Ieteikumi, kā pasargāt zīdaini no pārkaršanas vasarā

Vasara ir vispateicīgākais laiks, kad iepazīstināt mazo ar gaisa peldēm un atrast iespējas ģimenes kopīgai atpūtai. Taču noteikti jāatceras, ka zīdainis var ļoti ātri pārkarst, saaukstēties caurvējā vai pie ieslēgta kondicionētāja, apdegt tiešos saules staros u. tml.

Ārsts Mareks Marčuks iesaka ņemt vērā pavisam vienkāršus ieteikumus, lai atpūta kopā ar zīdaini būtu droša.

Obligātās pamatlietas 

• Karstā dienā bērnam regulāri jādod dzert! Ja bērns ēd mammas pienu, līdz sešu mēnešu vecumam biežāk jāpiedāvā krūts, savukārt tiem, kas ēd mākslīgo piena maisījumu, – ūdens malks.

No sešu mēnešu vecuma ūdeni var piedāvāt visiem zīdaiņiem, jo tad bērni sāk ēst piebarojumu.

SVARĪGI!
Ūdenim jābūt obligāti vārītam, istabas temperatūrā, nevis aukstam, kādu labprāt dzertu mēs, pieaugušie, un noteikti nav ieteicams dot pudelēs pirkto ūdeni. 

Regulāri dzirdīt bērnu ir svarīgi, jo karstā laikā ūdens iztvaiko vairāk gan caur ādu, gan ātrākas elpošanas dēļ, un var iestāties atūdeņošanās. 

• Apģērbam jābūt ērtam, plānam un elpojošam, un noteikti jāvelk cepurīte! Priekšroku vajadzētu dot plānai kokvilnai, kas ir elpojoša un parasti nekairina ādu.

• Arī maziem bērniem jālieto saules aizsargkrēms! Latvijā lielākoties mums ir 2. ādas tips, tātad bālais, kas ir jutīgs pret saules stariem, īpaši vasaras sākumā.

Zīdaiņiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, ir ieteicams lietot saules aizsargkrēmu.

Pirmajās pastaigu reizēs vajadzētu tādu, kam SPF ir 50. Ja pastaigas bijušas regulāras, tad pēc vairāk dienām var saules protektīvo faktoru jeb SFP mazināt līdz 30. Mazāks skaitlis gan nav ieteicams, jo zīdaiņiem āda ir daudz jutīgāka un var apdegt ātrāk.

Un jāatceras, ka arī mākoņainā laikā un paēnā ir jāieziež visas atklātās ķermeņa daļas – rociņas, kājiņas, pēdiņas – visas ķermeņa vietas, ko nenosedz apģērbs. Tas ir tāpēc, ka UV stari arī mākoņainā laikā sasniedz zemi un var veidoties ādas apdegumi, jo īpaši maigajai zīdaiņa ādai. 
 

ATCERIES!
Bērniem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, karstā, saulainā dienā vispiemērotākā ir ēnaina vieta un atbilstošs apģērbs.
 

Ieteikums!
Arī zīdaiņiem vēlams saulainā laikā papildus lietot saulesbrilles. Pētījumi liecina, ka šādi ievērojami samazinās kaitīgā UV starojuma ietekme uz acs tīkleni un lēcu.

Pastaiga ratu kulbā 

Ja diena padevusies tiešām karsta, pastaigām jāizvēlas iespējami ēnainākas vietas un noteikti nedrīkst atstāt ratus saulē, piemēram, kamēr mazulis guļ. Ja nav iespēju atrast ēnainu vietu, kur mazajam gulēt ratos, tad viņš jāved iekštelpās.  
 

Tā nedari!

Jāatceras, ka ratu kulbu nedrīkst pārklāt ar it kā plānu audumu, lai pasargātu bērnu no tiešiem saules stariem vai kukaiņiem. 

Jebkurš audums, pat ļoti plāns, aiztur gaisa plūsmu. Rezultātā karstais gaiss tikai uzkrājas noslēgtajā ratu kulbā, jo netiek ārā, bet vēsais neiekļūst iekšā. 

Der ielāgot, ka mazulītim kulbā, kas pārsegta ar audumu, ir par galvastiesu karstāks gaiss nekā pieaugušajam, esot ārā tiešā saulē, kur ir kāda vēja pūsmiņa un notiek gaisa cirkulācija. 

Jāpadomā arī par to, kurā laikā doties laukā. Ja vien iespējams, karstā dienā nevajadzētu iet ārā laikā no pulksten 11.00 līdz 15.00, kad saule ir visintensīvākā, līdz ar to pastāv vislielākais risks bērnam pārkarst vai pat dabūt saules dūrienu.

Brauciens automašīnā

Galvenais noteikums – ne mirkli neatstājiet bērnu mašīnā vienu! Pat ne uz piecām minūtēm. Vasarā auto salons ļoti ātri uzkarst, tostarp gaišas krāsas automašīnas.

Tveicīgajā telpā bērns sāk elpot ātrāk, iesaistot arī elpošanas palīgmuskuļus – starpribu muskuļus un tos, kas atrodas virs un zem atslēgas kaula, pastiprināti darbojas diafragma, arī nāsis. 

Ja normāli mēs elpojam ar visu krūškurvi bez papildu elpošanas darba, tad karstumā elpošana paātrinās un pieslēdzas visi minētie palīgmuskuļi, patērējot daudz enerģijas. Tā bērniņš mēģina uzņemt nepieciešamo skābekli organismā. Mums, pieaugušajiem, plaušu tilpums un elpošanas muskulatūras spēks ir lielāks, tāpēc karstumā un tveicē varam veltīt vairāk enerģijas elpošanai, turpretī zīdaiņi pavisam ātri zaudē spēkus, elpojot šādā režīmā. 

