Jaundzimušā pirmās pārbaudes pēc dzimšanas

Ja ar jaundzimušo viss ir kārtībā, mazuli pēc dzemdībām uzreiz uzliek uz mammas vēdera – gan gadījumā, ja viņš ir nācis pasaulē dabīgās dzemdībās, gan arī, ja dzemdības notikušas ar ķeizargriezienu. Siltais kunkulītis nonāk uz mammas punča, bet tikmēr tās medicīnas personas, kas ir blakus, jau veic mazuļa veselības pirmo novērtējumu, apskatot viņu gan vizuāli, gan vērtējot viņa izturēšanos. Sākotnēji bērnu apskata vecmāte vai bērnu ārsts. Ja mazulis dzimst maza riska dzemdībās, tad dzimšanas brīdī parasti bērnu ārsts vai neonatologs nav dzemdību zālē. Ja tās ir dzemdības ar kādu komplikāciju risku vai tās ir operatīvās dzemdības, tad zīdaini jau uzreiz apskata ārsts. 

Pirmais, ko vērtē, ir bērna vizuālais izskats, un pārbauda to, ko var redzēt, – apskata mazuli no matu galiņiem līdz papēžiem. “Pievērš uzmanību tam, kāds mazais izskatās, kādas ir rokas, kājas, ķermenis, tiek izskaitīti pirksti. Apskatās ausis, parasti arī pārbauda, vai bērnam ir anālā atvere. Vecāki to nemaz nemanīs, bet pirmais mazuļa veselības stāvokļa vērtējums jau tiek veikts viņa pirmās dzīves minūtes beigās!” atklāj Dina Apele-Freimane.

Apgares skala

Apgares skala ir jau vairāk nekā 60 gadu veca un ir universāla, kuru joprojām lieto visā pasaulē. Tas ir vienkārši lietojams instruments, lai novērtētu bērna stāvokli tūlīt pēc dzimšanas. Šīs skalas vērtējums vairāk gan ir informācija mediķiem, nevis vecākiem. Skala mediķiem parāda, kā mazulis jūtas pēc dzimšanas, vai ir nepieciešami kādi atbalsta pasākumi, lai palīdzētu mazajam sākt patstāvīgi elpot, un vai, iespējams, vajadzīga pastiprināta bērna novērošana pēcdzemdību periodā. 

Skala ietver piecus vērtējuma punktus, un par katru no tiem tiek piešķirts 0, 1 vai 2 punkti. Tātad maksimālais punktu skaits pēc Apgares skalas ir 10. Rādītājs “7” un augstāk ir normas robežās. Zemāks vērtējums norāda uz kaut kādām grūtībām mazulim uzsākt patstāvīgi funkcionēt ārpus mammas organisma. Ne vienmēr Apgares vērtējums zem “7”, it īpaši pirmajā dzīves minūtē, norāda uz kādu nopietnu slimību. Reizēm nepieciešams mazulim vien nedaudz piepalīdzēt, un tad jau viss notiek! Tā var būt, ja ir bijušas kādas grūtības dzemdību laikā (piemēram, ieildzis izstumšanas periods, apvijusies nabassaite), ja māmiņai ir bijušas kādas ar grūtniecību saistītas vai nesaistītas veselības problēmas, ja ir pārnesta grūtniecība, ja bērns pasaulē nācis priekšlaikus, ja ir augļa attīstības aizture (mazuļa svars un augums ir neatbilstoši mazs grūtniecības laikam). 

Bērna stāvokli pēc Apgares skalas pirmo reizi novērtē dzīves 1. minūtes beigās un dzīves 5. minūtē. Ja nepieciešams, bērnu novērtē arī dzīves 10. minūtē – gadījumā, ja vērtējums dzīves 5. minūtē saglabājas zem “7”. 

Jāatzīst, ka šis vērtējums ir diezgan subjektīvs un vērtējumā varētu būt 1 un pat 2 punktu atšķirība, ja to veiktu dažādi ārsti. 

Apgares skalā vērtē:

• elpošanu;
• sirdsdarbību;
• ādas krāsu;
• muskulatūras tonusu;
• reflektoro aktivitāti.

Svēršanās un mērīšanās

Drīz pēc dzimšanas, parasti pirms mazais ir paēdis, nosaka bērna dzimšanas svaru, garumu, nomēra galvas un krūšu apkārtmēru. 

