Sekss grūtniecības laikā un pēc dzemdībām. Vai drīkst, kā drīkst un vai vajag?

Vai šis jautājums ir mūsu dienas kārtībā

Grūtniecība ievieš zināmas pārmaiņas sievietes un pāra dzīvē, tomēr pāris joprojām ir divatā (vai trijatā, četratā… ja tiek gaidīts ne vairs pirmais mazulis). Slikta dūša, nogurums, miegainība, satraukums par gaidāmo – gan sievietei, gan vīrietim var būt mulsums, kad ir runa par intīmo tuvību kā grūtniecības laikā, tā pēc dzemdībām. Kā atzīst eksperti, seksuālā tuvība ir tikai viens no jautājumiem, kas pārim ir dienas kārtībā un par ko būtu jāvienojas. Ja seksuālās attiecības partnerībā ir tēma, par kuru abi vēlas rūpēties, ja tā ir prioritāte, vislabākais, ja partneri var atklāti par to runāt, dalīties savās pārdomās, paust vajadzības un vēlmes. Tomēr iespējams, ka uz kādu brīdi seksuālās attiecības aizvirzās otrajā, trešajā vai pat ceturtajā plānā… 

Tāpat ļoti būtiski apdomāt, tieši ko saprotam ar seksuālo aktivitāti – vai liekam uzsvaru uz dzimumaktu? “Protams, šajos periodos ir fizioloģiskie izaicinājumi, lai seksuālā darbība būtu patīkama. Sievietes ķermenis grūtniecības un dzemdību laikā iet cauri fiziskajiem un psihoemocionālajiem pārbaudījumiem. Es aicinātu topošos un jaunos vecākus pievērst uzmanību, kā iekāre un emocionālās ilgas iet kopā ar fizisko varēšanu. Sievietes reizēm kļūst neiecietīgas pret sevi un iegrūž sevi pieredzē, kas ķermenim nav laba. Ne tikai partnerim pietrūkst iejūtības pret sievieti, bet nereti sievietei pašai pietrūkst empātijas pret savām vajadzībām,” stāsta Kristīne Balode un uzsver – pirmais noteikums, lai grūtniece, jaunā māmiņa, topošais vai jaunais tētis, vai jebkurš cilvēks stātos dzimumattiecībās, ir katram pašam sev atbildēt – kāpēc es to daru? Kāpēc es to vēlos? 

Pirms ķeramies tam klāt jeb Ko svarīgi atcerēties

• Pats svarīgākais – ne tikai grūtniecības un pēcdzemdību periodā –, lai tuvība ir komfortabla abiem partneriem.
• Brīvās gribas princips – vai es to gribu un kāpēc? Ko es sagaidu no tuvības?
• Sekss nav tikai dzimumakts; skaties uz šo jomu plašāk! Izpēti partneri visos sīkumos, samīļo tāpat vien.
• Ja nav skaidrs, kad dzimumakts ir atļauts un kad var nodarīt kaitējumu, konsultējies ar ārstu.

Dakter, vai drīkst?

Ja grūtniecība norit normāli, fizioloģiski, tad ar seksu nodarboties var. Mārtiņš Levenšteins uzsver – svarīgi, lai abiem partneriem tas būtu komfortabli un patīkami. “Dzimumakts grūtniecības laikā var būt pavisam droši. Neko sliktu ar to gaidāmajam mazulim izdarīt nevar. Arī, ja pēc dzimumdzīves sākas smērējoši izdalījumi, tas nenozīmē, ka grūtniecība ir apdraudēta. Tomēr jebkurā gadījumā, ja grūtniece novēro asiņainus, smērējošus izdalījumus, jāsazinās ar savu ārstu. Medicīniska rakstura problēmas parasti ir pārejošas, un pēc laika jau dzimumdzīvi var atsākt,” teic ārsts. Pirmajā trimestrī, kad aktīvi veidojas mazulis un placenta un notiek ieligzdošanās, problēmas visbiežāk ir saistītas ar asiņošanu, smērējošiem izdalījumiem vai hematomu, bet pēc laika parasti tas pāriet.

