Vakcīna pret garo klepu grūtniecei ir jāsaņem gaidāmā bērna dēļ

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Zīdainis” pavasara numura!

Par vakcinācijas nepieciešamību stāsta Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asociētā profesore Dace Zavadska.

Kāpēc garais klepus tiek uzskatīts par bīstamu?

Garais klepus ir bijis, būs un paliks, un, neraugoties uz 21. gadsimtu, tādas garā klepus ārstēšanas, kas darbotos uz pašas slimības izraisītajiem toksīniem, nav. Bet tieši toksīni ir tie, kas slimniekam nodara lielāko ļaunumu. Tāpēc tik būtiska ir garā klepus profilakse, ko nodrošina vakcinācija. Diemžēl paredzēt, kāda būs konkrētās slimības gaita, nav iespējams. Saslimušajam var sniegt nelielu atbalstu, piemēram, mazinot temperatūru, atvieglojot elpošanu iesnu dēļ, taču kopumā pret garo klepu zāļu nav. 
Pirmajās divās nedēļās, kad notikusi inficēšanās ar garo klepu, – ja runā par pieaugušo vai bērnu, taču ne par zīdaini – slimība noris līdzīgi kā parasta saaukstēšanās. Un tikai pēc divām nedēļām sākas klepus lēkmes, ko devējam par paroksizmālo fāzi. Pa šīm divām nedēļām baktērija izdalījusi toksīnus, kas iedarbojas uz elpceļu gļotādu, uz centrālo nervu sistēmu, kā arī paralizē elpceļos esošās bārkstiņas. Kad sākas slimības tipiskā, klīniskā aina, baktērija savu ļauno darbu sen jau ir paveikusi un pazudusi no apvāršņa. Tad nu mēs, ārsti, cīnāmies ar sekām. 

Zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam tipiskās klīniskās ainas var nebūt, tātad nav slimības pazīmju, kas ļautu savlaicīgi pamanīt garā klepus infekciju. Sākumā varbūt ir nelielas iesnas, neliels klepus, temperatūra. Un tad zīdaiņi kādā brīdī var vienkārši pārstāt elpot 

– klepus lēkmju nav, taču var būt periodiska elpošanas apstāšanās. Izraut no šīs neelpošanas, sākt mazulim atkal likt elpot nav vienkārši. Ir ļoti bieži dzirdēts vecmāmiņas stāstām: paņēma zīdaini un skrēja ārā svaigā gaisā, aukstumā – lai zīdaini izsistu no lēkmes. Lēkme var sākties jebkurā brīdī, piemēram, zīdaini pārtinot, ēdinot vai pat naktī, kamēr bērns ir miegā. Infekciju nodaļā strādāju 20 gadus, un, kad vēl bija vecā nodaļa, ir pieredzēts, ka māsiņas skrien ar zīdaini uz reanimāciju. Tagad tā vairs nenotiek, jo ir cita saziņas sistēma. Lēkme var ilgt dažas sekundes, bet var arī minūti un vēl ilgāk, un lēkmes laikā zīdainim trūkst skābekļa. Jo ilgāk trūkst, jo vairāk bojājas centrālā nervu sistēma, kā arī, intensīvi klepojot, bērns piedzīvo nenormālu spiedienu uz iekšējiem orgāniem, smadzenēm. Bieži vien šā spiediena rezultātā plīst asinsvadi, rodas trūces, lūzt ribas utt. Cik bieži būs lēkmes, vai pavairosies asinsšūnas, radot trombu risku, un kādas vēl var būt komplikācijas – to paredzēt nav iespējams. 

Garais klepus ir briesmīga slimība. Ja paskatās baznīcu vecās miršanas grāmatas, tad zīdaiņiem un bērniem līdz septiņiem gadiem galvenokārt dominēja infekciju slimības, un garais klepus ir viens no tiem. 

Vecos laikos no garā klepus zīdaiņiem un maziem bērniem mirstība bija ļoti augsta, un joprojām tā saglabājas augsta valstīs, kurās nav vakcīnas. Visbiežāk zīdaiņi inficējas vai nu no pieaugušajiem, vai no saviem brāļiem, māsām.

