Svarīgākais, kas topošajai mammai jāzina par nabassaiti

Dvīņiem katram ir sava nabassaite. Nabassaites griezuma vieta pilnībā sadzīst pāris nedēļu laikā, brūcītes vietā veidojas naba.
 

Konsultē Laura Rācene, ginekoloģe, dzemdību speciāliste 

Ko var redzēt ultrasonogrāfiskā izmeklēšanā 

Nabassaite sāk veidoties 4. grūtniecības nedēļā un pilnīgi ir izveidojusies 7. grūtniecības nedēļā. Pirmajā valsts apmaksātā skrīningā laikā no 11. līdz 13. grūtniecības nedēļai novērtē to, nosaka asinsvadu skaitu tajā, noskaidro, kur atrodas placenta un kā nabassaite tai ir piestiprinājusies – centrāli, pie malas vai citur –, izvērtē nabassaites piestiprināšanās vietu pie augļa vēdera priekšējās sienas – vai nabassaitē neiespiežas vēdera dobuma iekšējie orgāni (omfalocēle), vai nav kāds augļa vēdera priekšējās sienas defekts blakus nabassaites piestiprināšanās vietā un iekšējo orgāni spiežas ārā pa to (gastrošīze). Ļoti svarīgi ir izvērtēt nabas saites piestiprināšanās vietu dvīņiem. Otrajā valsts apmaksātajā skrīningā, kas notiek laikā no 20. līdz 22. grūtniecības nedēļai, izvērtē, vai nav strukturālu izmaiņu. 

Grūtniecībai progresējot, nabassaiti izsekot visā garumā nav iespējams, jo kāda cilpa var slēpties aiz augļa. Savukārt trešajā trimestrī ārsts var veikt papildu izmeklējumu – doplerogrāfiju, lai izvērtētu plūsmu nabassaites artērijā, jo tā liecina par augļa labsajūtu. Izmaiņas artērijas plūsmā var novērot augļa augšanas aiztures gadījumā. Ja pārmaiņas ir pārlieku lielas, var tikt pieņemt lēmums grūtniecību atrisināt agrāk, jo mazulim dzemdē nav atbilstošu augšanas apstākļu un drošāk ir grūtniecību pārtraukt, lai neciestu bērns.

Izvērtējot dažādus nabassaites rādītājus, var prognozēt varbūtējās bērna attīstības problēmas un iespēju robežās tās novērst, uzlabojot mazuļa labsajūtu grūtniecības sarežģījumu gadījumā. 

Asinsvadu skaits nabassaitē

Nabassaitē normāli ir trīs asinsvadi – viena vēna, caur kuru bērnam no placentas tiek piegādātas barības vielas un skābeklis, un divas artērijas, kas savāc augļa vielmaiņas un pārstrādes produktus un transportē tos uz mātes organismu.

Nabassaitē var būt nevis trīs, bet divi asinsvadi: artērija un vēna. Tas skar 0,5 % no visām grūtniecībām. To var diagnosticēt gan pirmajā, gan otrajā ultrasonogrāfijas skrīningā. Tas ir viens no mazajiem jeb soft marķieriem, t. i., papildus pievērš ārsta uzmanību grūtniecības attīstībai un augļa anatomiskām struktūrām. Tas neapstiprina ne augļa ģenētisku, ne iedzimtu attīstības anomāliju, bet ārsts var nozīmēt papildu ultrasonogrāfijas izmeklējumus, kā arī nepieciešamības gadījumā nosūtīt pie ārsta eksperta, lai izslēgtu augļa iedzimtu patoloģiju, kā arī trešajā trimestrī kontrolēt paredzamo augļa svaru – vai tas atbilst grūtniecības laikam.

Lai arī divus nabassaites asinsvadus uzskata par patoloģiju, lieki uztraukties nav nepieciešams, jo mazulis barības vielas un skābekli no mammas var saņemt pietiekamā daudzumā.

