Dzemdību speciāliste Santa Markova: “Nevis kliņģeri, bet labie vārdi ir labākā pateicība ārstiem”

Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” nodrošina iespēju bez maksas abonēt digitālos žurnālus un saņemt regulāru un uzticamu informāciju savā e-pasta kastītē par bērnu audzināšanu dažādos vecumposmos. Digitālie žurnāli lasāmi gan latviešu, gan krievu valodā. Digitālie žurnāli lasāmi un abonējami to digitālajā platformā Zurnali.mammamuntetiem.lv.

Santa Markova Rīgas Dzemdību namā strādā kopš 1993. gada un teic, ka labākais darba novērtējums ir, ja ģimenes atkal un atkal atgriežas uz dzemdībām Rīgas Dzemdību namā. Gadā iestāde pieņem vairāk par 5800 dzemdībām, un speciāliste atzīst – pandēmijas sākumā noteiktie striktie ierobežojumi bijuši, lai sargātu gan Rīgas Dzemdību nama personālu, gan pacientus no infekcijas izplatības.

Kādās noskaņās ir pagājis gads pandēmijā? Lai arī varētu šķist, ka dzīve ir apstājusies, bērni turpina dzimt. 

Kā jau visur – pēdējais gads ir pagājis Covid-19 ēnā. Sākotnēji tas bija saistīts ar izteiktu neziņu un trauksmi – gan no pacientu, gan zināmā mērā arī no personāla puses. Varu atklāti teikt, ka sākumā, īpaši pirmajos trijos mēnešos, mana galvenā doma bija nosargāt, lai iestādē izteikti neslimotu ne darbinieki, ne grūtnieces, ne jaunās māmiņas un bērni. Tāpēc mums iestādē jau no paša sākuma bija visstingrākie drošības pasākumi. Tagad ir brīvi pieejama testēšana, līdz ar to mēs varam regulāri veikt nepieciešamos skrīningus darbiniekiem, kas nav vakcinēti, arī grūtnieces, dzemdētājas un tēti tiek testēti. Ja tētim tests ir negatīvs, viņš var piedalīties arī ģimenes dzemdībās. Ir pieejami arī eksprestesti, un atbilde ir ātra. Varētu teikt, ka tagad mēs esam iemācījušie sadzīvot ar Covid-19 infekciju. Mēs saprotam, ka, iespējams, ar to būs jāsadzīvo ilgu laiku. Mums ir arī radītas speciālas aprūpes telpas – infekciju izolators: trīs atsevišķas dzemdību un pēcdzemdību aprūpes telpas, operāciju zāle un aprūpes telpas jaundzimušajiem, ja iestājas Covid-19 pozitīva māmiņa vai grūtniece, lai mēs viņu varam droši aprūpēt. Tas ir arī droši pārējiem pacientiem – šajās telpās ir atsevišķas ieejas, un tur ceļi veselajiem un potenciāli slimajiem nekrustojas.

Ir dienas, kad Rīgas Dzemdību namā piedzimst vairāk nekā 20 mazuļu. Santa Markova atzīst – tas, ka ģimenes atkal un atkal atgriežas uz dzemdībām Rīgas Dzemdību namā, ir lielākais darba novērtējums. Foto: Artūrs Ķipsts.

Kas ir tas, kas šobrīd mediķus dara bažīgus, domājot par grūtniecēm, dzemdētājām un jaundzimušajiem?

Mums būtiskākais ir, lai ir vesela mamma un vesels bērns. Svarīgi ir, lai topošās māmiņas, kas ir augsta riska grūtnieces, vakcinētos. Mums gribas, lai grūtnieces neslimo ar Covid-19, lai viņām nav smago saslimšanas formu, lai nav seku viņu bērniņiem. Mēs izglītojam un iedrošinām grūtnieces vakcinēties, ja viņas šaubās. Protams, tas ir brīvprātīgs lēmums. Tam ir jābūt izsvērtam, bet, ja pati grūtniece kādu iemeslu dēļ nevēlas vai baidās vakcinēties, tad mudinām vakcinēties viņas ģimenei un atgādinām, lai ievēro citus drošības pasākumus. Tāpat – ja mājās ir jau mazs bērns, ir jāpievērš uzmanība tam, lai bērns no dārziņa neatnestu slimību, jo mazie bērni var slimot bez simptomiem. Mums ir bijušas tādas sievietes, kas nenojauš, ka ir inficētas ar Covid-19, bet tas atklājies tikai pēc tam, kad ir nodots tests. Mēs ceram, ka vakcinācija būs iedarbīga un vakcīnas strādās arī uz jaunatklātajiem slimības celmiem, ka sabiedrība būs apzinīga un vakcinēsies, līdz ar to Covid-19 izplatība tiks pārrauta vai mazināsies.