Uzziņai 

Garo klepu izraisa baktērija, bet nopietnos bojājumus nodara baktērijas radītie toksīni. Ļoti līdzīgi ir ar difteriju, taču tās ārstēšanai ir pieejams antitoksiskais serums. Ja to laikus saņem, cilvēku var pasargāt. Diemžēl metodes, kā uzveikt garā klepus baktērijas radītos toksīnus, nav.

Zīdaiņi vakcīnu pret garo klepu sāk saņemt no 2 mēnešu vecuma. Kāpēc ne agrāk?
Jā, vakcīnu var sākt dot tikai no zīdaiņa 2 mēnešu vecuma. Agrāk to nedod, jo imūnā sistēma uz to vēl labi neatbild. Lai sasniegtu labu aizsardzību, ir vajadzīgas trīs devas. Tāpēc ir svarīgi nekavēties ar vakcinācijas uzsākšanu – ja vakcinācijas kurss iziets atbilstoši vakcinācijas kalendāram, tad zīdainim sava aizsardzība pret garo klepu ir izveidojusies tikai ap 7 mēnešu vecumu. Lai nosegtu logu no piedzimšanas līdz savas imunitātes iegūšanai, ir svarīga grūtnieču vakcinācija. Jāatgādina, ka zīdainis ar garo klepu var saslimt, neizejot no mājas, – mājinieki viņam to var atnest. 
Vakcīna pret garo klepu pastāv jau kopš piecdesmitajiem gadiem, un mūsdienās tās ir ļoti uzlabotas. Kopš šī vakcīna pastāv, ir samazināta saslimstība un mirstība gan mazākiem, gan lielākiem bērniem. 
Arī grūtnieču vakcinācija ir sen zināma lieta. Pirmā slimība, pret kuru sāka vakcinēt grūtnieces, ir stinguma krampji – kādreiz grūtnieces mira arī no tiem. Jo dabīgākas bija dzemdības, jo netīrākā vidē tās notika – vidē, kur bija saskare ar zemi –, jo lielāka bija māšu mirstība. 
Pēc tam pievienoja arī citas vakcīnas pret infekcijām – gan tamdēļ, lai pasargātu grūtnieces, gan, lai pasargātu zīdaiņus. Tas tāpēc, ka, 

sākot no 16. līdz 18. grūtniecības nedēļai, antivielas no mammas asinsrites caur placentu diezgan aktīvi transportējas zīdainim. 

Mammas grūtniecības laikā, aktīvi stimulējot ar vakcīnu, saražotās un nodotās antivielas cirkulē bērna asinsritē līdz aptuveni pusotra gada vecumam, taču tādu būtisku aizsardzību tās sniedz aptuveni sešus pirmos dzīves mēnešus, nosedzot to logu, līdz zīdainis pats jau ir saņēmis svarīgās trīs vakcīnas devas pret garo klepu un viņam izveidojas sava aizsardzība.
Vēl viena nianse – ja mamma ar garo klepu ir slimojusi iepriekš un mammai jau ir kādas antivielas, tas zīdaiņa aizsardzībai ir par maz. Ir vajadzīgs atgādinājums imūnai sistēmai, un, kad tieši grūtniecības laikā iedodam šo atgādinājumu, tiek saražotas papildu antivielas. 
Mammas vakcinācija grūtniecības laikā ir visefektīvākā stratēģija, kas pasaulē sevi ir pierādījusi, – ar mērķi novērst zīdaiņu smagu saslimstību un mirstību.

Kuram šī slimība ir bīstamāka – grūtniecei vai zīdainim?
Zīdainim. Pieaugušajiem garais klepus izpaužas ar garām klepus lēkmēm vairākas nedēļas vai mēnešus. Ja mamma inficējas grūtniecības laikā un ir šāds lēkmjveidīgs klepus, tas var radīt bīstamu sasprindzinājumu, spiedienu vēderā, tostarp uz dzemdi. Ja dzemde sasprindzinās, ir spiediens, tas var provocēt arī priekšlaicīgas dzemdības vai citus grūtniecības sarežģījumus. Bet dzīvībai bīstamāka šī slimība noteikti ir zīdainim.

