Zīdaiņa imunitāte – kā tā veidojas un kā to stiprināt

Kas ir imunitāte

Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret infekcijas slimību ierosinātājiem un citām svešām vielām. Cilvēka ķermenis ir labvēlīga vide daudziem mikroorganismiem, vīrusiem, parazītiem, baktērijām – visi grib pie mums dzīvot! Un tieši imūnsistēma ir tā, kas to ierobežo – gan mikroorganismu iekļūšanu, gan augšanu mūsu organismā. Organisms gan ir apgādāts ar dažādām dabīgām barjerām un citām stratēģijām, lai sevi aizsargātu, piemēram, āda, gļotādas, kas izdala sekrētus, elpceļi, kas līdz zināmai pakāpei spēj filtrēt ieelpojamo gaisu, auss daļā atrodošais sērs un matiņi, asaras, gļotas, kuņģa skābe, normāla urīna plūsma, kas aizskalo mikroorganismus no urīnizvadceļiem, u. c. Tas viss aizsargā organismu fiziskā ziņā, bet nav pietiekami, lai nesaslimtu, ja nespēj pilnvērtīgi darboties imūnsistēma.

Imūnsistēma ir ļoti sarežģīta organisma aizsargsistēma, kuras darbs ir cīnīties pret svešo, kas nepieder cilvēka ķermenim, tostarp baktērijām, vīrusiem, sēnēm, parazītiem, vēža šūnām un citiem “svešiniekiem”, piemēram, alergēniem. 

Kā darbojas imūnsistēma 

• Viena no galvenajām tās sastāvdaļām ir imūnsistēmas šūnas (leikocīti), no kurām daļa pastāvīgi cirkulē pa mūsu asinsvadiem, veicot nepārtrauktu uzraudzību un meklējot potenciālos “svešiniekus” – antigēnus, kurus cenšas iznīcināt un saglabāt atmiņā, lai varētu pret šo “svešinieku” uzsākt cīņu daudz ātrāk un efektīvāk, ja tas parādītos nākamo reizi.
• Imunitātes nodrošināšanā ļoti svarīgas ir antivielas – ķīmiskas vielas, ko ražo noteiktas baltās asins šūnas (limfocīti), kas specializējušās noteiktu uzdevumu veikšanai. Antivielas cirkulē asinsritē, lai atrastu un uzbruktu “svešiniekiem” – antigēniem, piemēram, infekcijas izraisītājam. Cilvēka organismā ir daudz dažādu antivielu, tikai katra no tām var uzbrukt vienam noteiktam antigēnam.
• Ja imūnā sistēma darbojas labi, tad limfocīti spēj ražot jaunas antivielas katru reizi, kad tām ir nepieciešams aizsargāt no jauna antigēna, un mūsu ķermenis ilgu laiku atceras, kā šīs antivielas ražot.
• Imūnsistēmas svarīga sastāvdaļa ir limfātiskā sistēma, kas izvada no audiem lieko šķidrumu (limfu), kā arī mirušos mikroorganismus un mirušās šūnas. Limfa iet caur savākšanas punktiem, ko mēs saucam par limfmezgliem. Limfmezgli filtrē mirušās baktērijas un šūnas.
• Ja bērnam ir infekcija, tuvumā esošie limfmezgli var palielināties. Piemēram, kā mēs to novērojam pie angīnas, kad sāp kakls un arī palielinās kakla limfmezgli, kurus tautā nepareizi sauc par dziedzerim.
• Ir vēl daudzi citi orgāni, kas ir daļa no mūsu imūnsistēmas, piemēram, kaulu smadzenes, aizkrūts dziedzeris, liesa, mandeles, arī aklās zarnas piedēklis. Kaulu smadzenes un aizkrūts dziedzeris veido baltās asins šūnas, bet liesa, mandeles un aklās zarnas piedēklis aiztur baktērijas un citus antigēnus un kalpo kā vieta imūnsistēmas šūnu stiprināšanai.
• Kaulu smadzenes ir ļoti svarīgas, jo tajās atrodas cilmes šūnas, no kurām veidojas dažādi imūnsistēmas šūnu priekšteči, kas tālāk, aizceļojot uz saviem mērķa audiem, turpina attīstīties līdz pilnvērtīgām šūnām.
• Aizkrūtes dziedzerī galvenokārt notiek limfocītu nobriešana un to “apmācība”, kā atpazīt šūnas, kam neuzbrukt (jeb tolerances veidošanās), un tas visaktīvāk strādā agrā bērnībā, bet pusaudžu gados lēnām atrofējas.
• Imūnsistēmas šūnas atrodamas arī gļotādās, kur mūsu organisms saskaras ar ārējo vidi (mute, deguns, plaušas, kuņģis un zarnas, arī urīnceļi). Šeit esošās imūnsistēmas šūnas veic ne tikai aizsardzības funkciju, bet arī prot sadzīvot ar tādiem svešiem antigēniem kā, piemēram, ēdiens un labās baktērijas.