Svarīgi ir, lai topošās māmiņas, kas ir augsta riska grūtnieces, vakcinētos. Mums gribas, lai grūtnieces neslimo ar Covid-19, lai viņām nav smago saslimšanas formu, lai nav seku viņu bērniņiem

Ko mūsu pašu un pasaules pieredze liecina par to, kā grūtnieces pārcieš saslimšanu ar Covid-19?

Sākumā dominēja viedoklis, ka grūtnieces ar Covid-19 slimo viegli un tas viņām nav izteikti bīstami, tomēr, apkopojot ASV, Anglijas un Izraēlas veikto pētījumu datus, pierādījās pretējais – arī grūtnieces ar Covid-19 slimo bieži un diemžēl slimo arī smagās formās. Ja salīdzina jaunas sievietes bez grūtniecības un jaunas sievietes ar grūtniecību, grūtniecēm šīs komplikācijas un smagās formas norit daudz sarežģītāk. Grūtniecēm ar šo infekciju trīs reizes biežāk ir nepieciešama plaušu mākslīgā ventilēšana nekā sievietēm bez grūtniecības. Pasaules praksē ir arī nelabvēlīgi iznākumi bērnam. Grūtniecēm ar šo infekciju priekšlaicīgu dzemdību risks pieaug vidēji par trim reizēm. Tāpat pieaug riski, ka jaundzimušajam būs nepieciešama biežāka ārstēšanās intensīvajā terapijas nodaļā. Vidēji tas pieaug par trim reizēm, daži avoti norāda līdz pat piecām reizēm paaugstinātu risku nonākt intensīvajā terapijā. Tas daļēji ir saistīts ar to, ka bērni bieži ir priekšlaicīgi dzimuši. Šajās valstīs diemžēl ir arī mātes mirstības gadījumi, nedzīvi dzimušie. Kopumā tas šo ainu iezīmē gana nopietnu. Tas vēl jo vairāk liek domāt, ka ir ļoti strikti jāievēro drošības pasākumi – gan grūtniecēm, gan ģimenēm un sabiedrībai. Jāpiebilst, ka Rīgas Dzemdību namā nenonāk smagās Covid-19 pacientes, viņas ārstēšanai tiek novirzītas uz Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, kur arī šajā gadā ir vērojams Covid-19 pozitīvu grūtnieču pieaugums.

• Uzziņai:

Pagājušajā gadā Rīgas Dzemdību namā bija 9 Covid-19 pozitīvas dzemdētājas un grūtnieces.
Šogad: 45 (līdz maija vidum).

Vai savā darba kolektīvā jūtat pozitīvo vakcinācijas efektu?
Jā, mēs to noteikti jūtam, saslimstība kolektīvā ir ievērojami mazinājusies, darbinieki praktiski vairs neslimo. Mēs izglītojam un iedrošinām savus darbiniekus vakcinēties. Mums ir vakcinēti jau vairāk nekā 80 % darbinieku, bet to darbinieku vidū, kas strādā tieši ar grūtniecēm, šie rādītāji ir vēl augstāki. Pamatā varam būt droši, ka medicīnas personāls neapdraud pacientus.

Nenoliedzami, mediķa darbs dzemdniecībā sniedz bezgala daudz pozitīvu emociju un piepildījumu, taču profesijā ir arī grūti brīži – kad neizdodas ģimenēm palīdzēt tik labi, kā gribētos. Foto: Artūrs Ķipsts.

