Pēc grūtniecības caurums vēderā jeb Ko nozīmē diastāze, un kā to salabot

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Zīdainis” pavasara numura!

Diastāze jeb diastasis recti ir sprauga starp taisnā vēdera muskuļiem, kas veidojas, kad grūtniecības laikā augošā vēdera dēļ baltā līnija jeb linea alba (vēdera muskuļu saistaudi) iestiepjas. Dažreiz pie diastāzes ir dedzinoša sajūta un sāpes nabas rajonā. Apmēram nedēļu pēc dzemdībām šie muskuļi sāk tuvināties, ja vien saistaudi nav tik ļoti iestiepti, ka konstatējama diastāze. Tomēr kopumā var teikt, ka diastāze ir normāls stāvoklis, ja vien iestiepums nav pārāk liels. Mūsdienās diastāzei lielāku vērību pievērš gan mammas, gan ārsti; ASV pētījumos minēts, ka diastāze pēc grūtniecības varētu būt pat līdz 80 % sieviešu.

Kā pārliecināties, vai pēc grūtniecības nav radusies diastāze? 

• Jānoguļas uz muguras, kājas saliektas ceļos, tad jāatceļ ķermeņa augšdaļa (galva, pleci), lai sasprindzinās vēdera muskulatūra.
• Pieaugot vēdera dobuma iekšējam spiedienam, saistaudi iestiepjas, un, ja tie nevar noturēt spiedienu, notiek vēdera muskuļu malu attālināšanās jeb diastāze.
• Ja tajā brīdī starp vēdera muskuļiem nedaudz virs nabas var sataustīt bedri vismaz pusotra vai divu pirkstu jeb 2–3 cm platumā, var teikt, ka ir vēdera taisnā muskuļa sprauga jeb diastāze.

Faktori, kas veicina diastāzes veidošanos 

Vēdera muskuļi var pašķirties jau grūtniecības laikā, kad aug puncis. Ja novērš dažādu nelabvēlīgu faktoru kopumu, samazinās arī diastāzes riski.

Iedzimtība

Iedzimtība nosaka, cik elastīgi ir saistaudi. Piemēram, strijas ir viena no pazīmēm, ka saistaudi varētu būt vājāki.  

Liels vēders 

Sievietēm ar lielāku augļūdeņu daudzumu, gaidot dvīņus vai ja mazulis atrodas šķērsguļā vai priekšguļā, vēdera iestiepums ir lielāks, tāpēc arī diastāzes risks ir lielāks.

Fiziskās aktivitātes

Ja fiziskās aktivitātes un ikdienas darbības tiek veiktas nepareizi, saistaudi, kas satur muskuļus, tiek pārslogoti. Nepareiza vecākā bērna cilāšana, nepareiza celšanās no gultas, sasprindzinot vēderpresi, klepošana, šķaudīšana, kas palielina spiedienu vēdera dobumā, un aizcietējumi – tas viss ir papildu slodze vēdera muskulatūrai.  

Diastāzes profilakse grūtniecības laikā

Pareiza elpošana. Pareizas elpošanas nozīmi nereti nenovērtējam, jo šķiet, ka elpojam taču visi. Sievietes parasti elpo seklāk, savukārt vīriešiem raksturīgāka elpošana ar vēderu, kas būtu pareizāka arī grūtniecības laikā. Tāpēc lūdz savam fizioterapeitam parādīt, kā veikt diafragmālo elpošanu. Tā palīdz uzņemt vairāk skābekļa un samazina spiedienu vēdera dobumā izelpas laikā, attiecīgi arī samazinot diastāzes veidošanās risku.

Pareiza celšanās no gultas. Pareizi celties no guļus stāvokļa ir, paveļoties uz sāna, nevis sasprindzinot vēdera presi.

Vēdera pieturēšana. Latviešiem ir teiciens: “Smejos, vēderu turēdams”. Klepojot, šķaudot un sirsnīgi smejoties, topošajai māmiņai ir ieteicams pieturēt vēderu – jāmēģina to saturēt gan ar rokām, gan savelkot to uz viduslīniju, lai iekšējā spiediena palielināšanās brīdī tas nespiežas uz ārpusi.

Izvairīšanās no aizcietējumiem. Ja ir izteikti aizcietējumi, vajadzētu tos mazināt, jo vēdera iekšējais spiediens arī to gadījumā palielinās. Ieteicams dzert daudz šķidruma, lietot produktus ar daudz šķiedrvielām, ievērot regulāras maltītes, daudz kustēties vai veikt iegurņa vingrojumus, lai vēdera izeja būtu regulāra un nebūtu apgrūtināta ar lieku spiešanu. Turklāt tā ir arī hemoroīdu profilakse, kas ir vēl viena grūtniecībai raksturīga blakne.

