Krampju lēkme bērnam temperatūras laikā

• Zini!

Temperatūras izsauktie krampji neizraisa smadzeņu bojājumu un neatstāj paliekošas sekas uz bērna turpmāko attīstību un intelektu, žurnālā "Mammām un Tētiem. Zīdainis" stāsta Mareks Marčuks, ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju instruktors.  Šos krampjus pat var dēvēt par labdabīgiem krampjiem. 

Krampji parādās augstas temperatūras – drudža – laikā. Par drudzi uzskata temperatūru, kas ir virs 38 grādiem. Febrilie krampji parasti novērojami, ja temperatūra sasniedz 39 grādu vai augstāku temperatūru. 

Tipiskais vecums, kad šādus krampjus temperatūras laikā var novērot, ir no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem. Krampji piemeklē 2–4 % šā vecumposma bērnu. Biežāk tos piedzīvo mazuļi 12–18 mēnešu vecumā. 

“Nereti vecāki ārstiem jautā: ja mans bērns piedzīvo temperatūras izraisītus krampjus, vai  ir aizdomas par epilepsiju? Nē! Tas nav saistīts, taču ir vērts pieminēt: ja salīdzina populāciju un bērnus, kuri ir saskārušies ar febrilajiem krampjiem, tad statistiski ir nedaudz lielāka iespēja, ka bērnam dzīvē var attīstīties epilepsija. Tomēr krampji neliecina par epilepsiju, akūtu infekcijas procesu centrālajā nervu sistēmā un iekaisumu galvas vai muguras smadzenēs,” skaidro ārsts Mareks Marčuks. 

Krampji slimības laikā

Parasti febrilie krampji parādās vīrusu un baktēriju saslimšanas dēļ – vīrusu nedaudz biežāk. Kā arī jāpiemin, ka šie krampji var būt, ja temperatūra paaugstinās pēc vakcinācijas, taču tas ir ārkārtīgi reti novērots. Turklāt jebkurā gadījumā vakcinācijas ieguvums atsver risku, ka krampji var rasties. 

Febrilie krampji var būt arī kā pirmā pazīme, ka bērns ir saslimis, – vēl pirms ir parādījies klepus, šķidra vēdera izeja, vēdersāpes u. c. 

Kāpēc bērniem parādās krampji?

Maziem bērniem centrālā nervu sistēma, galvas smadzenes vēl nav nobriedušas, un savā veidā tā ir organisma adekvāta reakcija uz vides pārmaiņām, tāpēc pareizāk būtu teikt, ka nevis augstā temperatūra izraisa krampjus, bet gan drudža iekaisuma process – drudža laikā izdalās bioloģiski aktīvās vielas citokīni, kas iespaido galvas smadzenes, un galvas smadzeņu pamatvienība ir nervs, neirons. Daudzi neironi vienlaikus izdala aktīvās vielas – neironi aktivējas –, un tas noved pie krampjiem. 

Kāpēc vieniem bērniem krampji ir, bet citiem nē?

Nereti novērots, ka tam ir saistība ar iedzimtību – ja ģimenē kādam bērnam krampji ir bijuši, tie var būt arī nākamajām ģimenes atvasēm. Mamma un tētis var jautāt arī saviem vecākiem, vai kas tāds ģimenē viņu bērnībā nav novērots.

Tipiskie un netipiskie krampji

Brīdī, kad vecāks ar bērnu dodas pie ārsta, pieaugušajam ir vērts mēģināt nošķirt, vai tie ir bijuši tipiskie vai netipiskie krampji. Pavisam labdabīgie ir tipiskie. 

Tipiskie krampji ir:

• kas nav ilgāki par 15 minūtēm (parasti 1–2 minūtes);
• kuru laikā bērns ir pilnīgā bezsamaņā, nav kontaktējams;
• krampji ir vispārēji – ģeneralizēti. Tas nozīmē, ka raustīšanās ir visā ķermenī, arī rokās un kājās;
• tie neatkārtojas 24 stundu laikā;
• pēc krampju epizodes 5–10 minūtes bērns var būt miegaināks, dezorientēts.