Zarnu trakta nozīme

Arvien biežāk tiek runāts un pētīts, ka uzturs ir viens no galvenajiem imūnās funkcijas modulatoriem, jo 70 % imūnsistēmas atrodas zarnās, kur imūnās šūnas mijiedarbojas ar mikrobiomu, iegūstot savu “izglītību”. Uztura daudzveidība ir saistīta ar mikrobioma daudzveidību. Diēta ar pārmērīgi rūpnieciski pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un citu pārtikas produktu daudzumu, cukuru, neveselīgu tauku uzņemšanu rada mazāk daudzveidīgas zarnu baktērijas un var veicināt iekaisumu un hroniskus traucējumus, tādējādi ietekmējot imūnsistēmu.

Kādreiz cilvēki gaida brīnumu – vienu tableti, vitamīnu vai darbību, kas uzlabos organisma spējas pretoties slimošanai un stiprinās imunitāti. Solījumu interneta vidē ir daudz. Tomēr speciāliste norāda – tā kā imunitāte ir ļoti sarežģīta sistēma, tad nebūs arī vienas vienīgas lietas vai atsevišķa komplekta, kas garantēs imunitātes stiprināšanos. Taču ir lietas, ko laikus, jau plānojot grūtniecību, vecāki var darīt, lai parūpētos par sava mazuļa imunitāti.

Kā attīstās bērna imunitāte

Imūnā sistēma cilvēkam attīstās ļoti pakāpeniski – tā sāk veidoties jau no pirmajām augļa nedēļām mammas vēderā, bet imūnās sistēmas attīstības periods savu noslēgumu daļēji sasniedz tikai  ap bērna astoņu gadu vecumu. “Tas ir ļoti pakāpenisks ceļš! Apmēram viena gada vecumā mazulim kopējais imūnglobulīna līmenis, tai skaitā IgG, kas ir lielākā imūnglobulīnu klase, ir tikai 60 % no pieaugušā cilvēka līmeņa,” [1] ieskicē speciāliste un piebilst, ka imunitātes attīstība katram bērnam ir individuāla. Ir bērni, kas, uzsākot bērnudārza gaitas, ļoti bieži slimo, un ir, kas ne tik bieži. Tomēr parasti, sākot iet skolā, bērni slimo mazāk – pat tie, kas iepriekš slimoja biežāk, jo imūnā sistēma ir jau vairāk nobriedusi un spēj reaģēt.

Imunitātes attīstības cikli

• Dabiskā (iedzimtā, nespecifiskā) imunitāte

Bērnam imunitāte jau sāk attīstīties, mātes vēderā esot, jau pirmajās 4–6 grūtniecības nedēļās. Imunitātes attīstības cikls sākas ar dabiskās imūnsistēmas veidošanos. Šajā periodā organisms nepazīst specifiski noteiktus vīrusus vai citus mikroorganismus. Mātes organismam ar savām antivielām ir liela ietekme un spēja palīdzēt pasargāt gan augli grūtniecības laikā, gan jaundzimušo pēc dzimšanas. Ja grūtniecei ir iegūta imunitāte pret kādu slimību (pēc pārslimošanas vai pēc vakcinācijas) un ir izstrādājušās antivielas, kas pieder IgG klasei, tad šīs specifiskās antivielas grūtniecības beigu posmā tiek transportētas un nonāk augļa organismā, dodot bērnam pirmajos dzīves mēnešos pasīvo imunitāti, kas daļēji var pasargāt no slimības, pret ko šīs mātes antivielas ir vērstas. Antivielas, kas iegūtas nesenas slimības rezultātā, pieder citai – IgM – klasei, kas placentu nešķērso un augļa organismā nenonāk.