Ādas un saistaudu mitrināšana no iekšpuses. Līdzīgi kā ar strijām, kuras rodas no straujas ādas stiepšanās, ir arī ar citiem ķermeņa saistaudiem. Mitrinot ādu no ārpuses, neaizmirsti to darīt arī no iekšpuses – regulāri jālieto zivju eļļa.

Pareiza fizisko aktivitāšu veikšana. Jebkura aktivitāte jāveic izelpas laikā. Ceļot ko smagāku, nepārliec slodzi uz muguru, bet gan uz kājām. Proti, ja no grīdas ir kas jāpaceļ, dari to pietupstoties.

Profilakses pasākumi uzreiz pēc dzemdībām 

Svarīgākais uzdevums ir stiprināt vēdera sienu dziļo muskulatūru un iegurņa pamatnes muskuļus, kas pēc dabīgām dzemdībām ir ļoti iestiepti. Vingrinot dziļos muskuļus, iegurņa muskuļus un pareizi elpojot, ķermeņa atjaunošanās notiks ātrāk – galvenais ir dot savam ķermenim laiku! 

Parasti pēc pirmās grūtniecības ķermenis atjaunojas ātrāk, pēc katra nākamā bērniņa vai daudzaugļu grūtniecības – lēnāk. Ātrāk process notiks arī tad, ja sieviete pirms grūtniecības ir bijusi fiziski aktīva.

Noteiktus vingrojumus var veikt jau nākamajā dienā pēc dzemdībām, ja vien māmiņa pēc lielā notikuma spēj pievērsties savām vajadzībām un par to domāt. Efektīvi tas būs arī tad, ja mamma sāks vingrot pirmajās 4–8 nedēļās pēc dzemdībām – vingrojumus jau dzemdību nodaļā, iespējams, parādīs fizioterapeits. 
Ja problēmas nojaušamas jau pirms ārsta vizītes, piemēram, pie fiziskām aktivitātēm ir urīna nesaturēšana vai sāpes nabas apvidū, fizioterapeita palīdzība jāmeklē agrāk.

Ņem vērā!

Sākot vingrot fizioterapeita uzraudzībā pirmajos trīs mēnešos pēc dzemdībām, ķermeņa atjaunošanās process notiks ātrāk. Taču nekas nav zaudēts, ja jaunā māmiņa sev pievēršas arī 5–6 mēnešus pēc dzemdībām!

• Ja ir iespējams, uzturi un turpini krūts barošanu. Tā ir lieliska ne vien tāpēc, ka mammas piens ir labākais uzturs mazulim, bet arī tāpēc, ka zīdīšanas laikā labāk savelkas sievietes dzemde. Tāpat ir teiciens, ka “bērns mammu apēd”. Zīdīšana prasa daudz enerģijas, tāpēc tās mammas, kuras zīda bērniņu, iepriekšējo formu parasti atgūst ātrāk.
• Guli uz vēdera, apakšā paliekot spilvenu. Apgulies tā, lai krūtis, kurās ir piens, nav saspiestas. Spiediens uz vēderu dod kairinājumu ādai un liek muskuļiem ātrāk savilkties. Agrāk sievietēm ap vēderu sēja arī lina dvieli, bet mūsdienās šiem mērķiem der koriģējošā veļa. Gulēšana uz vēdera labvēlīgi ietekmē pareizu dzemdes savilkšanos.
• Starpenes vingrojumus kopā ar pareizu elpošanu var veikt jebkuros apstākļos un jebkurā pozā, pat barojot bērnu. Piemēram, mamma guļ uz sāna, kājas saliektas, mazais pie krūts, un uz izelpu mamma savelk starpeni jeb “ievelk asti”, vingrojumā iesaistot starpenes, sēžas un vēdera muskuļus. To var darīt jau pirmajā dienā pēc vaginālām dzemdībām un nedēļu pēc ķeizargrieziena.
• Lai mazinātu trombozes risku, sāc pēc iespējas ātrāk vertikalizēties. Regulāras pastaigas ar ratiem ir veselīgas arī mammai!
• Var izmantot arī teipošanu – tā palīdz muskuļiem savilkties ātrāk, dod sensoru atgādinājumu, ka vēders “jātur” pie sevis, kā arī koriģē nabas trūci un diastāzi, neļaujot tām attīstīties.