Asins grupa

Tas, kā un vai bērnam tiek noteikta asins grupa, dažādās dzemdību nodaļās var atšķirties. Tomēr svarīgi zināt bērna asins grupu un Rēzus faktoru ir tad, ja mammai ir 0. asins grupa vai negatīvs Rēzus faktors, jo šādā gadījumā pastāv asins grupu vai rēzus faktoru konflikta risks. “Asins grupu var noteikt ļoti ātri – no nabas saites paņemtās asinis atliek uzpilināt un sajaukt ar testiem. Rēzus faktoru gan uzreiz dzemdību zālē noteikt nevar, jo šī analīze ir jāveic laboratorijā. Ja riska faktors nepastāv, bet vecāki vēlas, teorētiski ir iespējams noteikt asins grupu tūlīt pēc dzimšanas, bet parasti vecākiem tas nešķiet svarīgi,” teic Dina Apele-Freimane. 

Pirmā apskate

Kad mazulis ir gan novērtēts vizuāli, gan veikts Apgares skalas vērtējums, mazais ir paēdis, padzīvojies pie mammas un saģērbts, parasti notiek arī viņa veselības pirmā pārbaude, ko veic ārsts. “Pirmā pārbaude, ko veic ārsts pediatrs vai ārsts neonatalogs, vai arī mazākās dzemdību nodaļās vecmāte, parasti notiek pāris stundu pēc dzimšanas. Pediatrs vai neonatalogs dzemdībās piedalās tikai tad, ja ir kādi riski, tāpēc šī var arī būt pirmā reize, kad zīdaini apskata ārsts,” stāsta pediatre. Pirmās pārbaudes laikā ārsts aplūko bērnu, izklausa sirdi un paklausās elpošanu, patausta vēderu, pārbauda jaundzimušā refleksus. Pēc tam šāda ikdienas apskate dzemdību nodaļā notiek ik dienu. Ikdienas apskašu laikā mazulis tiek arī nosvērts, lai noteiktu, vai svara zudums atbilst normas robežām.

Jaundzimušo skrīningi

Normatīvie akti paredz, ka visiem jaundzimušajiem pirms izrakstīšanās no dzemdību iestādes ir jāveic trīs skrīningi. Ja ir notikusi agrīnā izrakstīšanās un nav bijis iespējams kādu no pārbaudēm izdarīt, tad vecākiem ar bērnu vai nu jāatgriežas dzemdību iestādē, vai jādodas uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā, kur tiek veiktas šīs pārbaudes.

1.Izžāvētā asins piliena skrīnings

Šo pārbaudi parasti veic 3.–4. dzīves dienā, kad mazulis ir jau uzsācis ēst. Jaundzimušajam tiek ņemti asins pilieni no pēdas, kurus sasūcina speciālā kārtiņā, kas tiek nosūtīta uz ģenētisko laboratoriju, kur tiek veikti testi, kas ietver pārbaudes uz virkni ģenētisku slimību, piemēram, fenilketonūriju, iedzimtu hipotireozi un citām. [1] Šīs slimības uzreiz pēc dzimšanas nav pamanāmas, taču svarīgi tās atklāt agrīni, lai laikus varētu uzsākt ārstēšanu un novērst neatgriezeniskas sekas. “Vecāki par šo testu tiek informēti, un viņiem arī ir jāparakstās, ka piekrīt testa veikšanai. Par laimi, gadījumi, kad vecāki no testa atsakās, ir ārkārtīgi reti. Atbildes uz šo skrīningu vecāki nesaņem, ja nav konstatētas nekādas novirzes. Tikai gadījumā, ja tests ir izmainīts vai paņemtais asins materiāls nav derīgs testa veikšanai, ģimene tiek uzmeklēta, lai veiktu bērnam atkārtotu testu. Atbildes ir zināmas apmēram divu nedēļu laikā,” atklāj pediatre.