Ņemot vērā, ka zīdaiņiem vakcinācijas kalendārā garā klepus vakcīna sen ir ielikta, tad cik šī slimība kopumā Latvijā ir aktuāla?
Mēs nezinām patieso saslimušo skaitu – garo klepu nereti palaiž garām, neiedomājas. Meklē 101 dažādu iemeslu, kāpēc pusaudzis vai pieaugušais tik ilgi klepo. Reģistrētais saslimstības pīķis ir pusaudžu vecumā. Jo šī vakcīnas radītā aizsardzība pēc primārās imunizācijas darbojas aptuveni 5 gadus, šajā posmā tā ir ļoti efektīva. Saskaņā ar bērnu vakcinācijas kalendāru balstvakcīnu pret garo klepu bērns pēdējo reizi saņem 7 gadu vecumā. Tāpēc nākamais garā klepus vilnis ir pusaudžu vecumā, kā arī jaunu cilvēku vidū. Tieši tāpēc Latvijas vakcinācijas kalendārs no šā gada ir papildināts ar vakcīnu ne vien grūtniecēm, bet arī pusaudžiem – pusaudži garā klepus revakcināciju var saņemt 14 gadu vecumā. Taču ap 20 gadu vecumu atkal pret slimību cilvēks sāks kļūt uzņēmīgāks. Tomēr tad jau slimības radītā bīstamība vairs nav tik liela.

Jaunums 

Latvijas vakcinācijas kalendārs no šā gada ir papildināts ar vakcīnu ne vien grūtniecēm, bet arī pusaudžiem – pusaudži garā klepus revakcināciju var saņemt 14 gadu vecumā.

Vai Latvijā pēdējos gados ir bijuši zīdaiņu nāves gadījumi garā klepus dēļ?
Jā, pirms dažiem gadiem nomira 3 mēnešus vecs zīdainis, kurš nebija saņēmis pirmo garā klepus vakcīnu 2 mēnešu vecumā. Vakcīnu ģimenes ārsts bija ieteicis atlikt, un diemžēl šīs devas nesaņemšana bērnam izrādījās liktenīga. 
Pēc šā notikuma ir bijuši arī citi gadījumi, kad zīdaiņi ar garo klepu slimo ļoti smagi – zīdainis klepo, klepo, tad paliek zils, vairs neelpo… Jāuzsver, ka arī smaga slimības gaita uz bērnu var atstāt paliekošas sekas. Jo mazāks bērns, jo garais klepus viņam ir bīstamāks.

Man ir radusies sajūta, ka grūtnieces Latvijā pret vakcīnām ir īpaši piesardzīgas.
Tā ir, un man šķiet, ka mēs joprojām šeit jūtam padomju laiku ietekmi. Jā, grūtnieces vienmēr ir bijušas papildu piesardzības grupā. Tomēr viņas lieto daudz un dažādus

 medikamentus, ja tādi ir nepieciešami. Pētījumu par garā klepus vakcīnu grūtniecēm ir ārkārtīgi daudz, vakcīna ir sena, un ir daudzu valstu piemēri, kā ar grūtnieču vakcināciju ir mazināta zīdaiņu mirstība. Piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā. Tagad šī vakcīna, valsts apmaksāta, grūtniecēm ir arī Latvijā – mums ir viens no labākajiem vakcinācijas kalendāriem Eiropā.

Kādas ir sagaidāmās vakcīnas blaknes?
Tas, ka ir grūtniecība, nenozīmē, ka blakņu būs vairāk vai mazāk. Uz grūtnieci attiecas tas pats “pantiņš”, kuru ārsti saviem pacientiem neatkarīgi no vecuma skaita pie katras vakcinācijas: vakcinācijas vietā jums var būt apsārtums, pietūkums, vakarā var būt paaugstināta temperatūra, slikta pašsajūta, galvassāpes utt. Ja ļoti nepieciešams, var lietot pretiekaisuma līdzekļus – tos, ko ginekologs ir atļāvis lietot pret sāpēm un temperatūru. No prakses varu teikt, ka grūtniecēm parasti sūdzību nav – pat rokas pasāpēšanas nav.

