Plīsumi vai griezums dzemdībās. Kam plīst biežāk, un kā veic griezumu?

Dzirdot vārdu “plīsums” vai “iegriezums”, turklāt vēl starpenē, cilvēki, kuri nav iekšā šajā aktīvajā dzemdību procesā, visticamāk, noskurinās šausmās – tas taču ir tik traki un noteikti neizturami sāpīgi! Bet, domājams, sievietes, kuras ko tādu piedzīvojušas, lielākoties šādas sajūtas noliegs. Ja plīsums ir mazs – 1. vai 2. pakāpes (un visbiežāk tieši tāds tas arī ir) –, tad dzemdību sāpju jūklī ko tādu nemaz nejūt. Turklāt uzreiz pēc placentas piedzimšanas, kā arī tad, ja ārsts veic iegriezumu, sieviete saņem pretsāpju līdzekļus. 

Un vēl svarīgi zināt, ka “plīsumi un griezumi nav visām dzemdējošām sievietēm”, saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste Katrīna Kalniņa: 

“Dati liecina, ka 70 % gadījumu sievietei dzemdībās ir starpenes plīsumi vai jāveic griezums. 

Atkārtotās dzemdībās plīsumi ir retāk, taču arī pirmajās tādi var nebūt!”

Plīsumi nav vienādi

Ja kāda draudzene stāsta vai interneta dzīlēs izlasi pieredzes stāstu par to, kā “man saplīsa viss, kas varēja saplīst”, tad aši aizmirsti šo informāciju. Nevajag ļauties nepamatotām raizēm, ka “man arī tā būs”. Pat tad, ja gadīsies kāds plīsums dzemdībās vai bērniņam būs nepieciešama palīdzība dzimšanas procesā un ārstam vajadzēs veikt nelielu iegriezumu starpenē, tā būs pilnīgi cita situācija un atšķirīgi plīsumi. Jo arī tie iedalās kategorijās pēc smaguma pakāpes. Labā ziņa ir tā, ka pēdējās divas – smagākās, nopietnākās – kategorijas mēdz gadīties patiešām ļoti, ļoti reti. Vien apmēram 2–4 % gadījumu.

Starpenes plīsumu 4 kategorijas 

• 1. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda un starpenes āda;
• 2. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda, starpenes āda un starpenes muskulatūras kārta;
• 3. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda, starpenes āda, starpenes muskulatūras kārta un ārējais anālās atveres sfinkters;
• 4. pakāpes plīsumi – saplīsusi maksts gļotāda, starpenes āda, starpenes muskulatūras kārta, ārējais un iekšējais anālās atveres sfinkters un taisnās zarnas gļotāda.

Zināšanai!

Arī otrās pakāpes plīsumi var būt dažādi – var būt pavisam maza plaisa muskulatūrā un var gadīties, ka plīsumi ir vairāki un dziļāki.

Kad veic griezienu starpenē?

“Latvijā to neveic rutīnā,” uzsver ginekoloģe un atklāj, ka ir valstis, kur epiziotomiju jeb griezumu starpenē veic katrai dzemdētājai. 

Ārsts izšķiras par labu griezuma veikšanai situācijās, kad vajadzīgs, lai mazulis piedzimst tūlīt. 

Visbiežāk tas notiek otrā dzemdību perioda beigās un gadījumos, kad mainās bērna sirdstoņi, kas savukārt signalizē par draudiem viņa veselībai. “Tā ir viena no biežākām indikācijām epiziotomijas veikšanai,” saka Katrīna Kalniņa.  

Otra biežākā situācija, kad izdarāms griezums starpenē, ir operatīvas vaginālas dzemdības jeb vakuumekstrakcija vai stangu dzemdības. “Ir pierādīts: ja veic šo iegriezumu, samazina risku sievietei tikt pie trešās vai ceturtās pakāpes plīsumiem. Jo zināms arī tas, ka vakuumekstrakcijas vai stangu dzemdību gadījumā šie nopietnie plīsumi ir biežāk,” atklāj speciāliste un atgādina, ka vakuumekstrakciju vai stangu dzemdības veic vien tad, kad arī nepieciešams pabeigt dzemdības tūlīt, jo, piemēram, ir izmaiņas bērna sirdstoņos vai ieildzis otrais dzemdību periods un mammai ir spēku izsīkums.

Iegriezumu veic starpenē, un Latvijā tas ir mediolaterālais: slīps 3–5 cm liels griezums starpenes audos. 

Dažās valstīs mēdz veikt mediālo griezienu, kas ir taisns no maksts uz anālās atveres pusi, vai laterālo – taisni uz sāniem.