2. Dzirdes pārbaude

Šis tests palīdz atklāt iedzimtus dzirdes traucējumus, kas ir viena no biežākajām jaundzimušo iedzimtajām patoloģijām. Atkarībā no dažādiem reģioniem 1–3 bērniem uz 1000 dzīvi dzimušajiem tiek konstatēti iedzimti dzirdes traucējumi. [2; 3] Arī šeit ir būtiski, lai dzirdes traucējumus konstatētu agrīni, lai būtu iespējams laikus risināt šo problēmu un veicināt mazuļa runas attīstību, kas ir ļoti cieši saistīta ar vispārējo bērna kognitīvo attīstību. Šo testu parasti veic īsi pirms bērna izrakstīšanas mājās. Vēlams, lai testa veikšanas laikā mazulis ir mierīgs un aizmidzis, lai apkārtējā vide nav trokšņaina. Praktiski tests notiek visai ātri, ieliekot bērna ausī tādu kā mazu puļķīti. Šo testu sauc arī par otoakustiskās emisijas testu. Otoakustiskā emisija ir skaņas, ko izdala viena neliela auss gliemežnīcas daļa, kad to stimulē maigas klikšķināšanas skaņas, ko rada dzirdes pārbaudes aprīkojums. Kad skaņa stimulē gliemežnīcu, ārējās kohleārās šūnas sāk vibrēt. Vibrācija rada gandrīz nedzirdamu skaņu, kas atbalsojas vidusausī. Testu veic abās ausīs. Reizēm mēdz būt, ka šis tests dzemdību nodaļā neizdodas (mazulis ir ļoti nemierīgs, nav iespējams izvairīties no apkārtējo trokšņu ietekmes), kā arī tad, ja tests neatbilst normai, bērns tiek nosūtīts uz Bērnu dzirdes centru rezultātu precizēšanai. 

3.Duālās pulsoksimetrijas tests

Tests, kura laikā bērnam mēra skābekļa saturāciju uz divām ekstremitātēm. Tests tiek veikts diezgan ātri un bezsāpīgi – uz mazuļa labās rokas un labās kājas uzliek mazus gaismas sensorus, kas mēra skābekļa saturu asinīs. Šo testu veic ne agrāk kā diennakti pēc dzemdībām. Šis skrīnings nepieciešams, lai konstatētu sirdskaites, kuras var nebūt atklātas grūtniecības laikā veiktajās ultrasonogrāfijās. Ja skābekļa saturācija ir zemāka par 90 % vai diference starp kāju un roku ir lielāka par 3 %, tad tests tiek atkārtots pēc stundas. Ja atkārtotais rādījums atkal ir zemāks par 90 % vai diference ir lielāka par 3 %, testu izdara trešo reizi. Ja visi trīs mērījumi uzrāda novirzi, tas ir vērā ņemams indikators, ka varētu būt iedzimtas sirdskaites risks, un bērns tiek nosūtīts uz konsultāciju kardioloģijas centrā Bērnu slimnīcā. 

Vakcinācija

Vienīgā vakcīna, kas atbilstoši mūsu valstī apstiprinātajam vakcinācijas kalendāram rutīnas kārtā tiek veikta visiem mazuļiem dzemdību iestādē, ir vakcīna pret tuberkulozi. 

K vitamīns

Tā nav ne vakcīna, ne izmeklējums, taču K vitamīns būtu jāsaņem visiem jaundzimušajiem, jo no mammas grūtniecības laikā saņemtais K vitamīns jaundzimušā organismā ļoti ātri noārdās, ar krūts pienu to ne tik veiksmīgi nodod jaundzimušajiem, tāpēc ļoti strauji izsīkst tā rezerves. Šis vitamīns ieņem nozīmīgu lomu normāla asins recēšanas procesa kaskādē. Pēc dzimšanas K vitamīna rezerves strauji izsīkst un tā deficīts var iestāties ļoti strauji, līdz ar to pieaug nopietnas asiņošanas risks. “Un tas nav asiņošanas risks tikai no dūrienu vietām vai hemorāģiski izsitumi. Pastāv iekšējo orgānu asiņošanas, arī asins izplūduma smadzenēs risks,” vitamīna nepieciešamību iezīmē Dina Apele-Freimane. Vitamīnu var saņemt vai nu caur muti, vai injekcijas veidā. Ja tas tiek saņemts caur muti, pēc nedēļas ir jāatkārto K vitamīna ievadīšana. Parasti atkārtoti to izdara ģimenes ārsts. 