Pirmajā valsts apmaksātā skrīningā laikā no 11. līdz 13. grūtniecības nedēļai novērtē nabassaiti un nosaka asinsvadu skaitu tajā, noskaidro, kur atrodas placenta un kā nabassaite tai ir piestiprinājusies.

Nabassaites garums

Vidēji nabassaite ir 50–60 centimetru [1] gara un 1,5–2 centimetrus diametrā, taču tā var būt arī īsāka vai garāka – līdz pat 100 centimetriem. Topošā māmiņa šo garumu nekādi nevar ietekmēt, to nosaka ģenētika, tāpēc katrā grūtniecībā nabassaites izmērs var būt atšķirīgs. 

Ja nabassaite ir gara, tā var aptīties ap mazuli – ap kāju, roku, kaklu vai citām ķermeņa daļām –, bet bažām arī šajā situācijā nav pamata. Vienai un tai pašai sievietei vienā grūtniecībā nabassaite var būt normāla garuma, bet nākamajā – pārāk īsa. Tam nav nekāda sakara ne ar ēdienu, ko lietojam, ne fiziskajām aktivitātēm. 

Nabassaite mazulim ap kaklu

Nereti sievietes, atceroties savas dzemdības, ar šausmām stāsta, ka mazulim bija aptinusies ap kaklu nabassaite, kas viņu gandrīz nožņaudza. Bērns nevar nožņaugties nabassaitē, jo skābekli saņem caur šo pašu nabassaiti, nevis ieelpo caur muti. Zīdainis uzsāk elpošanu caur muti, veicot pirmo ieelpu. Ja dzemdības ir noritējušas bez sarežģījumiem, tā ir skaļa un spalga – pirmais kliedziens.

Arī piedzimstot bērns uzreiz neelpo caur muti, bet gan turpina saņemt barības vielas un skābekli caur nabassaiti līdz tās pārgriešanai. 

Ceturtā daļa mazuļu pasaulē nāk ar aptinušos nabassaiti – ap kaklu vai rokām, kājām, vēderu vai ap citām ķermeņa daļām. 

Jāatceras, ka nabassaites apvijumi ir dinamisks process – ja mazulim ir aptinusies nabassaite, tā var arī noslīdēt un attīties. 

Ja ultrasonogrāfijā tiek konstatēts, ka nabassaite ir ap kaklu vai citu ķermeņa daļu, pēc dažām dienām tās var tur nebūt, kā arī mazulim tā var aptīties īsi pirms dzemdībām. Tas, vai nabassaites garums, novietojums vai apvijums sievietei ar iznestu grūtniecību augli galvas guļā traucēs dzemdībās, ir izvērtējams tikai pašā dzemdību procesā. 

Nabassaite arī dzemdību laikā var noslīdēt no mazuļa ķermeņa. Parasti nabassaite, pat ja tā ir aptinusies, ir pietiekami gara un ļauj bērnam brīvi iziet cauri dzemdību ceļiem. Un dzemdību kontrakciju laikā tā nav viegli saspiežama, jo tās asinsvadus pārklāj stingra želejveida viela. 

Kad nabassaite ir pārāk īsa vai ir vairāki cieši tās apvijumi ap mazuļa kaklu, reizumis izstumšanas periodā var novērot augļa galvas nelielu atbīdīšanos atpakaļ starp kontrakcijām, kā arī var būt izmaiņas augļa sirdstoņos, taču tas, ka nabassaite ir īsa, tiek konstatēts pēc dzemdībām. Un parasti vecmāte nabassaites cilpu no bērna kakla noņem tik ātri, ka mamma dzemdību procesā to var nepamanīt. 

Dažreiz nabassaite mēdz sasieties īstajos mezglos, un tad gan ir pamats bažām, jo, cieši savelkoties, tiek traucēta skābekļa piegāde bērnam. Ar īsto mezglu nabassaitē pasaulē nāk 0,5 % jaundzimušo.

