"Mēs visi mazliet pārspīlējam!" Eksperte par zīdaiņu hendlingu un vecāku ergonomiku

“Kad ģimenē ienāk mazulis, jaunie vecāki parasti sāk interesēties par jaundzimušā hendlingu jeb to, kā ikdienā darboties ar savu bērnu. Diemžēl novēroju, ka pēcdzemdību periodā gan speciālisti, gan vecāki pārsvarā koncentrējas uz bērnu, aizmirstot par vecākiem, kas ir galvenie bērna aprūpes veicēji ikdienā. Taču, ja vecāka ķermenim sāp, tas meklē, kā ikdienas aktivitātes veikt bez sāpēm, nevis kā to izdarīt “pareizi”,” Evita Žvagiņa-Jākobsone, sertificēta bērnu nēsāšanas un zīdīšanas konsultante, skaidro, kāpēc ir tik svarīga pēcdzemdību ergonomika.
  • Evita Žvagiņa-Jākobsone

    Evita Žvagiņa-Jākobsone

    Sertificēta Bērnu nēsāšanas un sertificēta Zīdīšanas konsultante

Speciālisti parasti uzsver, pareizi mazuli turot, ceļot, mierinot un nēsājot uz rokām, var palīdzēt viņam apjaust savu ķermeni, ilgtermiņā nodrošinot simetrisku un pilnvērtīgu attīstību.

FOTO:

Speciālisti parasti uzsver, pareizi mazuli turot, ceļot, mierinot un nēsājot uz rokām, var palīdzēt viņam apjaust savu ķermeni, ilgtermiņā nodrošinot simetrisku un pilnvērtīgu attīstību.

Vecāku ergonomika ir vissvarīgākā zīdaiņa hendlinga komponente

Kad ģimenē ienāk mazulis, jaunie vecāki parasti sāk interesēties par jaundzimušā hendlingu jeb to, kā ikdienā darboties ar savu bērnu. Ar vārdu “hendlings” (no angļu val. handling) mēs saprotam metodi, kas māca, kā pareizi pacelt, nolikt, turēt, mazgāt un ikdienā darboties ar mazuli. 

 

Speciālisti parasti uzsver, pareizi mazuli turot, ceļot, mierinot un nēsājot uz rokām, var palīdzēt viņam apjaust savu ķermeni, ilgtermiņā nodrošinot simetrisku un pilnvērtīgu attīstību. Un, ja vecāki kaut ko dara nepareizi, tas var rezultēties ar paaugstinātu muskuļu tonusu  un bērna motorās attīstības traucējumiem. 

Tas, kā mēs darbojamies ikdienā ar bērnu, tiešām ir svarīgi, un es Latvijā par šo runāju jau 15 gadus. 

Pirms 15 gadiem vien retais runāja par “pareizu” bērna aprūpi, bet pēdējos gados speciālistu, kas runā par hendlingu un piedāvā dažādas nodarbības un tiešsaistes apmācības, ir palicis arvien vairāk, līdz ar to spēkā pieņemas arī vecāku trauksme, ka viņi dara kaut ko nepareizi un savas neveiklības dēļ noteikti nodara bērnam pāri.

 

Tieši šīs vecāku trauksmes dēļ, man šķiet, mēs visi mazliet pārspīlējam. Pārspīlējam ar to, ka pārsvarā koncentrējamies tikai uz bērnu, aizmirstot par vecākiem, kas ir galvenie bērna aprūpes veicēji ikdienā. 

 

Hendlings nav tikai par pareizu bērna aprūpi, hendlings ir arī par vecāku drošības un kompetences sajūtu un, galvenais, par vecāku labsajūtu, kas nav iespējama bez fiziskās veselības, kas savukārt ir būtiski atkarīga no ergonomiskas ikdienas aktivitāšu veikšanas, ko nešaubīgi ietekmē vecāku kopējais stresa un satraukuma līmenis.

Es tiešām ticu, ka tieši vecāku ergonomika ir vissvarīgākā bērna aprūpes jeb hendlinga komponente. Ja vecākiem sāp mugura, galva, plaukstas pamatnes locītavas, ir saspringta kakla un plecu daļa, par kādu pareizu hendlingu mēs varam runāt? 

