Kādā vecumā bērnam sākt lasīt priekšā grāmatas? Nenokavē – tas ir agrāk, nekā, iespējams, tu domāji!

Vecāki Latvijā grāmatu priekšā lasīšanu uztver kā nozīmīgu ieguldījumu sava bērna nākotnē, arī savās un bērna attiecībās, vecāki ciena un saudzē grāmatas – tās tiek uzskatītas par vērtību, un vecāki vēlas bērniem par tām veidot pozitīvu priekšstatu. Un tas patiešām ir lieliski! Šī attieksme, ka grāmatas ir vērtība, tās jāsaudzē un pat ir obligāta vajadzība mājās, tiek nesta līdzi no savu vecāku ģimenēm, neraugoties uz to, vai bērnības ģimenē ir vai nav bērniem lasīts priekšā. Tomēr lielākā daļa vecāku saviem pirmsskolas vecuma bērniem nedēļas ietvaros priekšā lasa retāk, nekā ieteicams bērna lasītprasmes veicināšanai [1]. Vēl vairāk – Latvijā vecāki bieži vien priekšā bērniem sāk lasīt vēlāk, nekā būtu vēlams, proti, vien tad, kad bērns ir sasniedzis divu trīs gadu vecumu. Taču ieteicams būtu priekšā lasīšanu kā regulāru nodarbi ieviest jau no zīdaiņa vecuma.

Kāpēc bērniem ir jālasa priekšā regulāri? 

Pienākumu un ieteikumu, ko mūsdienu vecākam vajadzētu nodrošināt savam bērnam, lai viņš augtu emocionāli un fiziski vesels, gudrs un laimīgs, ir daudz, un ir sajūta, ka to kļūst aizvien vairāk. Taču grāmatu priekšā lasīšana bērnam kā ieteicams kopā pavadīšanas veids nav jaunums, turklāt pētījumi apliecina: tā pozitīvā ietekme uz bērna attīstību nemazinās! Turklāt ieguvēji ilgtermiņā no priekšā lasīšanas ir ne vien bērni, bet arī paši vecāki. Gan tāpēc, ka tas stiprina vecāka un bērna attiecības, gan tāpēc, ka, ja lasīšana notiek mierpilnā, nesteidzīgā gaisotnē, tā harmonizē arī pašu vecāku. 

Ja vecāki bērnam jau agrīni un regulāri lasa priekšā dažādu literatūru, tas atstāj pozitīvu ietekmi daudzējādā ziņā – ne tikai uz lasītprasmi vēlākā vecumā un bagātīgu vārdu krājumu. 
Lasot priekšā bērniem, vecāki veic nozīmīgu ieguldījumu viņu valodas, domāšanas, atmiņas un sociālo prasmju attīstībā [2]. Priekšā lasīšana bērnam rada arī sajūtu, ka vecākam viņš ir svarīgs – kad vecāki iepazīstina mazus bērnus ar grāmatām, rādot viņiem bildes, lasot priekšā, skaitot skaitāmpantus utt., bērni to augstu novērtē un uztver kā vecāka mīlestības izpausmi [3].

Svarīgi! 

Ģimene tiek uzskatīta par visnozīmīgāko faktoru, kas ietekmē bērna lasītprasmi un vispār visu izglītību kopumā [4]; tas ir kultūras kapitāls, kas tiek iemācīts un nodots ģimenē.

Ja pirmsskolas vecuma bērniem vecāki lasa priekšā, tas labvēlīgi ietekmē ne vien viņa interesi par lasīšanu, bet arī kopējo intelektu, iztēli, spēju tekoši sarunāties un pat palielina nodarbinātības izredzes turpmākajā dzīvē [5]. Austrāliešu profesore un bērnu grāmatu autore Mema Foksa norāda, ka bērniem, kuri dodas uz skolu bez jebkādas grāmatu, stāstu, dzejoļu vai skaitāmpantu pieredzes, ir vajadzīgi gadi, lai iemācītos lasīt, un daži to tā arī neiemācās vispār.

