Vecāku atbildība zīdaiņa attīstības veicināšanā

Kad bērns tikko piedzimis, viņam ir svarīgs ādas-ādas kontakts, žurnālam "Mammām un Tētiem. Zīdainis” stāsta “Rimi Bērniem” sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. Mazulis to ļoti vēlas, turklāt tas veicina viņa attīstību. Nav būtiskas īpašas masāžas vai vingrošanas – pietiek vien ar glāstiem, pieskārieniem, mīļošanos, bērniņa turēšanu sev klāt, sarunāšanos ar bērnu viņa aprūpes laikā, skatīšanos acīs. Turklāt šī būšana kontaktā ir laba arī mammai – tā stimulē piena veidošanos. ­­

No 3 mēnešu vecuma gribas pētīt pasauli

“Tā kā jaundzimušajam ir ļoti svarīgs ķermeniskais kontakts, iesaku izmantot slingu. Šādā veidā mazulis atslābinās, nomierinās, labāk guļ, jo sajūt vecāka smaržu, dzird sirdspukstus. Taču, kad bērns paaugas, slingu lietot jāpārtrauc – pat ja vecākam ir ērti, ka mazais ir slingā, vai negribas viņu no sevis “atraut”. Tas ir jādara bērna attīstības dēļ. Tāpat, ja mazulis ar signāliem rāda, ka slingā vairs īsti negrib, tas noteikti ir jāņem vērā – ir bērni, kas no būšanas slingā atsakās jau mēneša vecumā,” teic Jekaterina Bovtramoviča. 

Speciāliste uzskata, ka, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, slingā bērnam vairs nav jāatrodas – mazulim jādod iespēja atrasties uz grīdas. 

“Aptuveni no 3 mēnešu vecuma, kad jāsāk trenēt velšanās, bērnu pa dienu viņa nomoda laikā ir jāsāk likt uz grīdas. Protams, to var darīt arī agrāk. 

Vēl viens signāls, kas liecina, ka nu labākā izvēle laika pavadīšanai ir uz grīdas, – kad mazulis sāk pētīt savas rociņas,” pamāca speciāliste. “Roku vērošana liecina, ka zīdainis ir gatavs pētīt, un šo viņa interesi vajag apmierināt.” Tas ir zīdaiņa nākamais attīstības līmenis – viņu vairs tik daudz neinteresē mammas smarža, būšana ciešā kontaktā, bet gan apkārtējā pasaule. Zīdainim jau sāk gribēties spēlēties, vērot, izpētīt. “Vecākiem jāvēro savs bērns, jāmēģina izprast viņa signālus un atbilstoši uz tiem reaģēt.”

Vecākiem pastāv tendence darīt bērnu vietā. “Vecāki bieži vien jautā: vai man vajag palīdzēt mazajam apvelties? Rāpot? Staigāt?

Atbildu ar pretjautājumu: kāpēc negribat bērnam dot iespēju to sasniegt, izdarīt pašam? Veselam bērnam ir jāmācās darīt pašam. Vecāku uzdevums ir dot iespēju to paveikt,” stāsta sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. “Ir ļoti svarīgi dot iespēju zīdainim darīt bez vecāku piepalīdzēšanas. Pat ļoti agrīnā vecumā ir būtiski ļaut darīt pašam, gūt jaunus sasniegumus paša spēkiem.”

Masāža un vingrošana mājās 

Vecāki savu zīdaini var vingrināt vai masēt arī mājas apstākļos, taču – pirms tam ir nepieciešama sertificēta fizioterapeita konsultācija, kuras laikā tiek ierādīts, kā to pareizi darīt. 

• Ja bērns ir fizioloģiski vesels, vingrošanu mājas apstākļos var sākt no 3 mēnešu vecuma.
• Zīdaini nedrīkst ilgi masēt – mazais nogurst ļoti ātri. 5–10 minūtes ir optimālais laiks, taču vecāki masāžu var atkārtot vairākas reizes dienā.
• Ļoti svarīgi, lai, darbojoties ar mazuli, vecākiem ir siltas rokas!

Zīdainim labākā vieta attīstībai ir grīda!

“Ir vecāki, kas neliek zīdaini dzīvoties pa grīdu. Tā ir ne vien drošākā vieta (ja apkārt nav mājdzīvnieku, priekšmetu, kas var uzgāzties, u. c.), bet arī tāda, kur vislabāk veicināt zīdaiņa attīstību,” skaidro fizioterapeite. “Diemžēl ir vecāki, kas tā vietā, lai bērnam ļautu dzīvoties pa grīdu, visu dienu tur viņu gultiņā, šūpuļtīklā, uz dīvāna u. c.”

Ja zīdainim kā rotaļu vieta netiek piedāvāta grīda, tad nereti vecāki vēršas pie fizioterapeita ar jautājumiem: kāpēc bērns nekustas, neveļas, viņam taču ir jau 6 mēneši! “Ja ir šāds jautājums, ievācam anamnēzi – noskaidrojam zīdaiņa dienas režīmu, kur mazais visvairāk pavada laika u. c. informāciju. Diemžēl bieži atklājas, ka bērna mazkustīgums ir tāpēc, ka viņam nav dota iespēja savas kustības attīstīt. Tā vietā zīdainim tiek piedāvātas dažnedažādas ierīces, kuras it kā vecākam atvieglo dzīvi, taču ir bērna attīstību kavējošas,” stāsta Jekaterina Bovtramoviča. 

