Iekārto zīdainim atbilstošu vidi! Fizioterapeites ieteikumi

Vienkāršas rotaļlietas var palīdzēt attīstīt bērna fantāziju. Tas tāpēc, ka ar vienkāršiem priekšmetiem ir iespējams spēli un rotaļāšanās procesu daudzveidīgi variēt. Turpretī veikalā pirktās gatavās mantas var būt tādas, kas zīdaini pārslogo un ātri nogurdina. Nevajag aizrauties ar mantu iegādi! Ja bēranm ir pārāk daudz rotaļlietu, viņš tajās var apjukt. [5]

Kādēļ ir nepieciešama bērnam piemērota vide? Lai bērns izietu visus attīstības posmus, nepieciešams iekārtot vidi, kas palīdzēs attīstīt iemaņas, uzlabotu tās, nevis pārlieku steidzinās vai tieši otrādi – bremzēs. Vecākiem ir iespēja nodrošināt šo vidi, un tad bērns tajā izdomās, kā spēlēties, cik daudz un ar ko rotaļāties. [5]

Kā iekārtot vidi?

Līdz aptuveni 3 mēnešu vecumam

Bērnam šis ir adaptācijas periods, vecāku un sevis apzināšanās laiks. Tāpēc videi jābūt drošai. Mēnesi vecs mazulis priekšmetus vislabāk saskata, ja tie atrodas 40–50 centimetru attālumā no acīm. Var ieklausīties skaņās. No aptuveni divu mēnešu vecuma priekšmeti jānovieto 30–40 centimetru attālumā. Bērns galvu spēj pagriezt, pārsniedzot viduslīniju, pagriežas skaņas avota virzienā. Savas plaukstas atver un aizver, veidojot dūrītes, plaukstas satiekas viduslīnijā. [1]

Mazuļa atrašanās vieta: uz cietas virsmas, vislabāk grīdas. Tas gan veicinās attīstību, gan būs drošākā vieta – jā, arī pāris nedēļu vecu bērnu nedrīkst atstāt nepieskatītu uz virsmas, no kuras var nokrist! Ciets dīvāna matracis nav cieta virsma. Uz grīdas var uzklāt segu, puzles paklājiņu vai ko citu. Paklājiņš no vienas puses var būt vienkrāsains, no otras – neuzkrītošiem rakstiem.

Attēli. Bērnam var piedāvāt fotokartītes ar melnbaltiem attēliem vai augsta kontrasta bildes, piemēram, dzeltens un sarkans, bildes ar sejām. Šādus priekšmetus mazulim būs vieglāk uztvert. [3] Tos var novietot dažādās viņa atrašanās pozīcijās, piemēram, priekšā, sānos. ŠEIT iespējams bez maksas ielādēt un izprintēt attēlus.

Auduma lupatiņas. Dažādu krāsu un faktūru audumi, kam viegli pieskarties un satvert.
Rotaļlietas kontrastu krāsās un ar sejām, vienkrāsainas rotaļlietas, spogulīši, koka grabulīši. Šajā vecumā mazuļi vairāk uzmanības pievērš skaņām, kas ir maigas un nomierinošas.

Aktivitātes kopā ar mazuli. Vecāku seja, rokas. Mazulim ir iespēja iepazīt savas rociņas un pēdiņas (guļot gan uz muguras, gan sāniem). Var plaukstiņas atvērt, aizvērt, salikt kopā, paskatīties uz vienu, otru. Ļaut bērnam iespēju pagarlaikoties un iepazīt vidi. [2; 3; 4]

Aptuveni no 3 līdz 5 mēnešu vecumam

Mazulis kļūst aktīvāks, palielinās aktivitāšu daudzums, interese par apkārtējo vidi. Bērns veļas uz sānu un, iespējams, jau no muguras uz vēdera. Ap trīs mēnešu vecumu mazulis jau rotaļājas ar savām plaukstām, tver un tur priekšmetus. Pagriežas skaņas avota virzienā. Labākais attālums priekšmetiem ir 30–40 centimetru, bērns seko līdzi vairāk nekā 180 grādu leņķī. Četru mēnešu vecumā priekšmetus uztver jau 20–30 centimetru attālumā. Atšķir skaņas. [1] Tā kā mazulis kļuvis aktīvāks, var sākt veidot lielākus spēļu laukumus. Dažādas mantas rosina bērnu virzīties uz sānu, apvelties, dzīvoties uz vēdera ilgstošāk, sniegties, tvert, ņemt, pārlikt mantas no rokas rokā. [2; 3; 4]

Mazuļa atrašanās vieta: uz cietas virsmas, vislabāk grīdas. Uz grīdas var uzklāt puzles paklājiņu, mazuļu paklājiņus. Segas šajā laika posmā nav piemērotākais variants tāpēc, ka, ar rokām tās savelkot, mazais spēs iegūt priekšā novietotās mantas, nevis mēģinās virzīties tām pakaļ.
 

