Mans bērniņš gandrīz neguļ! Par normālu miega ritmu zīdainim

Daba ir paredzējusi, ka bērniņš guļ trauslākā miegā un biežāk mostas, jo tieši šāds miegs nodrošina pašu svarīgāko – ķermeņa un smadzeņu augšanu. Par bērna miega režīmu līdz gada vecumam stāsta zīdīšanas konsultante Sandra Lase. 

Zīdaiņa miega fizioloģija ir citādāka nekā pieaugušajiem. Faktiski tas ir interešu konflikts – pieaugušo, mammas un tēta, miega ritms un vajadzības krasi atšķiras no zīdaiņa miega režīma un vajadzībām.

Pieņemt, ka mazais naktī modīsies, var tad, ja vecākiem ir zināšanas par jaundzimušā un zīdaiņa miega ritmu un to, kas ir normas robežas un kad bērniņa miega režīms ir patiešām izjucis. Ja vecākus bērna miega režīms apmierina un viņi spēj tam elastīgi piemēroties, neraugoties uz to, ka tas nav ideāls, mazuļa miega ritms nav jāmaina. 
 

Zīdaiņa miega fizioloģija ir citādāka nekā pieaugušajiem. Faktiski tas ir interešu konflikts – pieaugušo, mammas un tēta, miega ritms un vajadzības krasi atšķiras no zīdaiņa miera režīma un vajadzībām

Miega ritms pieaugušajiem

Cilvēka nakts miegs sastāv no 3–5 cikliem. Katrs no tiem sākas ar dziļo un noslēdzas ar seklo miegu. Viena cikla ilgums ir apmēram 90 minūtes, un tā laikā pieaugušais, kura miegs ir veselīgs, 80 % guļ dziļajā un 20 % seklajā miegā. Vienam miega ciklam seko nākamais, un tā līdz brīdim, kad ir jāmostas. 

Dziļā miega fāzē notiek pilnīga ķermeņa relaksācija – palēninās iekšējo orgānu darbība, mazliet pazeminās ķermeņa temperatūra, ir zemāks asinsspiediens; šajā laikā atpūšas nervu sistēma, notiek dziļa fiziska atpūta.  
Seklā miega fāzē tiek pārstrādāti dienas emocionālie pārdzīvojumi, aizmigušais var dzirdēt apkārtējos trokšņus, sajust, ja palicis vēsi, pagriezties uz vienu vai otru sānu. 

Miega ritms zīdaiņiem

Zīdaiņiem miega ritmi pakļauti viņu augšanai un attīstībai. Tā kā augšana notiek tieši seklā miega fāzē, bērns guļ daudz reizes – ne pārāk ilgi un biežāk mostas. Bērna miega ciklu veido 80 % seklā miegs un tikai 20 % dziļā miega. Tāpēc vecāki dažreiz satraucas, ka bērniņš gandrīz neguļ, lai gan viņi nepiefiksē tos salīdzinoši īsos brīžus, kad mazais ir pilnībā aizmidzis. Pārējā laikā mazulis guļ pie mammas krūts vai iesnaudies vecāka rokās, kur jūtas labi. Zīdaiņa miegs ir nenoturīgs, viņš var mosties un atkal iemigt seklajā miegā. 

Dienas laikā nevajag mājās radīt pilnīgu klusumu – jāļauj fonā skanēt ikdienas skaņām. 

Līdz 6 mēnešu vecumam zīdainim parasti vēl nav izstrādājies paredzams miega režīms, ir tikai miega ritmi. Apmēram līdz 3 mēnešu vecumam mazuļa diennakts ritms veidojas caur mātes pienu un miega hormoniem, ko viņš saņem, zīžot krūti. Ir zināms, ka mātes piens satur dažādu hormonu kokteili. 

Viens no tiem – melatonīns – ir hormons, kas rosina iemigšanu. Ir veikti pētījumi, kas atklāj, ka mammām, kas zīda bērnu ar krūti, miega ritmi ar mazuli sinhronizējas. Turklāt mammas, kas zīda bērnu, kopumā izguļas labāk, un kopā ar mammu labāk iemieg arī mazulis. Turklāt zīdīšanas periodā sievietei hormonālais fons veidojas tāds, ka viņai fizioloģiski vajag mazāk miega stundu diennaktī nekā laikā, kad bērnu nezīda. 
 

