Bīstamā draudzība – zīdainis un plīša lācītis

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Zīdainis” pavasara numura!

Varētu šķist, ka mīksto mantu dāvināšanas ēra ir pagājusi un ne vecāki, ne tie, kas nāk raudzībās, vairs neapdāvina mazos ar pūkainiem plīša lāčiem, zaķiem un citiem krāsainiem zvēriem. Izrādās, šī tradīcija nav vis pierakstāma pagātnei un plīša mantas tiek liktas gan zem eglītes, gan dāvinātas citos svētkos. Skaidrs, ka tās piesaista mazā cilvēka uzmanību, jo itin bieži manta ir patiešām spilgta un saistoša pati par sevi, jo bērnam vēl nepazīstama. Bet – vai tāda dāvana ir mazulim droša un draudzīga viņa veselībai?  

Prieka vietā šķavas un aizlikts deguns

Plīša mantām nav jāmet liels līkums vai visas mājās esošās jāatdod prom, ja bērnam viss ir kārtībā un tās neizraisa alerģiskas reakcijas. Saistībā ar šāda veida rotaļlietām tā ir gana bieži sastopama problēma, un, kā norāda ārste Ineta Grantiņa, parasti pie vainas ir bērna paaugstinātā jutība pret mājas putekļu ērcīti. “Šādiem bērniem parasti jau ir

alerģiskas izpausmes vai pastāv augsts risks, ka varētu būt alerģija no mājas putekļu ērcītēm,” stāsta speciāliste. Viņa piebilst, ka mājas putekļu ērcītes dzīvo visur, kur krājas putekļi, tostarp mīkstajās mantās. Un vecāki, labu gribot, saliek mazuļa gultā šīs mantas, lai bērns priecājas, taču gaidītās sajūsmas vietā mazais sāk šķaudīt vai viņam parādās kādas citas alerģiskas izpausmes. Ineta Grantiņa uzskaita tās: no rīta aizlikts deguns, šķaudīšana, asaro un niez acis, naktī var būt sauss klepus, parādās izsitumi un dažkārt var būt nieze kakla rajonā vai niez deguns. “Katram šīs izpausmes var būt atšķirīgas, citam – vairāki simptomi vienlaikus,” teic ārste. 
To, ka pie vainas ir mājas putekļu ērcīte, nosaka alergologs, kurš veic ādas testus – tie tad arī uzrāda problēmas cēloni.

Kas ir mājas putekļu ērcīte? 

Tās ir pavisam sīkas, pat mikroskopiskas zirnekļveidīgas radības, kas ir biežākais cēlonis astmas vai alerģisku simptomu gadījumos. Putekļu ērcītēm nepatīk gaisma, tāpēc par savu mājvietu tās izvēlas spilvenus, matračus, paklājus, mīkstās mēbeles, plīša mantas, aizkarus, istabas augus, īpaši mākslīgos u. tml. Tādās vietās ir arī silts, kas mikroskopiskajām radībām dikti iet pie sirds, bet īpaši iecienītas šo būtņu vidū ir siltas un vēl arī mitras vietas. Ja zīdaiņa gultā būs plīša manta un vēl nosiekalota, mājas putekļu ērcīte teiks paldies.

Rīcības plāns alerģijas gadījumā

Svarīgākais ir iespējami samazināt bērna saskarsmi ar mājas putekļu ērcīti, un tas nozīmē, ka mazuļa gultiņā nedrīkst atstāt nevienu mīksto rotaļlietu. “Protams, ja bērniņš jau ir lielāks un kāda manta ir ļoti mīļa, tad nav jāņem nost, taču tā ir regulāri jākopj,” norāda Ineta Grantiņa un piebilst: 

gluži tāpat kā spilveni, arī plīša rotaļlietas ir jāmazgā reizi mēnesī vismaz 60 grādu temperatūrā.  

