Zīdainis naktīs bieži mostas: norma vai problēma?

“Ko lai dara? Mans bērns neguļ kopš dzimšanas! Naktī mostas ik pēc 30–40 minūtēm, turklāt ar raudienu… Draudzenēm bērni guļ labi, un man ir bail, ka manējais nemaz nedabū dziļo miegu…” Izklausās pazīstami? 

Epilepsijas un miega medicīnas centra organizētajā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 līdz trīs gadus vecu bērnu vecāki, lielākā daļa – 64% – atzina, ka bērns kādā dzīves posmā gulējis slikti. Gandrīz ceturtdaļa no šiem vecākiem miega traucējumus atzina kā smagus. Biežākās bērna miega problēmas bija nevēlēšanās gulēt savā gultiņā (64%), bieža mošanās naktī, vecākam spējot nomierināt bērnu (63%), kā arī grūtības aizmidzināt bērnu vakarā (39%). 

Lai gan šīs ir bieži ar miegu sastopamas sūdzības zīdaiņiem un maziem bērniem, vecāki nereti jūtas vieni un apjukuši. Par informācijas trūkumu sūdzēties nevar – pieredzē labprāt dalās gan radi un draugi, gan arī to sniedz sociālo tīklu ieraksti –, bet nereti grūti saprast, ko darīt. 

Naktī mostas visi – gan mazie, gan lielie!

Svarīgi zināt – mostamies mēs visi. Tā vienkārši ir uzbūvētas mūsu smadzenes. Miegs ir dinamisks process, un nakts laikā smadzenes periodiski iziet cauri dažādām fāzēm. 

Aizmigšanas mirklī ieejam pavisam seklā miegā, no kura viegli pamosties, pēc dažām minūtēm jau iemiegam dziļāk, bet vēl pēc kāda laika nokļūstam pavisam dziļajā miegā, kad ne dzirdam apkārtējos trokšņus, ne jūtam kustības. No šīs miega fāzes ir ārkārtīgi grūti pamosties. Miega ciklu noslēdz REM (rapid eye movement – ātrās acu kustības) miegs, kad smadzenes darbojas līdzīgi nomodam. 

Pieaugušajiem viens miega cikls ilgst apmēram 90 minūtes, bet bērniem pēc trīs mēnešu vecuma – apmēram 30–40 minūtes, pakāpeniski pagarinoties. 

Lai atkal sāktu nākamo miega ciklu, cilvēks bieži vien uzmostas – tas ir pilnīgi normāli un dabīgi. 

Atšķirība starp “labajiem” un “sliktajiem” gulētājiem – pēdējie par savu pamošanos signalizē ar raudāšanu, knosīšanos vai ielīšanu vecāku gultā, bet pirmie pamošanos pat nepamana vai arī māk paši nomierināties un iemigt. 

Foto: Shutterstock.com.

Šajā mirklī ir svarīgs jautājums: vai mazuli pēc pamošanās izdodas nomierināt? Vienalga – paņemot rokās, iedodot māneklīti, pieliekot pie krūts. Ja jā, tad satraukumam nav pamata. Ja tomēr bērniņš ilgi raud un ir grūti nomierināms, jāmeklē iemesls: iespējams, diskomfortu izraisa atopiskais dermatīts, gremošanas sistēmas traucējumi vai, piemēram, nemierīgo kāju sindroms.

Kāpēc ir bērni, kas nemāk savu “miedziņu salīmēt”

Rodas jautājums: ja jau mēs visi naktī pamostamies, kāpēc ir bērni, kas nemāk “salīmēt miedziņu”? Nereti bērnam aizmigšana saistās ar kādu noteiktu norisi vai situāciju – piemēram, pie krūts, vecākam rokās vai citu. 

Pēc tam, naktī pamostoties (pilnīgi normāls notikums), mazulis saprot, ka vairs neatrodas tur, kur pēdējo reizi sevi atceras, kā arī nevar pats aizmigt. 

Vecākam nodrošinot līdzīgus apstākļus, bērns aizmieg bez jebkādām problēmām. 

Šo procesu sauc par aizmigšanas asociāciju. Tās rašanās ir dabīga, un tā nav ne laba, ne slikta. Tas ir tas, kā līdz šim bērnam ir veidojies priekšstats par kādu norisi (šajā gadījumā – aizmigšanu).

Uzmanību!

Protams, visas mošanās naktī nedrīkst norakstīt uz aizmigšanas asociācijām vai arī tautā iemīļoto zobu šķilšanos. Bērniem mošanos var izraisīt arī dažādas ar veselību saistītas problēmas, piemēram:

• atopiskais dermatīts, 
• gremošanas sistēmas traucējumi (kolikas, govs piena olbaltumvielu alerģija, gastroezofageālais atvilnis), 
• akūtas vai hroniskas slimības, 
• alerģijas,
• dažādas citas ar miegu saistītas problēmas – obstruktīva miega apnoja un nemierīgo kāju sindroms. 

