Grūtniecības plānošana un tās norise vecumā 40+

Skaidrs, ka 40 gadi ir zināma robežšķirtne sievietes dzīvē – bioloģiskais pulkstenis skaidri vēsta, ka darbosies vēl tikai dažus gadus. Cik nu būs pašas radītu bērnu, tik būs! Skaudri? Jā, taču dabā tā iekārtots, ka mēs, sievietes, piedzimstam ar aptuveni 400 tūkstošiem olšūnu, kuras dzīves laikā tērējas un noveco kopā ar mums. Turklāt olšūnās noglabātā ģenētiskā informācija tiek ietekmēta gan ar mūsu dzīvesveidu, gan slimībām, gan medikamentiem, kurus esam spiestas lietot, un visu citu, ko vien elpojam, ēdam, dzeram, jūtam, piedzīvojam utt. Tāpēc – jo gados vecāka māmiņa, jo lielāka iespējamība, ka embrija attīstības procesā notiks ģenētiska kļūda – šūnas dalīsies nepareizi un veidosies liekas hromosomas vai būs kāda cita problēma. Šis ir viens no faktoriem, kamdēļ vecumā pēc 40 tik ļoti gribētais bērniņš mēdz nepieteikties ļoti ilgi vai grūtniecība neiestājas vispār. Un arī tā saukto missed abortion (grūtniecības attīstība agrīni apstājas) risks ir gaužām liels.

Kā saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste Iveta Bičevska, vīrieši ir privileģētāki šajā jomā: “Viņiem spermatoģenēze notiek 72 dienu laikā un auglība saglabājas daudz ilgāk. Sievietēm ir savs laika pulkstenis, ko nekādi nespējam apiet. Turklāt katram tas ir individuāls. Būs sievietes, kas varēs palikt stāvoklī arī 45–48 gadu vecumā ar savām olšūnām, bet tie ir izņēmuma gadījumi.”

Biežākās problēmas, ar kurām jāsastopas

Vispirms jāuzsver jau pieminētās grūtības bērna ieņemšanas procesā. Daktere norāda, ka sievietes auglība samazinās, jau sākot no 35 gadu vecuma, bet sevišķi strauji tā sāk kristies pēc 40. Arī tad, ja ovulācija joprojām notiek ik mēnesi un cikls turpina būt regulārs. 

“Tāpat biežāk ir grūtniecības apstāšanās 1. trimestrī jeb pieminētais missed abortion. Tas ir sava veida  mehānisms, kā daba regulē, lai nepiedzimtu mazuļi ar lielām patoloģijām – 80 % gadījumu tas ir īstais iemesls missed abortion,” stāsta Iveta Bičevska. 

Otrs gana biežs problēmcēlonis, kamdēļ neiestājas grūtniecība pēc 40 vai tā pārtrūkst, ir cikla otrā fāze, kas hormonālā ziņā pamazām kļūst nepilnvērtīgāka, progesterona līmenis ir zemāks un līdz ar to ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās. 

Vēl viena specifiska, bet ļoti svarīga nianse, kas gan vairāk var ietekmēt pašas dzemdības, – ar gadiem mainās arī iegurņa locītavu kustīgums. Iegurņa kauli ir savstarpēji saistīti ar saitēm. Grūtniecības laikā mainās visas iegurņa proporcijas, un tas ļauj bērniņam veiksmīgi iziet caur dzemdību ceļiem. Taču ar gadiem saites kļūst stīvākas, iegurnis mazāk kustīgs, bet pilnībā šīs locītavas kalcinējas no 45 līdz 50 gadu vecumam. 
Iveta Bičevska gan norāda, ka fiziski aktīvām sievietēm šis process notiek lēnāk, un, ja aktivitātes netiek pārtrauktas arī grūtniecības laikā, tad iegurņa saišu mobilitāti iespējams uzturēt pieklājīgā līmenī.

Ģenētisko slimību risks 

Jo vairāk gadu grūtniecei, jo lielāks ir satraukums par iespējamām ģenētiskām slimībām bērnam. Nepareiza embrija attīstības risks:

• sievietēm līdz 35 gadu vecumam – 32 % gadījumu;
• 38–40 gadu vecumā – 43 % gadījumu;
• 40–42 gadu vecumā – 76 % gadījumu;
• virs 42 gadu vecumam – 84 % gadījumu.

