6 vingrinājumi runas veicināšanai zīdaiņa vecumā

Varētu šķist, ka zīdaiņa vecumā par runas attīstību būtu pāragri domāt. Taču tā nav – tieši zīdaiņa vecumā ar skaņu klausīšanos sākas mazuļa runas attīstība. Par to, kā veicināt mazuļa runu no dzimšanas līdz gada vecumam stāsta audiologopēde Evita Bugaja.
  • Guna Kokuma

    Guna Kokuma

    žurnāliste

  • Evita Bugaja

    Evita Bugaja

    Audiologopēde

Vismaz reizi dienā zīdainim vajadzētu atrasties 30 minūtes pilnīgā klusumā bez televizora vai radio fonā, lai viņš var visu apdomāt, ko dzirdējis.

FOTO:

Vismaz reizi dienā zīdainim vajadzētu atrasties 30 minūtes pilnīgā klusumā bez televizora vai radio fonā, lai viņš var visu apdomāt, ko dzirdējis.

Zīdaiņa runas attīstība 

Runa sāk attīstīties jau no pirmās dienas, kad zīdainis ir piedzimis. Viņš saklausa skaņas – tas jau cilvēkā ir ģenētiski ielikts, ka runai ir jāsākas skaņu līmenī. “Ir ļoti svarīgi jau agrā vecumā mazulim mācīt skaņas, lai vēlākā vecumā viņa runa varētu labāk attīstīties,” akcentē speciāliste.

 

  • 0-3 mēneši. Līdz 3 mēnešu vecumam bērna valoda ir raudāšana un smiešanās. Šajā vecumā zīdainis saklausa skaņas, bet viņš vēl nevar noteikt, no kurienes tās nāk. Tāpēc arī raudāšana pirmajos mēnešos ir intensīvāka, jo viņš dzird skaņu, bet nesaprot, kas ir skaņas avots. Turklāt skaņai nav jābūt pat skaļai, lai tā izbiedētu zīdaini un viņš sāktu raudāt.
  • 4-6 mēneši. Šajā vecumā sākas fokusēšanās uz skaņas avotu. Zīdainis dzird, no kuras puses nāk skaņa un pagriež galviņu pa labi vai pa kreisi, atkarībā no kuras puses nāk skaņa. Sākas arī gugināšanas un lallināšanas periods, kad mazulis mācās un mēģina izrunāt skaņas, piemēram, m, i, a, u. Līdz 6 mēnešu vecumam viņš vēl nemācēs precīzi izrunāt šīs skaņas. Zīdainis mēģina atdarināt vecākus, skatās, kā viņi runā un sāk jau domāt un plānot, kā pareizi salikt lūpas un kā mēli, lai arī viņš konkrēto skaņu varētu pateikt.
  • 7-12 mēneši. Bērns vēl specifiskāk saprot skaņas avotu, viņš jau māk pagriezt galvu pa diagonāli un precīzi atpazīt, no kurienes nāk skaņa. Šajā vecumā mazulis sāk veidot zilbju virknes, piemēram, mi-mi, ba-ba, ma-ma. Reizēm vecāki nopriecājas, ka bērns jau iemācījies teikt pirmo vārdu “mama”, bet tas šajā vecumā tomēr tas nav vārds, bet zilbju virkne “ma-ma”. Praksē parasti novērots, ka pirmais izteiktais vārds ir gada vai pēc gada vecuma.

 

 

Faktori, kas veicina runas veidošanos:

  1. Klusuma brīži – vismaz reizi dienā zīdainim vajadzētu atrasties 30 minūtes pilnīgā klusumā bez televizora vai radio fonā, lai viņš var visu apdomāt, ko dzirdējis. Vislabāk būtu, ja šis klusuma brīdis ir uzreiz pēc vingrinājumiem.
  2. Velšanās un rāpošana – “Ir pierādīts, ka caur rāpošanu un velšanos tiek attīstīta sīkā un lielā motorika. Pie sīkās motorikas pieder arī mēle un latviešu valodā katras skaņas izrunāšana ir atšķirīga mēles kustība un pozīcija. Tāpēc arī no šī aspekta ir ļoti svarīgi, ka mazulis uzreiz nestāv kājās, bet piedzīvo arī velšanās un rāpošanas periodu,” atklāj audiologopēde Evita Bugaja.
  3. Sarkanas lūpas un skaidra izruna – vecākiem būtu ieteicams skaņas, zilbes un vārdus izteikt lēni, skaļi, skaidri un izteiksmīgi. Nevajadzētu ar mazuli ātri un neskaidri runāt. Vissvarīgākais zīdaiņa vecumā ir parādīt mazulim, kā skan skaņa, piemēram, A (atver plašu muti vaļā), M (sakļauj lūpas kopā), jo runa attīstās no skaņām, nevis uzreiz pilniem vārdiem.
  4. Dziesmiņu dziedāšana – dziedot kādu dziesmu, jāiekļauj patskaņi, līdzskaņi un zilbes. Uzsvars jāliek uz skaņām un zilbēm, jo tās būs pirmās, kuras bērns iemācīsies teikt.

 

Faktori, kas kavē runas attīstību:

  1. Pārāk daudzi skaņas avoti – televizors, radio un kliegšana pārstimulē bērna dzirdi un viņš nespēj vairs uztvert un saprast skaņas.
  2. Pāraprūpe – mūsdienās izplatīta jauno vecāku problēma, ka viņi visu izdara bērna vietā, neko neļaujot pašam darīt. Līdz ar to mazulis pierod, ka nav nepieciešams piepūlēties, lai kaut ko panāktu. Taču, lai attīstītos runa, ir jābūt piepūlei – jābūt uzmanības koncentrēšanai, skaņas atkārtošanai.
  3. Bērna klusināšana lallināšanas un gugināšanas periodā – nereti dzirdēts, ka mazulis izrunā skaņas, “pļāpā” ar sevi un vecāki apklusina, lai būtu klusums.
  4. Vairākas valodas ģimenē – sākumā vēlams būtu koncentrēties uz vienu valodu, lai vienam vārdam ir viens apzīmējums.

 

Kad jāvēršas pie speciālista 

Ja zīdainītis ir pilnīgi kluss un nemēģina izteikt nevienu skaņu, tad vajadzētu vērsties pie speciālista un saprast cēloni. Bieži vien iemesls var būt dzirdes traucējumi. Ja ir dzirdes traucējumi, tad mazulis ir ļoti kluss, viņam nav emociju, jo viņš nedzird neko, kas varētu viņu nobiedēt, kā arī viņš nepievērš uzmanību skaņas avotam. Pavisam mazi zīdainīši pat ar dzirdes traucējumiem var izteikt kādas skaņas, jo cilvēkā ģenētiski ir ielikts, ka skaņai ir jāattīstās. Taču ar laiku, 3-4 mēnešu vecumā, mazulis sāk saprast, ka viņš nedzird to, ko izrunā un tāpēc nav nepieciešams kaut ko teikt. Tāpēc bieži vien vecāki pie speciālista vēršas novēloti, jo viņi nenojauš, ka bērnam ir dzirdes traucējumi – sākumā taču mazulis teica skaņas un viss bija kārtībā! Jāņem vērā, ka mazulīši ļoti labi prot šo problēmu nomaskēt – viņi reaģē uz vecāku žestiem un kustībām.

 

Vingrinājumi

Lai veicinātu runas attīstību, audiologopēde Evita Bugaja iesaka 6 vingrinājumus, kurus vecāki var veikt mazulim katru dienu, sākot jau no 2-3 mēnešu vecuma līdz pat gada vecumam. Vingrinājumu laikā telpā jābūt klusumam, lai fonā neskanētu televizors vai radio. Svarīgi, lai vingrinājumu laikā mazulis pievērstu uzmanību vecāku lūpām. Ja vingrinājumu veic mamma, tad viņa var uzkrāsot koši sarkanas lūpas. Tāpat svarīgi ir ievērot noteiktu vingrinājumu secību, ko atkārtot dienu pēc dienas, lai mazulim būtu vieglāk uztvert un saprast notiekošo. Sākumā mazulis var arī neatkārtot skaņas, ko saka vecāks, taču ļoti svarīgi ir tik un tā turpināt un veikt šos vingrinājumus, jo tieši tā mazulis ar laiku iemācīsies izrunāt skaņas un vēlāk ar tām spēlēties.

