Imunitāte grūtniecei un jaunajai māmiņai

Mēdz teikt: “grūtnieces nav slimnieces” vai “grūtniecība nav slimība”, un tā tas arī ir. Sievietes gaidību laikā nekļūst par imūnkompromitētām personām. Tomēr ir jāņem vērā, ka grūtniecības laikā sievietei īpašāk jādomā par to, kā nesaslimt, jo lielās pārmaiņas organismā un papildu slodze, bērnu puncī auklējot, rada relatīvu imunitātes kritumu. Un, kā saka ginekoloģe Katrīna Kalniņa, topošajai māmiņai īpaši saudzīgai pret sevi jābūt grūtniecības trešajā trimestrī, kad organisma vitamīnu, minerālvielu un visas citas imunitāti nodrošinošās rezerves ir pamatīgāk patukšotas.  

Skaidrs, ka ne vienmēr iespējams izvairīties no saslimšanas, taču ir virkne pavisam vienkāršu lietu, ko darīt, lai imunitātes mūrus padarītu iespējami izturīgākus pret vīrusu un baktēriju iebrukumu. Bet, ja tomēr gadās saslimt, tad iespējami mazinātu risku, ka slimošana ir smaga un rada kādas nopietnas komplikācijas mammai vai bērnam.

Pamats – veselīgs dzīvesveids

• Sabalansēts uzturs. Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs sievietei gaidību laikā nozīmē, ka ēdienreizes ir regulāras un maltītēs ir iekļautas visas produktu grupas – graudaugi, dārzeņi, augļi, piena produkti, olbaltumvielas, eļļas un mazliet arī ogļhidrātu. “Ar pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu grūtniece uzņem gandrīz visu nepieciešamo – visas minerālvielas, mikroelementus, izņemot folskābi un jodu,” norāda Katrīna Kalniņa. Viņa piebilst, ka vislabāk uzturā lietot sezonālos dārzeņus un augļus, tie noteikti būs vitamīniem bagātāki, kā arī vietējie produkti, visticamāk, mazāk būs apstrādāti ar kādām ķimikālijām.

Svarīgi!

Būt grūtniecei nenozīmē ēst papildporcijas! Grūtniecības pirmajā trimestrī uzņemtās enerģijas daudzums dienā jāpalielina par 100 kcal, otrajā un trešajā trimestrī – par 300 kcal. Piemēram, viens ābols satur vidēji 52 kcal, banāns ap 88 kcal, bet ola 155 kcal.

• Papildu vitamīni un mikroelementi. “Ēdot patiešām veselīgi un sabalansēti, kompleksie grūtnieču vitamīni nav nepieciešami,” uzsver ginekoloģe un uzskaita atsevišķus gadījumus, kad topošajai māmiņai tādus var nozīmēt: grūtniece pusaudze, kurai ēšanas paradumi var nebūt tie labākie; grūtniece ar kādām atkarībām, kad arī tiek kavēta vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanās organismā; grūtniece ar ļoti zemu ķermeņa svaru jeb ķermeņa masas indeksu (ĶMI); daudzaugļu grūtniecības gadījumā; grūtniecēm ar veģetāru vai vegānu uzturu.

Papildus gaidību laikā visām sievietēm jāuzņem: 

• folskābe,
• D vitamīns,
• Omega-3 taukskābes (ar uzturu grūtniece uzņem nepietiekamā daudzumā),
• jods.

“Latvijā jodētais sāls ir grūti pieejams, un mēs neesam raduši to mērķtiecīgi lietot. Tāpat Latvijā nav produktu, kam pievienots jodētais sāls, tāpēc 99 % gadījumu jodu nepieciešams uzņemt papildus,” skaidro Katrīna Kalniņa un piebilst, ka vairumam topošo mammu papildus jāuzņem arī dzelzs, kā rezerves īpaši strauji samazinās grūtniecības vidū.

• Fiziskās aktivitātes. Sportot drīkst, ja vien ārsts nav noteicis saudzējošu režīmu, un vajag, bet aktivitātēm jābūt grūtniecei piemērotām. Tā ir vidējas intensitātes fiziskā slodze. Ārste gan bilst, ka tās sievietes, kuras līdz grūtniecībai intensīvi sportojušas, var turpināt to darīt, jo organisms būs radis pie šādas fiziskās slodzes. Tikai ar piebildi, ka gadījumos, kad mamma jūt – šoreiz nav tik daudz spēka, uznāk galvas reibonis vai ir kādas citas līdz šim nebijušas sliktas sajūtas, fiziskā aktivitāte jāpārtrauc un strikti jāizvērtē, vai tiešām tai atkal ļauties, kamēr bērns vēl puncī.

