Nianses, kas jāzina, ja nepieciešams mākslīgais piena maisījums

Konsultē Dr. Irēna Putniņa, lektore LU Uzturzinātnes maģistrantūras studijās, uzņēmēja; ar piena maisījumiem sākusi strādāt 1997. gadā

Vispirms jāuzsver, ka piena maisījumu var izvēlēties vienīgi saskaņā ar ārsta vai veselības aprūpes speciālista rekomendāciju, jo šādai mazuļa ēdināšanai vajadzētu būt tikai izņēmuma gadījumos. Pat šķietami visekskluzīvākais piena maisījums nav mātes piena analogs – kaut vai tāpēc, ka sausā piena maisījuma pamatā ir pārstrādāts govs vai kazas piens, kam ir cita struktūra, cita sastāvdaļu attiecība un noteikti nav to īpašo, specifisko antivielu, ko satur mammas piens un kas palīdz veidot bērna imunitāti. 

Tomēr dzīve mēdz izdarīt savas korekcijas, un ir reizes, kad mamma nevar izbarot savu bērniņu, – piena nav vai tā ir gaužām maz, vai arī kādas slimības dēļ sieviete nedrīkst zīdīt savu mazulīti, vai veiktas operācijas dēļ fizioloģiski to vairs nav iespējams izdarīt. Iemeslu var būt patiešām daudz, kad piena maisījums ir vienīgais iespējamais veids, kā pabarot savu mazuli. 

Kuru izvēlēties? 

Parasti speciālists iesaka konkrētu piena maisījumu, taču gadās, kad, piemēram, dzemdību nodaļā saņemts viens padoms, bet vēlāk pediatrs iesaka cita ražotāja produktu. Nē, te nav runa par lobiju vai ko tamlīdzīgu, bet gan par pieredzi. Katram speciālistam tā var būt atšķirīga, un viens ir saņēmis labas atsauksmes no vecākiem, piemēram, par zviedru ražojuma produktu, bet cits – par poļu. Patiesība ir tāda, ka visi Latvijā legālajās tirdzniecības vietās nopērkamie mākslīgie piena maisījumi neatkarīgi no to cenas vai izcelsmes valsts ir bērnam droši. Šajā ziņā Eiropas regulas ir ļoti striktas, un precīzi ir noteikts, cik un kas drīkst un cik un kam noteikti jābūt piena maisījumā. Tāpēc šajā jomā būs nevietā runas par to, ka viens produkts ir labāks par otru. Tie ir nedaudz atšķirīgi, bet ne labāki vai sliktāki. 

Piena maisījumu var izvēlēties tikai un vienīgi saskaņā ar ārsta vai veselības aprūpes speciālista rekomendāciju, jo šādai bērna ēdināšanai vajadzētu būt tikai izņēmuma gadījumos. Pat šķietami visekskluzīvākais piena maisījums nav mātes piena analogs.

Tomēr veikalu plauktos atrodamais piena maisījumu klāsts ir pat ļoti plašs. Ja vien bērniņam nav kādu īpašu vajadzību (alerģija, olbaltuma nepanesība u. tml.), tad vispareizāk būs iegādāties to produktu, ko ieteicis pirmais speciālists, un tad skatīties, vai mazulim tas der. Kā saka Irēna Putniņa, paskatoties bērna gaišzilajās vai brūnajās acīs, nav iespējams pateikt, kurš no daudzajiem piena maisījumiem viņam derēs vislabāk: “Pat medicīnas persona to nespēs pateikt, tāpēc ir šis mēģinājumu process. Lielākoties piena maisījumi atšķiras tikai ar valsti, kur tiek iegūts piens, un to, kas ir šā maisījuma ražotājs. 

Tas var būt poļu, zviedru vai vēl kāds cits piens.” Speciāliste piebilst, ka ir valstis, kuru vadlīnijās noteikts, ka ārstam jāuzraksta vismaz trīs dažādi parasto piena maisījumu nosaukumi, ja bērnam tāds nepieciešams, taču arī tad katrs speciālists var ieteikt ko citu savas atšķirīgās pieredzes dēļ. “Un tad vecāki var izvēlēties paši. Protams, ja ir kāda problēma, izvēlēties vajadzēs jau ļoti konkrētu maisījumu,” saka speciāliste.