Kad grūtniecības laikā dzimumaktu nevajadzētu vai pret to jāizturas piesardzīgi 

Parasti situācijas, kad grūtniece nedrīkst dzīvot dzimumdzīvi, konstatē ārsts. Tomēr, ja sievietei ir sliktas, nekomfortablas sajūtas tuvības laikā, tā pavisam noteikti ir zīme, ka darbība jāpārtrauc vai kaut kas jāpamaina. 

• Asiņošana.
• Hematoma jeb asinsizplūdums.
• Izteikti velkošas sāpes vēdera daļā.
• Zemu novietota placenta.
• Placenta aizsedz dzemdes kaklu.
• Dzemdes kakla saīsināšanās vai nepietiekamība.
• Atkārtots cistīts jeb urīnceļu iekaisums.

Lielākā daļā gadījumu pāris tomēr dzimumdzīvi var turpināt dzīvot, arī sievietei esot grūtniecībā. Taču nereti sievietes stāsta par pazeminātu vēlmi vai libido grūtniecības vai pēcdzemdību laikā. Katrai sievietei un katrā grūtniecībā var būt ļoti individuālas sajūtas un vēlme pēc seksuālās tuvības. “Tas lielā mērā ir saistīts ar vēlmi sevi sajust kā seksuālu sievieti, nevis kā mammu. Tas var būt cieši saistīts ar sievietes sajūtu, kur viņa ir attiecībās pati ar sevi, un to, kā sevi izjūt kā mammu un kā sievieti. Ja sievietei ir aktuāli just saikni ar sevi ne tikai kā ar topošo vai jauno mammu, bet arī kā ar seksuālu būtni, partneri savam vīram, tad vēlēšanās pēc tuvības var atgriezties ātrāk,” skaidro Kristīne Balode. Ļoti bieži sievietei partnerattiecības ir spēka avots. Ātrāk sajust intimitāti vēlēsies īpaši tās sievietes, kuras kopumā ir vērstas uz fizisku tuvību.

Atturēšanās periods pēc dzemdībām – kāpēc? 

Pēcdzemdību periods sievietei ilgst no sešām līdz astoņām nedēļām. Šajā laikā sievietes organismā notiek dažādas izmaiņas – novērojamas hormonu svārstības, garastāvokļa maiņa un izdalījumi no dzemdes dobuma. Pēc otrajām un trešajām dzemdībām atsāpes ir īpaši raksturīgas. Pēcdzemdību periods ir laiks, kurā nosacīti sievietes ķermenis un orgāni atgriežas savā iepriekšējā stāvoklī. Parasti pēcdzemdību periodā jaunajām mammām ir dažādi ierobežojumi – nedrīkst karsēties pirtī vai vannā, dzīvot dzimumdzīvi, celt smagumus. [1] Atkopšanās laiks pēc dzemdībām katrai sievietei būs citāds, arī atkarībā no tā, kādas ir bijušas dzemdības. 

“Divas līdz trīs nedēļas ir laiks, kad pēc dzemdībām dzīst jebkura brūce. Tāpat mazajam iegurnim pēc dzemdībām ir jābūt tonusā, lai tā orgāni varētu labāk nostāties savās vietās. Kamēr dzemde un tās kakliņš nav kārtīgi savilcies, pēc pāragri uzsāktas dzimumdzīves ir asiņošanas un infekciju risks. Tāpēc ir rekomendācija ar dzimumdzīvi nogaidīt,” stāsta Mārtiņš Levenšteins.

Parasti sievietei 6–8 nedēļas pēc dzemdībām ir plānota vizīte pie ginekologa. Tajā tiek izvērtēts jaunās mammas stāvoklis, un parasti arī pēc tam ārsts apstiprina, ka dzīvot dzimumdzīvi ir droši.

Tas nav tikai dzimumakts!