Kādi ir jūsu novērojumi par grūtnieču gatavību vakcinēties?
Ir pieaugusi grūtnieču interese par vakcināciju. Mēs esam izveidojuši vakcinācijas punktu un piedāvājam grūtniecēm un jaunajām māmiņām konsultācijas par vakcināciju, izglītojam un stāstām par riskiem. Novērots, ka bieži grūtnieces neizvēlas vakcinēties pirmā trimestra laikā, tas ir saprotams. Vislielākais risks smagai slimības norisei ir trešais trimestris, tāpēc būtu labi, ja līdz 28. grūtniecības nedēļai būtu veikta jau pilna vakcinācija, lai būtu izveidojies pietiekams imūnās aizsardzības mehānisms. Cilvēki interesējas, vai vakcinētām dzemdētājām tiešām pirms dzemdībām nebūs jātaisa tests, un to vērtē pozitīvi. Katrā ziņā klajus noliegumus vai pretestību pret vakcināciju mēs neizjūtam – līdz mums šie viedokļi nenonāk, un arī mūsu uzdevums nav tos uzklausīt. Mēs informējam, dodam pacientiem iespēju izvēlēties, bet atbalstām pacientes arī tad, ja viņas izvēlas nevakcinēties. Tad mēs stāstām un izglītojam sievieti, kā viņai izsargāties no inficēšanās. Tomēr augsta riska grūtniecēm mēs noteikti ieteiktu vakcinēties – grūtniecēm pēc 35 gadu vecuma, ar diabētu vai gestācijas diabētu slimojošām grūtniecēm, pacientēm ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu un sievietēm ar paaugstinātu asinsspiedienu. Šīs grūtnieces ir Covid-19 smagās slimības norises riska grupā. Es ceru, ka šīs grūtnieces mūsu bažas uztver kā rūpes, nevis kā stingrus norādījumus. Mums visiem vajag, lai mātes un bērni ir veseli, – to vajag visai sabiedrībai kopumā un jo īpaši ģimenēm pašām. Saprotu, ka visām jaunajām ģimenēm nav jābūt speciālām zināšanām medicīnā, tāpēc informēt un iedrošināt pieņemt motivētu lēmumu ir mūsu pienākums.

Ar ko ir skaidrojams lielākais risks smagai saslimšanai tieši grūtniecības 3. trimestrī?
Tas ir saistīts ar papildu slodzi organismam, fizioloģiju. Vienmēr šādas saslimšanas ir bīstamākas un grūtāk panesamas grūtniecības beigu posmā.

Galvenais uz dzemdībām nākt ar pozitīvām domām un noskaņojumu. Un, protams, nākt uz dzemdībām kā uz svētkiem, bērniņa pirmo dzimšanas dienu! Foto: Artūrs Ķipsts.

Kas notiek ar dzemdētāju, ja viņai ir Covid-19 – tīri praktiski?
Pacientes, kurām jau ir ievērojami simptomi – temperatūra, drudzis, pazemināta skābekļa saturācija –, nonāk Stradiņa slimnīcā, kur ir speciālās Covid-19 nodaļas, pieejama specializēta aprūpe un terapija. Ja simptomi nav izteikti, dzemdētāja var doties arī uz citām dzemdību iestādēm. Protams, dzemdības šādā stāvoklī piedzīvot ir grūtāk, tā ir papildu slodze organismam, jo dzemdības jau tāpat ir nopietns darbs. Ir gan papildu satraukums, gan elpot ir grūtāk, tāpat arī šajā gadījumā dzemdībās nevar piedalīties atbalsta personas, vismaz pagaidām. Konkrēti pie mums ir pieejams viss, kas ir nepieciešams, lai pieņemtu dzemdības arī Covid-19 pozitīvai dzemdētājai. Katrai pacientei ir individuāls personāls, kas aprūpē tikai šo konkrēto pacienti.

Kā jūs tehniski spējāt izveidot no jauna šīs telpas?
Mums nācās pārprofilēt telpas – sapratām, ka ar dažām palātām kopējā stāvā nebūs droši, tāpēc atradām iespēju diagnostikas nodaļu, kas atradās pirmajā stāvā un kuras telpām ir atsevišķa ieeja, pārcelt uz citu stāvu. Tur tad arī izveidojām telpas izolējamu pacientu aprūpei, kas arī turpmāk tiks izmantotas šādiem nolūkiem. Covid-19 jau nav vienīgā infekcija, kad nepieciešams izolēt pacienti. Pamata aprīkojums šīm telpām izmaksāja 116 tūkstošus, kas pilnībā apmaksāts no Dzemdību nama finanšu līdzekļiem,  tika iegādāti jauni dzemdību galdi, monitorēšanas iekārtas, anestēzijas darba stacijas. Ieeja šīm telpām ir atsevišķa, un tās atrodas 1. stāvā. Tādējādi Covid-19 pozitīvās pacientes nerada risku citiem.