Dažas vērtīgas nianses 

Lai gan parasti veselam bērnam paredzētie piena maisījumi gandrīz neatšķiras cits no cita, tomēr dažas pavisam niecīgas nianses var palīdzēt.

• Ja bērns ir liels ēdājs un viņam standarta pauzes starp maltītēm ir par garu, ieteicams izvēlēties tādu piena maisījumu, kam ir mazliet lielāka kazeīna deva vai nedaudz pievienota ciete – šāds ēdiens ilgāk paliks mazuļa puncī.

• Ja bērns daudz atgrūž, piemērotāks būs piena maisījums ar biezinātāju sastāvā. 

• Ja bērns kādos brīžos mēdz jutīgāk reaģēt uz kaut ko, kas ir piena maisījumā, tad ieteicamāki ir tā sauktie komforta maisījumi vai H maisījumi, kas paredzēti bērniem ar augstāku alerģiju risku. 

• Vēl ir ārstnieciskie piena maisījumi, kuri paredzēti bērniem, kas nepanes laktozi; kam bijusi kāda nopietna infekcija vai vīruss; ir alerģija uz olbaltumu. Tas ir speciāls produktu klāsts, ko izvēlas un nozīmē tikai un vienīgi speciālists.

Atceries!

Kad atrasts īstais, bērniņam piemērotākais piena maisījums, pirmajā pusgadā nav ieteicams to mainīt pret kādu citu. Pat pavisam nelielas nianses var nepatikt mazuļa puncim un radīt lielas problēmas. 

Parasto vai speciālo?

Mātes un govs pienam ir divas pamata frakcijas – sūkalu olbaltums un kazeīns, kas kopā veido lielo olbaltuma molekulu. Taču mātes pienā dominantās ir sūkalas, bet govs pienā – kazeīns. Minētā lielā olbaltuma molekula ir ļoti sarežģīta bumba ar daudz dažādiem organisma kairinātājiem. Ne velti biežākā alerģija bērniem ir tieši pret piena olbaltumvielu. Ja mazajam ir alerģiska reakcija, ēdot šādu sausā piena maisījumu, tad noteikti jāpiemeklē cits, kura sastāvā olbaltumvielas ir sašķeltas jeb hidrolizētas. Tas nozīmē, ka šāds maisījums satur tikai vienu olbaltumvielas frakciju – vai nu sūkalas, vai kazeīnu. Lietot šādu piena maisījumu var tikai ar speciālista ieteikumu. 

“Piemēram, Igaunijā speciālie piena maisījumi zīdaiņiem nopērkami aptiekā ar recepti, taču tie ir bezmaksas, tikai receptes nauda jāsamaksā. Pie mums, Latvijā, tie ir brīvi pieejami veikalos, taču veselam bērnam tādi maisījumi nav nepieciešami,” uzsver Irēna Putniņa un piebilst, ka vēl ir tā sauktie starpposma maisījumi ar burtiem HA: “Šajos produktos molekulas sašķeltas daļēji, tās ir mazākas nekā standarta. Tie ir piena maisījumi, kas radīti profilaktiskiem nolūkiem. Ja bērns piedzimis ļoti alerģiskā ģimenē, pastāv liela varbūtība, ka arī mazais būs alerģisks, un tad, ja māmiņa pati nevar zīdīt bērnu, viņam nozīmē šādu piena maisījumu.”

Dzīve mēdz izdarīt savas korekcijas, un ir reizes, kad mamma nevar izbarot savu bērnu, – piena nav vai tā ir gaužām maz, vai arī kādas slimības dēļ sieviete nedrīkst zīdīt savu mazulīti, vai veiktas operācijas dēļ fizioloģiski to vairs nav iespējams izdarīt.