Ja ķermenim sāp, tas meklē, kā ikdienas aktivitātes veikt bez sāpēm, nevis, kā to izdarīt “pareizi”. Pēc bērna piedzimšanas sievietes ķermenī notiek milzīgas izmaiņas. Rūpējoties par jauno mammu un viņas bērnu pirmajā gadā pēc dzemdībām, ir nepieciešama vairāk holistiska perspektīva, izmantojot uz māti vērstus risinājumus. Sievietes veselības uzlabošana savukārt uzlabos zīdaiņu veselību, kas kopā ar vecāku izglītošanu arī būs vislabākais algoritms bērna attīstības sekmēšanai.

 

Riska faktori sievietei pēcdzemdību periodā:

Par galvenajiem muskuloskeletālo disfunkciju riska faktoriem pēcdzemdību periodā tiek uzskatīti:

  • Hormonālas izmaiņas (relaksīns, estrogēns). Grūtniecības hormoni atslābina saites, palielinās mīksto audu tūska, kas var radīt diskomfortu gan gaidību, gan pēcdzemdību laikā.
  • Gravitācijas centra izmaiņas. Bērnam augot, sievietes smaguma centrs pārvietojas uz priekšu, lai kompensētu pieaugošo svaru. Tas izraisa izmaiņas sievietes stājā un gaitā, kas palielina slodzi uz locītavām, nerviem un muskuļiem.
  • Vāji vēdera un mazā iegurņa muskuļi. Samazināts intraabdominālais spiediens. Dzemdes paplašināšanās izraisa vēdera pavājināšanos, dažreiz arī vēdera taisno muskuļu atdalīšanos (diastasis recti). Tas samazina iegurņa un mugurkaula atbalstu un var izraisīt muguras sāpes.
  • Miega trūkums un stress, kas rodas, pielāgojoties jaunajai vecāku lomai, var radīt papildu sasprindzinājumu ķermenī, izraisot sāpes un muskuļu spazmas. Pēcdzemdību stress var izraisīt trauksmi, nogurumu un samazinātu pašaprūpi, kas var palielināt fizisko un psihoemocionālo traucējumu risku, tādējādi ietekmējot bērna un visas mājsaimniecības labsajūtu.
  • Iepriekš esošās muguras sāpes. Ja pirms grūtniecības sievieti ir piemeklējušas muguras sāpes, grūtniecības laikā un pēc tās var būt lielāks risks muguras lejas daļas sāpēm un citām muskuloskeletālām problēmām.
  • Bērna ikdienas aprūpe. Daudz atkārtotu, vienveidīgu kustību, bērna pacelšana, nolikšana, autiņu maiņa, ilgstoša nēsāšana, midzināšana, mierināšana, zīdīšana, ēdināšana ar pudeli, autosēdeklīša, ratu celšana rada nozīmīgus ergonomiskos riskus, jo darbības ikdienā ir vienveidīgas, ilgstošas un ar biežiem atkārtojumiem.
Reklāma
Reklāma


Mūsdienās ir pierādīta korelācija starp ikdienas ergonomiku un muskuloskeletālās sistēmas traucējumiem, piemēram, muguras lejas daļas sāpēm, plecu locītavas un plaukstas pamatnes locītavu sāpēm u. c.

 

Ir izstrādātas vadlīnijas, rokasgrāmatas, standarti, kas ir palīdzējuši mazināt šādu risku traumām darba vietās. Pēdējo desmitgažu laikā strādājošo vīriešu vidū rādītāji par muguras lejas daļas sāpēm ir būtiski mazinājušies, tomēr sievietēm nē. 

Sievietes vecumā no 35 līdz 54 gadiem ir tās, kurām ir vislielākais darba kavējumu līmenis, kas saistīts ar nespecifiskām muguras lejas daļas sāpēm. 

Tiek uzskatīts, ka iemesls meklējams tajā, ka netiek ņemtas vērā sieviešu dzīves gājuma izmaiņas, kas saistītas gan ar gaidību laiku, gan ar palielināto slodzi pēcdzemdību periodā, arī būtiskas hormonālās, biomehāniskās un ķermeniskās atšķirības starp vīrieti un sievieti, kā arī tāpēc, ka vadlīniju, rokasgrāmatu un vienotu ieteikumu par pēcdzemdību ergonomiku šobrīd praktiski nav [3; 4]. 