Tā kā Dauna sindroms ir patoloģija, kas ļauj attīstīties grūtniecībai, tas arī ir iemesls, kamdēļ grūtniecēm pēc 35 gadu vecuma iesaka veikt NIPT testu, kad tiek paņemtas mammas asinis, kurās nelielā daudzumā cirkulē arī augļa asiņu daļiņas – tās tiek izdalītas un veiktas ģenētiskās analīzes. Dauna sindromam šī izmeklējuma precizitāte ir 99 %. “Mūsdienās ir diezgan daudz metožu, kā var noteikt, vai bērns ir vesels. Protams, neviena metode 100 % negarantē, ka mazais piedzims pilnīgi vesels, bet lielākās, nopietnākās patoloģijas var konstatēt jau grūtniecības laikā,” piebilst ginekoloģe.

Ar ko vēl jārēķinās no medicīniskā skatpunkta

• Blakus slimības. Grūtniecības gaitu var ietekmēt dzīves laikā iegūtas kādas blakus slimības, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, vairogdziedzera problēmas u. c. Ja grūtniecība ir plānota, to visu iepriekš var risināt, dodoties pie sava ārstējošā ārsta, kurš ieteiks, kā rīkoties bērniņa gaidību laikā. Jo, piemēram, vairumu medikamentu, kurus lieto asinsspiediena stabilizēšanai, grūtniecības laikā nedrīkst izmantot.
• Liekais svars jeb aptaukošanās. Jāteic gan, ka šī problēma ir aktuāla dažādos vecumos, taču ar gadiem tomēr biežāk novērojama. Liekais svars palielina ļoti daudzu grūtniecībai raksturīgu sarežģījumu riskus – preeklampsija, cukura diabēts, augsts asinsspiediens utt. Arī ar liekā svara problēmu var veiksmīgi tikt galā, jo, kā saka Iveta Bičevska, mūsdienās ir plašas iespējas to risināt.

• Grūtniecība var saasināt kādas hroniskas veselības problēmas un pat tādas, kas gadiem ir klusējušas.

Ja plānota grūtniecība pēc 40, pirms tam ieteicams pārbaudīt: 

• VAIROGDZIEDZERI. Nereti tieši šis mazais, bet tik svarīgākais orgāns ir tas, kas sācis streikot, tāpēc pirms bērniņa radīšanas nākas risināt kādas problēmas. Pārbaude nozīmē gan vairogdziedzera USG, gan hormonu analīzes.

• DZELZS UN D VITAMĪNA LĪMENI ASINĪS. Tas nozīmē, ka jānodod pilna asins aina, kas parādīs arī citu rādījumu reālo situāciju. Labs hemoglobīna līmenis ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka grūtniecības laikā parasti dzelzs līmenis pazeminās.

• Ja bijušas kaut vai epizodiski ĪSLAICĪGAS PROBLĒMAS AR ASINSSPIEDIENU, tas bijis paaugstināts, tad noteikti jākonsultējas ar kardiologu un jāizrunā, kā šo situāciju varētu risināt gaidību laikā. “Tas ir ļoti svarīgi,” uzsver Iveta Bičevska. 
   
• Ja ir aizdomas par HORMONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM – ir pastiprināta apmatojuma veidošanās, neregulārs cikls, pastiprināta svīšana –, tad jāveic arī hormonu analīzes.

Vai dzemdējot pēc 40, veic ķeizargriezienu?

Atbild ginekoloģe Iveta Bičevska: “Ja tā ir pirmā grūtniecība, tad visbiežāk tas būs ķeizargrieziens, lai gan obligāta indikācija tā nav. Iepriekš runājām par iegurņa locītavu kalcinēšanos, un tas var būt iemesls, kamdēļ dzemdības var beigties ar akūtu ķeizargrieziena operāciju. Ja tā ir atkārtota grūtniecība un iepriekšējās bijušas dabīgas jeb vaginālas dzemdības, tad visbiežāk sieviete dzemdē pati.”

Vai tiešām katra grūtniecība sievietes organismu atjauno?

“Mazliet taisnība tā ir. Zinātniski tas gan nav pamatots, bet organismam jātiek līdzi jaunajam un nebūt ne vienkāršajam ritmam, īpaši tad, kad bērns paaugas un sāk aktīvi izzināt pasauli. Mazais cilvēks neļauj novecot,” atbild Iveta Bičevska.