Rotaļlietas/mantas. Viegli un ērti satveramas dažādu skaņu, formas un tekstūras mantas, grabuļi, lupatiņas. Mantas, kas novietotas nedaudz augstāk, nedaudz tālāk, piemēram, uz kastes. Dažāda lieluma, tekstūras un krāsu vāciņi, bļodiņas, trauciņi, uzlīmes, korķīši. Attēli kontrastu krāsās, arī melnbalti, spilgtas krāsas, sejas, paterni.

Pozīcija uz vēdera. Priekšā, sānos aizsniedzamas rotaļlietas, attēli. Novieto dažādos redzes laukos. Bērnam būs iespēja pagriezt galvu dažādos rakursos, sniegties, tvert mantas, fokusēt skatu, ieklausīties grabošās lietās. Svarīgas ir rotaļas ar savām rokām, komunikācija ar vecākiem, kas nogūlušies pretī.

Pozīcija uz muguras. Ieteicams mantas nenovietot augstāk par krūšu līmeni, lai bērnam ir iespēja priekšmetiem pieskarties (piemēram, karuseļus, manēžās iekārtās mantas u. c.). Nolikt mantas sānos, lai bērnam iespēja velties vai griezt galvu uz sānu. Sānos esošām mantām arī var mainīt augstumus. 
 

Pozīcija uz sāna. Augsta kontrasta bildes, fotoattēli, rotaļlietas (piemēram, lupatiņas, rotaļlietas, kas labi ietilpst plaukstā, u. c.). Mantas var nolikt tuvāk, tālāk pa diagonāli. Mantas, kas ripinās, – ja tās nejauši aizripo, bērnam tas izraisīs vēlmi sekot mantai.

Aptuveni no 5 līdz 8 mēnešu vecumam

Ap piecu mēnešu vecumu bērns var velties no muguras uz vēdera, rotēt ap savu asi uz vēdera. Ir palmārs tvēriens, spēļmantas pārliek no vienas rokas otrā. Rotaļājas ar kāju pirkstiem. Ap sesto mēnesi var velties no vēdera uz muguras, sāk ieņemt sēdus pozu, sniedzas pēc priekšmetiem, diferencē dažādus materiālus. Ap septīto mēnesi lien uz priekšu, atpakaļ. Bērns spēlējas ar rotaļlietām, veidojot acu kontaktu ar tām, var stumt, ķert, nolikt, ielikt mantas. Seko līdzi mantai, piemēram, kur aizripo bumba. [1] 
 

Mazuļa atrašanās vieta: uz grīdas.
 

Rotaļlietas. Dažādas tekstūras, formas un krāsu lietas, bumbas, pudeles, krūzes, bļodas, vāciņi, lupatiņas, grāmatiņas, mantas ar īsiem striķīšiem (ne garāki par 10 centimetriem). Joprojām aktuālas spilgtas krāsas, augsti kontrasti, paterni. Paaugstinājumi (autiņbiksīšu pakas, divāna spilveni, dažādas virsmas, kluči), uz kuriem var pacelties, līst pāri, atstutēties. Uzlīmes pielīmētas uz priekšmetiem, uz zemes. Aktivitāšu dēļi, spogulis. Vides iekārtojuma maiņa var notikt ik pēc divām nedēļām. 
 

Pozīcija uz muguras šajā laikā sāk kļūt garlaicīga.

Pozīcija uz vēdera. Kastes, mantas, pie kurām jāsniedzas augstāk un tālāk, bērns vairāk atcels krūšu daļu, trenēs roku balstu, iespējams, mācīsies līst pāri vai stumties prom, svara pārnese, motivācija attīstīt nākamās kustību iemaņas. [2; 3; 4]

Aptuveni no 9 līdz 12 mēnešu vecumam

Bērns šajā vecumā var sēdēt, rāpot, celties kājās un spert pirmos soļus, aktīvāks kļuvis pincetes tvēriens, norāda ar pirkstiem uz priekšmetiem [1].

Mazulis konkrētāk iet uz mērķi, apzina vairākas rotaļlietas, saliek kopā, dauza vienu pret otru. Liek, ņem ārā, paklapē, met, tādējādi pārbaudot, cik dziļi, cik tālu priekšmets jānovieto, lai tas pazustu. 
 

Mazuļa atrašanās vieta: uz grīdas. Attīstošā vide kļūst plašāka, var veidot rotaļu stacijas ar sagatavotiem uzdevumiem, lai bērnam būtu iespēja darboties aktīvāk. Vide kļūst arī nedaudz augstāka, lai mazajam ir iespēja celties augstāk, pietupties, veikt izklupienus, iet gar dīvānu u. c. [2; 3; 4]
 

Rotaļlietas. Sensoro elementu mantas, dažādas pogas, aktivitāšu dēļi, aktivitāšu centri. Spiežamas un mīkstas mantas, rotaļlietas, ko var kārtot, kurām ir dažādi izmēri un tekstūra. Patīk atslēgas, riņķi, arī grāmatas, jo īpaši grāmatas vai attēli ar pazīstamiem priekšmetiem.

Aptuveni no 12 līdz 18 mēnešu vecumam

Šajā vecumā bērns ir neatkarīgāks, mācās, lietojot spēles un kustības. Ar izmēģinājumiem un kļūdām turpina pētīt cēloņus un sekas. Motorikā izmanto kontrolētu satveršanu un atlaišanu, stumšanu, vilkšanu, saspiešanu, glāstīšanu, bakstīšanu, kratīšanu u. c. Staigā ar asistēšanu vai patstāvīgi, mēģina kāpt, nokāpt pa kāpnēm. Uzlabojas līdzsvara sistēma, tādēļ ļoti labas ir rotaļas, kur jārāpjas, jānotur līdzsvars. [1; 2]

Vide un rotaļlietas. Lai attīstītu lielās motorās kustības, vērtīgas ir dažādas šķēršļu joslas – tās var veidot no mājās atrodamiem priekšmetiem, piemēram, autiņbiksīšu pakām. Var izmantot arī lielus klučus, līdzsvara virsmas u. c. Uzkāpt, nokāpt no krēsla. Stumjamas rotaļlietas (vai, piemēram, krēsls, galds), bumbas, dažādi darbarīki, piemēram, katli, virtuves priekšmeti, lāpstiņas. Līdzsvara riteņi, šūpoles, velkamas un stumjamas spēļmantas.
 

Lai attīstītu sīkās motorās kustības, noderēs dažādi trauki, katli, bļodas un iekšā ieliekami priekšmeti, piemēram, knaģi, kurus var ņemt, likt, atvērt, pielikt. 

Tas stiprinās koncentrēšanās spēju, uzlabos sīko motoriku. Grāmatas un attēli ar pazīstamiem priekšmetiem un lietām. Vienkāršas rotaļu mašīnītes. Puzļu tipa mantas.
 

Var piedāvāt sensomotorās aktivitātes: sensorās rotaļlietas un virsmas, muzikālas mantas, var kopā mūzikas pavadībā dejot. Burbuļpūšana, ko veic pieaugušais. Tunelis vai izveidots tunelis, kas palīdzēs uzlabot telpiskuma sajūtu. Lomu spēļu mantas (piemēram, virtuves piederumi un citas, bērns var atdarināt pieaugušā darbības). Mīkstās rotaļlietas, ko šajā vecumā var mīļot, nēsāt, barot. [2; 3; 4]

Izmantotā literatūra 

1. Flēmiga, I. Zīdaiņa attīstība un attīstības traucējumi. Rīga: Zvaigzne, 1987.

2. PDCIE. Module Two: Promoting Physical Activity for Infants and Toddlers in Early Childhood Settings. 2020.

3. Therell, J. A. Age Determination Guidelines: Relating Children’s Age to Toy Characteistics and Play Behaviour. 2002.    

4. Healey, A. et al. Selecting Appropriate Toys for Young Children in the Digital Era. PEDIATRICS Volume 143, number 1, January 2019.    

5. Sagastui, J. et al. A Systematic Observation of Early Childhood Educators Accompanying Young. Children’s Free Play at Emmi Pikler Nursery School. 2020.