Vai šobrīd ir jādzemdē ar masku?
Jā, šobrīd ir jādzemdē ar masku, jo nav atcelti noteikumi, kas ļautu to darīt bez maskas.* Arī viss personāls lieto maskas, un domāju, ka vēl kādu laiku, aprūpējot pacientus, lietos maskas, arī tad, ja personāls ir vakcinēts. Sākumā gan sabiedrības attieksme par masku nēsāšanu dzemdībās bija satraukuma pilna, lai gan mans novērojums bija, ka par to vairāk uztraucās tās sievietes, kam nemaz nevajadzēja dzemdēt. Tagad cilvēki ir pieraduši un saprotoši. Attieksme un sabiedrības izpratne par drošību un vakcināciju ir uzlabojusies, un par to man ir milzīgs prieks. Mani iepriecina, ka arī jauno vecāku vidū ir interese par vakcināciju. Arī mūsu iestādē vakcinējam – grūtnieces un jaunos tētus, visus interesentus, un tas ir iepriecinoši. Manuprāt, tā ir sociāli atbildīga rīcība un ģimeni iekļaujoša stratēģija – nodrošināt vakcināciju Rīgas Dzemdību namā visu gada gājumu iedzīvotājiem.

Kā ir mainījies jauno ģimeņu satraukuma iemesls – par ko šobrīd ir bažīgas jaunās ģimenes?
Droši vien katrai ģimenei ir savas problēmas. Tomēr finansiālais nodrošinājums ir viens no uztraukuma avotiem jaunajām ģimenēm visu laiku, bet pandēmijas sākumā ar risku zaudēt darba vietu tas nedaudz pieauga. Mans novērojums ir, ka jaunās ģimenes ir atbildīgas un plāno mazuļa dzimšanu, lai varētu nodrošināt visu, ko bērnam vajag. Tāpēc vecāki raizējas, vai viņiem būs darba vieta, vai būs finansiālās iespējas. Arī attālinātais darbs var būt stresa avots jaunajām ģimenēm – ja māmiņa pārbrauc mājās ar zīdaini, bet ģimenē ir vēl kāds skolēns, kam mājās ir jāmācās, tas nav viegli. Jaunie vecāki un arī tēti domā un uztraucas par to, vai mācēs pareizi aprūpēt bērnu un būs labi vecāki. Tāpēc ir arī speciāli kursi, ko rīkojam attālināti. Pandēmija ir radījusi arī dažādas iespējas – esam sākuši darboties telemedicīnā jeb piedāvāt attālinātās konsultācijas, lekcijas. Lai gan man šķiet, ka kopumā jauno vecāku noskaņojums mainās uz pozitīvo pusi, pārsvarā ģimenes ir pozitīvi noskaņotas, izglītotas, ar augstu sociālās atbildības līmeni.

Rīgas Dzemdību nams veic visu gada gājumu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 un bez maksas sniedz konsultācijas gan grūtniecēm, gan jaunajām māmiņām, kas vēlas saņemt iedrošinājumu vai atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, kas saistīti ar vakcināciju. Foto: Artūrs Ķipsts.