Aktivitāte grūtniecei IR piemērota, ja: 

• slodzes laikā sieviete spēj sarunāties;
• tā ir pastaiga raitā vai lēnā solī, bet ne tāda, kuras dēļ māmiņa aizelšas. Lieliska ir nūjošana;
• tā ir peldēšana, ūdens aerobika, grūtnieču vingrošana.

Svarīgi!

Bērnu gaidot, nevajag īstenot kādu iecerētu sapni un sākt nodarboties ar kādām jaunām lietām. Piemēram, ieceri par 10 kilometru garām pastaigām ik dienu labāk atlikt uz laiku, kad mazulis būs piedzimis un sieviete pēc dzemdībām atguvusi spēkus.

Aktivitāte grūtniecei NAV piemērota, ja: 

• tā ir saistīta ar cīņas sporta veidu, kritienu risku vai tas ir komandas sporta veids, piemēram, basketbols, kur pastāv liels traumu risks;
• fiziskā aktivitāte saistīta ar augstām gaisa temperatūrām, piemēram, karstā joga, arī karsēšanās pirtī u. tml.

Ziemas peldēšanai strikts – NĒ!

Lai gan nav pētījumu un līdz ar to arī datu, kā ziemas peldēšana ietekmē grūtnieci vai vēl nedzimušo bērniņu, taču noteikti ir zināms, ka grūtnieces organisms var reaģēt pilnīgi citādi nekā līdz šim. Ja visu laiku āliņģī ir peldēts un problēmu nav bijis, tad tagad, notiekot tik lielām pārmaiņām organismā, šāda pelde var beigties arī pavisam nelāgi. Bijis gadījums, ka pēc šādas ziemas peldes grūtniece piedzīvojusi miokarda infarktu – tāda bija organisma stresa stāvoklī raidītā atbilde uz aukstumu.

• Kvalitatīvas un pietiekamas stundas miegam. Kā zināms, tieši miegā mēs atgūstam spēkus, atjaunojamies, un topošajai mammai tas ir divtik svarīgi. Lai gan grūtniecības sākumā sievietei visbiežāk miega problēmu nav, gluži otrādi – gribas gulēt teju nepārtraukti, vēlāk tomēr bezmiega stundas mēdz uzrasties.

“Tā kā miegs ir ļoti svarīga sastāvdaļa, lai grūtnieces organisms spētu veiksmīgi un pilnvērtīgi izturēt darbu pastiprinātā režīmā, saskaroties ar bezmiega problēmu, ir jāmeklē risinājumi,” saka Katrīna Kalniņa. 

Skaidrs, ka augošā dzemde spiež uz urīnpūsli, tāpēc arī nakts laikā jādodas uz tualeti, un pret šo bezmiega cēloni risinājuma īsti nav, taču pārlieku lielo nervozitāti, emocionalitāti gan var mazināt. Galvenais ir šo visu darīt zināmu savam uzraugošajam speciālistam – ārstam vai vecmātei, nevis samierināties, ka “tā jau ierasta grūtnieču problēma”. Noguris organisms būs švaks cīnītājs pret vīrusiem.

Bērna gaidības nav savienojamas ar:

• jebkāda veida smēķēšanu! Arī salti jeb e-cigaretes nodara pamatīgu kaitējumu gan pašai māmiņai (asinsvadu spazmēšanās, trombu risks, asinsspiediena svārstības, vispārēja organisma novājināšanās utt.), gan gaidāmajam mazulim (iedzimtas anomālijas, pat grūtniecības pārtraukšanās risks utt.);
• alkoholu! Arī tas rada ļoti lielus riskus gan grūtniecei, gan bērniņam, gan pašai grūtniecības norisei.

Imunitātes neaizvietojamais palīgs – vakcinācija

Ir divas, kas ir obligātas visām grūtniecēm un kas ir valsts apmaksātas.