Tāpēc vienmēr, izkāpjot no auto kaut tikai uz piecām minūtēm, lai, piemēram, ieskrietu veikalā nopirkt maizi, bērns ir jāņem līdzi vai mašīnā kopā ar viņu jāpaliek kādam pieaugušajam, lai var atstāt atvērtas auto durvis vai logus un gaiss cirkulētu. 

Bet vislabāk, ja pieaugušais kopā ar bērnu izkāpj no mašīnas un gaida svaigā gaisā, kamēr otrs paveic nepieciešamās lietas.  

Otra bīstamība vasaras laikā ir kondicionētājs automašīnā, kuram visbiežāk mēdzam uzregulēt pārāk intensīvu aukstā gaisa plūsmu. Kondicionētāja režīmam jābūt saudzīgam, un temperatūrai automašīnas salonā tādai, lai gaiss būtu patīkams. 

Jāatceras arī, ka temperatūra automašīnas salonā nedrīkst krasi atšķirties no temperatūras ārā, pretējā gadījumā saaukstēšanās draud ne tikai bērnam, bet arī pārējiem braucējiem. Ja vien iespējams, kondicionētāju labāk aizstāt ar atvērtu logu, taču tikai vienā pusē un spraugu neatverot pārāk plašu, lai mazo nesapūš. 

Labs palīgs svelmainā dienā ir speciālie saulessargi, kas ar lipekļiem piestiprināmi pie automašīnas loga. 

Tie pasargā bērnu no tiešiem saules stariem, un mazajam nav tik karsti.

PADOMS!
Ja mērojams garāks ceļš automašīnā un bērnam pat pēc īsākiem pārbraucieniem bijusi mitrāka muguriņa, ieklāj autokrēsliņā kādu autiņu vai citu dabīga auduma izstrādājumu, kas pasargās mazuli no pārāk lielas svīšanas. Ja bērniņš jau sasvīdis un drēbes ir mitras, tās jānomaina.

Ja dabūts saules dūriens 

Lai kā mēs sargātu savu bērnu no pārkaršanas, gadīties var visādi, tāpēc ļoti karstās dienās pēc pastaigas un īpaši pēc pārbrauciena ar auto pavērojiet mazuļa uzvedību.

Raksturīgie simptomi: bērns ir nemierīgs, raudulīgs, sliktāk ēd krūti vai piena maisījumu, atsakās no ūdens. Var būt arī otrādi – bērns neraud, bet ir apātiskāks, lielākoties grib gulēt. Citiem vārdiem sakot, viņa uzvedība ir netipiska un aktivitātes, kas iepriekš bērnam sagādājuša prieku, – mīļotās rotaļlietas, komunikācija ar mammu – tagad viņam nepatīk. 

Tāpat var būt izteiktāka atgrūšana, vemšana, straujāka elpošana, arī paātrināta sirdsdarbība, bet nopietnākos gadījumos bērnam var būt apziņas izmaiņas un pat zudums, savukārt smagākos – ir krampji.

Ko darīt?

Iespējami ātrāk bērnu jānovieto ēnainā, vēsā vietā. Vislabāk – iekštelpās, ja vien tur patiešām ir vēsāks gaiss nekā ārā. Tad bērnu izģērbj, vislabāk – pilnīgi plikiņu, un ar vēsā (ne aukstā!) ūdenī samitrinātu drānu vai dvielīti viscaur mitrina mazulim ādu – uz pieres, kakla, krūtīm. 

Vēso drānu nedrīkst uzklājot atstāt kādā vietā ilgāk, bet pamīšus aplicē veldzējošo kompresi.  

Ja vien atļauj bērna vecums un pašsajūta, noteikti jāpiedāvā ūdeni pa malciņam. 

Ja mājās ir istabas ventilators, tas jāieslēdz netālu no bērna, lai pārkarsušo ķermenīti dzesē arī vēsais gaiss. Ja ventilatora nav, šim nolūkam derēs arī vēdeklis, žurnāls, avīze – viss, ar ko iespējams pavēdināt mazuļa tuvumā, lai viņš ātrāk atveldzējas. 

Papildus jāizmēra temperatūra bērnam. Ja tā ir 38 grādi pēc Celsija vai pat augstāka, tas liecina, ka mazulītim ir drudža temperatūra un tā jāsamazina. Ja vēsās kompreses nelīdz, jāņem talkā speciāli zīdaiņiem paredzēti pretdrudža medikamenti. Uz iepakojuma ir norādītas devas, kas piemērotas bērna svaram. 
 

SVARĪGI!
Ja pēc 30–45 minūtēm situācija neuzlabojas vai bērnam pat kļūst sliktāk, nekavējoties jāzvana mediķiem!

Saules dūriens un pārkaršana 

Ja ir saules dūriens, organisma atbildes reakcija pārkaršanai ir izteiktāka un simptomi smagāki, taču pēc būtības abos gadījumos tā sauktie mehānismi ir līdzīgi. Arī sākotnējā rīcība abos gadījumos ir analoga, ja vien situācija nav pavisam nopietna, kad nepieciešama arī mediķu palīdzība.

Bērns līdz sešu mēnešu vecumam var pārkarst ļoti ātri – karstā laikā tas var notikt pat mazāk nekā 10 minūtēs.