Bērna miega cikli

Pēc 3 mēnešu vecuma sasniegšanas dienas un nakts ritmi sāk regulēties arī caur acīs esošiem gaismas uztveres receptoriem. Tad bērniņš dienā sāk gulēt mazāk, naktī – vairāk. Režīms kļūst paredzamāks un saistās ar diennakts gaismas un tumsas periodiem. 

Miega ritmi un režīms mainās arī līdz ar smadzeņu augšanu. Jau viena gada vecumā seklais miegs mijas ar dziļo miegu proporcijās 60 % pret 40 %, 3 gadu vecumā – proporcijā 75 % pret 25 %. Tas nozīmē, ka dziļā miega nu jau ir vairāk. Smadzenes līdz 3 gadiem ir izaugušas un sasniedz 90 % no pieaugušā cilvēka smadzenēm. Aug arī organisms, mainās metabolisma īpatnības, un tam piemērojas miega fāzes. Pieauguša cilvēka miega ciklu bērns izveido tikai 12 gadu vecumā. 

Ja miega ritmi stipri atšķiras no fizioloģiskajiem ritmiem, piemēram, ja bērns mostas 6 reizes naktī, tad tā ir novirze no normas un tad gan būtu jāmeklē iemesls, kāpēc tā notiek. 

Ja vecākus bērna miega režīms apmierina un viņi spēj tam elastīgi piemēroties, neraugoties uz to, ka tas nav ideāls, mazuļa miega ritms nav jāmaina. 

Kas ietekmē miega ritmu

Sākumā miega ritmi bērnam ir cieši saistīti ar ēšanas ritmiem. Jaundzimušajam, kuru baro ar krūti, ritmi ir atkarīgi no tā, cik mammai strauji plūst piens un cik pats bērns ir enerģisks. 

Piemēram, ja mammai piens plūst ļoti strauji, bērns paēd 10 minūšu laikā un pēc tam saldi un mierīgi guļ. Bērniņam nav konkurējošo vajadzību – viņš nav izsalcis, nav jāmostas, lai atkal ēstu. Savukārt, ja mammai piens neplūst tik strauji, tad pēc 10 minūšu ilgas centīgas zīšanas mazulis nogurst un aizmieg, bet pēc brīža jau mostas, jo atkal grib ēst. Pa vidu viņš guļ trauslā un seklā miegā, bet mammai ir sajūta, ka bērniņš neguļ. 
 

Apmēram 3 mēnešu vecumā bērns spēj paēst 10 minūšu laikā un guļ 2–3 stundas bez mošanās.  

Viņš var pamosties, kaut ko pētīt, komunicēt, nodarbināt sevi un tad atkal iemigt. 

Nepārtrauktu gulēšanu var iztraucēt tā sauktās konkurējošās vajadzības. Piemēram, nepieciešamība čurāt, ir pārāk auksts vai karsts, mazākiem bērniņiem – arī robežu trūkums. 

Miega režīms pirmajā dzīves gadā 

Pirmajā dzīves mēnesī galvenais uzdevums ir ēst un atkal ēst. Mamma, kas zīda bērnu, pielāgojas viņa vajadzībām, un šajā periodā nevar gaidīt precīzu miega režīmu. Bioloģiskais ritms parasti ir mosties pusnaktī plkst. 24, tad ap plkst. 4 un 6 no rīta, lai paēstu. Naktī mātes organismā ir augsts prolaktīna līmenis, kas veicina piena izstrādi, tāpēc pašai mammai ir labāk, ja bērns pilnās krūtis savlaicīgi iztukšo. Kopā ar pienu mazulis saņem arī miegam vajadzīgo hormonu. 

Barošanas laikā arī mammai izdalās miega hormons, kas vecina labāku miegu gan pašai, gan bērniņam. 