Vitamīni maisījumos

Ja uz iepakojuma rakstīts, ka produkts satur, piemēram, D vitamīnu, tas ir mārketinga triks. Pilnīgi visos piena maisījumos būs šis D vitamīns, jo to nosaka regulas. Arī pārējās obligātās lietas būs visos šajos produktos, citādi tos nedrīkstētu tirgot. 

Jāteic, mūsdienās produktu iepakojumi kļuvuši krietni lakoniskāki, nekā tas bija pirms gadiem 15, jo arī šajā jomā ir stingri noteikumi, ko drīkst izcelt uz iepakojuma un ko ne. Īpaši, ja runa ir par bērniem paredzētu pārtiku. 
 

Atceries! Mūsu platuma grādos saules ir maz, un arī piena maisījumā nav dienas nepieciešamās D vitamīna devas, tāpēc bērnam tas jāuzņem papildus tik un tā.

Pārbaudi, vai reģistrēts! 

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā sadaļā “noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrs” (https://registri.pvd.gov.lv/np) iespējams izlasīt visu informāciju par piena maisījumiem, kurus atļauts tirgot Latvijā. Likums paredz, ka ir jāreģistrē pilnīgi visi piena maisījumi, kas paredzēti bērniem līdz 6 mēnešu vecumam, kā arī īpašiem medicīniskiem nolūkiem. Taču arī visi pārējie reģistrētie maisījumi vēlākam vecumam ir pakļauti tam pašam kontroles mehānismam. 

Vai dārgāks nozīmē labāks?

Ja runa ir par piena maisījumiem, tad cenai ir relatīva nozīme. Ir tikai divi galvenie kritēriji, kas jāņem vērā, – vai piena maisījums ir reģistrēts Latvijā, tātad drošs lietošanai, un vai tas ir piemērots konkrētam bērnam. Taču citādi arī lētāks piena maisījums būs labs, tikai, iespējams, tam nebūs pilnveidota recepte, ņemot vērā jaunākos zinātnes sasniegumus. Cenu veido arī iepakojuma izmaksas: jo lakoniskāks tas ir, jo lētāka prece un tās ražošana. Ja maisījuma ražotājam pašam pieder ferma, izmaksas būs mazākas nekā tad, ja piena pulveri iepērk. 

Kā zināt, ka bērnam maisījums ir piemērots?

Irēna Putniņa uzsver – nevajag no piena maisījuma gaidīt pasaules brīnumus: “Lielākā vecāku kļūda ir viņu nepacietība. Lai cik labs būtu piena maisījums, jebkurā gadījumā bērns saņem svešu olbaltumvielu. Ir jāvēro, kā mazulis spēj tikt galā ar šo maisījumu, bet nav uzreiz jārīkojas, ja vien, protams, reakcija nav izteikti slikta.” 

Speciāliste norāda, ka pēc pirmajām ēdienreizēm bērns var būt nemierīgs, viņam var mainīties vēdera izeja, vēders var pasāpēt, viņš var atgrūst pienu u. tml. Ja šīs izpausmes ir nelielas, tad mazulim jāļauj pierast pie svešā ēdiena, jo viņam pazīstams ir tikai mammas piens. Pierašanai var būt vajadzīgs laiks no trīs dienām līdz pat nedēļai. “Realitātē ir tā – pamēģinājām, bērns atgrūda, pērkam nākamo paku. Iedodam mazulim, pirmajā reizē varbūt nekas, jo organisms ir pārsteigts – atkal kaut kas jauns, bet tad bērnam sākas caureja. Neder, skrienam pēc nākamā... Rezultātā mēneša vecumā bērns jau ir barots ar daudziem piena maisījumiem, šādi ļoti stipri nodarot viņam pāri. Pēc tam pat labam speciālistam ir grūti visu labot. Tāpēc, iedodot pirmo maisījumu, drusku pacietīgi jāpagaida un jāpavēro,” norāda Irēna Putniņa. 