Netipiskie krampji ir:

• kas atkārtojas 24 stundu laikā pēc pirmās krampju lēkmes;
• kas ilgst ilgāk par 15 minūtēm;
• tie var nebūt vispārēji (visā ķermenī), bet lokāli, piemēram, novērojama tikai sejas muskulatūras raustīšanās, raustās tikai viena roka vai kāja.

Krampju pirmās pazīmes

Krampji parasti sākas ar visa ķermeņa nostiepšanos, visi muskuļi ir tonusā, bērns ir pilnībā sasprindzis. Pēc tam sākas muskuļu raustīšanās, trīce, kad tie sasprindzinās un atslābst. Bērns var izliekt muguru tiltiņā – arkveidīgi, savilkt plaukstas dūrēs. Bērnam ir samaņas zudums. Acu skats var būt aizklīdis tālumā vai fiksēts uz kādu konkrētu punktu, un līdzcilvēkam neizdodas saņemt bērna uzmanību. Var parādīties neregulāra elpošana. Ir bērni, kam febrilie krampji ir paralēli ar vemšanu, spontānu urinēšanu, defikāciju, kā arī raudāšanu, stenēšanu u. c. pazīmēm. 

Rīcības plāns mājas apstākļos

• Viegli pateikt, grūti īstenot – nekrist panikā; ieelpot, izelpot un apdomāt savu turpmāko rīcību, lai tā būtu pareiza.
• Bērns jānogulda uz drošas pamatnes, vislabāk – uz grīdas. Var paklāt apakšā kādu sedziņu.
• Jāpārliecinās, ka vide ir pilnīgi droša – apkārt nav nekādu asu priekšmetu.
• Bērns jānogulda sānis un jāatbrīvo no cieši pieguloša apģērba, kas varētu būt uz galvas vai ap kaklu, lai var viegli ievilkt elpu.
• Krampju laikā iekšķīgi lietojamos medikamentus temperatūras mazināšanai nav iespējams iedot, tāpat būs sarežģīti ievietot rektālās svecītes. Lai bērnu atdzesētu, viņu nepieciešams atsegt, atģērbt – ja vien tas ir iespējams.
• Bērna drudža mazināšanas nolūkā var vēsā ūdenī samitrināt dvielīšus un likt uz pieres un zem labā ribu loka – kur atrodas akna. Apliekamos drīkst likt arī citviet uz ķermeņa. Apliekamie nedrīkst būt auksti – tiem vajadzētu būt istabas temperatūrā.
• Ja iespējams, jāsamazina istabas temperatūru. Lai telpās ir svaigs gaiss, nav tveicīgs. Jāizvairās no bērna atstāšanas telpā, kurā ir caurvējš.
• Lai arī šis ir stresa pilns brīdis, būtu svarīgi, ja vecāki varētu pievērst uzmanību pulkstenim – cik minūtes krampji ir ilguši. No tā būs atkarīga ārstu taktika uzņemšanas nodaļā.
• Kad bērns atgūst apziņu, temperatūra noteikti ir jāmazina, izvēloties tobrīd bērnam piemērotāko metodi – sīrupa veidā vai ieliekot svecīti.
• Ja krampji piedzīvoti pirmo reizi, ar ārstu jāsazinās obligāti. Var zvanīt arī uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Nedrīkst!

• Nav pareizi mēģināt krampjus apstādināt, turot bērnu aiz kājām vai rokām. Tas neizdosies un nav arī nepieciešams. Tas, kā var palīdzēt, – ļoti viegli pieturēt galvu aiz pieres, mazliet to atliecot atpakaļ. Tā ir fizioloģiska poza, atbrīvojas elpceļi.
• Nekādā gadījumā neko nedrīkst likt mutē – reizēm vecāki domā, ka vajag ko ielikt, lai bērns nesakož mēli. Mutē neko nedrīkst likt!
• Krampju laikā bērnu nedrīkst likt aukstā vannā vai apskalot ar aukstu ūdeni.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana

• Kad vecāki pirmo reizi saskaras ar bērna febrilajiem krampjiem, vienmēr izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, un tas ir pareizi.
• Neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu izsauc pa tālruni 113.
• Vienmēr jāsauc ātrā palīdzība, ja krampji ir ilguši vairāk par piecām minūtēm, jo tas nozīmē, ka ir nepieciešami pretkrampju medikamenti.
• Bērna zilēšana ir reta pazīme, taču, ja febrilo krampju laikā mana, ka bērna āda sāk zilēt, obligāti jāmeklē palīdzība pie mediķiem.
• Ja bērns vēl nav sasniedzis gada vecumu, ātrā palīdzība ir jāsauc obligāti, lai izvērtētu slimības iemeslu.
• Ja krampji tiek novērtēti kā klasiski febrilie krampji, ar tiem mediķi tiek galā salīdzinoši vienkārši un mazulis pēc uzņemšanas nodaļas apmeklējuma var doties mājās. Taču mazākiem bērniem vai netipiskāku krampju gadījumā var būt nepieciešami papildizmeklējumi un ilgāka novērošana.
• Nevediet uz slimnīcu bērnu paši! Vecāku stress šajā brīdī ir paaugstināts un var novest pie nākamās nelaimes. Turklāt ātrās palīdzības dienestam vienmēr ir līdzi pretdrudža medikamenti – tātad bērns palīdzību saņems ātrāk, nekā tad, ja vecāki paši dosies uz slimnīcu.

Krampju atkārtošanās

Parasti krampji atkārtojas tikai vienai trešdaļai bērnu. Biežāk tie var atkārtoties mazākiem bērniem – 12–15 mēnešu vecumā, un iemesls ir tas, ka smadzenes vēl nav tik nobriedušas, cik 4–5 gadus veciem bērniem. Lielāks risks krampjiem atkārtoties, ja ģimenē kādam tie ir bijuši, kā arī, ja krampji ir sākušies pie salīdzinoši nelielas temperatūras, piemēram, 38 grādiem. 

Ja bērnu ir piemeklējuši drudža krampji, lielākoties tie var atkārtoties gada vai divu gadu laikā. Reti notiek tā, ka atkārtosies ilgākā intervālā. 

Kā izvairīties no krampju iestāšanās

Pretdrudža medikamenti bērnam jādod jau laikus, nesagaidot 40–41 grādu temperatūru. 

Par drudzi tiek uzskatīta 38 grādu temperatūra. Pie šīs temperatūras medikamenti nav jādod obligāti – ir jāvēro bērna pašsajūta. 

Viens bērns ar 38 grādiem ir sanīcis, miegains, atsakās no ēdiena un dzēriena, ir raudulīgs, negrib sadarboties. Tad temperatūra ir jāmazina. Citi bērni arī ar 39 grādiem jūtas lieliski – skraida pa māju, ir gatavi sadarboties, spēlēties. Medikamentus šādā situācijā var nedot, jo pats par sevi drudzis nav nekas slikts – tas nozīmē, ka organisms cīnās pret akūtu infekcijas procesu. Ja temperatūru nemitīgi mazina, tas var pagarināt slimības ilgumu, tāpēc bērns ir jāvēro un medikamenti jādod tikai tad, ja redz, ka mazajam ir grūti paaugstinātās temperatūras dēļ. 

Taču, ja bērnam jau iepriekš ir bijuši krampji – šajā vai iepriekšējās slimošanas reizēs –, tad temperatūrai gan nevajadzētu ļaut nozīmīgi pieaugt virs 38 grādiem.

“Mājas vidē drīkst miksēt divus dažādus medikamentus – ibuprofēnu un paracetamolu. Ja, piemēram, ir iedots ibuprofēns, bet temperatūra atkal ceļas pēc pusotras stundas, nesagaidot atļauto otrās devas laiku, drīkst dot paracetamolu [1],” skaidro ārsts. 

Atsauce:

1. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30297499/