• Gripas vakcīna. Potēšanās jāveic, līdzko vakcīna ir pieejama, sākoties sezonālajam gripas uzliesmojumam. Šo vakcīnu topošā māmiņa var saņemt jebkurā grūtniecības laikā. Tā pamatā domāta, lai pasargātu sievieti no smagas saslimšanas un pat nāves.
• Garā klepus vakcīna. Tā jāveic specifiski katras grūtniecības laikā neatkarīgi no tā, vai pirms tam sieviete ir vakcinēta vai nē. Tā ir vienas devas kombinētā vakcīna pret stingumkrampjiem, garo klepu un difteriju, un to potē no 20. līdz 32. grūtniecības nedēļai. Mammas organismā izstrādājas antivielas pret šīm bīstamajām slimībām un caur placentu tiek piegādātas bērnam. Tādā veidā jaundzimušajam izveidojas pasīvā imunitāte, līdz viņš pats sāk saņemt potes, kas paredzētas vakcinācijas kalendārā, un ražot savas antivielas.
• Šobrīd grūtniecēm stingri rekomendē otro Covid-19 balstvakcīnu.

Vēl februārī Stradiņa slimnīcā ārstējās ar Covid-19 inficēta grūtniece, savukārt decembrī stacionārā nokļuva gana daudz ar gripu inficētu grūtnieču.

Zināšanai!

Vakcinācija ir droša gan grūtniecei, gan bērnam, jo topošās mammas saņem tikai nedzīvās vakcīnas.

Grūtniecības laikā bīstamās infekcijas  

Toksoplazmoze, masaliņas, citomegalovīruss, vējbakas, B hepatīts – šīs infekcijas māte savam mazulim var nodot transplacentārā ceļā (tāpat kā HIV, sifilisu u. c.).  
Minētās infekciju slimības īpaši bīstamas ir, ja ar kādu no tām māmiņa saslimst pirmreizēji. Sekas –  sākot ar iedzimtām augļa attīstības anomālijām un grūtniecības pārtraukšanos.  

Lai gan jebkura saslimšana var radīt negatīvas sekas bērnam, mammai vai grūtniecības norisei, dažas infekciju slimības konkrētā grūtniecības laika posmā ir īpaši apdraudošas:

• Masaliņas pirmajā trimestrī ir visbīstamāk pārslimot. Pastāv risks, ka apmēram 90 % gadījumu mammas puncī augošais bērniņš inficēsies un patoloģijas būs smagas.
• Toksoplazmozes riski pieaug ar grūtniecības laiku – tātad visbīstamāk saslimt ar šo infekciju ir trešajā trimestrī.
• Herpes vīruss arī visbīstamākais būs tieši trešajā grūtniecības trimestrī.

Kā no infekcijām izsargāties?

“Mums ir paveicies, ka dzīvojam 21. gadsimtā, kad zinātne ir attīstīta un ir pieejama vakcinācija pret minētajām infekcijām,” saka ginekoloģe Katrīna Kalniņa. 

Īpaši svarīgi, lai māmiņa vēl pirms grūtniecības būtu saņēmusi vakcinācijas kalendārā paredzētās potes, lai viņas organismā jau būtu izveidojušās antivielas pret konkrētajām slimībām. Tad arī nebūs lieku satraukumu gadījumos, kad kāds no vecākajiem bērniem no skolas vai bērnudārza pārnāk slims. “Svarīgi, lai sieviete būtu imunizēta pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, vējbakām, jo tad, ja bērns arī atnesīs kādu no šīm infekcijām, grūtniece būs imunizēta un varēs par to nesatraukties,” speciāliste vēlreiz uzsver.  
 

Arī par personīgo higiēnu nedrīkst aizmirst. Ja mājās ir kāds slimnieks, stingri jāievēro pamatnosacījumi:

• jāmazgā rokas;
• jādezinficē virsmas;
• jālieto atsevišķi trauki;
• vēlams izmantot vienreizlietojamos dvielīšus vai vismaz atsevišķu dvieli arī rokām.

Raksturīgie urīnceļu iekaisumi

Tā kā urīnceļu iekaisumi grūtniecības laikā ir patiešām bīstami, topošās mammas ārstē vēl tad, kad nekādu sūdzību nav. Ne velti urīna analīze jānodod katru mēnesi pirms gaidāmās vizītes pie sava ginekologa vai vecmātes, bet, stājoties grūtniecības uzskaitē, veic urīna uzsējumu, lai zinātu, vai urīnā aug kādas baktērijas vai ne. Ja aug, tad kādā daudzumā un uz kādām antibiotikām ir jutīgas. Katrīna Kalniņa skaidro: 

“Ja grūtniecei nav sūdzību, bet uzsējumā redz, ka aug, piemēram, zarnu nūjiņa, tad sievietei uzreiz izraksta atbilstošas antibiotikas. Jo grūtniecei urīnceļu infekcijas ir ļoti bīstamas.