Ieguvumi no priekšā lasīšanas – ne vien bērnam, bet arī vecākam! 

• vārdu krājuma, valodas bagātināšana. Lasot priekšā, bērniem tiek paplašināts vārdu krājums, kas ir neatsverams ieguvums nākotnes izglītībā, karjerā un dzīvē kopumā;
• atvieglota lasīšanas apguve. Ja bērniem no agras bērnības regulāri lasa priekšā, apgūt lasīšanu līdz skolas uzsākšanai vai pirmajā klasē viņiem parasti nav grūtību;
• iztēles, radošuma veicināšana;
• redzesloka paplašināšana; 
• zināšanu bagātināšana;
• prāta spēju pozitīva ietekmēšana;
• vecāka un bērna netraucēta kopā būšanas iespēja – lai ik dienu būtu kāds brīdis, kad vecāks ar bērnu ir kopā netraucēti;
• emocionālās saiknes veidošana vecākam ar bērnu;
• izpratnes veidošanās, ka informāciju var iegūt dažādi;
• bērna iespēja paplašināt savu vecāku dzimtās valodas krājumu. Ja ģimene ir bilingvāla, tad katrs vecāks bērnam var lasīt priekšā grāmatas savā dzimtajā valodā, tādējādi palīdzot apgūt valodas;
• un citi ieguvumi.

Cik bieži jālasa priekšā, lai no tā būtu pozitīva ietekme?

Ir lieliski, ja vecāki savam bērnam priekšā lasa kaut reizi nedēļā. Tas noteikti stiprinās vecāka un bērna attiecības, ierādīs bērnam, ka arī grāmatas ir labs veids, kā pavadīt laiku, un sniegs citus ieguvumus. Tomēr pētījumi liecina: tie bērni, kam vecāki lasījuši priekšā vismaz trīs reizes nedēļā, skolā gūst labākus panākumus nekā tie, kam lasīts priekšā retāk. Lasot priekšā, bērniem tiek paplašināts vārdu krājums, kas ir neatsverams ieguvums turpmākās izglītības ieguvē, komunikācijā ar apkārtējiem, savas domas raitā izteikšanā utt. Un vēl labākus panākumus gūst tie, kam priekšā lasīts katru vai gandrīz katru dienu; ieteicamais ilgums, kas veltīts vienai lasīšanas reizei, – 10–15 minūtes.

Varbūt jālasa mazulim jau viņa gaidīšanas laikā?

Jā! Ārvalstu pētnieki, kas analizējuši labāko laiku priekšā lasīšanas sākšanai, apgalvo, ka tas jādara, cik agri vien iespējams – arī lasīšana bērnam priekšā vēl pirms pusgada sasniegšanas ir labvēlīga viņa valodas attīstībai [6], turklāt “bērni ir jutīgi pret valodu pat prenatāli”, tas ir, grūtniecības laikā [7]. Veicot pētījumu “Vecāku izpratne par grāmatu priekšā lasīšanas nozīmi pirmsskolas vecuma bērniem” – tajā piedalījās Latvijas vecāki, kuru aprūpē ir bērni pirmsskolas vecumā –, 

 

tikai viena no pētījuma dalībniecēm minēja, ka mēģinājusi lasīt priekšā arī bērniņa gaidīšanas laikā. Tomēr pēc pāris reizēm iecerei metusi mieru, jo šķitis: kā es tā skaļi lasīšu, es to bērnu pat vēl neesmu redzējusi.

Tomēr iedrošinu lasīt priekšā saviem gaidāmajiem mazuļiem – var lasīt mamma, var lasīt arī tētis. Un tām nav obligāti jābūt bērnu grāmatām – vecāki, piemēram, vakaros viens otram var lasīt kādu pašus interesējošu grāmatu, turklāt nav obligāti to lasīt speciāli vēderam. Bet var, protams, lasīt arī vēderam, bērniņu īpaši uzrunājot (mazulim jau grūtniecības 14. nedēļā sāk veidoties dzirde. Pilnībā tā attīstās nākamo desmit grūtniecības nedēļu laikā). Ja vecāki priekšā lasīšanu ir iecerējuši ieviest kā ikvakara rituālu bērnam pirms gulētiešanas, to noteikti var sākt darīt jau grūtniecības laikā un pēc tam turpināt, kad mazulis ir piedzimis – piemēram, mamma pirms gulētiešanas baro zīdaini, bet tētis tikām skaļi lasa grāmatu.