 

1.vingrinājums – atslābinošā masāža zem plakstiņiem

 

Vecāks ar abiem rokas īkšķiem vienlaicīgi un maigi velk zem bērna abiem acs plakstiņiem no iekšpuses uz ārpusi. Šo vingrinājumu var atkārtot 4 reizes. “Kad mazulis pauž emocijas un raud, tad tiek savilkta sejas muskulatūra, tāpēc šādā veidā tā tiek atslābināta un mēs palīdzam muskulatūrai strādāt labāk,” stāsta audiologopēde Evita Bugaja.

 

2. vingrinājums – atslābinošā masāža gar deguntiņu līdz mutītes kaktiņiem

 

Reklāma
Reklāma

Vecāks ar abiem rokas īkšķiem vienlaicīgi un maigi velk gar deguntiņu, apkārt mutītei, līdz pat zoda apakšai. Šo vingrinājumu var atkārtot 4 reizes. Tas ir ļoti komplekss vingrinājums, jo atslābina gan acs muskulatūru, gan deguna muskulatūru. “Raudāšanas laikā sejas muskulatūra tiek sasprindzināta un kad mazulis pārstāj raudāt, tā pilnībā neatslābst. Taču ar šo masāžu mēs palīdzam tai pilnībā atslābt,” skaidro audiologopēde Evita Bugaja.

 

3. vingrinājums – līdzskaņu veidošanas vingrinājums no deguntiņa uz lūpiņu

 

Vecāks ar vienu pirkstu velk no mazuļa deguna apakšmalas uz lūpiņu, kā arī lēni, skaļi un skaidri izrunā kādu konkrētu skaņu vai zilbi – m, b, ma, ba. Vingrinājumu var veikt 6-7 reizes pēc kārtas. Šis vingrinājums palīdz mazulim taisīt mutīti ciet un veidot iepriekšminētās skaņas. 

 

4. vingrinājums – līdzskaņu veidošanas vingrinājums no zodiņa uz lūpiņu

 

Vecāks ar vienu pirkstu velk no zoda apakšmalas līdz lūpiņai kustībā uz augšu un lēni, skaļi un skaidri izrunā kādu konkrētu skaņu vai zilbi – m, b, ma, ba. Vingrinājumu var veikt 6-7 reizes pēc kārtas. Tāpat arī nav jābaidās, ka pie šī vingrinājuma mazulim ieslēdzas zīdīšanas reflekss.

 

5. vingrinājums – līdzskaņu veidošanas vingrinājums

 

Vecāks ar īkšķi un rādītājpirkstu reizē velk no deguna apakšmalas uz lūpiņu (kustībā uz leju) un no zoda apakšmalas uz lūpiņu (kustībā uz augšu), lai mazuļa lūpas sakļautos kopā un lai viņš jūt, kā tās strādā. Svarīgi, lai mazulis redz, kā vecāks saka skaņu, m, b, ma, ba. Sakot skaņu uzsvars tiek likts uz pirmo līdzskani. Vingrinājumu var veikt 6-7 reizes pēc kārtas.

 

6.vingrinājums – smejošais patskaņu veidošanas vingrinājums 

 

Brīdī, kad mazulis smejas, vecāks var ar pirkstiem pavilkt lūpu kaktiņus uz sāniem  un lēni, skaļi un skaidri teikt patskaņus a, e, i. Ne vienmēr nepieciešams mazuļa lūpu kaktiņiem pieskarties, bet pietiek ar smiešanās imitāciju, reizē veidojot patskaņus. Šādā veidā mēs iegūstam gan labas emocijas, jo izdalās laimes hormoni, gan attīstām mazuļa valodiņu. Vingrinājumu var veikt 6-7 reizes pēc kārtas.

 

Atsauces

  1. https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1177/0963721415595345?journalCode=cdpa
  2. https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/desc.13180
  3. https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-1-349-08023-6_4

Saistītie raksti