• Adaptīvā (specifiskā) jeb iegūtā imunitāte

Iegūtā imunitāte sāk veidoties pēc piedzimšanas, kad organisms jau ir saticies ar dažādiem mikroorganismiem vai ir saņēmis vakcīnu. Pēc pārslimotas konkrēta mikroba izraisītas slimības vai saņemot vakcināciju pret specifiska mikroorganisma izraisītu slimību, bērns iegūst imunoloģisku aizsardzību pret šo mikrobu. Aktīvā imunitāte aktivizē cilvēka imūno sistēmu un veicina imūnās atmiņas veidošanos. Imūnās atbildes mehānismi ir atkarīgi no mikroba vai vakcīnas veida. Dzīvās novājinātās vakcīnas satur dzīvu, bet izteikti novājinātu mikrobu, kas nav spējīgs ierosināt slimību, bet spējīgs īslaicīgi vairoties organismā, veicinot atmiņas šūnu veidošanos, nodrošinot patiesi ilgstošu imunitāti, tāpēc parasti nepieciešama tikai viena vai divu dzīvās vakcīnas devu ievade, un aizsardzība saglabājas uz mūžu. Nedzīvās jeb inaktivētās vakcīnas var būt veidotas dažādi, un tās bieži jāievada atkārtoti, lai sasniegtu pietiekamu un ilgtspējīgu imūno atmiņu jeb imunitāti pret konkrēto slimību. Adaptīvā imunitāte veidojas ilgākā laikā, piemēram, pēc vakcinācijas paiet zināms laiks, līdz izveidojas aizsardzība. 

Pārejas posms – laiks, kad mazajam var būt zemāka imunitāte

Tātad, kad piedzimst vesels mazulis, lai gan viņam ir izveidojusies sava dabiskā, nespecifiskā imunitāte, imūnā sistēma spēj sniegt atbildi “svešiniekiem” (specifiskiem antigēniem) un viņš ir saņēmis no māmiņas antivielas, tomēr jāņem vērā, ka imūnās atbildes šūnu līmenī vēl nav sasniegušas maksimālo gatavību un no mātes saņemtās antivielas pakāpeniski krītas, bet paša bērniņa antivielas sāk veidoties, taču ne vienmēr strauji sasniedz pietiekamu līmeni. 

Tāpēc pirmie trīs četri dzīves mēneši ir laiks, kad piesardzīgiem jābūt gan vecākiem, gan medicīnas darbiniekiem. 

Īpaša riska grupa ar raksturīgu nepietiekamu imūnās sistēmas aizsardzību un nenobriedumu ir priekšlaicīgi dzimušie bērni, jo no mātes caur placentu iegūtās antivielas (pasīvā imunitāte) ir vēl zemākā līmenī un šo bērnu nenobriedusī vai naivā imūnā sistēma pati par sevi vēl nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret infekcijas slimībām.  

• Zināšanai! 

Mazuļi, kas ir dzimuši priekšlaikus, var būt ar zemāku imunitāti, jo visapjomīgākā un nozīmīgākā imūnglobulīna pāriešana no mātes uz augli notiek tieši grūtniecības beigu mēnešos.

Par zīdaiņa imunitāti jādomā jau pirms grūtniecības 

Kāpēc tā? “Labāk ir, ja topošās māmiņas par to aizdomājas, lai viņas varētu nodot savam potenciālajam bērnam antivielas pret daudzām dzīvībai bīstamām infekcijām. Kā jau stāstīts, mātes antivielas galvenokārt nonāk bērna organismā grūtniecības pēdējos mēnešos un saglabājas jaundzimušajam arī pirmo mēnešu garumā. Ja māte nav vakcinēta vai nav slimojusi ar zīdaiņiem ļoti bīstamām slimībām, viņa nevar nodot specifiskās antivielas savam bērnam pret šo slimību,” skaidro ārste. 