Tā kā dzemdībās augļa labsajūtai seko līdzi, pierakstot sirdstoņus jeb kardiotokogrāfiju, pamanot izmaiņas, kuru iespējamais iemesls varētu būt nabassaites novietojums vai aptinums, mammai lūgs mainīt pozu, pierakstīs toņus ilgstoši. Ja mazulis nesaņems pietiekami daudz skābekļa un sāks ciest, izmaiņas toņos būs nozīmīgas, un atkarībā no dzemdību fāzes var tik pieņemts lēmums dzemdības atrisināt nekavējoties – veikt ķeizargriezienu vai instrumentālas vaginālas (ar vakuumu) dzemdības. 

Mezgli nabassaitē

Izšķir divu veidu mezglus – īstos un neīstos. Neīsts nabassaites mezgls rodas, ja nabassaites asinsvadi ir nedaudz garāki nekā nabassaite un “uzmet cilpu”, kas izskatās kā nabassaites paplašinājums. Šie mezgli ir normāla parādība un netraucē mazuļa attīstībai. Dažreiz nabassaite mēdz sasieties īstajos mezglos, un tad gan ir pamats bažām, jo, cieši savelkoties, tiek traucēta skābekļa piegāde bērnam. Ar īsto mezglu nabassaitē pasaulē nāk 0,5 % jaundzimušo, tātad tie nav pārāk bieži sastopami gadījumi. 

Nabassaites mezgli pārsvarā veidojas grūtniecības pirmā trimestra laikā, taču ne vēlāk kā 16. nedēļā. Kāpēc tā notiek? Parasti iemesls ir ļoti kustīgs bērns, – savā darbības praksē novērojusi dabīgo dzemdību vecmāte Iveta Bērziņa. Augļa pārlieku kustēšanos un kūleņošanu vēderā var veicināt arī mammas stress vai pārāk straujais dzīvesveids, tāpēc dažkārt ir vērts dzīvot mierīgāk un piedomāt pie emocijām, kuras piedzīvo grūtniece gaidību laikā, stāsta vecmāte. Kamēr mezgli nav cieši savilkti, nekādu kaitējumu tie nenodara, jo uzturvielas un skābeklis caur tiem brīvi var nonākt līdz bērnam.

Bērns nevar nožņaugties nabassaitē, jo skābekli saņem tieši caur to, nevis ieelpo caur muti. Mazulis uzsāk elpošanu caur muti, veicot pirmo ieelpu.

Savukārt ginekoloģe Laura Rācene norāda, ka ir arī pētījumi, ka tieši kustības ir tās, kas veicina, ka nabas saite ir gara. “Nereti sievietes ļoti pārprot emociju ietekmi uz grūtniecību. Esot ilgstoši augsta stresa apstākļos, mātes kortizols izdalās vairāk nekā parasti, šķērso placentu un aktivizē bērna hipofīzes un virsnieru asi. Tas var ietekmēt bērna smadzeņu attīstību, zemu dzimšanas svaru, samazina grūtniecības laiku. Protams, mazulis jūt mātes emocijas caur hormonālām izmaiņām, bet nevajadzētu šo procesu novienkāršot.” 

“Aktīvi strādājot dzemdību zālē, mums tik tiešām bieži mammas ir satraukušās par mezgliem un apvijumiem. Būtu svarīgi saprast, ka mezgli un apvijumi ir dinamiski procesi. To, vai tas traucēs dzemdībās, varēs redzēt to laikā. Ja būs nepieciešams, tad veiks ķeizargriezienu vai palīdzēs mazulim piedzimt ātrāk vagināli, lai viņš neciestu. 

Situācijas dzemdībās ir ļoti dažādas. Esmu bijusi klāt vaginālās dzemdībās, kurās izstumšanas periods bija mazliet ilgāks, toņi bija ar atbilstošām izmaiņām un bērns piedzima ar pieciem apvijumiem ap kaklu. Un ir bijis plāna ķeizargrieziens ar četriem īstajiem mezgliem. Reiz bija amizants gadījums, kad mazulim bija toņu izmaiņas dzemdību procesā, dzemdības uz priekšu negāja, tika veikts ķeizargrieziens, kura laikā atklājās, ka bērns bija ar roku apķēris un saspiedis nabassaiti,” par pieredzēto stāsta dzemdību speciāliste. 