Kurā grūtniecības posmā garā klepus vakcīnu būtu vislabāk veikt?
Otrajā trešajā trimestrī, bet visvēlamākais būtu otrais trimestris – aptuveni no 20. nedēļas, taču ne agrāk kā 16. nedēļā. Vakcīnu var saņemt līdz pat 38. grūtniecības nedēļai. Jāņem vērā, ka placenta noveco un antivielu transportēšana grūtniecības beigu posmā var būt lēnāka, kūtrāka. Tāpat mēs nezinām, vai bērniņš piedzims laikā vai priekšlaikus, un, jo vairāk laika mēs iedodam antivielu nogādei, jo pilnvērtīgāka būs aizsardzība. Taču, pat ja mammai jau ir pienākusi 38. grūtniecības nedēļa, noteikti ir tā vērts šo vakcīnu saņemt nekā nedarīt neko.

Vai var teikt, ka šī zīdainim ir 100 % aizsardzība?
Jājautā – efektivitāte uz ko? Ja uz to, lai zīdainis nenomirtu, kā arī uz smagu slimības gaitu un nonākšanu intensīvajā terapijā, efektivitāte ir tuvu 100 %. Ja skatās reālās dzīves efektivitātes pētījumus valstīs, kur šī vakcinācija, valsts apmaksāta, notiek ilgstoši, tad efektivitāte ir stipri pāri 95 %.

Ko mammas pašas ir jautājušas par garo klepu?

Visbiežāk ir interesējušās par blaknēm, taču mammām ir pārsteigums, ka šī vakcīna vienlaikus ir arī pret difteriju un stingumkrampjiem. Mammai ir jāsaprot, ka šo vakcīnu viņa saņem tieši bērna, mazāk sevis dēļ. Ja pret gripu vakcinējam gan mammas, gan bērna dēļ, tad pret garo klepu bērna aizsardzībai; mamma ir sekundāra. Tātad vienlaikus mamma saņem arī difterijas “būsteri”, jo pieaugušajiem bieži vien aizmirstas, ka ir jāveic revakcinācija. Ja mammai ir vairākas grūtniecības, viņa šo vakcīnu saņems katrā grūtniecībā, un jāzina, ka tas mammai nekādā veidā nekaitēs, ja vakcīnu – atgādinājumu arī difterijai un stingumkrampjiem – saņems, piemēram, ar pusotra gada intervālu. 

Lai zīdaini pasargātu no garā klepus, ir vajadzīgs aktīvs antivielu transports, tāpēc neder, ka mamma garā klepus vakcīnu ir jau saņēmusi, gaidot iepriekšējo bērnu.

Vai ideālā gadījumā arī vīram nevajadzētu vakcinēties pret garo klepu?
Jā, vajadzētu gan. To sauc par kokona stratēģija, kad visi apkārtējie ir vakcinēti. Uz BKUS Ģimenes vakcināciju centru samērā bieži nāk arī vecmāmiņas un vectētiņi, kas brauc pie saviem bērniem. Piemēram, Austrālijā pie grūtnieces un jaundzimušā nelaiž klāt tos, kas nav vakcinēti pret garo klepu.

Vai ir vēl kāda vakcīna, kura arī tētim jāpārdomā un varbūt atkārtoti jāsaņem?
Jebkas, ko mēs varam saņemt ar vakcīnu. Ja vīrietis bērnībā ir saņēmis visas vakcīnas pēc kalendāra, tad jāskatās, vai ir saņemta revakcinācija. Tāpat svarīgi ir saņemt sezonālās vakcīnas, piemēram, pret gripu, pret Covid-19. Tāpat – ja bērnībā nav slimotas vējbakas, arī pret tām vajadzīga vakcīna, jo pieaugušā vecumā šai slimībai var būt īpaši smaga gaita.

Uzziņai

• Vakcīnu pret garo klepu zīdainis saņem trīs devās – 2, 4 un 6 mēnešu vecumā. Pirmā balstvakcīna ir 12 mēnešu vecumā, tad 7 gadu vecumā un tad jau tagad 14 gadu vecumā.
• Pēc vakcinācijas kursa pabeigšanas zīdainim sava aizsardzība pret garo klepu ir izveidojusies ap 7 mēnešu vecumu.
• Vakcinācija pret garo klepu zīdaiņiem ir valsts apmaksāta.