Ja tomēr vajag pārbaudīt vēl kaut ko

Rakstā apskatīta situācija, kad tiek sagaidīts vesels bērns. “Ja nav zināmas nekādas iespējamās problēmas, mēs gaidām veselu bērnu, un veselam bērnam ar šīm pārbaudēm pietiek. Protams, ir iespējams veikt rentgenu, magnētisko rezonansi, bet citas pārbaudes jau iet ārpus obligātā. Pēc izrakstīšanas no dzemdību iestādes mazulis dodas ģimenes ārsta uzraudzībā. Jau izrakstoties no dzemdību nodaļas, ir jānorāda, kas ir mazuļa ģimenes ārsts,” atgādina Dina Apele-Freimane. 

Vēl daži jautājumi 

• Vai jaundzimušajam veic asins analīzes?

Veselam bērnam nav nepieciešamības veikt asins analīzes un pētīt, piemēram, hemoglobīna līmeni asinīs. Asins analīzes mazulim ņem tikai tad, ja ir indikācijas – ja ir aizdomas par kādu problēmu vai kāda jau konstatēta. Piemēram, aizdomas par iedzimtu infekciju.

• Ja mazajam ir dzelte 

Brīdī, kad mazulim dzelte ir saskatāma ar aci, vajadzētu noteikt bilirubīna līmeni asinīs. Ja dzelte nav redzama, testu netaisa. Pirms daudziem gadiem to varēja noteikt, tikai ņemot asins paraugu, bet tagad orientējošo bilirubīna līmeni var noteikt daudz vienkāršāk un bērnam draudzīgākā veidā – ar transkutānā bilirubīna testu. Pārbaudes laikā mazulim uz auss ļipiņas uzliek nelielu klipsīti, ar kura palīdzību nosaka bilirubīna līmeni bez sāpēm un invazīvas iejaukšanās. Kā stāsta pediatre, mērījums nav tik precīzs kā asins analīze, bet, ja mērījums uzrāda vairāk par 260 mmol/l pirmajās dzīves dienās, tad bērnam būtu jāņem asins analīze, lai bilirubīna līmeni noteiktu precīzāk. Speciāliste atgādina, ka, vērtējot bilirubīna līmeni, ārsti seko līdzi līknēm, kuras nosaka, kāds ir pieļaujamais bilirubīna līmenis atbilstoši bērna gestācijas vecumam un dzīves dienai. 

• Vai bērniem veic neirosonogrāfiju

Normatīvie akti neparedz, ka neirosonogrāfija dzemdību iestādē būtu jāveic visiem bēriem. Pieeja dažādās iestādēs var atšķirties. Ir dzemdību iestādes, kurās to nedara vispār, ir tādas, kurās neirosonogrāfiju veic visiem bērniem, bet citās tikai tad, ja ārsts to uzskata par vajadzīgu.

Kā šīs pārbaudes notiek plānotu ārpusstacionāra dzemdību laikā?

Stāsta plānotu ārpusstacionāra dzemdību vecmāte Astrīda Millere. 

“Visas šīs manipulācijas veic arī plānotu ārpusstacionāra dzemdību vecmātes, izņemot vakcināciju, jo mājās jaundzimušos un zīdaiņus vakcinēt nedrīkst. Tā kā plānotas ārpusstacionāra dzemdības Latvijā nav valsts apmaksātas, tad katra vecmātes prakse darbu pēc dzemdībām organizē pēc saviem ieskatiem; tajā skaitā vizīšu skaits var atšķirties, bet galvenais, lai pēcdzemdību aprūpes laikā būtu veikti nepieciešamie izmeklējumi. Tas tiek norādīts arī izrakstā no dzemdību un jaundzimušā vēstures. 

Ja vecāki pieņem lēmumu atteikties no kādas pārbaudes, izturamies ar cieņu pret vecāku viedokli. Tādā gadījumā vecāki raksta atteikumu no kādas manipulācijas, minot to, ka ir informēti par iespējamo risku, taču tā notiek reti.

Poti pret tuberkulozi var veikt jebkurā dzemdību iestādē vai medicīnas iestādē, kurā prettuberkulozes vakcinācija tiek veikta. Lai to veiktu, nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums un vakcināciju veic pēc bērna apskates 2 mēnešu laikā kopš dzimšanas.”

Atsauces:

1. Informācija vecākiem par “Jaundzimušo izžāvēta asins piliena skrīningu”. 
2. Data and statistics about hearing loss in children. 
3. Hearing screening: considerations for implementation.