“Latvijā ir moderns imunizācijas kalendārs, tāpēc jau pirms grūtniecības plānošanas ir labi apzināties, pret ko sieviete ir vakcinēta. Šobrīd pasaulē nav vienotas programmas attiecībā uz grūtnieču vakcināciju, bet mēs zinām, ka grūtniecības laikā nedrīkst vakcinēt ar dzīvām, novājinātām vakcīnām. Viena no tām ir vakcīna pret masaliņām, taču pati slimība var izraisīt augļa bojāeju vai nopietnus bojājumus. Ja grūtniece saslimst ar masaliņām pirmajos trīs grūtniecības mēnešos, jaundzimušajam bērnam smagus attīstības defektus var novērot 80 līdz 85 % gadījumu, tāpēc ir tik svarīgi, lai topošā mamma ir vakcinēta pret masaliņām vai pārslimojusi tās jau pirms grūtniecības,” skaidro Dace Gardovska.

BKUS ģimenes vakcinācijas centrs informē: 

• Grūtniecības laikā stingri rekomendēta ir vakcinācija pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu (Tdap), pret gripu (Inf), kā arī pret Covid-19 infekciju. Šīs vakcīnas būtiski veicina mammas un bērna veselību, tāpēc visas trīs ir iekļautas valsts apmaksātā vakcinācijas programmā.
• Plānojot grūtniecību, vakcīnas pasargā no nopietnas saslimstības saistībā ar konkrētiem patogēniem: pneimokokiem, meningokokiem, A un B hepatītu, cilvēka papilomas vīrusu (CPV), masalām/masaliņām/cūciņām (MMR).
• Pēc dzemdībām: vakcīna pret masalām/masaliņām/cūciņām (MMR), gripas vakcīna, vakcīna pret Covid-19.
• Jaundzimušajiem: vakcinācija ar valsts imunizācijas kalendārā paredzētajām citām dzīvajām (Rota vīrusa vakcīna) un nedzīvajām vakcīnām jāveic hronoloģiskā secībā, atbilstoši Latvijas vakcinācijas kalendāram. Ja māte visu grūtniecības laiku saņēmusi bioloģiskos slimību modificējošos antireimatiskos medikamentus, vakcinācija pret tuberkulozi (BCG) jāveic pēc bērna sešu mēnešu vecuma (mātes lietotie medikamenti šķērso placentu un var izraisīt nepietiekamu antivielu veidošanos pēc vakcinācijas).

Mazais bieži slimo – vai viņam ir pazemināta imunitāte?

Vienas iesnas pēc otrām, te klepus un kāds vēdera vīruss – vai tas, ka mazajam viss ķeras klāt, nozīmē, ka imunitāte ir zema? “Imunitāte katram attīstās savā veidā un tempā, taču atsevišķos gadījumos tik tiešām var runāt par iegūtu vai iedzimtu imūndeficītu. Tomēr šie nav bieži gadījumi. Ja skatāmies uz bērniem, kas bieži slimo, apmēram puse no šīs grupas ir pilnīgi veseli, bet viņiem ir citi blakus faktori, kas izraisa slimošanu. Aptuveni 30 % no bērniem, kas bieži slimo, iespējama kāda alerģiska slimība (piemēram, alerģiskais rinīts); 10 %  ir hroniskas slimības, un tikai apmēram 10 % no bieži slimojošajiem bērniem ir tādi, kam varētu būt kādi imūnās sistēmas traucējumi. Visbiežāk tās ir ģenētikā bāzētas diagnozes, kam nepieciešama imunologa izmeklēšana,” novērojumos dalās ārste. Ja bērnam ir smags iedzimts imūndeficīts, tad parasti tas tiek konstatēts pirmajā dzīves gadā un šie bērni visbiežāk nonāk Bērnu slimnīcas ārstu redzeslokā kā smagi slimi pacienti. Latvijā jau tuvākajā laikā tiks ieviests jaundzimušo skrīnings agrīnai šā stāvokļu diagnostikai.

Imūnās sistēmas nomākumu vai disregulāciju novēro arī pie citām nopietnām slimībām vai to ārstēšanas.