Tomēr atkal vietā ir fakts, ka dzimumakts jau nav vienīgais veids, kā piedzīvot tuvību, just saikni ar partneri. “Vēlams, lai seksuālā pieredze nav tikai dzimumakts, bet darbību kopums, kas rada seksuālu pārdzīvojumu, kurā jūtamies baudīt spējīgi, priecīgi cilvēki. Un tik ļoti svarīgi ir neko nedarīt piespiedu kārtā!” atgādina Kristīne Balode. Intimitāte ir par to, kā mēs sazināmies viens ar otru, kā otru uztveram. Īpaši ar pirmo bērnu pārim var būt grūtības pārstrukturizēt attiecības no dialoga uz trijstūri – atrast laiku un saprast, kāda struktūra turpmāk būs ikdienai un kur tajā ir vieta intimitātei.

Kāpēc pēc dzemdībām tas var būt sāpīgi 

Nereti sievietes sūdzas, ka dzimumakts pēc dzemdībām ir sāpīgs. Kāpēc tā? “Tā tiešām varētu būt. Ir mainījies sievietes hormonālais sastāvs, maksts mikroflora ir izmainīta, sievietei makstī var būt mikrotraumas, šuves, var būt sausuma sajūta. Kamēr ir laktācija, kamēr nav atgriezies menstruālais cikls, var būt diskomforts,” situāciju skaidro ārsts. Tomēr parasti pēc pirmās, otrās dzimumakta reizes sāpes mazinās. Tomēr ar sāpēm dzimumakta laikā nav jāsadzīvo – ir veidi, kā var uzlabot savu seksuālo labsajūtu, piemēram, izmantojot lubrikantu vai maksts svecītes ar hialuronskābi, kas sniedz mitrinošu efektu.

Iemācīties pašaprūpi

Pēcdzemdību periods jaunās māmiņas kontekstā ir par to, kā iemācīties parūpēties par sevi – gan ieklausīties sevī, gan saprast prioritātes. Citreiz par sevi sievietes nemaz neaizdomājas – bieži vien pēc dzemdībām apkārtējo fokuss ir uz bērnu. Tomēr tik bieži dzirdēts, ka bērnam ir nepieciešama laimīga un priecīga mamma! “Pilnīgi noteikti sievietei par sevi ir jārūpējas ne tikai garīgi, bet arī fiziski,” piekrīt Levenšteins un turpina, “taču nereti jaunās mammas pārprot šīs fiziskās rūpes par sevi un metas iekšā neatbilstošos vingrojumos. 

Sievietes parasti uztrauc ķermeņa formas, un tad viņas ķeras pie hantelēm, vēdera presītes, bet jāsāk ar iekšējo muskuļu stiprināšanu. Noteikti ieteiktu apmēram divus mēnešus pēc dzemdībām apmeklēt fizioterapeitu, kas parādīs piemērotākos vingrojumus un kā tos izpildīt pareizi. Iespējams, tuvību baudīt traucē kādas fiziskas kaites, taču fizioterapeitiskā vingrošana var palīdzēt dažādos gadījumos – kad ir urinācijas, vēdera izejas traucējumi. Tā var arī uzlabot seksuālo dzīvi un baudījumu,” skaidro ārsts. Viņš atgādina, ka jautājumos, kas skar maksts sieniņu vai citu orgānu noslīdējumus, šuvju nesadzīšanu, kaunuma lūpu asimetriju vai citas lietas, kuras traucē sievietei pilnvērtīgi baudīt dzīvi, vislabākais būtu konsultēties ar savu ārstu, nevis domāt, ka situācija pati no sevis atrisināsies vai nav pat risināšanas vērta.