Kāpēc gribas bērniņu pēc 40? 

Iedomājies ainu: sievietei ir laimīga laulība, pieauguši vai vismaz skolas vecuma bērni, labs darbs un beidzot laiks, ko veltīt sev, bet... Viņa grib bērnu! Kāpēc? “Jo 

40 gadi ir robežšķirtne, kad sieviete jūtas nobriedusi, bet reizē vēl ir pietiekami jauna, un visi reproduktīvie procesi arī darbojas. 

Ķermenis ir gudrs un diktē: ja vēl ir iespējas iznēsāt bērniņu, ir pietiekami daudz spēka, ģimene ir stabila, tad kāpēc ne?!” teic psihoterapeite Aina Poiša un piebilst, ka šādās ģimenēs bērna ienākšana parasti atjauno gaisotni, uzlabo attiecības vēl vairāk, ienes dinamiku: “Visa ģimene saliedējas, jo ir skaists notikums, plus ir pieredze ar iepriekšējiem bērniem, un nav vairs lieku satraukumu, kādi mēdz būt gados jaunām māmiņām.”

Atbalsta komanda ir ļoti svarīga

Jā, bērna ienākšana ģimenē ir patiesi skaists un saliedējošs, pat atjaunojošs notikums, taču pat mierīgiem un pieredzējušiem vecākiem jārēķinās ar “blaknēm”. Lai cik vitāla, aktīva un veselīga būtu sieviete, pēc 40 gadu vecuma enerģijas ir mazāk un fizisko spēku atjaunošanai vajadzīgs vairāk laika, tātad arī normālas miega stundas. Nakts negulēšanas zīdaiņa periodā un mazā cilvēka aktivitātes, paaugoties un izzinot pasauli, prasa ļoti daudz enerģijas, uzmanības, un ir jārēķinās ar fizisku nogurumu. “Tāpēc ir vajadzīga atbalsta komanda,” uzsver Aina Poiša. 

“Sievietei nav jādzīvo ar apziņu, ka viņa ir veca dzemdētāja. Sieviete spēj dzemdēt pēc 40, bet viņai jārēķinās ar citiem aspektiem – ka vajag vairāk palīgu, 

vairāk atpūtas –, jo šajā vecumā lielākoties sievietes dzīve ir sakārtojusies, materiālais stāvoklis ir stabils, viņa ir vieda, bet grūtības sagādā tieši fiziskais aspekts.”

Psihoterapeite uzsver, ka, jā, sanāk pretruna: no vienas puses daba saka – tu savus lielos darbus esi izdarījusi citu labā un tagad vēlies vairāk dzīvot sev –, turklāt pašapziņa ir pieaugusi, sieviete apzinās, ka nav tikai mamma vai sieva, bet arī personība, un beidzot sāk saprast, ko grib un ko ne, attīstīt kādas intereses. No otras puses ir šis bioloģiskais pulkstenis, kas mudina – tagad vēl vari radīt bērniņu. Ir pēdējais laiks! “Bērns ienes prieku, bet nozog to pirmo daļu – dzīvošanu sev. Ar šo pretrunu jātiek galā un jāizsver visi par un pret,” brīdina Aina Poiša.  

Ieslēdz informācijas filtru!

Ir tik daudz uzskatu un runu par to, kāda tad ir grūtniece pēc 40 un kas viņu noteikti piemeklēs. Skaidrs, ka tas nav nekas uzmundrinošs, spēku un prieku dodošs, tāpēc Aina Poiša iesaka ielikt sevi tādā kā kapsulā, filtrēt, ko apkārtējie saka, un iet uz savu mērķi. “Sieviete apzinās, ka tas ir mazliet risks, bet, ja viņa gaida mazuli, tad pašai jāaizsargā gan sevi, gan savs bērns, filtrējot un nelaižot klāt neko lieku,” saka psihoterapeite. 

Kā to izdarīt? Apzināti meklējot un ļaujoties labiem un skaistiem notikumiem. Piemēram, skatoties skaistas filmas, apmeklējot koncertus, izrādes, baudot pastaigas dabā vai darot jebko citu, kas topošajai māmiņai sagādā prieku un vairo labsajūtu. Un 40 gadu vecumā piemītošā apzinātība palīdz, jo “sieviete saprot, ka pati var ietekmēt savu smadzeņu darbību ar savām izvēlēm, un šīs izvēles par labu sev var izdarīt drošāk nekā jaunībā, kad visi esam ietekmējamāki”.

Bērns kā glābiņš laulībai

Kad bērni izauguši un nav vairs ierasto rūpju par kādu, pāris var piedzīvot bailes jeb tukšās ligzdas sindromu. Turklāt arī savstarpējās attiecības var pašķobīties, jo tad, kad ir rūpes par bērniem, mazāk jākonfrontējas ar to, kas notiek pašu attiecībās. “Tāpēc reizēm, kad atkal ģimenē ienāk mazs bērniņš un atkal ir kopīgs projekts, tā ir iespēja pagarināt ģimenes fāzi un attālināt tukšās ligzdas sindromu,” norāda Aina Poiša. Viņa piebilst, ka sava autonoma ceļa iešana arī ir pavisam normāla brieduma gados – cilvēks vairāk atgriežas pie sevis, nav vairs tāda “mēs”, bet tas prasa pārveidi attiecībās. “Un tad ienāk jaunais projektiņš – gaidīšanas, sagaidīšanas un pēc tam arī ilgstošais apkopšanas režīms. Tas uz kādu laiku iedod garantijas, ka mums ir kaut kas kopīgs, jauns, kas mums kā vecākiem uzliek atbildību turēties kā ģimenei un tagad neskatīties uz to problemātiku, kas ikvienā pārī taču ir,” uzsver Aina Poiša.  

Kāpēc jaunās attiecībās tik ļoti gribas kopīgu bērnu?

Jo sabiedrībā valda priekšstats, ka īsta ģimene ir tad, ja ir kopīgi bērni. Speciāliste gan brīdina – ja mazulis tiek radīts šādu uzskatu dēļ, pastāv liela iespējamība, ka bērns nevis ienesīs prieku ģimenē, bet gan nesaskaņas. Īpaši, ja kādam vai pat abiem no pāra jau ir bērni no iepriekšējām attiecībām. Jo šie bērni “visu laiku filtrē, vai viņus pieņem. Un šiem bērniem vienmēr liekas, ka vecāki to mazo, kopīgo bērniņu mīl vairāk un izturas labāk pret viņu.” 

Lai radītu bērnu, vadmotīvam vajadzētu būt vēlmei veidot lauku, kur justies kā mājās, nevis kalpot kādiem mītiem, piebilst Aina Poiša.

Jaunas pazīšanās plusi 

Nobrieduši vecāki parasti uzsver, ka bērna ienākšana ģimenē viņus atjauno. “Viņi sāk komunicēt ar vecākiem, kuriem ir līdzīga vecuma bērni, nomainās arī sociālais atoms, jo neviens neskatās pases datos, cik tev gadu. Mums ir viena vecuma bērni, tāpēc mums ir kopējas intereses. Un izrādās, jaunās māmiņas ir pat ļoti sakarīgas,” smej Aina Poiša un aicina izturēt izaicinājumu un neaizrauties ar pārgudrību – “ja gribas tās jaunās pamācīt, tad jāmeklē bremze, citādi tu sāc novecot savā domāšanā. Nevajag lasīt mini lekcijas – kādreiz jau tā nebija... Ja kāda mamma pati pajautā, tad gan jādalās ar padomu, bet neskrien pa priekšu ar savām gudrībām.”

Nenodari pāri savam bērnam!

“Lutināšana ir omīšu privilēģija, audzināšana – vecāku. Neuzvedies ar savu bērnu kā omīte,” uzsver psihoterapeite. Viņa piekodina, ka neatkarīgi no vecuma, kamēr audzinām bērnus, mums jāinteresējas par visu, kas viņus interesē, un jāatbalsta savs bērns: “Jāļauj savam bērnam iet, mēģināt pat tad, ja pašai ir bail, un jābūt gatavai iesaistīties, ja vajag.”

Neļauties pāraprūpei gadījumos, kad bērns ir ilgi gaidīts un grūti nācis, tas ir patiesi liels izaicinājums. 

Ja pašam grūti pretoties vēlmei apčubināt savu bērnu, palīdzīgu roku noteikti sniegs psihologs vai psihoterapeits. Ja nepieciešams, izmanto to un ļauj savam bērnam augt veselīgi!