UZMANĪBU! 
Sāpes ignorēt nedrīkst. Sāpes var signalizēt, ka diastāze ir ieplīsusi, un tas ir viens no nabas brukas jeb trūces iemesliem.

Nabas trūce jeb bruka 

Diastāzes plīsumu var konstatēt, iztaustot valnīti, kas parādās virs nabas sasprindzinājuma laikā. Ja pirksti iegrimst, bet jūtams saistaudu pamats un malas, tad tie ir tikai iestiepušies. Bet, ja ir sāpes un sajūta, ka pirksti tā kā iekrīt dziļumā, un ir izteikti nepatīkamas sajūtas nabas rajonā, tas var liecināt par nabas trūci vai pat nabas gredzena plīšanu. Šādā situācijā ir jāmeklē ārsta palīdzība, dažreiz risinājums ir tikai ķirurģisks.

Nabas trūcei jeb brukai ir trīs stadijas:

1. stadijā parādās maisiņa izvirzījums virs nabas vai tās rajonā fiziskas slodzes gadījumā, bet pēc tam tas pazūd. 
2. stadijā maisiņš izkrīt arī pie mazām slodzēm, piemēram, tikai pieceļoties kājās no sēdus pozīcijas. Sieviete joprojām var nejust fizisku diskomfortu. Pirmajā un otrajā stadijā, pareizi vingrojot, nabas trūce var saaugt pati.
3. stadijā maisiņš veidojas fiziskas slodzes laikā un ir sāpes. Trūcē var iespiesties muskuļaudi, daļa zarnas. Ja zarnu saspiež, ir traucēta asinsrite un var sākties atrofija un nekroze, kas jau ir bīstams stāvolis. Šajā stadijā trūci ārstē ķirurģiski, sašujot nabas gredzenu vai iešujot zem nabas speciālu saturošu sietiņu.

Nesasteigt ar klasisko vēderpresi un skriešanu

Ikviens atceras, kā skolā lika taisīt klasisko vēderpresi ar ķermeņa augšdaļas pacelšanu.

Fitnesa nodarbībās presītes pumpēšana ir obligāts vingrojums skaista un stingra vēdera veidošanai. Bet nekādā gadījumā to nedrīkst veikt uzreiz pēc dzemdībām! 

Paceļot ķermeņa augšdaļu, vēdera dobumā palielinās iekšējais spiediens, un tas var izraisīt vēl lielāku vēdera muskuļu nobīdi abos virzienos. Turklāt pēc vaginālām dzemdībām visi starpenes muskuļi ir izstiepti, diastāze un iegurņa muskuļi ir vāji un nespēj noturēt mazā iegurņa orgānus, tāpēc ķermeņa augšdaļas atcelšanas laikā dzemde faktiski tiek stumta ārā pa vagīnu. Iestieptas ir arī saites, kas tur iekšējos orgānus. Tās vēl nav atjaunojušās un nevar pilnvērtīgi veikt savu uzdevumu. Nepareizi veicot vēdera nostiprināšanas vingrojumus, var rasties nopietnas problēmas – dzemdes noslīdējums, maksts sieniņu noslīdējums. Tas pats attiecas uz skriešanu, kad skrienot rodas trieciens un nenostiprinātā iegurņa muskulatūra nevar noturēt iekšējos orgānus. 
Tikai pēc tam, kad diastāze ir mazinājusies (pārbaudot varam sataustīt tikai mazu “grāvīti”), var sākt pildīt klasisko vēderpresi. Vislabāk, ja vēdera muskuļus nesāk vingrināt agrāk nekā 2–3 mēnešus pēc dzemdībām. Nekādā gadījumā nevajadzētu taisīt vēderpreses vingrojumus mājas apstākļos bez konsultēšanās ar speciālistu!

Papildu literatūra:
   1. Prevalence and Risk Factors for Diastasis Recti Abdominis: A Review and Proposal of a New Anatomical Variation. Pieejams: https://link.springer.com/content/pdf/10.1007/s10029-021-02468-8.pdf
   2. Normal Width of the Linea Alba, Prevalence, and Risk Factors for Diastasis Recti Abdominis in Adults, a Cross-sectional Study. Pieejams: https://link.springer.com/article/10.1007/s10029-021-02493-7
   3. Postpartum Exercise Intervention Targeting Diastasis Recti Abdominis. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/labs/pmc/articles/PMC8136546/
   4. Muscle Elasticity is Different in Individuals with Diastasis Recti Abdominis than Healthy Volunteers. Pieejams: https://insightsimaging.springeropen.com/articles/10.1186/s13244-021-01021-6