Parādoties simptomiem, urīnceļu infekcija var izraisīt nopietnu nieru iekaisumu, sepsi un pat letālu iznākumu, kā arī apdraud pašu grūtniecību un augli. Tāpēc grūtnieces ārstē citādi nekā parasti sievietes un noteikti ar antibiotikām.”

Lai sevi pasargātu:

• lieto daudz šķidruma – ap 2,5 litriem diennaktī;
• ievēro pareizu intīmo higiēnu, pareizi apmazgājies – no priekšas uz aizmuguri;
• lieto intīmās ziepes, kas nesmaržo un neputo;
• nelieto ieliktnīšus un tualetes papīru ar smaržvielām – tās var kairināt jutīgo maksts gļotādu, radīt alerģiskas reakcijas, novājinot tās aizsargspējas pret dažādiem nevēlamiem mikroorganismiem;
• valkā kokvilnas biksītes.

Atceries par zāļu tējām

Laikā, kad apkārt plosās vīrusi, ieteicamas ir zāļu tējas. Vislabāk lietot maisījumus no dažādām drogām. Tāpat grūtniecēm piemērotas ir kumelīšu, plūškoka, ingvera tējas. Var vārīt vai ēst upenes, dzērvenes, smiltsērkšķus, ķiplokus, medu. 

Atceries!

Piparmētru tēja var veicināt gastroezofageālo atvilni jeb dedzināšanu!

Ja gadās saslimt

Neveic pašārstēšanos, bet sazinies ar savu ārstu, kurš arī ieteiks, kas darāms, lai veseļošanās būtu droša abiem – gan mammai, gan gaidāmajam mazulim.   

Noteikti nedzer specifiskas zāļu tējas vai izvilkumus, jo daudzi ārstniecības augi satur spēcīgus farmakoloģiskus elementus, kas spēj šķērsot placentu un nokļūt bērna asinsritē. Augs var dot labumu māmiņai, bet nodarīt kaitējumu gaidāmajam mazulim.

Mammas imunitāte, kad bērns piedzimis 

Kad mazulis piedzimis, varētu šķist, ka nu jaunās māmiņas organisms kļūs noturīgāks pret dažādām slimībām, taču savu artavu dod negulētās naktis, bērniņa zīdīšana, dažkārt nepietiekams uzturs utt. – tas viss ietekmē imunitāti. Tieši tāpēc gan pēcdzemdību laikā – sešas nedēļas pēc dzemdībām –, gan visu bērna zīdīšanas laiku svarīgi ievērot visas tās pašas rekomendācijas, kādas ir sievietēm, kuras vēl tikai gaida mazuli.  

Daudzas jaunās māmiņas pēc dzemdībām gluži nevilšus sāk gaidīt, kad tad sāks izkrist mati, lūzt nagi vai uzradīsies kādas ādas problēmas. Šīm pārmaiņām ar imunitāti ir maz sakara, jo toni nosaka krasās hormonu pārmaiņas. 

Kad tie stabilizēsies un sievietes organisms būs pilnībā atjaunojies, arī minētās problēmas mitēsies. Bet palīdzēt organismam atgriezties iepriekšējās sliedēs vislabāk var, ievērojot iepriekš minētos veselīga dzīvesveida pamatprincipus.

Svarīgi! 

Īpaša uzmanība jāpievērš ar uzturu apēstā kalcija daudzumam, grūtniecības laikā tā rezerves ir patukšotas. Ja kādu iemeslu dēļ mamma nebaro bērnu ar krūti, tad var lietot arī speciālos, matiem un nagiem paredzētos vitamīnus, taču jāatceras – uzņemot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, šādi vitamīni papildus nav nepieciešami!

Atsauces:

1. Dzemdniecība, D.Rezebergas redakcijā, Medicīnas apgāds, 2016
2. Piemērots uzturs, plānojot grūtniecību ungrūtniecības laikā, — veselīga dzīves sākuma pamats