Cik daudz ir par daudz?

Bērniem ar normālu imūnās sistēmas darbību var būt vairākas akūtu elpceļu infekciju epizodes gada laikā. Pirmajos piecos sešos dzīves gados bērniem par pieņemamu būtu uzskatāmas pat 6–8 elpceļu saslimšanas gadā, vairāk rudens un ziemas mēnešos. Bērni, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, vai tie, kas tiek pakļauti dažādiem riska faktoriem, piemēram, pasīvai smēķēšanai, var saslimt pat 12 reižu gadā ar dažādām elpceļu infekcijām. 

15 reižu gadā ar dažādām infekcijas slimībām var slimot arī bērns, kam nav imūnās sistēmas traucējumu. 

Par imūnās sistēmas traucējumiem jādomā, ja novēro atkārtotas bakteriālas infekcijas (piemēram, četri vai vairāk otītu (auss iekaisumi) gadā, divi vai vairāk sinusītu gadā, divas pneimonijas gadā), vairāk nekā viena smaga infekcija (meningīts, osteomielīts, pneimonija, sepse u. c.), infekcijas, kas norit netipiski (neparasti smagi, hroniski, nav pietiekama terapeitiskā efekta, īpaši, ja nepieciešama antibiotiku lietošana, ievadot tās vēnā); ja veidojas iekšējo orgānu abscesi, atkārtoti zemādas abscesi u. c. smagi noritošas vai recidivējošas infekcijas vai ir bijuši imūndeficītu gadījumi ģimenē.

Ko varam darīt zīdaiņa imunitātes labā

Zīdaiņa imunitāte ir visas jaunās ģimenes jautājums, ir pārliecināta Dace Gardovska. Jau minētā laicīgā vakcīnu saņemšana pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā ir svarīgs aspekts, kas var pasargāt bērnu. Par to, kad un kādas vakcīnas topošajai mammai jāsaņem, vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Lūk, šeit arī citi dzīves aspekti, ko topošie un jaunie vecāki var pārskatīt, rūpējoties par sava bērna veselību un imunitātes stiprināšanu. 

• Stresa mazināšana

Imunitātes kontekstā ļoti vietā būtu runāt par stresu. Pārmērīga stresa apstākļos imūnā sistēma ir nomākta. Ir labi, ja topošie vai jaunie vecāki saņem atbalstu no apkārtējiem. “Atbildība, kas koncentrējas uz jaunām sievietēm, nereti ir ļoti liela. Pastaigas, emocionālās sfēras stiprināšana, speciālā vingrošana sievietei var palīdzēt justies labāk. Vīri, es ieteiktu jums – aiciniet savas sievas pastaigā! Pavasarī, saules gaismā, tas uzlabo noskaņojumu un var mazināt stresu,” aicina speciāliste.

• Sabalansēts uzturs grūtniecei un māmiņai, kas baro ar krūti

Izslēdzot no uztura konkrētus produktus, noteikti jāpārdomā, kā kompensēt iztrūkstošās vielas. Tiem, kas uzturā neizmanto dzīvnieku izcelsmes produktus, jādomā, kā nodrošināt pietiekamu B12 vitamīna, omega-3 taukskābju, holīna, dzelzs, D, E vitamīnu un kalcija daudzumu. Lieliski, ja uzturs ir sezonāls un tiek lietoti produkti no dažādām uztura grupām, bet, ja ir kādi ierobežojumi, pieredzējuša uztura speciālista rekomendācijas personalizēti katrai grūtniecei būtu ļoti svarīgas.

• Vitamīni, kas palīdz imunitātei

Imunitātei īpaši nozīmīgi ir D, C, A, E, B6, B12 vitamīni, folijskābe un tādi mikroelementi kā cinks, selēns, dzelzs. Šie vitamīni regulē imūnās reakcijas un apgādā šūnas ar enerģiju. Tomēr nevajadzētu vitamīnus dzert visu cauru gadu, nekonsultējoties ar ārstu. Ārste atgādina, ka pastāv arī iespēja pārbaudīt vitamīnu un mikroelemetu daudzumu organismā ar analīžu palīdzību, ja nepieciešams.

