Zīdainim nosprostots asaru kanāliņš. Rīcības plāns vecākiem

Oftalmoloģe Ineta Turka atklāj, ka asaru kanālu stenoze ir gana bieži sastopama problēma un skar 6–20 % bērnu, tomēr vairumā gadījumu tā esot augšanas vaina. Bērnam kļūstot lielākam, problēma izzūd, un daudzus vecākus tik biedējošā procedūra – asaru kanālu paplašināšana – bērnam nemaz nav nepieciešama. 
 

Asaru anatomija 

Asaras ražojas asaru dziedzerī, un to galvenā funkcija ir mitrināt, barot un pasargāt acis. Asaru apmaiņa acīs ir nepārtraukts process, un tās plūst pa dabīgajiem asaru ceļiem – augšējā un apakšējā acs plakstiņā ir punktiņi, no kuriem asara tālāk nokļūst mazā kanāliņā, kas atrodas tuvāk degunam, pēc tam šie kanāliņi savienojas, un asara nokļūst asaru maisiņā, kas izvietojies pie deguna iekšējā stūrī. No asaru maisiņa atkal ir viens kopējs vadiņš, kas stiepjas zemāk līdz pat degunam, un beigās asara vienkārši tiek norīta. 
Ja bērns, piemēram, raud, notiek asaru pārprodukcija un tās tek gan pa vaigiem, gan pa degunu, jo tik intensīvas asaru izvades dēļ visas nepaspēj aizkļūt līdz rīklei, lai tiktu norītas. Tieši tāpēc raudāšanas laikā veidojas puņķi.

Ja asaru kanālā problēmas

Lai gan asaru ceļi nav ne cik gari vai pārlieku līkumaini, tomēr arī tie mēdz nosprostoties kādā no posmiem – gan pašā sākumposmā jeb tur, kur pie acs ir punktiņi, gan dziļāk pie deguna. Kur tieši problēma ir, nosaka izmeklēšanas laikā. 

Skaidrs, ka tad, ja kāds posms, kaut pavisam mazs, ir ciet, tas traucē asaru dabīgo plūsmu, kā rezultātā viena vai abas acis izskatās pilnas, bet bērnam ir sajūta, ka acī visu laiku ir baseiniņš. Savukārt, kad zīdainis samirkšķina acis, asaras notek pa vaigiem, jo tas ir vienīgais ceļš, kā tās spēj tikt prom no actiņas.

Zināšanai 

Parasti par asaru kanālu stenozi signalizē arī pastiprināti izdalījumi, kas biezāki un pat var būt strutaini. Tas tāpēc, ka mitrā un siltā vide, kāda ir acī, ja tajā uzkrājas asaras, dikti patīk daudziem vīrusiem, baktērijām, kas pievienojas un arī rada šos izdalījumus. Tik ilgi, kamēr asaru kanāls kādā posmā būs ciet, vairāk vai mazāk būs arī izdalījumi no acs, taču tas nenozīmē, ka uzreiz ir jāmeklē zāles, lai ārstētu bērnu.

Asaru kanāls nedarbojas, ko nu?

Speciāliste uzsver, ka līdz apmēram trīs mēnešu vecumam pat nevar pateikt, ir vai nav problēma. Pavisam maziem bēbīšiem asaru ceļi vēl ir ļoti šauri, un papildus tos nospiež arī lielie vaigi, tāpēc vienīgā recepte ir augšana un pareiza higiēna.

• Kā kopt aci? Ņem marles vai vates gabaliņu, kas samitrināts siltā, vārītā ūdenī, un maigi notīra aci no ārmalas uz iekšpusi. To dara patiešām maigi, neko neberzējot, jo maza bērna āda ir ļoti maiga. 
  “Acs tīrīšanai neiesaku izmantot zāļu tējas, jo tās var radīt kairinājumu. Piemēram, kumelītēm ir ādu sausinošas īpašības, un tas maigajai bērna ādai nav piemēroti,” norāda oftalmoloģe. 
  Pēc trīs mēnešu vecuma var sākt vērot, vai acs visu laiku ir mitra un vai izdalījumi ir nepārtraukti. Ja top skaidrs, ka asaru ceļos ir kāda problēma, tad papildus minētajai tīrīšanai ar siltu, vārītu ūdeni uzsāk arī speciālas masāžas. 
• Kā veic masāžu? Vispirms rūpīgi nomazgā rokas, tad iekšējā acs stūrī ar pirkstu maigi un lēnām veic pāris apļveida kustību, pēc kurām pirkstu paslidina uz leju pa degunu. Tādā veidā tiek pamasēts asaru maisiņš un viss, kas tajā sakrājies, tiek pastimulēts virzīties uz leju. Ļoti iespējams, ka masāža arī palīdz pamazām vērties vaļā nosprostotajai vietai asaru kanāliņā. 
  Apļošanas virzienam nav nozīmes, un nav arī jāsatraucas, ka bērnam tiks nodarīts pāri, ja vien kustības ir maigas un pārdomātas. Šādu masāžu veic 2–3 reizes dienā.