Vērsieties pie ārsta, ja jums ir aizdomas, ka bērnam gulēt traucē kāds veselības sarežģījums un ja bērns naktī daudz raud un ir grūti nomierināms!

Vai iespējams ko darīt, un vai vispār vajag kaut ko darīt?

Labā ziņa ir tā, ka šis ir pilnīgi normāls un dabīgs notikums – tas nebūt nenozīmē, ka bērnam ir kādas attīstības problēmas. Mazulim augot, aizmigšanas asociācijas zūd pašas no sevis. Kad – to nu gan neviens nemāk pateikt. Tas varētu būt septiņu mēnešu, bet tikpat labi arī trīs gadu vecumā (reti – vēlāk). 

Turpmākā rīcība jau ir atkarīga no ģimenes. Dažiem vecākiem pietiek ar to, ka viņi uzzina, ka mošanās naktī ir dabīgs notikums un bērns no tās kaut kad izaugs. Lai gan noguruši, vecāki tomēr novērtē šo laiku, kad mazajam viņi ir nepieciešami, lai nomierinātos. 

Ir arī vecāki, kuri bērna miega traucējumu dēļ ir pilnīgi izdeguši un nespēj normāli funkcionēt. Tas var pasliktināt gan vecāka un bērna, gan visas ģimenes savstarpējās attiecības.

Ja vecāks nedabū pietiekami daudz miega, tad neapzināti var gan pieļaut dažādas kļūdas, gan arī būt neuzmanīgs. Tas savukārt rada traumu risku. 

Pētījumi pierāda, ka, uzlabojot bērna gulēšanas paradumus, uzlabojas attiecības ģimenē, kā arī samazinās depresīvo simptomu risks vecākiem. 

Ja šīs ir patiešām ar aizmigšanas asociāciju saistītas pamošanās un vēlaties, lai bērns pēc nakts mošanās var mierīgi aizmigt pats, tad viss, kas nepieciešams, ir mazulim izveidot jaunu asociāciju. Parādīt, ka aizmigt iespējams arī savā gultiņā, ne tikai uz rokām, pie krūts, dīvānā pie TV vai citos veidos. Bērns naktī joprojām modīsies (jo tā strādā smadzenes), bet nakts vidū ieraudzīs, ka atrodas turpat, kur pēdējo reizi sevi atceras, un, ja nekas netraucēs, mierīgi iemigs pats. Visticamāk, šo pamošanās reizi pat nepamanīs. 

Foto: Shutterstock.com

Šajā gadījumā pilnīgi nevietā ir sociālajos tīklos bieži lasītie apgalvojumi un nosodījums, ka bērniem, kuriem tiek palīdzēts izstrādāt asociāciju “aizmigšana = gultiņa”, būs nedroša piesaiste vecākam vai trauma. Iedomājieties paši sevi – ja aizmiegat gultā, bet nakts vidū pamostaties meža vidū, noteikti jūtīsieties apmulsuši un nobijušies, ne? 

Drošu piesaisti, labas attiecības ar vecākiem brīnišķīgi var izstrādāt dienas laikā, un nav nepieciešams gaidīt, kad mazulis naktī pamodīsies un raudās, lai parādītu, ka esat klāt un varat viņu pasargāt. Padomājiet – ko jūs paši sev labāk izvēlētos? Pamosties naktī, to nemaz nepamanīt un mierīgi gulēt tālāk? Vai arī pamosties naktī un nespēt iemigt tik ilgi, līdz kāds palīdz to izdarīt? 

Arī vecāki drīkst gribēt izgulēties!

Diemžēl gan Latvijā, gan citās Rietumu valstīs nereti sastopama nosodoša attieksme pret vecākiem, kuri kaut tikai iedomājas par iespēju “iemācīt” mazuli aizmigt patstāvīgi, sējot stresu un vainas sajūtu. Bieži vien tas tiek pielīdzināts cietsirdībai, stāstot, ka šādas asociācijas izveidošana noteikti nozīmē, ka bērns tiek pamests viens pats raudot un neziņā par pasauli. 

Vēlos iedrošināt vecākus, kuri apsver iespēju izveidot asociāciju “gultiņa = miegs”, – metožu ir daudz, un, lai arī vēsturiski pirmās miega treniņa metodes (piemēram, “cry it out”) tik tiešām paredzēja vecāku došanos prom, atstājot bērnu vienu pašu gultiņā, tagad ir daudz dažādu citu veidu, kā izstrādāt veselīgus miega paradumus, kas ir cieņpilni gan pret bērnu, gan vecāku. 

Atceries!