Pēc mazuļa piedzimšanas nabassaite savu funkciju ir izpildījusi. To pārgriežot, mammas un bērna dzīve pāriet jaunā pakāpē – viņi joprojām ir ļoti saistīti, bet vairs ne burtiskā nozīmē. 

Kamēr mezgli nav pievilkti, tie nav bīstami, ja notiek pretējais, tad gan bērns aiziet bojā, jo vairs nespēj saņemt ne skābekli, ne barības vielas. Kā jau iepriekš minēts, visu nabassaites garumu faktiski nav iespējams izmeklēt ultrasonogrāfijas laikā, jo tā met cilpas starp un aiz augļa ķermeņa daļām. Īstie nabassaites mezgli ir reta parādība, un tos var ieraudzīt ultrasonogrāfijā tikai tad, ja nabassaites cilpa, kurā ir mezgls, atrodas tādā dzemdes daļā, kuru var vizualizēt, veicot ultrasonogrāfiju, un mezgls brīvi peld augļūdeņos. Daudz svarīgāk par šo faktu ir noskaidrot, kāda ir asins cirkulācija nabassaitē, ko var konstatēt, izdarot doplerogrāfijas izmeklējumu. 

Nabassaite pēc dzemdībām – pārgriezt vai ļaut izpulsēt?

Pēc mazuļa piedzimšanas nabassaite savu funkciju ir izpildījusi. To pārgriežot, mammas un bērna dzīve pāriet jaunā pakāpē – viņi joprojām ir ļoti saistīti, bet vairs ne burtiskā nozīmē. 

Bērnam piedzimstot, aptuveni trešdaļa cirkulējošu asiņu vēl atrodas placentā. Tai pulsējot, asinis tiek pumpētas no placentas zīdainim. Nabassaiti rekomendē pārgriezt ne agrāk kā 1,5–3 minūtes pēc bērna piedzimšanas, jo šajā laikā mazulis papildus saņem 80–100 mililitrus asiņu, un tādējādi tiek samazināts dzelzs deficīta anēmijas attīstības risks jaundzimušajam pirmajos sešos mēnešos pēc nākšanas pasaulē. 

Ja nogaidītu pilnīgas nabassaites pulsācijas beigas, tā parasti pārtraucas vidēji pēc trim līdz piecām minūtēm, bet var būt arī ilgāk – pat pēc 10–15 minūtēm. Turklāt nav nozīmes, vai tā ir bijusi ķeizargrieziena operācija vai dabiskas dzemdības. 

Tikai divās situācijās tiek rekomendēta agrīna (agrāk par vienu minūti) nabassaites klemmēšana – jaundzimušajam ir smaga asfiksija un nepieciešams nekavējoties uzsākt reanimāciju. 

Salīdzinājumam var minēt, ka 30 mililitru asiņu zudums jaundzimušajam ir pielīdzināms 600 mililitru asins zudumam pieaugušajam. [2]

Savukārt ļaut nabassaiti atstāt savienotu ar placentu, līdz tā nokrīt pati, pēc Londonas Karaliskās koledžas ginekologu un dzemdību speciālistu domām, ir nopietns paaugstinātas infekcijas risks mazulim. Pēc piedzimšanas placenta būtībā kļūst par mirušiem audiem, kas ir barotne baktērijām. 

Atsauces:

1. Study of Length of Umbilical Cord and Fetal Outcome: A Study of 1,000 Deliveries. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3526711/
2. Clamping of the Umbilical Cord and Placental Transfusion. Pieejams: https://www.rcog.org.uk/globalassets/documents/guidelines/scientific-impact-papers/sip-14.pdf