Un tad seko šūšana...

Par šo procesu nudien nav jāsatraucas, jo plīsumu un griezumu apkopšana notiek anestēzijā. Atkarībā no brūču smaguma pakāpes tiek izvēlēta piemērotākā atsāpināšanas metode – epidurālā, lokālā vai vispārējā anestēzija. Jāšuj ir visi plīsumi, tikai pavisam mazas skrambiņas var dzīt tāpat. 

Ārste min salīdzinājumu ar nobrāztu ceļgalu bērnam, kad viņš nokrīt, – nobrāzums sadzīst pats. Taču, ja būs pārsists celis tā, ka brūce vērsies vaļā, tad gan vajadzēs uzlikt šuves. “Līdzīgi ir dzemdībās. Ja starpenes gļotāda ir virspusēji nobrāzta, tā sadzīs pati, bet visu, kas ir “asiņojošas bedres”, labāk sašūt, jo tad tās ātrāk sadzīst un ir labāks kosmētiskais efekts,” teic Katrīna Kalniņa. 

Stradiņa slimnīcā tiek izmantotas kosmētiskās šuves. Tas nozīmē, ka ar vienu nepārtrauktu kosmētisko šuvi tiek sašūts viss – gan maksts, gan starpene, gan āda.

“Pierādīts, ka tad ir daudz mazāk pēcdzemdību komplikāciju, mazāk sāpju, brūces labāk dzīst un arī ilgtermiņa sūdzības samazinās, ja tiek šūts ar kosmētisko šuvi,” norāda ginekoloģe. 
Arī diegi pēc tam nav jāņem ārā, jo tiek izmantoti pašuzsūcošie.

Cik ātri sadzīst? 

• 1.–2. pakāpes plīsumi (arī iegriezumi) sadzīst vidēji trīs nedēļu laikā;
• 3.–4. pakāpes plīsumi – četru līdz sešu nedēļu laikā.

Diskomforts, ejot uz tualeti, apmazgājoties un nopietnākos gadījumos arī staigājot, jūtams no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām; sāpes parasti jūtamas tikai dažas dienas.

Noteikti dodies pie sava ginekologa, ja... 

...sāpes kļūst izteiktākas, palielinās spīlējoša, pilnuma sajūta, varbūt pat ir paaugstināta ķermeņa temperatūra. Visas šīs pazīmes var norādīt, ka brūcē iekļuvusi infekcija, uzradusies hematoma (asins izplūdums brūcē) vai brūce ir atvērusies. Normāli ir, ja ar katru dienu sāpes un diskomforts mazinās.

Režīms pēc tam

Lai iespējami labi justos, pirmajās dienās palīdz aukstuma aplikācijas, kas kalpos arī kā sāpju mazinātāji. “Protams, ārsts ieteiks arī piemērotākos pretsāpju līdzekļus, kas ir gan iekšķīgi, gan lokāli lietojami un mazina diskomfortu,” stāsta ginekoloģe un uzsver arī higiēnas nozīmi: 

“Lai izvairītos no infekciju riska, ir svarīgi regulāri un saudzīgi apmazgāties, lietojot piemērotus intīmās kopšanas līdzekļus. 

Tāpat jāatceras regulāri mainīt paketes un ieliktnīšus un vēlams lietot visus ārsta ieteiktos preparātus, kas veicina dzīšanu un pasargā no infekcijām.” 

Vēl būtiska loma ir vēdera izejai, lai jaunās māmiņas pašsajūta pēc dzemdībām būtu iespējami labāka. Kā norāda Katrīna Kalniņa, svarīgi ēdienkartē iekļaut pietiekami daudz šķiedrvielu un jāseko līdzi uzņemtā šķidruma daudzumam, kas, starp citu, nav mazsvarīgi arī piena veidošanās procesā. “Ja tomēr rodas kādas problēmas, aizcietējumi, tad jāpalieto laksatīvi, kas palīdz mīkstināt vēdera izeju. Tas ir būtiski, jo aizcietējumi var traucēt brūcēm sadzīt,” bilst daktere. 

Tāpat pirmās nedēļās jāizvairās no smagumu celšanas, ierastās sēdēšanas pozas (jācenšas sēdēt vairāk uz viena vai otra sāna), un nopietnāku brūču gadījumā vizīte pie ginekologa jāieplāno kādas nedēļas agrāk nekā pēc sešām nedēļām, kā ierasti tiek rekomendēts.