Daudz paredzamāki ir bērni, kas tiek baroti ar piena maisījumu. Tā kā mākslīgā piena formulu drīkst dot tikai reizi trīs stundās un noteiktā daudzumā un no pudeles knupīša ēdiens nāk viegli un bez piepūles, tad mazulis ātri paēd un guļ ilgi un labi. Maisījums ir smagāka pārtika, tā pārstrādei tiek patērēts lielāks enerģijas daudzums. Mazuļi, kas ēd piena maisījumu, var nogulēt, naktī nemostoties, arī 6 stundas, jo barot ar maisījumu naktī nav paredzēts. Gan zīdītiem ar krūti, gan ar pudelīti barotiem bērniem nakts ēšanas ritms ir retāks nekā dienā. 

Novirze no normas

Ja miega ritmi stipri atšķiras no fizioloģiskajiem ritmiem, tam ir jāmeklē iemesls. Piemēram, ja bērns naktī mostas 6 vai vairāk reizes, tad tā ir novirze no normas. 

• Apstākļi, kas traucē labam miegam
  Laiks, kad nāk zobi, ir traucējošs miegam. Tieši nakts laikā notiek aktīvākā zobu augšana, kas arī ir saistīta ar augšanas hormona izstrādi miegā. Zobu augšana patiešām ir sāpīgs process, jo aug ne tikai zobs, bet viss žoklis. Ja citu veselības sūdzību nav, šis laiks vienkārši ir jāpārcieš.
• Ārēji notikumi, pārāk aktīva diena
  Ir bērni ar viegli uzbudināmu nervu sistēmu. Publisku pasākumu apmeklēšana, pārāk aktīvas rotaļas pirms miega, pārāk skaļa vide vakaros mājās – tas viss var būt iemesls sliktākai iemigšanai un nemierīgākam miegam. Vakara cēlienam noteikti jābūt mierīgam, lai bērns zinātu, ka jāgatavojas naktij un miedziņam. Citus bērnus, starp citu, vanna pirms miega uzmundrina.
• Krīzes periodi
  Vidēji ik pēc diviem mēnešiem bērnam ir krīze, kas saistās ar jaunu iemaņu apgūšanu. Piemēram, lai dabūtu mutē kāju, viņam ir jātrenējas, un tas dod papildu slodzi nervu sistēmai. Jaunu prasmju apgūšana var būt iemesls tam, kāpēc bērns naktī sliktāk guļ.
• Nokavēts gulēt likšanas laiks 
  Ir bērni, kuri vakaros ir nemierīgi, viņiem ir grūti aizmigt. Tad ir svarīgi sekot pazīmēm, lai pamanītu, kad bērnam nāk miegs, un tad viņš jāliek gulēt uzreiz, nevis pēc 20 minūtēm, kad mamma pabeidz iesāktos darbus. Atliekot gulētiešanu, mazulis no savas miega fāzes jau ir “izlecis” un aizmieg ar grūtībām.

Veselības problēmas 

Miega kvalitāti ietekmē arī grūtniecība, dzemdības, dienas notikumi, stress. Ir cēloņi, kurus mēs varam ietekmēt un kurus nevaram. Piemēram, ja bijušas smagas dzemdības un piedzīvota hipoksija jeb skābekļa bads, ar to ir jārēķinās, ka bērnam var sāpēt galva, viņš ir nemierīgāks. 

Kas uzlabo nakts miegu

 • Ir  bērni, kuri guļ mierīgāk, ja tuvumā ir mamma vai tētis. 
• Nakts miegu uzlabo robežas, tas ir, gulēšana pakaviņā vai īpašā ligzdiņā vai arī viegla ietīšana autiņā vai sedziņā. Tas atgādina mammas ķermeņa formu un dod drošības un pazīstamas vides sajūtu. 
• Vecākiem ir jāsaprot, kuras konkurējošās vajadzības naktī traucē gulēt, un tad tās ir jārisina. 

Papildu literatūra:
1. Mindell, J. A.; Owns, J. A. (2015). A Clinical Guide to Pediatric Sleep: Diagnosis and Management of Sleep Problems, 3rd ed. Philadelphia: Lippincott Williams & Wilkins.
2. Safe To Sleep. Pieejams: https://safetosleep.nichd.nih.gov/
3. Davis, K. F.; Parker, K. P.; Montgomery, G. L. Sleep in Infants and Young Children: Part One: Normal Sleep. J Pediatr Health Care, 2004 Mar-Apr; 2(18): 65-71.
4. http://www.bernuneirologi.lv/