Pandēmijai sākoties, pa jokam vai nopietni tikai prognozēts dzimstības pieaugums, tomēr datos tas neatspoguļojās. Kā jūs to redzat?
Pandēmijas sākumā mums samazinājās dzemdību skaits apmēram par 10 %. Iespējams, tāpēc, ka sākotnēji mums bija ļoti stingri drošības noteikumi. Tādi tie bija tādēļ, lai pasargātu māmiņas un bērnus no inficēšanās. Jāņem vērā, ka mēs esam stratēģiski nozīmīga iestāde, mums ir jaundzimušo intensīvās terapijas aprūpes iespējas tieši mazajiem bērniņiem. Tāpēc, ja mēs pandēmijas dēļ nevaram strādāt, tas atstāj ietekmi un rada lielas problēmas bērniem, kam šāda aprūpe būtu nepieciešama. Iespējams, ka šajā laikā daļa pacientu izvēlējās dzemdēt nodaļās, kur drošības prasības bija zemākas. 
Pieļauju, ka sākumā tomēr jaunās ģimenes bija neziņā, tāpēc nebija dzimstības pieauguma. Reproduktīvā paaudze ir pietiekami atbildīga un plāno ģimenes pieaugumu. Tomēr visražīgākais mēnesis mums bija šā gada marts – tajā mums bija 505 dzemdības. Ir dienas, kad ir vairāk par 20 dzemdībām dienā. 2020. gadā mums nevienu mēnesi nebija tik daudz dzemdību. Arī tagad jūtam, ka, salīdzinot ar pagājušā gada pavasari, ir dzemdību pieaugums. Par to mums ir prieks, ka jaunās ģimenes atgriežas pie mums.

Pirms kļuvāt par Dzemdību nama vadītāju, esat strādājusi arī ar pacientiem. Kas ir pats grūtākais dzemdību speciālista darbā?
Rīgas Dzemdību namā strādāju kopš 1993. gada. Šis darbs nav no vieglākajiem, bet es lepojos ar šo darbu. Manuprāt, tas ir pats skaistākais darbs. Tik daudz pozitīvu emociju un piepildījuma izjūtas, domāju, ir reti kurā darbā. Grūtākās ir situācijas, kad, neraugoties uz zināšanām un iemaņām, ir faktori, kurus mēs nevaram ietekmēt un nevaram palīdzēt pacientiem tik labi, kā gribētos vecākiem un mums. Tie man personīgi ir bijuši vissmagākie gadījumi. Arī neveiksmīgos gadījumus ārsti pārdzīvo, tāpat kā vecāki, reizēm varbūt pat vairāk. Tāpēc mēs aizvien izglītojamies un pilnveidojam savas zināšanas, un es kā vadītāja cenšos, lai personāls apgūst jaunākās zinātniskās tendences un pieredzi, lai celtu aprūpes kvalitāti, lai mammas un augļa novērošana atbilstu augstākajiem standartiem. Mūsu mērķis ir, lai katram bērniņam būtu maksimāli labākais un drošākais dzīves sākums, kāds vien varētu būt.

Ir svarīgi atrast savas grūtniecības aprūpes līderi un uzklausīt to, nestaigāt pie visiem speciālistiem pēc kārtas. 

Par dažādām iestādēm ir dzirdētas pat pretrunīgas atsauksmes: daļa saka – tur bija lieliski, bet citi teiks – tur bija briesmīgi. Ko jūs ieteiktu topošajām māmiņām, dodoties uz dzemdību iestādi, – ko viņas var darīt, lai dzemdību pieredze būtu labāka?

Galvenais nākt ar pozitīvām domām un noskaņojumu. Personāla uzdevums ir veidot pozitīvu kontaktu un sadarbību, bet, manuprāt, arī no māmiņu puses nevajadzētu būt noliedzošai attieksmei. Tā gan ir reti, mūsu dzemdētājas ir jaukas, un nav bieži gadījumi, kad grūtniece nāk ar domu: “Nu, redzēs, redzēs, kā tad te būs, man vīrs ir līdzi, kas visus te pieskatīs!” Kopumā svarīgākais, lai attieksme ir uzticības pilna, turklāt no abām pusēm. Tas veicina konstruktīvu un patīkamu sadarbību. Un, protams, nākt uz dzemdībām kā uz svētkiem, bērniņa pirmo dzimšanas dienu! Nākt ar pārliecību, ka viss būs labi. Tas nozīmē ļoti daudz. Ja topošajiem vecākiem kaut kas nav skaidrs, droši jājautā personālam, no tā nevajag baidīties. Gadās, ka mēs to, ka kaut kas nav bijis labi, uzzinām tikai pēc tam – atsauksmēs internetā vai sociālajos tīklos. Labāk to pateikt uzreiz, lai uzreiz to var risināt. Arī, ja māmiņai ir dzemdību plāns, par to vajag informēt personālu, un, ja vien tas būs iespējams, to respektēs. Taču tāpat ir ļoti svarīgi būt gatavām darbam – lai arī tā ir dzimšanas diena, dzemdības ir nopietns un arī fiziski smags darbs. Reizēm, kā jau ar visu dzīvē, arī dzemdībās mūsu ekspektācijas ne vienmēr sakrīt ar realitāti. Tāpēc ir jābūt gataviem, ka realitātē ir cits plāns un ka viss var noritēt ne gluži tā, kā iecerēts. Dažkārt ir pacientes, kas vēlas visu ļoti dabiski. Citreiz tas ir iespējams, bet jābūt gataviem tam, ja būs nepieciešamība, būs atkāpe no šī plāna; bet arī tas nekas! Šajā reizē būs nedaudz vairāk medicīnas, bet galvenais, lai rezultāts ir labs. Nākamreiz jau atkal būs citādi, un varbūt šo plānu varēs realizēt. Būtiski to, ka kaut kas nenotiek pēc plāna, neuztvert kā kaut ko sliktu. Primārais ir, lai mums būtu vesels bērns un laimīga, vesela mamma.