 

Ir svarīgi aktualizēt pēcdzemdību ergonomikas nozīmi sievietēm, ņemot vērā, ka bērnkopības aktivitātes sievietes ķermeni ietekmē vismaz 1–3 gadus pēc dzemdībām. Jebkurai sievietei vajadzētu apzināties pēcdzemdību riskus, savukārt speciālistiem informēt sievietes par nepieciešamajiem uzlabojumiem ildienas aktivitātēs.

 

Biežākās disfunkcijas sievietēm pēcdzemdību periodā

Biežākās muskuloskeletālās disfunkcijas, ar kurām sastopas sievietes pēcdzemdību periodā, ir:

  • muguras lejasdaļas sāpes – muguras sāpes ir viena no visbiežāk sastopamajām problēmām pēcdzemdību periodā [4; 5];
  • plaukstas pamatnes locītavu sāpes un vājums – 57,5 % sieviešu pēc dzemdībām parādās plaukstas pamatnes locītavu sāpes [2];
  • kakla, plecu daļas un galvas sāpes – 73,1 % sieviešu cieš no kakla un plecu daļas sāpēm [6];
  • stājas izmaiņas;
  • mazā iegurņa muskulatūras vājums.

 

Šīs disfunkcijas, neapšaubāmi, ietekmē gaidību laiks un dzemdības, bet tieši pēcdzemdību perioda fiziskā un emocionālā slodze šo disfunkciju izplatību paaugstina. Lai mazinātu minētās disfunkcijas, ar kurām sievietes sastopas, svarīgi novērtēt darbības, kas ikdienā tiek veiktas visbiežāk un kas iekļauj ergonomiskos riska faktorus. Biežākie ikdienas paradumi, kas ietekmē muskuloskeletālās disfunkcijas, ir:

  • bērna pacelšana un nolikšana;
  • bērna ģērbšana, autiņu maiņa;
  • bērna nēsāšana;
  • bērna zīdīšana vai barošana ar pudelīti;
  • bērna mazgāšana.

 

Izmantotā literatūra:

  1. Edwards, C.; Fortingo, N.; Franklin, E. (2024). Ergonomics. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK580551/
  2. Sit, R. W. S.; Tam, W. H.; Chan, D. C. C.; Yip, B. H. K.; Tam, L. W. Y.; Chow, L. L. Y.; Chung, V. C. H.; Chung, R. Y.; Wong, S. Y. S. (2017). A Pilot Cross-Sectional Study of Postpartum Wrist Pain in an Urban Chinese Population: Its Prevalence and Risk Factors. Pain Physician. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/28727715/
  3. Adele Stewart, B. P. E.; M. Sc. (2020). Women, Ergonomics and Back Disorder: How Home Based Childcare Work May Augment the Risk of Lower Back Disorder in Pregnant and Postpartum Women. Pieejams: https://api.research-repository.uwa.edu.au/ws/portalfiles/portal/79929662/TH20_98_THESIS_DOCTOR_OF_PHILOSOPHY_STEWART_Adele_2020.pdf
  4. Zhang, M.; Cooley, C.; Ziadni, M. S.; Mackey, I.; Flood, P. (2023). Association Between History of Childbirth and Chronic, Functionally Significant Back Pain in Later Life. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC9809019/
  5. Parikh, S.; Suchi, J. (2016). Prevalence of Low Back Pain and its Impact on Quality of Life I Post Partum Women. Pieejams: https://www.researchgate.net/publication/321049782_PREVALENCE_OF_LOW_BACK_PAIN_AND_ITS_IMPACT_ON_QUALITY_OF_LIFE_IN_POST_PARTUM_WOMEN
  6. Koyasu, K.; Kinkawa, M.; Ueyama, N.; Tanikawa, Y.; Adachi, K.; Matsuo, H. (2015). The Prevalence of Primary Neck and Shoulder Pain, and its Related Factors in Japanese Postpartum Women. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25864273/
  7. SPKC. (2022). Veselīga uztura ieteikumi sievietēm zīdīšanas period. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18285/download?attachment&fbclid=IwAR3Z1_gmmA91tbq2Ak3dDBthwgQE9nnxAvIW8BjmIlmEA_X02IGW6-ej_KU

Saistītie raksti