkurā trimestrī, savukārt plānveidā ieteicams to darīt otrajā trimestrī, kad sieviete jūtas vislabāk,” saka stomatoloģe.

Jutīgi zobi grūtniecēm – kāpēc?

Līdz šim zobi nav reaģējuši ne uz aukstu, ne karstu, bet tagad, gaidot bērnu, pat vēsāks gaiss izraisa nepatīkamas sajūtas kādā zobā... “Jā, tā var būt, un īpaši, ja grūtniecei ir vemšana,” saka stomatoloģe. Iemesls ir emaljas bojājums, kā dēļ kairinātājs piekļūst nākamajai zoba daļai – dentīnam. Ja emaljā nav ne nervu šķiedru, ne to nobeigumu, tad dentīnā gan, tāpēc pat mikroskopisks bojājums var radīt zoba jutīgumu.

Emaljas ienaidnieks ir skābe, un tas nenozīmē tikai sliktas dūšas vai atviļņa dēļ mutē nokļuvušo kuņģa skābi. Tādu satur arī visi marinējumi, salātu mērces, augļi, svaigi spiestas sulas. Visas šīs lietas var un dažas, piemēram, augļus, pat vajag iekļaut savā ēdienkartē, taču ar mēru, ja kāds zobs patiešām kļuvis jutīgs. Visas minētās skābes rada emaljas eroziju, kas ir neatgriezeniska problēma. Tāpēc atceries – pēc vemšanas vai apēdot kādu augli, uzreiz neskrien tīrīt zobus. Pagaidi pusstundu, lai siekalas paspēj mineralizēt emalju, un tā vairs nav tik trausla un viegli norīvējama no zobiem.

Vēl der zināt, ka skābpiena produkti nav iekļauti emaljai bīstamo produktu sarakstā, jo tie satur kalciju, kas neitralizē skābo vidi. Piemēram, jogurtu ar kivi vai dzērvenēm vari ēst bez bažām.

Izmantotā literatūra:

American Academy of Pediatric Dentistry. Perinatal and Infant Oral Health Care. Pieejams: https://www.aapd.org/assets/1/7/G_PerinatalOralHealthCare1.PDF

European Academy of Paediatric Dentistry. Guidelines on Prevention of Early Childhood Caries. Pieejams: https://www.eapd.eu/uploads/1722F50D_file.pdf

Maldupa, I.; Uribe, S.; Brinkmane, A.; Senakola, E.; Krūmiņa, K. Fluorīdu lietošanas vadlīnijas Latvijā.

American Academy of Pediatric Dentistry. Oral Health Care for the Pregnant Adolescent. Pieejams: https://www.aapd.org/globalassets/media/policies_guidelines/bp_pregnancy.pdf

Hartnett, E. et al. Oral Health in Pregnancy. J Obstet Gynecol Neonatal Nurs. 2016 Jul-Aug; 45(4): 565-73. doi: 10.1016/j.jogn.2016.04.005. Epub 2016 Jun 6. PMID: 27281467.

Xiao, J. et al. Prenatal Oral Health Care and Early Childhood Caries Prevention: A Systematic Review and Meta-Analysis. Caries Res. 2019; 53(4): 411-421. doi: 10.1159/000495187. Epub 2019 Jan 10. PMID: 30630167; PMCID: PMC6554051.

Lucey, S. M. Oral Health Promotion Initiated During Pregnancy Successful in Reducing Early Childhood Caries. Evid Based Dent, 2009; 10(4): 100-101.

Bett, J. V. S. et al. Prevalence of Oral Mucosal Disorders During Pregnancy: A Systematic Review and Meta-analysis. J Oral Pathol Med. 2019 Apr; 48(4): 270-277. doi: 10.1111/jop.12831. Epub 2019 Feb 12. PMID: 30673134.