Kam biežāk ir plīsumi jeb riska faktori

Varētu šķist, ka plīsumi biežāk ir gados vecākām mammām vai, piemēram, tām sievietēm, kurām ir mazkustīgāks dzīvesveids u. tml. Taču tie visi ir maldīgi uzskati, jo, kā saka Katrīna Kalniņa, prakse liecina, ka šādas lietas ir neparedzamas un dažkārt pat neizskaidrojamas. Piemēram, dzemdībās, kur personālam šķiet, ka tūlīt, tūlīt sievietei viss saplīsīs kas vien var saplīst, rezultātā ir vien nelielas skrambiņas vai pavisam mazi plīsumi, bet citā gadījumā bērniņš ir mazs, dzemdības rit labi, taču beigās sievietei ir ceturtās pakāpes plīsumi. “Nekad nevar droši pateikt – te būs labi un te ne,” piebilst ginekoloģe.  
Taču, jā, dzemdētājas vecums ir ierindojams riska faktoru grupā, tāpat kā lielāks bērniņš, taču, visticamāk, liela loma piedēvējama tieši ģenētikai, jo “tā ir katras sievietes individuālā audu īpatnība, kas ir ģenētiski determinēta. Ir audi, kas labi stiepjas un padodas dzemdībām, un ir gadījumi, kad bērns ir mazs un absolūti nav saprotams, kā var iegūt ceturtās pakāpes plīsumus.

Vai var ko darīt lietas labā pirms?

Katrīna Kalniņa bilst: jā, un tā ir starpenes masāža, kas regulāri jāveic, sākot no 34.–35. grūtniecības nedēļas: 

“Ir pētījumi, kas apliecina, ka starpenes masāža, ja vien tiek izdarīta regulāri, var mazināt plīsumu risku. 

Masāža ir ļoti vienkārša – ar pirkstiem masē starpeni gan no iekšpuses, gan ārpuses. Var izmantot kādu eļļiņu, piemēram, olīveļļu. Audi kļūst mīkstāki, padevīgāki, un tad arī plīsumu risks samazinās. Ne velti sportistēm, kurām muskuļaudi ir stingrāki, nepadevīgāki un sliktāk iestiepjas, plīsumi mēdz būt biežāk.”  
Speciāliste piebilst, ka liela nozīme ir arī tam, cik ātrs vai lēns ir dzemdību process – jo straujāks tas būs, jo lielāka iespējamība, ka radīsies plīsumi. Tāpat būtiska loma ir dzemdību pieņemšanas tehnikai –  arī pareiza rīcība, protams, samazina risku tikt pie plīsumiem.

Vēl 6 jautājumi & atbildes

1. Ja vienreiz bijis plīsums, vai būs atkal? 
   Noteikti nē! Protams, vietā, kur bijis plīsums vai griezums, būs izveidojušies rētaudi, kas nav elastīgi, tāpēc pastāv risks, ka nākamo dzemdību laikā šī vieta atkal plīst. Taču tas nenozīmē, ka tā tiešām notiks.
2. Pastāv uzskats, ka labāk plīsums nekā griezums. Vai tiešām?
   Nē, labāk griezums nekā 4. pakāpes plīsums. Jo kontrolēts griezums noteikti ir saudzējošāks nekā situācija, ja sieviete gūst plašus plīsumus. Epiziotomija jeb griezums ir pielīdzināms vieglam otrās pakāpes plīsumam, kad cietusi maksts un starpenes muskuļu slānis.
3. Vai, veicot iegriezumu, bērnu nevar savainot?
   Latvijā epiziotomiju veic ar šķērēm, kas ir vērstas prom no mazuļa galviņas. Tas notiek tā: ginekologs ieliek pirkstus sievietes makstī starp bērna galvu un starpeni un tad ieliek šķēres. Nav nekādu risku bērna savainošanai.
4. Ja redz, ka bērns ir ļoti liels, vai veic iegriezumu?
   Neveic gan. Ja redz, ka ir liels bērns, tad tiek ņemta vērā lielāka iespējamība, ka dzemdības var beigties ar ķeizargrieziena operāciju, taču profilaktiskā nolūkā griezumu neveic.
5. Vai šuvei jālieto ziede rētaudu mazināšanai?
   Tādu nav jēgas lietot, jo starpene dzīst ātri un labi.
6. Vai epidurālā anestēzija ietekmē plīsumu iespējamību?
   Epidurālā anestēzija dzemdībās nav ne risks, ne profilaktisks pasākums plīsumiem.

Atsauces

1. https://www.youtube.com/watch?v=AEnBoHsJTNs\
2. https://www.cochrane.org/CD005123/PREG_antenatal-perineal-massage-for-reducing-perineal-trauma
3. uptodate.com