Speciāliste nosauc kritērijus videi un cilvēkam draudzīgu mazgāšanas līdzekļu izvēlē, un kā neuzķerties uz zaļmaldināšanas trikiem

Kāpēc nevajadzētu pirkt visu, kas smaržo un puto?

Ādas alerģijas ir viens no pirmajiem iemesliem, kas cilvēkiem liek izvēlēties videi draudzīgus mazgāšanas līdzekļus. Taču tam nevajadzētu būt vienīgajam.
“Mēs bieži esam egocentriski un domājam tikai par sevi, bet drīz pienāks laiks, kad aptversim, ka viss ir savā starpā saistīts,” saka biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes locekle Ilze Neimane. “Mēs neesam atrauti no gaisa, ko elpojam, no ēdiena, ko ēdam, un tā tālāk.” 

Parastie mazgāšanas līdzekļi satur slāpekli un fosforu, kas, nonākot vidē, veicina upju, ezeru un pat jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Tas savukārt noved pie masveida zivju izmiršanas un nodara kaitējumu peldētāju ādai. 
Vienīgais veids, kā samazināt eitrofikāciju, ir samazināt piesārņojuma līmeni. Tajā liela loma ir mājsaimniecībai jeb – ikvienam no mums.
 

Kā izvēlēties videi un pašam draudzīgu produktu?

Veikalā mazgāšanas līdzekļu sortiments ir ļoti plašs – veļai, traukiem, grīdām un citām virsmām. Kā šajā plašajā klāstā orientēties, lai izraudzītos līdzekli, kas būtu draudzīgs gan cilvēkam, gan videi? Visu produktu sastāvu nav iespējams izlasīt. Ja arī kāds cenšas lasīt, bieži vien neizprot visu norādīto ķīmisko vielu nosaukumus. Bet, ja izprot, tik un tā nevar pieņemt izsvērtu lēmumu, jo reizēm marķējumā nav norādīta šo vielu koncentrācija.

Līdz ar to 

 

galvenais kritērijs, pēc kura izvēlēties mazgāšanas līdzekli, ir ekomarķējums. Ja tāds atrodams uz etiķetes, produkts atbilst augstam vides standartam. 

“Protams, tas ir vidusceļš starp vides prasībām un ražotāja interesēm, jo pilnībā “zaļi” produkti neeksistē. Jebkas, ko ražo, atstāj iespaidu uz vidi. Mēs varam runāt tikai par lielāku vai mazāku ietekmi,” piebilst eksperte.

Kā atpazīt īsto ekomarķējumu?

Latvijas tirgū visbiežāk pieejami trīs ekomarķējumi:

• 
  “EU Ecolabel”;
• 
  “Ziemeļu gulbis” jeb “Nordic Swan Ecolabel”;
•  

“Zilais eņģelis” jeb “Blue Angel” – pārsvarā paredzēts Vācijas tirgum, Latvijā sastopams retāk nekā abi pārējie.

Uz Latvijas ražotāju produktiem visbiežāk redzama Eiropas Savienības marķējuma zīme “EU Ecolabel”.

Zināšanai 
 

Lai ekomarķējumu iegūtu, ražotājam ir jāatbilst daudzām un dažādām prasībām. Tas, vai tiešām produktu var dēvēt par videi saudzīgāku nekā citus, tiek rūpīgi izvērtēts. Kritēriji ir publiski pieejami, ar tiem var iepazīties šeit. 
Piemēram, lai veļas mazgāšanas līdzeklis iegūtu ES ekomarķējumu, neatkarīgi eksperti vērtē:
 

• sastāvā esošo vielu ietekmi uz vidi;
• ražošanas procesā radīto atkritumu daudzumu, ko nav iespējams pārstrādāt;
• resursu efektīvu izmantošanu;
• vai uz etiķetes izlasāma instrukcija par līdzekļa lietošanas devām un vai iepakojumā ir aprīkojums, ar ko devu izmērīt.

Neuzķeries uz zaļmaldināšanas trikiem!

Tas, kam noteikti jāpievērš uzmanība, iegādājoties mazgāšanas līdzekļus, – nevajadzētu uzķerties uz zaļā mārketinga trikiem. Uzņēmēji zina, ka mūsdienās daudziem ir būtisks videi draudzīgs dzīvesveids, tāpēc to izmanto, cenšoties pārdot savu produktu, pat ja tas neatbilst visiem kritērijiem. 
“Ir īpašs zaļmaldināšanas mārketinga triku komplekts!” brīdina Ilze Neimane. Šie uzņēmumi, piemēram, lieto ražotāju pašpasludinātus ekoproduktu marķējumus, kuru iegūšanai kritērijus izdomā paši vai arī ļoti līdzīgus tiem, kas ir starptautiski atzīti. Vēl citi izmanto vārdus “eko” un “bio”, lai gan tam nav nekāda pamata.

Bet vai tiešām mazgās?

Reizēm cilvēki mēdz teikt, ka ar videi draudzīgiem produktiem no apģērba nevar izmazgāt traipus vai grūti nomazgāt piekaltušu vai piedegušu ēdienu no traukiem. Tomēr tā īsti nav. 

Pirms pāris gadiem biedrībai “Ekodizaina kompetences centrs” bija kampaņa “Tīra māja, tīra jūra”, atgādina vides organizācijas pārstāve. Tās laikā uzmanību tika pievērsta tam, ka nav jāatsakās no viena vai otra. Izmantojot produktus ar ekomarķējumu un patērējot tos saudzīgi, var būt gan tīra māja, gan tīra jūra. 

Piemēram, produktiem, kas ieguvuši ES ekomarķējumu, vērtēšanas laikā testē arī kvalitāti. “Nav jēgas ražot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju, kas nepilda savu funkciju, jo tā ir saražota, jebkurā gadījumā ietekmējot dabu!” pamato Ilze Neimane. 

Protams, tos nevar salīdzināt ar stipras iedarbības ķīmiskiem līdzekļiem, kā optiskajiem vai hlora balinātājiem, saka eksperte, bet uzreiz uzsver, ka parastam produktam veiktspējas testi netiek izdarīti. Piemēram, optiskais balinātājs tikai rada ilūziju par to, ka apģērbs pēc izmazgāšanas ir tīrāks vai baltāks.

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu projekta "Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!" ietvaros.