Ja vēlmes pēc tuvības nesakrīt

Ja seksuālā tuvība ir viens no svarīgajiem attiecību punktiem, par kuru pāris grib rūpēties, tad uz šo var skatīties kā uz jautājumu, kas nevis šķeļ, bet dod iemeslu apvienoties, pat ja sākotnēji šķiet, ka partneriem vēlmes atšķiras vai kādam tuvība neliekas aktuāla, norāda Balode. “Iedomājieties – partneri ceļ māju, bet viens no viņiem regulāri saka: “Man vienalga, kas tur ir, es neko negribu.” Tad sanāk, ka māju ceļ viens cilvēks! Vai arī kāds kādam ir parādā uzcelt māju, kurā otrs varēs iet un dzīvot. Tad ir jādomā, kādās attiecībās mēs gribam dzīvot – vai tā ir tikai mājsaimniecība vai tur ir arī intimitātes lauks, ko gribam kopt. Pārim ir jātiek skaidrībā, ko viņi darīs ar seksuāli erotisko jomu,” atklāj psiholoģe. To partneri, kam nav vēlmes pēc seksuālās tuvības, viņa aicina aizdomāties – ko es esmu darījis, lai gribētu savu partneri? Kādi ir mani ierosinājumi, kā risināt šo jautājumu kopā? “Manuprāt, nekas nesanāks, ja nespēsim uz šo jomu paskatīties kā uz tādu pašu atbildību prasošu vienību kā mājsaimniecība un bērna aprūpe,” spriež Balode.

Sveiks, dārgais, pamīlēsimies?!

Tomēr, tomēr. Diena ar mazu bērnu, zīdīšana, nakts celšanās... Kāda vēl erotika? Taču psiholoģe aicina atkal domāt plašāk – intīmā tuvība pirmām kārtām ir par atļaušanu sev priecāties, būt rotaļīgai, baudīt. “Seksuālā darbība nav kaut kas, kas mūs pēkšņi pārsteidz. Ideāli, ja tas ir kaut kas, kas atveras adekvātā kontekstā. Kā mēs radām viens otram kontekstu, kurā iederas seksuālā tuvība. Reti kurai sievietei īpaši pēcdzemdību periodā ir strauja reakcija – ienāca partneris, es norāvu drēbes un nespēju sevi apturēt savā iekārē un uzbudinājumā! Tā tas nenotiek! Visticamāk, ienāca partneris, un pirmais, ko man gribējās, bija viņam uzrūkt. Un šeit jau ir tas jautājums – kā mēs radām savu intimitātes telpu, kur procesa laikā varam atvērties labsajūtai,” klāsta psiholoģe.

Vai romantisks izbrauciens var būt labs risinājums?

Varbūt aizbraukt divatā uz tālu, skaistu viesnīcu, kur nav jārūpējas ne par trauku mazgāšanu, ne citiem sadzīves jautājumiem, un mazuli uzticēt omītei? Varbūt aiziet uz restorānu? Reizēm šķiet, ka tieši tas var piešķilt dzirksteli attiecībām, tomēr Kristīne Balode aicina nelikt pārāk lielas cerības uz šādiem pasākumiem. “Ne vienmēr ārējs konteksts, vides maiņa izdarīs brīnumu. Iespējams, ka šāds izbrauciens uzliek pārim vēl lielāku spiedienu. Ir jāmeklē pieskatītājs bērnam, jābrauc kaut kur, un nedomāju, ka sieviete tik ātri svešā vidē var pārslēgties. 

Es tomēr aicinātu mācīties atslābt bērnu klātbūtnē. Jā, tas ir sarežģīti, bet tas ir viens no mammas uzdevumiem. 

Ja viņa negrib kļūt par izdegušu sievieti, viņai ir jāmācās atslābt arī tad, kad bērns ir klāt, nevis tikai tad, kad mazais ir pazudis no redzesloka. Vai es varu atslābt savā ierastajā vidē ar tiem cilvēkiem, kas ir man apkārt, un dot iespēju baudīt to, ko esmu iecerējusi šeit un tagad? Kaut kur traucoties, nekāds brīnums nenotiks! Ja es nevaru atslābt tagad, kāpēc lai es varētu to izdarīt tad, kad man ir klāt pulkstenis ar ierobežotu laiku?” situāciju ieskicē psiholoģe. Tāpat viņa aicina pārdomāt, vai restorāna apmeklējums tiešām uzlabos pāra seksuālo dzīvi. “Iespējams, estētiskā vide un ēdiens pabaro sievieti arī emocionāli, taču jāņem vērā, ka pēc tam tas, visticamāk, neatvērs seksuālo noskaņojumu – gremošanas trakts atrodas tuvu dzimumorgāniem, un vai ar noslogotu traktu vai uzpūtušos vēderu gribēšu seksuālas attiecības?” 