Kad un kāpēc vest pie fizioterapeita

Ja bērns ir fizioloģiski vesels – ne pediatrs, ne neirologs nekonstatē nopietnas neiroloģiskas, ortopēdiskas, ģenētiskas vai citas slimības –, tad viņu atrādīties fizioterapeitam jāved, sākot no 3 mēnešu vecuma. “Pie fizioterapeite bērnu nevajag vest pārlieku agri. Manā praksē ir pat gadījums, kad mamma, izrakstoties no dzemdību nama, nevis devās uz mājām svinēt savu skaisto notikumu, bet pie manis, fizioterapeita. Ar jaundzimušu veselu bērniņu nekas nav jādara,” akcentē speciāliste. 

Problēmas, ar kurām pie speciālista jādodas agrīni:

• greizas pēdas – to konstatē jau dzemdību namā;
• gūžas displāzija smagā formā;
• citas patoloģijas, kur rehabilitāciju ārsts nozīmē steidzamā kārtā.

Kāpēc vismaz 1 konsultācija zīdainim pie fizioterapeita ir būtiska: 

• ja vecāks atnāk pie speciālista, tad ieteikumos ieklausās daudz nopietnāk, nekā, ja tie paši padomi ir izlasīti internetā, – novērojusi fizioterapeite;
• fizioterapeits veic mazuļa apskati. Piemēram, pārbauda muskuļu tonusu, simetriju, refleksus, izvērtē psihomotorisko attīstību, vispārējo attīstību utt.;
• izvērtē, ko bērns konkrētajā vecumā prot un neprot darīt un kāpēc tā ir;
• palīdz ieraudzīt un novērst kļūdas bērna ikdienas aprūpē, ja tādas ir radušās;
• fizioterapeits ierāda, kā mājas apstākļos veikt vienkāršas masāžas, vienkāršus vingrojumus.

Fizioterapeite iesaka fizioloģiski veselu zīdaini vismaz vienu reizi aizvest uz apskati pie sertificēta fizioterapeita. “Mazuļa apskate ir vērtīga – var būt situācija, kad vecākiem šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, lai gan bērns ir pilnībā fizioloģiski normāls. Var būt arī otrādi – vecākiem šķiet, ka viss ir kārtībā, tomēr tā nav. Visbiežāk problēmas ar mazuļa attīstību nepamana vecāki, kam ir pirmais bērns. Piemēram, veic tādas ikdienas darbības, kas ir bērna attīstību kavējošas. Reizēm saka arī, ka šādi ierādījusi darīt ome – viņa noteikti labi zinot, kā vajag, jo ir izaudzinājusi vairākus bērnus. Taču ne vienmēr vecvecāku, citu radu un draugu padomi ir pareizi,” stāsta fizioterapeite. 

Viena konsultācija pie fizioterapeita ir būtiska vēl kāda iemesla dēļ – speciāliste novērojusi: lai arī mūsdienās ir brīvi pieejama plaša informācija par zīdaiņa pareizu aprūpi, tik un tā vecāki pieļauj daudzas mazuļa aprūpes un hendlinga kļūdas. “Viena lieta ir skatīties bildes vai video, bet pavisam cita – darboties ar dzīvu bērnu,” teic speciāliste. 

Tāpat klātienes konsultācijā vecāks speciālistam var uzdot savus individuālos jautājumus, un to tiešām var būt daudz un specifiski – arī tādi, uz kuriem atbildes internetā nav atrodamas. Jekaterina Bovtramoviča iedrošina vecākus nekautrēties vaicāt par visu, kas uztrauc, jo ir būtiski saņemt speciālista atbildes.

Tipiskie iemesli un vecāku darbības, kas neveicina bērna attīstību: Kaste

• vecāki neliek bērnu darboties uz grīdas;
• bērnu ikdienā mājās tur ratiņos vai autokrēsliņā (autokrēsliņš ir paredzēts tikai bērna pārvadāšanai automašīnā!);
• izmanto aktivitāšu centrus, taču tie neveicina bērna attīstību;
• bērna turēšana šūpuļkrēslā (bouncer – nosaukums angļu val.). Tā nav vieta, kur bērnam pavadīt dienu;
• karuselis virs gultas. Par attīstošām nevar uzskatīt lietas, kurām bērns nespēj pieskarties, ja to vēlas;
• citas iekārtas, kurās iesēdina bērnu, kavējot viņa kustību iespējas.

“Šobrīd ir nopērkamas dažādas ierīces, kurās var iesēdināt bērnu, šūpināt viņu, ieslēgt pat dažādas skaņas, gaismas u. c. Kamēr mazulis tajās ir ievietots, notiek gan kustība, gan ir skaņa. Vecākam ir ērti, jo šādā ierīcē zīdainis kļūst miegains, mierīgs, vecāks var nodarboties ar savām lietām. Taču šādās iekārtās mazulis ir imobilizēts – viņam nav stimulu un pat iespēju kustēties! Šie bērni parasti sāk vēlāk velties un veikt citas kustības,” stāsta speciāliste. “Tāpat mazuļa turēšana dīvānā, saliekot apkārt spilvenus, vai gultiņā neveicina attīstību. Jo īpaši, ja virs gultiņas ir uzkārts karuselis – bērns to grib izpētīt, taču nespēj aizsniegt! Par karuseli Piklera cienītāji smejas – bērns šādā veidā nevis attīsta savas prasmes, bet tikai guļ un skatās uz dzīvnieku dibeniem,” smaida Jekaterina Bovtramoviča. 

• Uzmanību! 

Speciāliste brīdina, ka zīdaini nekad nedrīkst atstāt dīvānā nepieskatītu! Arī ja viņš vēl neveļas – pat jaundzimušais izdara minimālas kustības, kas var beigties ar izvelšanos no dīvāna. Taču šāds kritiens ir ļoti bīstams!