Bērna sirsniņa grūtniecības laikā: kas par to jāzina un kad jāsāk satraukties?

Konsultē Iveta Bičevska, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Rīgas Dzemdību namā un klīnikā EGV.

Augļa sirds attīstība sākas vēl tad, kad topošā māmiņa nemaz nenojauš par notiekošajām pārmaiņām savā organismā, jo tā sāk veidoties jau trešajā grūtniecības nedēļā. Līdz septiņām grūtniecības nedēļām sirds jau ieguvusi tādus apveidus, kādus mēs parasti iedomājamies, un tai ir visas četras kameras, bet pavisam sirds attīstība noslēdzas 10. grūtniecības nedēļā.

Kad var dzirdēt sirsniņu USG?

Reizēm jau pašā pirmajā vizītē pie ārsta tiek veikta arī ultrasonogrāfijas pārbaude, īpaši, ja topošā mamma kādu iemeslu dēļ ierindojas riska grupā. Gadās, ka šīs pārbaudes laikā mazuļa sirds it kā ir redzama, taču sirdspukstu nav. Var tikai iztēloties, ko sieviete tajā brīdī pārdzīvo, taču ne vienmēr lielajam satraukumam ir iemesls, jo gaidāmā bērna sirdsdarbību var sākt noteikt no piecām grūtniecības nedēļām un 2–3 dienām, bet arī tik agrīni tā ne vienmēr ir pārliecinoši redzama. 

Kā saka ginekoloģe un ultrasonogrāfijas speciāliste Iveta Bičevska, pavisam droši mazuļa sirdsdarbība ir fiksējama no septiņām grūtniecības nedēļām. Ja šajā laikā pārliecinošu sirdspukstu nav, tas liecina, ka grūtniecības attīstība ir apstājusies. 

“Jāteic, ka iespējamās sirdsslimības gan vēl nevar diagnosticēt, izņemot gadījumus, kad ir kāda tiešām ļoti nopietna sirdskaite. Nianses redz vēlāk, un daudz ko var pateikt jau pirmā trimestra skrīningā, ko veic 12.–13. grūtniecības nedēļā,” skaidro daktere, piebilstot, ka šajā laikā pavisam skaidri var izvērtēt, ir vai nav izveidojušās minētās četras sirds kameras, vai tās ir simetriskas, vienāda lieluma, kā izvietojušies asinsvadi u. tml. 

“Tāpat pirmā skrīninga laikā izvērtējam marķierus (tiek mērīta gaidāmā mazuļa kakla kroka, analizēta deguna kaula attīstība), kas ir kā riska rādītāji 21. hromosomas trisomijai jeb Dauna sindromam. Ja bērniņam tāds attīstījies, visbiežāk uz to norādīs arī izmaiņas sirds uzbūvē,” atklāj Iveta Bičevska. 
 

Vēl viens aspekts, kas tiek vērtēts, ir trikuspidālais vārstulis, kas ir viens no galvenajiem lielajiem vārstuļiem sirdī un atdala labo priekškambari no labā kambara. Dažu sirdskaišu gadījumā trikuspidālās vārstules pilnībā nesakļaujas, un veidojas tā sauktā trikuspidālā regurgitācija.
 

“Tas var būt izmainīts gan pie minētās 21. hromosomas trisomijas, gan pie atsevišķām sirdskaitēm,” piebilst speciāliste un atgādina, ka uzreiz satraukumam nav pamata, jo šie ultrasonogrāfijas rādītāji vieni paši var būt maldīgi: “Ja pirmā trimestra skrīningā redzam reversu plūsmu trikuspidālajā vārstulī, tad tas ir iemesls papildus pārbaudīt sirsniņu 19.–20. grūtniecības nedēļā un izslēgt 21. hromosomas trisomiju auglim.”

Kā veic sirds pārbaudes grūtniecības laikā bērnam?

Mazuļa sirsniņu pārbauda ar ehokardiogrāfiju. Tā ir ultrasonogrāfija, kuras laikā lielā palielinājumā tiek izpētīta bērna sirds, izmantojot arī krāsu dopleru – ultrasonogrāfa ekrānā redzamas sarkanas un zilas krāsas asinsvadi, kas speciālistam ļauj redzēt asiņu plūsmu. 

Mierinājumam jāpiebilst, ka grūtniecēm nekādu kontrastvielu neievada vēnā. 

“Latvijā augļa ehokardiogrāfiju veic ļoti labi bērnu kardiologi, kas specializējušies tieši šajā jomā,” uzsver Iveta Bičevska.