Sarunās ar vecākiem par priekšā lasīšanas tēmu vecāki mēdz izteikt norādes, ka viņu balss nav piemērota lasīšanai. Piemēram, kāda mamma teica, ka neprot lasīt ar izteiksmi. Vēl kāda – ka viņai, lasot latviski, ir akcents, jo ir krievvalodīga, un negrib bērnam iemācīt nepareizu latviešu valodu. Arī šeit iedrošinu: lasiet droši! Ja iepriekš skaļi nav lasīts, balss, izskanējusi telpā, var izklausīties mulsinoši. Taču – jo biežāk skaļi lasīs, jo raitāk sanāks. Un vēl – pētījumi liecina, ka visu labo, ko bērnam ir iespējams gūt no grāmatu priekšā lasīšanas, viņš saņem tad, ja to dara tieši mamma vai tētis, jo tuvākā ģimene bērna attīstību ietekmē visvairāk [6]. Lai cik mīļa būtu vecmāmiņa vai atraktīva auklīte, tieši mammas un tēta priekšā lasīta pasaka bērnu ietekmēs visvairāk (tomēr vērtīgi, ja lasa arī vecmāmiņas, auklītes un citi aprūpētāji!).

Cik mēnešu vecumā jāsāk lasīt priekšā? 

Latvijas ģimenēs mēdz uzskatīt: līdz divu vai trīs gadu vecumam bērnam priekšā lasīt īsti nav nozīmes. Kāpēc šāds uzskats? Parasti vecākiem nav noteikta skaidrojuma, vairākums šādu domu – priekšā lasīt zīdainim – pat nav apsvēruši. Piemēram, vecāki uz jautājumu ir izteikušies šādi: “Nē, mazajam nelasu, viņš vēl neko nesaprot no lasīšanas”, “Nē, noteikti nē, tad bija tikai dziesmiņas!” vai “Varbūt kaut ko mēģināju lasīt arī zīdaiņa vecumā, bet laikam man tā atgriezeniskā saite ir nepieciešama” [1].

Kāds tad īsti ir labākais vecums, kad bērnam sākt lasīt priekšā? Pētnieki uzsver: “Tā kā nav gaidāma negatīva ietekme uz ļoti agrīni sāktu priekšā lasīšanu bērnam, jo ātrāk, šķiet, jo labāk” [6]. Grāmatu lasīšana ļoti maziem bērniem – arī jaunākiem par sešiem mēnešiem – patiešām nozīmīgi veicina viņu valodas attīstību [6]. Tiesa, maz ticams, ka būs liela atšķirība, vai vecāki sāk lasīt bērnam divu vai četru mēnešu vecumā, taču ir skaidrs, ka par sliktu tas nebūs.

 

Tomēr pirmajos mēnešos pēc bērna piedzimšanas ar grāmatu priekšā lasīšanu var nesteigties – palīdzēs arī vienkārša sarunāšanās ar mazuli. 

Jo ir ļoti svarīgi, lai šī skaistā nodarbe nekļūst par piespiedu pasākumu, kas jāpaveic, jo pētījumi liecina, ka tā vajadzētu. Priekšā lasīšanai jānotiek patīkamā, mierpilnā gaisotnē, un, ja vecākiem pēcdzemdību periodā ir satraukumi vai sajūta, ka dzīve kļuvusi par virpuli, tad priekšā lasīšana noteikti var pagaidīt rāmākus laikus.