Kā prātu ielikt atpakaļ sevī? 

Reizēm visas atbildes ir mūsu fizioloģiskajā ķermenī un mūsu vērībā pret savu ķermeni. Ja esam saspringtiem pleciem, žokli, vēderu, bet domas nemitīgi klejo kaut kur citur, kādu baudu varam gūt? Lai cilvēks varētu piedzīvot un izbaudīt notikumus, viņam ir jābūt klātesošam un jārīkojas apzināti. “Ja es ķermeni esmu pametusi, bet mans prāts ir emigrējis izplatījumā savās radošajās domās, tad ar ķermeni arī notiek tas, kas notiek. Tas ir pamests, un nav, kas pārstāv tā robežas, vajadzības. Nekāds brīnums tur nevar notikt – partneris nevar uzminēt manas domas. Tā ir katra paša atbildība – darīt otram zināmas savas vajadzības un vēlmes. Un pirmais – vai es pati tās zinu un varu noformulēt?” vaicā Balode un piebilst, ka sievietei, kļūstot par mammu, tik tiešām var būt apmaldīšanās sevī sajūta. Tad vietā ir apdomāt, kas ir tas, kas aizņem manu prāta realitāti. Kā es sevi aprūpēju, kā es mācos lūgt palīdzību, kā nepārvērtēju savas iespējas, cik daudz laika paliek savām vajadzībām?

Atcerieties par kontracepciju!

Joprojām klejo viedokļi, ka laktācija un ekskluzīva barošana var kalpot kā kontracepcija. Tomēr Levenšteins uzsver – tas tā nestrādā! “Protams, zīdot mazuli, pirmo pusgadu grūtniecības risks ir mazāks, bet tas saglabājas! [1] Tāpat vēlos uzsvērt, ka tas, ka nav sākušās mēnešreizes, nenozīmē, ka nevar iestāties grūtniecība. Arī no vienas reizes var palikt stāvoklī!” atgādina ārsts un aicina rūpīgi pārdomāt, kādu kontracepciju pāris lietos pēc dzemdībām. Ne kalendārā metode, ne pārtrauktais dzimumakts, ne bērna zīdīšana nevar kalpot par nopietnu izsargāšanās metodi. Tāpēc vienmēr vietā ir uzdot sev jautājumu – kas būs, ja ar šo partneri iestāsies grūtniecība? Ja tas nerada stresu un pāris arī plāno nākamo bērnu, tad uz kontracepcijas jautājumiem var skatīties vieglāk. Tomēr, ja sievietei ir bijusi ķeizargrieziena operācija, par izsargāšanos jādomā nopietnāk, jo grūtniecība pēc nesena ķeizargrieziena var radīt rētai un sievietes ķermenim pārāk lielu slodzi. 

Daži ceļa vārdi mīļam pavasarim

1. Esi klātesošs. Esi klātesošs, kad mazgā traukus, pastaigājies ar mazuli, baro viņu, esi kopā ar partneri. Apzinies sevi un situāciju.
2. Elpo! Elpo apzināti. Pavēro, kā tu elpo. Cik strauji, cik dziļi? Elpošana palīdz atslābināt ķermeni un prātu.
3. Trenē savu sajūtu par to, ko vajag tieši tev, lai justos labi. Vai zini to? Esi tas cilvēks, kas rada patīkamo realitāti sev pats.
4. Esi pirmais/pirmā, kas pieskaras partnerim. Negaidi, kad otrs to darīs pirmais!
5. Neieciklējies uz emocijām un tik daudz neanalizē – vai es mīlu, nemīlu partneri? Drīzāk padomā, vai ES spēju mīļi uzvesties, atbildēt savam partnerim/partnerei. Un – vai es varu novilkt robežu un pateikt nē, nevis cīnīties ar kaut ko?

Atsauces:

Rezeberga, D. Dzemdniecība. Rīga, 2016.