Kam noteikti jāveic augļa ehokardiogrāfija?

Topošajām māmiņām uz šo izmeklējumu jādodas, ja:

• pirmā trimestra skrīningā redzamas kādas izmaiņas un nepieciešams diagnozi precizēt;
• grūtniece ietilpst riska grupā sava vecuma dēļ;
• kādam no pirmās pakāpes radiniekiem vai pašai grūtniecei ir iedzimta sirdskaite;
• bērniņš pieteicies medicīniskās apaugļošanas rezultātā – arī šajos gadījumos pastāv augstāks risks, ka mazulim var attīstīties kāda sirdskaite;
• grūtniecei ir 1. pakāpes – iedzimts – diabēts;
• pirmā trimestra laikā grūtniece lietojusi atsevišķus medikamentus, piemēram, antidepresantus, arī dažas antibiotikas var ietekmēt gaidāmā bērna sirds attīstību;
• kādā no skrīningiem konstatētas izmaiņas bērna sirdsdarbībā.

Zināšanai 
Par normālu gaidāmā bērna sirdsdarbību liecina:
 

• 6–7 grūtniecības nedēļās 70–80 sitieni minūtē;
• 9 grūtniecības nedēļās 160–180 sitieni minūtē;
• 12.–13. grūtniecības nedēļā 150–160 sitieni minūtē; 
• pēc 15. grūtniecības nedēļas no 120–160 sitieniem minūtē, bet aktīvākiem punčiemītniekiem sirsniņa var darboties līdz pat 180 sitieniem minūtē.

Par palēninātu sirdsdarbību jeb bradikardiju tiek runāts, ja tā ir lēnāka par 110 sitieniem minūtē. 
 

Ja pēc 7. grūtniecības nedēļas mazulim ir lēna sirdsdarbība, kas nozīmē mazāk par 110 sitieniem minūtē, tad pastāv augsts risks, ka var notikt tā sauktais missed abortion, kad grūtniecība apstājas.

Doplers mājās – vai vajag? 

“Dopleru bērna sirdsdarbības kontrolei mājas apstākļos māmiņas var lietot vairāk savam mieram,” saka daktere Iveta Bičevska, tomēr medicīnisku indikāciju tā izmantošanai īsti nav. Vien gadījumos, kad konstatēta mazuļa augšanas aizture, mājas doplers var būt tas instruments, kas ļauj regulāri sekot līdzi tam, kā mazulis jūtas mammas puncī, ņemot vērā viņa sirdsdarbību. 

“Taču mājas doplers neaizvieto izmeklējumus, kurus šādos gadījumos regulāri veic, – KTG jeb bērna sirds toņu pierakstu un  sonogrāfisko dopleru, kas ļauj izpētīt gaidāmā bērna asinsriti, lai saprastu, kurā brīdī viņam paliek tik slikti, ka paturēt pie mammas vairs nevar un jāveic ķeizargrieziena operācija,” piebilst speciāliste.

Biežākās sirds problēmas mazulim mammas puncī

Viena no biežākajām sirds slimībām, kas skar bērnu vēl grūtniecības laikā, ir caurums sirsniņā jeb starpsienas defekts. Lielākoties šādas diagnozes nav ar fatālu prognozi, un tāpēc netiek rekomendēta grūtniecības pārtraukšana, izņemot gadījumus, kad sirdskaite saistīta ar kādu ģenētisku slimību.

Piemēram, 21. hromosomas trisomijai jeb Dauna sindroma gadījumā var būt tā sauktā abarentā artērija jeb nepareizi novietots neliels asinsvads. Šis atipiskais asinsvada novietojums nav sirdskaite, tomēr tas var būt marķieris 21. hromosomas trisomijai. Šādu minētā asinsvada novietojumu biežāk novēro Dauna sindroma gadījumā. 
 

Tāpat par šādu ģenētisko slimību var liecināt liels caurums sirdī jeb atrioventrikulārie starpsienu defekti. “Tādi var būt arī bez Dauna sindroma, bet, ja šādu defektu redzam, pastāv procentuāli augsts risks, ka pamatā tomēr ir kāds ģenētisks sindroms,” skaidro Iveta Bičevska.
 