Piena dzērieni un kazas piens 

Daudz dzirdēts, ka no kazas piena gatavotiem maisījumiem ir augstāka latiņa. Kā saka speciāliste, nav īpašas starpības, vai piena maisījums gatavots no kazas vai govs piena pulvera, nozīme ir tikai tam, cik sašķelta ir iepriekš minētā olbaltumvielu bumba. Jo tieši tas rada komfortu vai diskomfortu mazuļa puncim. 

Savukārt, runājot par piena dzērieniem, kas gatavoti no dažādām izejvielām (mandelēm, auzām utt.), tie noteikti nav dodami bērnam līdz gada vecumam, turklāt Latvijā tādus neiekļauj PVD reģistrā, jo Eiropas Savienības likumdošana zīdaiņu ēdināšanai tādus neatzīst. Piena dzērienu pamatā nav ne govs, ne kazas piens, bet gan rīsi, mandeles, augi, un, kā saka Irēna Putniņa, šādos pienos, visticamāk, trūkst kādas vielas, kas tos ļautu atzīt par bērnam piemērotu ēdienu. 

Noteikti ielāgo! 

Piena maisījuma pagatavošanai jānotiek bez improvizācijas vai gatavošanas “uz aci”. Uzmanīgi izlasi pagatavošanas instrukciju – ja rakstīts, ka uz 30 ml ūdens vajadzīgs līdzens kausiņš maisījuma, tad tā arī ir. Ievēro arī secību – vispirms sterilizētā pudelītē ielej ūdeni un tikai pēc tam ber piena maisījuma pulveri, lai tilpums būtu precīzs. Tas ir svarīgi, jo šīs mērvienības nav izdomātas. Tām pamatā ir strikti aprēķini, lai bērns saņemtu visas attīstībai svarīgās uzturvielas vajadzīgajā daudzumā. 
 

Numerācija uz iepakojuma

Ja sanācis tā, ka mammas piena vietā bērniņš ēd piena maisījumu, tad der ielāgot, ka uz iepakojuma redzamie lielie cipari no viens līdz četri ir jāņem vērā pavisam nopietni. Pat ja bērns ir vesels un liels, tāds kārtīgs ēdājs, tik un tā pāriet no 1. numura uz 2. u. tml. drīkst tikai tad, kad mazais sasniedzis blakus ciparam norādīto vecumu. 

Irēna Putniņa atzīmē, ka drīzāk var būt pretēji – bērns nemaz nepāriet uz 2. numuru, jo viņa organisms to nepieņem. Ar katru ciparu maisījumu sastāvs mainās un kļūst tuvāks parastajam pienam – mainās olbaltumu attiecība, maisījums paliek “pieaugušāks”. “Ir bērni, kuri to neakceptē. Steigties nevajag,” saka speciāliste. 

Tāpat gadījumos, kad bērns ir ēdis tikai mammas pienu, bet otrajā pusgadā kādu apstākļu dēļ viņam jāēd piena maisījums papildu piebarojumam, arī tad pareizāk būtu sākt ar pirmo numuru, pāris nedēļu dot to un tikai pēc tam pāriet uz otro. “Tad bērnam būs mazāks šoks par to, ko viņam piedāvā,” saka Irēna Putniņa un piebilst – pie pirmā numura jāatgriežas arī gadījumos, kad otrais izraisa alerģisku reakciju. Analogs scenārijs ir ar visiem nākamajiem numuriem. 
 

Atceries!

Noteikti nedrīkst būt tā, ka sešu mēnešu vecumā mazulis vēl nesaņem papildu ēdienu un pārtiek tikai no piena. Ja vien viņam nav kādu veselības problēmu un ārsts nav noteicis speciālu ēšanas režīmu, tad sešu mēnešu vecumā bērna ēdienkarte ir jāpapildina ar citiem produktiem!

Ekspresjautājums : Kāpēc nekad nav akcijas 1. numura piena maisījumiem?

Atlaides mēdz būt piena maisījumiem, kas paredzēti bērniem no sešu mēnešu vecuma un lielākiem. Likumdošana stingri aizliedz rīkot akcijas 1. numura maisījumiem, lai vecākiem nebūtu kārdinājuma to iegādāties un no krūts barošanas pāriet uz mākslīgo.