Arī tētis var piedzīvot pēcdzemdību depresiju. Pamani savlaicīgi!

Pēcdzemdību periodā jaunie vecāki saskaras ar daudziem izaicinājumiem un pārmaiņām, un šie izaicinājumi attiecas ne tikai uz jauno māmiņu un jaundzimušo, bet arī uz tēti. Jo, lai gan fizisko aprūpi, piemēram, zīdīšanu, veic mamma, ir daudz citu aprūpes pienākumu, kuros iesaistās tētis. Tāpēc arī pēc bērna piedzimšanas ir jārūpējas par ikviena ģimenes locekļa emocionālo labklājību! Citādi sanāk tā: jaunā māmiņas no sava partnera sagaida izpratni un atbalstu, bet to nav spējīgs sniegt tēvs, kuru piemeklējusi pēcdzemdību depresija.

Kas ir pēcdzemdību depresija tētim

Pēcdzemdību depresija tētim ir emocionāls traucējums, kas var rasties aptuveni pirmo divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Tās simptomi var būt līdzīgi klasiskajai depresijai un ietver pastāvīgu noskaņojuma pazemināšanos, interešu zaudēšanu par iepriekšējām aktivitātēm, enerģijas trūkumu, pašvērtējuma pazemināšanos, miega traucējumus, apetītes izmaiņas, koncentrēšanās grūtības vai pat pašnāvības domas.

Vai tētu pēcdzemdību depresija ir bieža parādība

Pagaidām pieejamie pētījumi liecina, ka aptuveni 8–10 % jauno tēvu var piemeklēt ar pēcdzemdību depresiju (atšķirībā no mātēm, no kurām ar to saskaras gandrīz piektā daļa jeb 10–20 %) pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas. 

Uzskata “man vienmēr jābūt stipram” dēļ vīrieši nespēj izteikt savus satraukumus, kas saistīti ar jaunās atbildības uzņemšanos, līdz ar to paliek emocionāli vieni.

Tomēr tas neizslēdz faktu, ka bieži vien depresija netiek dokumentēta, jo vīrieši mēdz nevērsties pēc palīdzības, kad saskaras ar tās simptomiem.

Cēloņi

Pēcdzemdību depresijas cēloņi tētiem var būt dažādi, sākot ar bioloģiskiem faktoriem un beidzot ar sociāliem un emocionāliem aspektiem:

• no bioloģiskajiem faktoriem var ietekmēt hormonālas izmaiņas, piemēram, testosterona līmeņa pazemināšanās un kortizola (stresa hormona) līmeņa paaugstināšanās;

• emocionālo stāvokli iespaido gan iekšējie, gan ārējie faktori. Iekšējiem var pieskaitīt esošo emocionālo stāvokli, ko ietekmē arī pagātnes pieredze – audzināšana un apstākļu ietekme bērnībā. Ārējie faktori var būt, piemēram, finansiālais spiediens, citu atbalsts bērna audzināšanā un citi sociālie faktori;
• liela nozīme ir arī dzīvesveida pārmaiņām – miega, brīvā laika trūkumam un tam sekojošām partnerattiecību izmaiņām.

Lielāks risks saskarties ar pēcdzemdību depresiju ir tad, ja: 

• piedzimis pirmais bērns; 
• ir papildu stresa avoti, piemēram, problēmas darbā vai citur; 
• kādreiz ir bijusi depresija vai psihiskās veselības problēmas; 
• ir finansiālās bažas; 
• radušās problēmas partnerattiecībās; 
• ir izjūta, ka neizdosies veiksmīgi tikt galā ar vecāku lomu; 
• piedzīvo atbalsta trūkumu vecāku lomas pildīšanā; 
• ir bijusi traumatiska grūtniecības un/vai dzemdību pieredze (mātēm). 

Atklāšana un atpazīšana

Pēcdzemdību depresija tētim bieži paliek nepamanīta un neārstēta, jo sabiedrībā pastāv stereotipi, ka vīriešiem jābūt daudz izturīgākiem par sievietēm, jo viņi ir “ģimenes galva”, uz kuriem viss balstās. Uzskata “man vienmēr jābūt stipram” dēļ vīrieši nespēj izteikt savus satraukumus, kas saistīti ar jaunās atbildības uzņemšanos, līdz ar to paliek emocionāli vieni jeb bez palīdzības, atbalsta. Tāpēc ir svarīgi, lai gan partneri, gan veselības aprūpes speciālisti būtu informēti par šo stāvokli un spētu atpazīt tā simptomus un nepieciešamības gadījumā palīdzēt.

Sekas

Pēcdzemdību depresija tētim ne tikai ietekmē paša vīrieša labklājību, bet arī var negatīvi iespaidot attiecības ar partneri un bērna attīstību. Ir pierādīts, ka emocionāli distancēti vai depresīvi vecāki var mazāk efektīvi komunicēt ar savu bērnu – tas var nelabvēlīgi ietekmēt bērna emocionālo un sociālo attīstību, piemēram, radot piesaistes traucējumus, kas nākotnē bērnam var radīt grūtības, veidojot attiecības ar vienaudžiem un citiem cilvēkiem.

Atbalsts un ārstēšana

Lai depresijas attīstību nepieļautu, vispirms problēma ir jāpama, jāatzīst un jāmeklē atbalsts. Tas var ietvert gan profesionālu palīdzību, piemēram, psihoterapiju vai medikamentus, gan emocionālu atbalstu no ģimenes un draugiem. Vēl var palīdzēt pašpalīdzības metodes, piemēram, regulāras fiziskas aktivitātes, veselīgs uzturs, pietiekams miegs un stresa vadības tehniku apgūšana.

Ir pierādīts, ka emocionāli distancēti vai depresīvi vecāki var mazāk efektīvi komunicēt ar savu bērnu – tas var nelabvēlīgi ietekmēt bērna emocionālo un sociālo attīstību. 

Pēcdzemdību depresija tētiem ir nozīmīgs jautājums, kam līdz šim netika pievērsta uzmanība. Līdz ar to tēvi, kas ar to saskārušies, iespējams, nesaņēma pietiekamu sabiedrības uzmanību un atbalstu. Atzīstot un risinot šo problēmu, ir iespējams palīdzēt ne tikai tēviem, bet arī viņu ģimenēm izveidot veselīgākas un laimīgākas attiecības. Atbalsts, izpratne un mīlestība ir būtiski elementi, lai pārvarētu pēcdzemdību depresiju.