Vēl no biežāk sastopamajām sirdskaitēm minama Fallo tetriāde, kuras gadījumā nepareizas ir četras lietas:

• pulmonāla stenoze – plaušu artērijas stenoze ir sašaurinājums asiņu ceļā no sirds labās puses (labā kambara) uz plaušām;
• kambaru starpsienas defekts – caurums jeb defekts starp labo un kreiso sirds kambari;
• aorta atrodas nevis tikai virs kreisā kambara, kā tas būtu pie normālas anatomijas, bet virs šī kambaru starpsienas defekta, tāpēc saņem asinis no abiem kambariem, un daļa asiņu, kurās ir maz skābekļa, tiek aiznestas pa visu ķermeni;
• labā kambara muskulatūra ir sabiezēta, jo sirdij jāveic papildu darbs, sūknējot asinis cauri sašaurinājumam plaušu artērijā. Jo izteiktāks sašaurinājums, jo vairāk neapskābekļoto asiņu nokļūst ķermenī, un bērns izskatās zilāks.

“Šī kaite arī bieži asociējas ar ģenētiskiem sindromiem, turklāt tā var būt kā vienīgā pazīme,” bilst ārste. 
 

Visos gadījumos tiek veiktas papildu pārbaudes, lai noteiktu, vai konstatētā sirds problēma ir tikai kā sirdskaite vai tomēr tā liecina par ģenētiskā sindroma esamību bērniņam. 

Iveta Bičevska saka: “No tā lielā mērā ir atkarīga prognoze. Ja neatrodam Dauna sindromu un ir tikai atrioventrikulārie starpsienu defekti, kaut arī lieli, tie tāpat labi koriģējas ķirurģiski un prognoze ir ļoti laba – nav nekādu nopietnu problēmu ar veselību vai bērna attīstību.”

Svarīgi 
Par iespējamo sirdskaiti ir labi zināt vēl pirms bērna piedzimšanas, lai speciālistiem būtu skaidrs rīcības plāns. Ir dažas sirdskaites, piemēram, aortas koarktācija, kad svarīgi jau bērna pirmajās dzīves nedēļās rīkoties, lai mazajam cilvēkam neveidotos sirds mazspēja, bērniņš varētu normāli elpot, augt un attīstīties.

Problēma mazulim, zāles mammai

Atsevišķos gadījumos gaidāmā bērna sirsniņu ir iespēja ārstēt, kamēr vēl mazais atrodas mammas puncī. Visbiežāk tas nepieciešams, kad mazulim konstatēti sirds ritma traucējumi – gan paātrināta, gan palēnināta sirdsdarbība.

“Tad dažkārt ir vajadzīga ārstēšana, un medikamenti jālieto mammai, lai tie caur asinsriti un placentu nokļūtu pie bērna,” stāsta Iveta Bičevska. Viņa piebilst, ka ir ļoti nevainīgi sirds ritma traucējumi, kā ekstrasistole. Tie visbiežāk ir pārejoši, un vienīgais, ko var darīt grūtniecības laikā, ir regulāri monitorēt mazuļa sirdsdarbību. “Taču dažkārt šīs izmaiņas sirdsdarbībā ir nopietnas un var beigties ar sirds mazspēju bērnam, tādos gadījumos ir daži medikamenti, kurus mamma var lietot un kas ietekmē bērniņa sirdsdarbību,” pauž daktere.

Kā sirds darbojas? 

Sirdij ir četras kameras – divi priekškambari (labais un kreisais) un divi kambari (labais un kreisais). Labajā sirds pusē atrodas labais priekškambaris, kas saņem asinis no visa ķermeņa, no tā asinis cauri trīsviru vārstulim nokļūst labajā kambarī, no kurienes asinis tiek sūknētas cauri pulmonālajam vārstulim plaušu artērijā un plūst uz plaušām. Plaušās asinīs nonāk skābeklis, un apskābekļotās asinis atgriežas plaušu vēnās, pa kurām nokļūst kreisajā priekškambarī. Pēc tam asinis cauri divviru vārstulim nonāk kreisajā kambarī, no kurienes cauri aortas vārstulim tiek sūknētas aortā, kas ir galvenā artērija un kura apgādā galvu, ķermeni, locekļus. 
 

Normālā sirdī labajā pusē esošās venozās asinis, kurās ir maz skābekļa, ar starpsienu atdalītas no kreisajā pusē esošajām arteriālajām asinīm, kurās ir daudz skābekļa, šīs asinis nesajaucas. Vārstuļi sirdī un no tās atejošajās artērijās pilnīgi atveras, ļaujot asinīm brīvi plūst tām cauri, un pēc tam pilnīgi aizveras, neļaujot asinīm plūst atpakaļ.