Arī bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norāda, ka “pirmie trīs dzīves gadi ir kritiskais attīstības periods pieres daivai, kad ir vislielākā iespēja to trenēt. [..] Vecākiem vajadzētu bērnam lasīt priekšā, kopā skatīties grāmatas, spēlēties.” [8] Proti, tieši vecums līdz trim gadiem ir tāds attīstības periods, kad vide atstāj vislielāko iespaidu uz smadzeņu pieres daivas attīstību, kas ir atbildīga par vadības funkciju, tāpēc šajā posmā jo īpaši svarīgs ir vecāku ieguldītais laiks bērnos.

Ko varam no šī secināt? Latvijā vecāki bērniem priekšā lasīšanu uzsāk pārsvarā tad, kad viņi ir sasnieguši divu trīs gadu vecumu, lai gan tieši vecums līdz trim gadiem ir ļoti būtisks bērna smadzeņu attīstībai. Tātad – vecāki, lasiet, cik agri vien iespējams!

Ko bēbītim lasīt priekšā? 

Kad bērniņš ir jaundzimis vai dažus mēnešus vecs, vecāki viņam skaļi var lasīt tādas grāmatas, kas patīk pašiem. Bērnam ir svarīgi dzirdēt valodu, balsi, daudzos un dažādos vārdus, kādus piedāvā grāmatas, un nav būtiski, ka izvēlētā nav mazuļiem paredzēta literatūra. Bērnam svarīgs ir arī miers, ko līdzi nes grāmatas lasīšanas rituāls, – vienalga, vai tā tiek lasīta vakarā vai dienā. Un kopā būšana ar vecāku. 
Kad mazais ir paaudzies un izrāda interesi par aktīvu rotaļāšanos – tie var būt seši septiņi, varbūt astoņi deviņi mēneši –, kopīgi var skatīties bēbīšu grāmatiņas, pārrunājot attēlos redzamos zīmējumus, piemēram, ka šis ir ābols, šis ir kaķis, kopīgi izrunāt, kā saka kaķis, kā saka suns utt. Var lasīt arī bērniem veltītos dzejoļus, skaitāmpantus, lasīt īsas pasakas. Mazulim patiks, ja vienu un to pašu grāmatu pārlasīsiet vairākas reizes! Tad drīz vien viņš pats grāmatā gribēs parādīt, kur redzams kaķis, kur suns un kā šie dzīvnieki saka. Tāpat lieliski, ja šīs bērna grāmatas stāv viņam ikdienā viegli pieejamā vietā – zemā plauktā, kastē –, lai tās var pārskatīt pēc paša inicitatīvas.

Izmantotā literatūra:
1.    Akmentiņa-Smildziņa, I. (2021). Vecāku izpratne par grāmatu priekšā lasīšanas nozīmi pirmsskolas vecuma bērniem. Bakalaura darbs bakalaura grāda iegūšanai socioloģijā. Latvijas Universitāte. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/56268
2.    Bourdieu, P. (1991). Language and symbolic power. Edited and introduced by John B.
3.    Lasītmācīšana viegli un ar prieku. (2017). Rokasgrāmata skolotājiem. Human Resource Development Centre. Pieejams: http://easereading.org/wp-content/uploads/2015/12/Handbook_LV.pdf
4.    European Union (2012). EU High Level Group of Experts on Literacy. Pieejams: https://eceuropa eu/assets/eac/education/policy/school/doc/literacy-report_en pdf
5.    Fox, M. (2002). The Power and the Story: How Reading Aloud to Children Will Change Their Lives Forever. Delivered at the biennial conference of the Hunter Children’s Services Forum Conference, “Children, Families and Communities Growing Together”, 25th May 2002.
6.    Niklas, F.; Cohrssen, C.; Tayler, C. (2016). The Sooner, the Better: Early Reading to Children. Pieejams: https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/2158244016672715
7.    Moon et al. (2013); Partanen et al. (2013). Newborn infant perception of vowels is affected by ambient language. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/24265935_Newborn_infant_perception_of_vowels_is_affected_by_ambient_language
8.    Bezborodovs, Ņ. (2018). Bērnu psihiatrs: bērna intelekts ir arī vecāku rokās. Pieejams: https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/intervijas/41653/bernu-psihiatrs-bernaintelekts-ir-ari-vecaku-rokas