Šādi izskatās nosprostots asaru kanāls zīdainim.

Biedējošā procedūra – asaru kanālu zondēšana

Dzirdot, ka bērnam ir problēma ar asaru kanāliem, daudzus vecākus pārņem izmisums – tātad jāveic zondēšana. Nekā! Šo procedūru dara tikai tad, ja problēma neizzūd, bērnam sasniedzot gada vecumu, kā arī reizēs, kad situācija ir pavisam nopietna un šīs problēmas dēļ mazulim acis ir gluži vai aizlipušas, plakstiņi apsārtuši, saberzēti, izmirkuši, jo izdalījumu ir tik daudz un tie ir tik intensīvi, ka vecāki netiek galā. 

• Līdz 9 mēnešu vecumam: procedūru veic lokālā anestēzijā, sapilinot acī speciālu medikamentu. 
• Pēc 9 mēnešu vecuma: procedūra notiek vispārējā anestēzijā, jo bērns ir tik liels, ka viņu fiziski jau ir grūti pieturēt, kā arī krietni attīstījusies ir mazā cilvēka apziņa, un, esot nomodā, viņam var būt ļoti liels pārdzīvojums par notiekošo. 

Abos gadījumos procedūra notiek vienādi un tā ir ļoti īsa – aptuveni piecas minūtes. Speciālists ar optiskām brillēm vizualizē asaru punktu un tad ar speciāliem, pavisam maziem instrumentiem – zondītēm – šo asaru punktu un augšējos asaru ceļus mazliet paplašina, paslidinoties dziļāk pa asaru kanālu līdz pat degunam. 
Lokālas anestēzijas gadījumā bērns nejūt sāpes, taču ir diskomforts, jo kam gan patīk, ja kāds aiztiek viņa aci vai pietur viņa rokas un galvu. Taču, kā saka speciāliste, ja katru dienu vairākas reizes viņam tīra acis, tas tāpat mazajam cilvēkam ir gan diskomforts, gan pārdzīvojums.

Vai rezultāts ir 100 %? 

Vairumā gadījumu – jā. Pēc procedūras asaru kanāls ir atvērts un sūdzības izzūd uz neatgriešanos. Vien pavisam mazam procentam bērnu pēc kāda laika sūdzības atkārtojas un nepieciešama atkārtota procedūra vai arī kādu iemeslu dēļ tā nesanāk uzreiz. Tad pēc kāda laika asaru kanālu zondēšana ir jāatkārto.

Bieža vecāku kļūda

Redzot, ka bērnam visu laiku asaro acis vai pat ir biezāki izdalījumi, vecāki, vēloties mazajam palīdzēt, steidz pēc antibiotiku pilītēm. Taču – tās darbojas īslaicīgi! Izdalījumi no acs būs tik ilgi, kamēr šis nosprostotais asaru kanāls neatvērsies, jo problēmas cēlonis ir mehānisks, nevis bakteriāls. 
Antibiotiku pilītes jālieto tikai divos gadījumos – kad izdalījumu ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti daudz un kad, neatkarīgi no izdalījumu daudzuma, acs baltums kļūst apsārtis. Tas nozīmē, ka izdalījumi jau kairina aci un ir nepieciešams acij palīdzēt. 
Bet – katru situāciju jāizrunā ar bērna ģimenes ārstu, kurš tad arī nozīmēs gan atbilstošus antibiotiku pilienus, gan arī pastāstīs, cik daudz un cik bieži tos lietot.  

Atceries!

Asaru kanāla nosprostojuma gadījumā izdalījumi nav lipīgi un bērni drīkst apmeklēt nodarbības, spēlēties rotaļu laukumā u. tml.

Kā zināt, ka pie vainas asaru kanāla problēmas, nevis bakteriāla infekcija? 

Ir divas galvenās pazīmes:

1. Bakteriālas infekcijas gadījumā būs netipiski daudz izdalījumu, un vecāki uzreiz to pamanīs. Piemēram, ja iepriekš acs bija jātīra vienu vai divas reizes dienā, tad tagad tas jādara piecas, sešas un pat vairākas reizes. 
2. Parasti, ja ir bakteriāla infekcija, uzreiz reaģē acs baltums – tas kļūst apsārtis, bērnam ir diskomforts, viņš var visu laiku aiztikt actiņu, parasti arī pievienojas plakstiņa tūska. 
   Šādos gadījumos uzreiz ir jāsazinās ar ģimenes ārstu!

Atsauces

1. Asaru ceļu stenoze jeb sašaurinājums. Vesela pasaule. Pieejams https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/asaru-celu-stenoze-jeb-sasaurinajums#celoni
2. Redze. Vesela pasaule. Pieejams https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/berna-attistiba/redze#informativie-materiali
3. Nasolacrimal Duct Obstruction in Children. American Academy of ophthalmology. Pieejams https://www.aao.org/education/disease-review/nasolacrimal-duct-obstruction
4. Congenital Nasolacrimal Duct Obstruction (CNLDO): A Review. National Library of Medicine. Piee-jams https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6313586/