• Jaunas asociācijas izveidošana nenozīmē to, ka zīdainis tiek pamests viens pats vai nu vakarā, vai arī nakts vidū. Ģimeņu iespējas ir dažādas, un tas ir pilnīgi normāli. Kas der vienam, tas neder otram, bet nedrīkst nosodīt vecākus, kuri izsaka vēlmi arī paši izgulēties. 

Miega higiēnas izstrādāšana zīdainim

Ir ļoti būtiski izstrādāt veselīgu miega higiēnu. Tā ir uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina labu miegu un pašsajūtu dienā. Tā ietver gan miegam draudzīgu gulēšanas vidi, gan režīmu, gan arī gulētiešanas rutīnu – patīkamas, mierīgas nodarbes pirms gulētiešanas, kas atkārtojas katru vakaru vienā un tajā pašā laikā un secībā. Pavisam maziem bērniem nodarbes ir vienkāršas, piemēram:

• nomazgāšanās, 
• paēšana, 
• viegla masāža, 
• ielikšana gultiņā, 
• dziesmiņa.

Bērnam augot, klāt var nākt citas darbības, piemēram:

• mierīga paspēlēšanās, 
• kopīga saruna par dienā notikušo, 
• grāmatas priekšā lasīšana.

Foto: Shutterstock.com.

Jaunas asociācijas izstrāde izpaužas ar to, ka pēc veselīgas miega higiēnas principu ievērošanas un gulētiešanas rutīnas mazuli gultā ieliek apmierinātu, miegainu, bet vēl nomodā. Daudzi uzreiz iebildīs – bet bērns taču uzreiz sāk raudāt un ceļas augšā! Jā, jo jūs mēģināt kaut ko izmainīt kārtībā, ko viņš pazinis visu dzīvi un kas viņu itin labi apmierina. Tas ir pilnīgi normāli – bērnam ir tiesības protestēt pret kaut ko tādu, kas viņam nepatīk. 

Jūs darītu tieši tāpat, ja, piemēram, visu laiku uz darbu ērti brauktu ar mašīnu, bet tad vienā mirklī komforts būtu jāiemaina pret pārpildītu autobusu. 

Jārēķinās, ka lielāka vai mazāka raudāšana varētu būt neizbēgama. Pieaugušie savas sajūtas māk izteikt vārdiem, bet bērni var komunicēt raudot. Tas ne vienmēr nozīmē, ka viņiem kaut kas sāp vai viņi jūtas vientuļi, – šādā veidā viņi izrāda nepatiku pret pārmaiņām (un tā ir pilnīgi normāla emocija).

Kā mazuli pieradināt gulēt savā gultiņā

Pieredze rāda, ka Latvijas vecākiem pieņemamākā metode ir pakāpeniska pāreja uz iemigšanu gultiņā. Ja, piemēram, līdz šim zīdainis ir aizmidzis rokās, tad pirmais solis varētu būt bērnu nolikt gultiņā, bet vecākam atrasties tik tuvu, cik iespējams. Piemēram, ja mazuļa gultiņa ir blakus vecāka gultai, tad vecāks var nogulties blakus, bērnu apkampt un šādi mēģināt iemigt. Rēķinieties, ka bērniņš var protestēt! 

Vecāks noteikti var mazuli mēģināt nomierināt dažādos veidos, bet mērķis ir iemigt gultiņā. 

Parasti pirmā diena ir grūta, bet jau otrajā protesti ir mazizteikti. Kad jau pierasts, ka var aizmigt savā gultā, kamēr vecāks atrodas blakus, tad var nedaudz samazināt savu klātbūtni – pastāvēt vai pasēdēt nedaudz tālāk, pēc dažām dienām – vēl tālāk. 

Tādā veidā, soli pa solim mazinot savu klātesamību šajā mirklī, bērns mierīgi apgūst patstāvīgas iemigšanas spēju. 

Ņem vērā! 

Tas nenozīmē, ka nedrīkst mazuli pirms gulētiešanas šūpot rokās vai barot – tam vienkārši nevajadzētu būt pēdējam, kas notiek tieši aizmigšanas laikā. 

Kas jāzina par nomierinošiem līdzekļiem

Tikpat svarīgi apzināties – ja biežā mošanās ir saistīta ar aizmigšanas asociācijām, nav jālieto nekādi medikamenti. Nekādi nomierinošie sīrupi, ne homeopātiskie vai dabīgie līdzekļi un, protams, nekādas miega zāles šādā gadījumā ne tikai nav vajadzīgas, bet arī neko nepalīdzēs. 

Uzziņai

• Vairāk informācijas par normālu miegu, ko sagaidīt katrā vecumposmā, kādas ir biežākās miega problēmas un kā ar tām tikt galā, lasiet Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas lapā www.veselapasaule.lv sadaļā “Lasītava – Miegs”. 
• Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (bkus.lv) ir Miega poliklīnika, kur katrs vecāks var pieteikties un nākt izrunāt neskaidros jautājumus. Ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams.