Kontracepcija pēc dzemdībām: mīti un ieteikumi

Kad var atsākt dzimumdzīvi pēc dzemdībām?

Nav striktu noteikumu, kad pāris var atsākt dzimumdzīvi pēc dzemdībām. Tas lielā mērā atkarīgs no fiziskas gatavības un sajūtām (brūču dzīšanas, starpenes un maksts diskomforta, sāpēm u. c.), kā arī no psihoemocionālās gatavības mīlēties (jaunā vecāku loma, rūpes par bērnu abiem partneriem ir izaicinājums un var ietekmēt vēlmi pēc tuvības).

Uzskata, ka dzimumdzīve pirmajās divās nedēļās pēc dzemdībām saistīta ar augstāku infekciju risku, tāpēc visbiežāk tā tiek atsākta, kad beidzies pēcdzemdību periods, bijusi vizīte un apskate pie ārsta, kā arī pārrunāti jautājumi par izsargāšanos. 
 

Pēc dzemdībām sievietes ķermenim un orgāniem ir nepieciešams laiks, lai atjaunotos. Klasiski tiek uzskatīts, ka tās ir 42 dienas jeb sešas nedēļas, taču reizēm līdz pat astoņām nedēļām. 

Šajā periodā dzīst brūces, dzemdes dobums (īpaši tā vieta, kur bijusi piestiprināta placenta), saraujas dzemde līdz izmēram, kāds bijis pirms grūtniecības, kā arī citi iekšējie orgāni un orgānu sistēmas atgūst savu pirms grūtniecības formu un funkcijas. Tāpat šajā laikā sievietei ir izdalījumi no maksts, kas sākumā ir asiņaini lielākā daudzumā, bet vēlāk tie mazinās, kļūst gaišāki, rūsgani un iedzelteni. Šie izdalījumi arī norāda uz atjaunošanās procesiem, kas notiek dzemdē. Pēc šīm sešām nedēļām sievietei būtu ieteicams doties pēcdzemdību vizītē, parasti pie ārsta, kurš novērojis grūtniecību. Ārsts vizītes laikā veic apskati, izvērtē, vai viss ir kārtībā, kā arī pārrunā ar jauno māmiņu dzimumdzīves atsākšanu un kontracepcijas izvēli. Tomēr vietā norādīt – glāsti, apskāvieni un mīļošanās ir atļauti un pat vēlami neatkarīgi no pēcdzemdību perioda dienas.
 

Kad var plānot nākamo bērnu?

Lai sievietes organisms pietiekami atjaunotu savas rezerves, starp grūtniecībām ieteicams vismaz 18–24 mēnešu pārtraukums. Šis periods varētu būt īsāks, piemēram, 12 mēneši, ja grūtniecība tiek plānota vēlākā sievietes vecumā (pēc 35 gadu vecuma), kad spēja ieņemt bērniņu mazinās un ilgi atlikt grūtniecību nevajadzētu. Situācijas, kad starp grūtniecībām ir mazāk nekā seši mēneši, ir saistītas ar dažādiem riskiem, piemēram, priekšlaicīgām dzemdībām, mazu dzimšanas svaru bērnam.

Mīti par kontracepciju

Kamēr zīda bērnu ar krūti, tikmēr nevar palikt stāvoklī.

Nav taisnība! Lai gan zīdīšanas laikā tiešām samazinās iespēja palikt stāvoklī, jo hormonu līmenis ir citādāks un ovulācija var nebūt vai būt retāka, arī krūts barošanas laikā sieviete var palikt stāvoklī, un šī noteikti nav drošākā metode, kā izsargāties. Ja ir ekskluzīva krūts barošana (mamma ir kopā ar mazuli, baro pēc pieprasījuma, netiek dots papildu piena maisījums) pirmajos sešos mēnešos pēc dzemdībām un ja nav atsākušās menstruācijas, grūtniecības iestāšanās iespēja ir mazāka par pieciem procentiem. Vēlāk, lai arī krūts barošana turpinās, ovulācijas, līdz ar to grūtniecības iespēja ir augstāka. 

Kamēr nav atjaunojušās mēnešreizes, tikmēr nevar palikt stāvoklī.

Nav taisnība! Ovulācija var notikt, tātad arī grūtniecība var iestāties arī tad, ja menstruāciju nav, un uz to paļauties nevajadzētu. Ja bērniņu ar krūti nebaro, ovulācija var notikt jau 25 dienas pēc dzemdībām un menstruācijas atjaunojas visbiežāk pirmo divu mēnešu laikā, līdz ar to par izsargāšanos jādomā jau 2–3 nedēļu laikā pēc mazuļa piedzimšanas.

Kādu kontracepciju izvēlēties?

Domājot par kontracepcijas izvēli, svarīgi, vai pāris tuvākajā nākotnē plāno nākamo bērnu. Šis tad arī būtu galvenais jautājums, kas jāņem vērā, izvēloties kontracepcijas metodi un galvenokārt domājot par tās drošību un efektivitāti. Jāņem vērā arī tas, vai sieviete baro bērnu ar krūti, vai ir kādas blakusslimības un citi faktori, kas var ietekmēt kontracepcijas blakusparādības, efektivitāti vai riskus.  
 

Augsti efektīvas un drošas metodes

Pie augsti efektīvām metodēm, kuras var lietot pēc dzemdībām arī krūts barošanas laikā, pieder hormonālais implants (progestīnu saturošais) un gan vara, gan hormonālā (levonorgestrelu saturošā) spirāle. Šo metožu efektivāte tuvojas 100 %, un grūtniecības iestāšanās risks ir mazāks par 1 %. Metodes ir atgriezeniskas, tas nozīmē, ka pēc implanta un spirāles izņemšanas iespēja ieņemt bērnu atgriežas uzreiz. Ja pāris vairs grūtniecības neplāno, laiks pēc dzemdībām ir piemērots arī, lai pieņemtu lēmumu par neatgriezeniskām un vienlaikus augsti efektīvām kontracepcijas metodēm. Tā var būt olvadu operācija sievietei jeb tā sauktā sterilizācija, ko var veikt pirmo dienu laikā pēc dzemdībām. Vien jāņem vērā, ka šī iespēja jāpārrunā ar ārstu dzemdību stacionārā. Olvadu operāciju izsargāšanās nolūkā var veikt arī vēlāk. Arī vīrietim ir iespēja izdarīt ķirurģisku sēklas vadu pārgriešanu jeb vazektomiju, ja grūtniecību vairs nākotnē neplāno. Operācija ir pieejama daudzviet dienas stacionāros, un pirms tās nepieciešama urologa konsultācija, kuras laikā ārsts paskaidros gan metodes būtību, gan operācijas norisi.  
 

• Hormonālais implants

Implants satur hormonu progestīnu, un tas tiek ievadīts zem ādas augšdelmā. To var izdarīt jau uzreiz pēc dzemdībām, taču visbiežāk par kontracepcijas veidu tiek izlemts pirmajā ārsta apmeklējuma reizē, kad beidzas sešu nedēļu pēcdzemdību periods. Implanta darbības veids ir līdzīgs kā tabletēm – hormons uzsūcas asinīs un caur hipofīzi, kas atrodas galvas smadzenēs, bloķē ovulāciju. Arī implantu droši drīkst lietot krūts barošanas laikā. Tā iedarbības ilgums ir trīs gadi, taču jāpiemin, ka, izmantojot implantu, var būt neregulārs mēnešreižu cikls.

Efektivitāte: > 99 %. [1]  

• Intrauterīnā spirāle – gan parastā, gan hormonālā 

Spirāle ir medicīniska ierīce, ko ārsts vizītes laikā ievieto sievietes dzemdes dobumā. Spirāli var ielikt jau uzreiz pēc dzemdībām, taču tā nav ierasta prakse. Parasti sešas nedēļas pēc dzemdībām jeb pirmajā ārsta apmeklējuma reizē pēc dzemdībām jautājums par izsargāšanos tiek izrunāts, un nepieciešamības gadījumā var spirāli arī ievietot šajā vizītē vai vienoties par laiku vēlāk. Ir pieejamas divu atšķirīgu veidu spirāles – varu saturoša un hormonu (levonorgestrelu) saturoša, abas drīkst lietot, barojot bērnu ar krūti. Vara spirāles galvenais darbības mehānisms saistīts ar vara joniem, kas izdalās dzemdes dobumā un rada izmaiņas gļotādā, kas ir nelabvēlīgas spermatozoīdu izdzīvošanai un nokļūšanai līdz olšūnai. Hormons (levonorgestrels), ko satur hormonālā spirāle, arī lielākoties saistīts ar izmaiņām dzemdes dobuma gļotādā – tā kļūst plānāka, izmainās gļotādas šūnas, kā rezultātā līdzīgi ir apgrūtināts spermatozoīdu ceļš līdz olšūnai un apaugļošanās nenotiek. Vienlaikus hormona radīto izmaiņu dēļ arī menstruācijas kļūst vieglākas un mazinās asiņošanas apjoms, kas daudzām sievietēm ir nozīmīgs ieguvums. 

Abus spirāļu veidus droši drīkst lietot krūtsbarošanas laikā, un to darbības ilgums atkarībā no veida ir 3–8 gadi.

Uzskats, ka spirāle katrā ciklā izraisa “spontāno abortu”, jo tās darbības rezultātā apaugļotā olšūna nevar piestiprināties dzemdes dobumam, ir mīts. Grūtniecības neiestāšanās pamatā, lietojot intrauterīno spirāli, ir izmaiņas dzemdes dobuma gļotādā, kuras aizkavē spermatozoīda nokļūšanu pie olšūnas, tātad apaugļošanos. 

Efektivitāte:  > 99 %. [1]

• Hormonālās kontracepcijas tabletes

Hormonālās kontracepcijas tabletes arī pieder pie augsti efektīvām metodēm, un, precīzi lietojot, to efektivitāte ir 99 %. Taču jāņem vērā, ka nereti tablešu lietošana atšķiras no ideālām rekomendācijām (reizēm gadās aizmirst iedzert, vai ceļojumā tablete nav paņemta līdzi, bijusi vemšana pēc tabletes iedzeršanas u. c.), tāpēc hormonālās kontracepcijas drošība tipiskas lietošanas gadījumā ir ap 91–93 %. Krūts barošanas laikā ieteicams izmantot hormonālās kontracepcijas tabletes, kas satur vienu hormonu – gestagēnu jeb progestīnu –, šīs tabletes lieto 28 dienas pēc kārtas, un, beidzoties vienam iepakojumam, tiek uzsākts nākamais. Šā veida tabletes neietekmēs ne piena sastāvu, ne apjomu. Tās var lietot uzreiz pēc dzemdībām. Tablešu iedarbības rezultātā mainās dzemdes kakla gļotu sastāvs, līdz ar to nenotiek spermatozīdu virzība pie olšūnas, kā arī tiek bloķēta ovulācija olnīcās. 

Ja pēc dzemdībām tiek apsvērta kombinētā hormonālā kontracepcija (satur divus hormonus – estrogēnu un progestīnu), tad nav ieteicams to sākt lietot agrāk par 21–30 dienām pēc dzemdībām paaugstināta vēnu trombožu riska dēļ. 

Kombinēta hormonālā kontracepcija ir pieejama tablešu, plāksteru, vaginālā riņķa veidā, un tās darbības mehānisms ir līdzīgs – mainās gļotu sastāvs dzemdes kaklā un tiek bloķēta ovulācija. Nav izslēgts, ka kombinētā hormonālā kontracepcija var ietekmēt krūts piena sastāvu un daudzumu, tāpēc šī nav pirmās izvēles metode krūts barošanas gadījumā. Jāatceras – ja gadās aizmirst iedzert tableti ilgāk par 12 stundām, tad samazinās kontracepcijas efektivitāte un papildus jāizmanto vēl citi kontracepcijas veidi, piemēram, prezervatīvs. Jāpiemin, ka tikai progestīnu kontracepcijas tablešu lietošanas laikā sievietēm reizēm var būt neregulārs mēnešreižu cikls.

Efektivitāte: 99 %, ja tabletes lieto regulāri un precīzi; ~ 91 %, ja gadās izlaist kādu tabletes lietošanas reizi. [1]

• Hormonālās injekcijas

Pieder pie augsti efektīvām metodēm, satur hormonu medroksiprogesterona acetātu. Injekcijas jāveic reizi trīs mēnešos muskulī, un tās var uzsākt pēc dzemdībām, arī barojot bērnu ar krūti. Darbības mehānisms līdzīgs kā citām hormonālajām metodēm – tiek bloķēta ovulācija un mainās dzemdes kakla kanāla gļotu sastāvs. Biežāk novērojamā blakusparādība – neregulāra asiņošana no dzimumceļiem.

Efektivitāte: ideāli lietojot, > 99 %; tipiskas lietošanas gadījumā ap 94 %. [1]
 

Mazāk drošas metodes

Šīs ir mazāk drošas kontracepcijas metodes, līdz ar to grūtniecības risks ir lielāks. Pie šīm metodēm tiek pieskaitīti:

• prezervatīvi;
• spermicīdi;
• citas metodes – kalendārā metode, gļotu kristalizācija, pārtrauktais dzimumakts u. c.

• Vīriešu un sieviešu prezervatīvi

Prezervatīva darbības princips ir ļoti vienkāršs – tas neļauj spermatozoīdiem nokļūt pie olšūnas. Šī ir arī vienīgā metode, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām infekcijām. Prezervatīvus var lietot uzreiz, kad pēc dzemdībām tiek atsāktas seksuālās attiecības. Taču tie ir jāizmanto pirms katra dzimumakta un no paša dzimumakta sākuma, nevis tikai pirms ejakulācijas. Tāpat jāņem vērā, ja dzimumakta laikā tiek izmantots lubrikants, tad tam ir jābūt uz ūdens vai silikona bāzes, lai nesamazinātu lateksa izturību.

Efektiviāte: ja pareizi tiek lietoti, tad 98 % vīriešu prezervatīviem, 95 % sieviešu prezervatīviem. Tipiskas lietošanas gadījumā attiecīgi efektivitāte ir 82 % un 79 %. [2]
 

• Spermicīdi

Spermicīdi ir ķīmiskas vielas (piemēram, nonoksinols 9, benzalkonija hlorīds), kas bremzē spermatozoīdu kustību un padara tos nekustīgus, pirms tie nokļūst dzemdē. Spermicīdi ir dažāda veida, piemēram, tie var būt sūklīši, svecītes, geli, plēvītes u. tml. Spermicīdi ir jālieto pirms katra dzimumakta. Jāņem vērā, ka krēmi un želejas darbosies uzreiz pēc uzklāšanas, taču pārējiem spermicīdu veidiem būs nepieciešamas kādas minūtes, lai izšķīstu un iedarbotos. Tāpat arī ziepju izmantošana var mazināt spermicīda efektivitāti. 

Efektivitāte: pareizi lietojot, ap 94 %; tipiskas lietošanas gadījumā – 72 %. Augstāka efektivitāte ir kombinējot, piemēram, ar prezervatīviem, vai laktācijas amenorejas gadījumā pirmajos sešos mēnešos pēc dzemdībām. [2]

• Kalendārā un citas dabiskās metodes

Kalendārā un citas dabiskās metodes balstās uz cikliskajām izmaiņām menstruālā cikla laikā sievietes organismā, tādējādi nosakot dienas, kad iespēja apaugļoties ir augstāka, piemēram, bazālās temperatūras mērīšana, dzemdes kakla gļotu izvērtēšana, pašsajūtas novērošana, lai noteiktu ovulācijas periodu. Un, ņemot vērā šo periodu, dzimumakts tiek plānots tikai “drošajās dienās”, kad ovulācija nenotiek, vai arī papildus tiek lietotas citas kontracepcijas metodes auglīgajā periodā. Dabiskās metodes var apsvērt regulāra menstruālā cikla gadījumā. 

Efektivitāte: ~ 76 %. [2]
 

• Pārtrauktais dzimumakts

Šeit jāpiemin viena no vēsturiskām, bet praksē aizvien bieži lietotām metodēm – pārtrauktais dzimumakts, kad vīrietis neļauj ejakulācijai notikt sievietes dzimumceļos. Metode prasa motivāciju un koncentrēšanos katrā dzimumaktā, kas var būtiski ietekmēt seksuālās dzīves kvalitāti. Turklāt arī neliels spermas daudzums pirms ejakulācijas vai arī pēc tās var nokļūt sievietes makstī, un var notikt apaugļošanās. 

Efektivitāte: ~ 76 %

Avoti:
1. https://www.nhs.uk/conditions/contraception/how-effective-contraception/?tabname=getting-started
2. https://www.acog.org/womens-health/infographics/effectiveness-of-birth-control-methods