Ļoti būtiska ir mitrā telpu uzkopšana un vēdināšana, lai putekļi nelido pa gaisu un telpa būtu vēsāka, nevis uzkarsusi. Uzkopšanas laikā mazais gan nedrīkst atrasties telpā, jo “gadās, ka bērniem sākas alerģiska reakcija pēc mājās veiktas ģenerāltīrīšanas”. Ārste arī iesaka neizmantot paklājus istabā, kur bērniņš uzturas, un neturēt grāmatas, istabas augus un visu citu, kas ļoti uzkrāj putekļus. Tāpat mājas putekļu ērcītēm nepatīk tieši saules stari un sals, tāpēc gan matračus, gan plīša rotaļlietas un visu citu, ko vien iespējams, var iznest ārā salā un atstāt uz aptuveni astoņām stundām. Mazās, alerģiju izraisošās radības ies bojā. 
“Pilnībā mēs nevaram iznīcināt mājas putekļu ērcīti,” saka Ineta Grantiņa, “bet samazināt gan varam. Un viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir ierobežot mīksto mantu daudzumu bērna tuvumā.”  

...lai nebeidzas ar traģēdiju

Ārsts Mareks Marčuks teju ik dienu vecākiem stāsta par bīstamību, ko rada maza bērna gultā atstātas lietas un pat mīkstās apmales, taču, par spīti brīdinājumiem, viņam joprojām gadās dzirdēt par gauži bēdīgiem notikumiem. Ārsta sauklis ir: gultā – nekā lieka! 

“Kad bērniņš guļ savā šūpulītī vai gultiņā, viss liekais ir jāizņem, tostarp plīša lielie lāči, spilventiņi, dvieļi, mīļlupatiņas u. tml. 

Visu, kam tur nav jāatrodas laikā, kad mazais ir miegā,” uzsver Mareks Marčuks un piebilst, ka īpaši svarīgi to ievērot, ja runa ir par zīdaiņiem, vecumā no diviem līdz trim mēnešiem: “Mazs bērniņš nespēj pats velties, pagriezt vai atvirzīt galvu gadījumā, ja kaut kas viņam aizsedz elpceļus.” 
Speciālists norāda, ka daudz dzirdētais un vecākus biedējošais termins “zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms” parasti tiek saistīts ar iedzimtām problēmām, taču mēdz notikt arī negadījumi. Piemēram, gultiņā atstāts liels plīša rotaļlācis apgāžas un uzkrīt bērna sejai. “Tad notiek nelaime, kuru varējām nepieļaut,” saka ārsts.  
Viņš iesaka būt uzmanīgiem arī ar mīkstajām apmalēm, ko vecāki mēdz izmantot, lai apsegtu gultiņas cietās redeles. “Noteikti neizmantojiet pavisam mīkstās, polsterētās apmales. Tām jābūt elastīgām un reizē arī pietiekami stingrām. Ja bērns savu seju pievirzīs ļoti tuvu apmalei, tad pārlieku polsterētā apgrūtinās elpošanu, jo būs padevīga un ieņems mazuļa sejas formu. 

Noteikti padomājiet, lai situācijā, kad mazais pievirzījies par tuvu apmalei, viņa degunam un mutei paliktu vieta, kur ievilkt pietiekami dziļu elpu. Polsterētās apmales to neļaus,”

brīdina ārsts un vēl atgādina, ka zīdaiņa gultiņas tuvumā nevajadzētu atstāt neko lieku, tostarp lielās plīša mantas. Ja bērnam būs interese par tām un viņš jau spēs aizsniegt šo mantu, mazais noteikti to dabūs. Un, ja gadīsies, ka viņš aizmieg ar šo rotaļlietu, arī tad pavisam liels plīša lācis vai zaķis var burtiskā nozīmē nosmacēt bērnu. 
“Kad bērns sāk sēdēt vai stāvēt gultiņā, viņu interesē pilnīgi viss apkārt esošais, tāpēc – esam uzmanīgi!” bilst speciālists. 

Atsauces 
www.bkus.lv
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27940804/
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31010907/