Tāpat bieži dzirdēts, ka vecāki stāsta, ka no dažādiem speciālistiem saņem dažādus ieteikumus. Kāpēc tā, un kā labāk rīkoties? 
Mans ieteikums būtu atrast savu ārstu, vecmāti, kam paciente un ģimene uzticas, kur gan veidojas labs cilvēciskais kontakts, gan speciālists ir izglītots un ar pieredzi. Ir svarīgi atrast savas grūtniecības aprūpes līderi un uzklausīt to, nestaigāt pie visiem speciālistiem pēc kārtas. Protams, ir pieejami zinātniskie avoti, kur var lasīt un pētīt un tad jautāt savam ārstam vai vecmātei viedokli par to. Šobrīd aktuāla ir uz pierādījumiem balstīta medicīna, un tas ir arī ieteicamākais, uz ko paļauties, nevis balstīties uz to, ko kāds domā. Šobrīd aktuāls ir arī ģimeni iesaistošais, uz pacientu centrēts aprūpes modelis, kur lēmumi tiek pieņemti kopā – medicīnas personālam ar pacientu. Taču ir kritiskas, dzīvību apdraudošas situācijas, kad ir vienkārši jārīkojas un jārīkojas ļoti ātri. Tādā gadījumā es ieteiktu uzticēties profesionāļiem.

Vai pandēmijas laikā ir iespējams slēgt individuālu līgumu ar vecmāti vai ārstu par dzemdību aprūpi?
Jā, tas ir iespējams. Pandēmijas sākumā novēroju, ka tas tika izmantots biežāk nekā ierasts, varbūt tāpēc, ka dzemdībās nebija iespējas piedalīties atbalsta personai.

Kas ir tas labākais veids, kā jaunajām ģimenēm pateikt paldies mediķiem? Bieži pēc dzemdībām jaunās māmiņas nonāk nedaudz eiforijas stāvoklī, un tad ir tik liela vēlme pateikties mediķiem. Kas jūs iepriecina visvairāk – ziedi, kliņģeri? 
Visvairāk pašapziņu stiprina labie vārdi, ko jaunā ģimene pasaka pēc dzemdībām, izrakstoties vai pēc tam sociālajos tīklos padalās ar savu patīkamo pieredzi. Ir ģimenes, kas sūta apsveikumus arī pēc tam, īpaši, ja ir bijis kāds sarežģītāks gadījums. Tieši pateiktie labie vārdi ir mūsu darba novērtējums, un tos mēs vērtējam īpaši augstu. Tāpat katrs atgriezies pacients ir darba novērtējums un kvalitātes rādītājs. Sevišķi iepriecina tie gadījumi, kad pēc sarežģītām dzemdībām, kur dzimis maziņš un neiznēstāts bērniņš un mēs esam uztraukušies, kā šim mazulim dzīvē tālāk veiksies un kāda būs viņa veselība, ģimene atnāk vai atsūta ziņu, un mēs redzam, ka ar bērniņu viss ir labi. Es domāju, ka lielāks prieks diez vai var būt – apzināties, ka esam palīdzējuši cilvēkam nākt pasaulē, esam palīdzējuši piepildīties brīnumam.

* Intervija notiek maija beigās.