• Jāizslēdz nelabvēlīgie faktori – smēķēšana un alkohola lietošana

Par grūtnieču un jauno māmiņu smēķēšanu un alkohola lietošanu nevienam nevajadzētu būt šaubām, ka tas ir tiešs kaitējums mazulim un viņa veselībai, tomēr jāņem vērā, ka bērna veselību ietekmē arī citu ģimenes locekļu kaitīgie ieradumi. “Pēc smēķēšanas toksiskās vielas saglabājas arī elpceļos, uz smēķētāja ādas, sejas, rokām, tāpēc, pat ja kāds ģimenes loceklis dodas smēķēt prom no bērna, šīs vielas tāpat nonāk saskarsmē ar mazuli, ja pieaugušais pēc tam dodas pie viņa,” paskaidro Gardovska.

• Ekskluzīva zīdīšana 

Daudzas aizsargvielas, kas nepieciešamas imunitātes attīstībai, tiek saņemtas ar mātes pienu. Mātes piens palīdz zīdaini pasargāt no infekcijas slimībām un alerģijām, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru, kā arī veicina bērna fizisko un intelektuālo attīstību. [2] Tāpēc īpaši pirmajos mēnešos, kad vēl tikai veidojas mazuļa imunitāte, barošana ar mātes pienu palīdz viņa aizsargspēju stiprināšanā. 

Svarīgi!

Ļoti kritiski jāvērtē uztura bagātinātāji, kuru izcelsme nav skaidri zināma, kas sola kādus pārsteidzošus rezultātus. 

Kā barot mazuli pēc pusgada, lai sniegtu atbalstu imunitātei 

Kad mazais jau sāk ēst papildu uzturu, vecākiem var būt vēlēšanās viņu pabarot ar kaut ko īpaši veselīgu. Tomēr kā labākais būtu nevis koncentrēties uz vienu vai dažiem “superproduktiem”, bet gan jau no papildu uztura ieviešanas sākuma piedāvāt un ieviest mazulim veselīgu, sabalansētu uzturu. 

Ieteikumi zīdaiņa papildu uzturam: [2]

• Papilduzturu zīdainim ieviesiet ne agrāk kā četru mēnešu un ne vēlāk kā sešu mēnešu vecumā.
• Paralēli papilduzturam ieteicams turpināt mazuli zīdīt vismaz līdz viena gada vecumam. Ieviešot papilduzturu bērna ēdienkartē, ir svarīgi nepārtraukt zīdīšanu, jo mātes piens pirmā dzīves gada laikā ir galvenais enerģijas avots zīdainim.
• Papildu uztura uzņemšanu jāuzsāk pakāpeniski – vienu reizi dienā piedāvājot līdz vienai tējkarotei ēdiena. Bērna ēdienkarti ik pēc 3–5 dienām papildiniet ar vienu jaunu produktu nelielā daudzumā.
• Papildu uzturam sākumā izvēlieties kādu pēc garšas neitrālu dārzeņu biezeni vai graudaugu putru. Kad zīdainis ir pieradis pie dārzeņiem un graudaugu putrām, uzturā pakāpeniski var iekļaut arī augļus.
• Kad bērns ir pieradis pie pirmā papilduztura – dārzeņiem un graudaugu putrām –, ēdienkartē iekļaujiet arī gaļu.
• Ēdienreižu beigās vai starplaikos zīdainim piedāvājiet padzerties ūdeni. Kamēr zīdainis saņem tikai mātes pienu, nav nepieciešams viņam papildus dot padzerties ūdeni vai kādu citu dzērienu!
• Zīdainim līdz viena gada vecumam papildus ir jāsaņem D vitamīns. Latvijas Pediatru asociācija rekomendē zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam dienā uzņemt 400 DV (darbības vienības) jeb 10 µg D vitamīna, bet no 6 līdz 12 mēnešu vecumam – dienā uzņemt 400–600 DV (10–15 µg) D vitamīna.

Atsauces

1. https://www-clinicalkey-com.db.rsu.lv/#!/content/book/3-s2.0-B9780323241472000043?scrollTo=%23hl0005459
2. Veselīga uztura ieteikumi bērniem līdz divu gadu vecumam. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/2863/download