Fizioloģiskā dzelte jaundzimušajam. Kas ir norma, bet kad par daudz

Jaundzimušo fizioloģiskā dzelte ir bērna veselību neapdraudošs stāvoklis, kas parasti parādās otrajā līdz trešajā dienā pēc piedzimšanas. To piedzīvo praktiski puse jaundzimušo. Kulmināciju dzelte sasniedz ceturtajā vai piektajā dzīves dienā. Šajā laikā jaundzimušo āda, gļotāda un acu āboli iekrāsojas dzelteni. Lielākajai daļai – līdz pat 80 % zīdaiņu – fizioloģiskā dzelte ir simptoms, nevis slimība, kas pāriet apmēram mēneša laikā. Nelielai daļa jaundzimušo mazuļu ir patoloģiskā dzelte. Tā ir jāārstē.  

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neonatoloģe Aleksandra Juraša skaidro, ka jaundzimušā fizioloģiskā dzelte ir dabisks process un jaunajiem vecākiem par to nevajadzētu uztraukties. Šī dzelte rodas tāpēc, ka piedzimstot bērna organisms sāk piemēroties ārējai videi. Viens no šādiem procesiem ir paātrināta sarkano asinsķermenīšu jeb eritrocītu sabrukšana. Vidēji eritrocīti dzīvo 120 dienas un tad iet bojā. Tā notiek gan zīdaiņiem, gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vienīgi jaundzimušajiem eritrocīti ir nedaudz citādi, tie satur augļa hemoglobīnu, kas mazulim bija vajadzīgs, atrodoties mammas vēderā, lai saņemtu sev nepieciešamo skābekli. Pēc piedzimšanas šādi sarkanie asinsķermenīši vairs nav nepieciešam, jo sāk darboties bērna plaušas. Tāpēc liela daļa hemoglobīna organismā strauji sabrūk, un atbrīvojas toksiska viela – bilirubīns.  

Kāpēc ir kaitīgs bilirubīns

Ādu dzeltenu iekrāso hemoglobīna sabrukuma produkts bilirubīns, ko no organisma izvada speciāli aknu fermenti. Tā kā jaundzimušajam aknas vēl nav pietiekami attīstījušās, tām pietrūkst fermentu, lai spētu bilirubīnu gana ātri izvadīt no organisma. Tā ir vairāk, un, nokļūstot ādā, bilirubīns to iekrāso dzeltenu. Normālā situācijā nekādu diskomfortu, sāpes vai nepatīkamas sajūtas šā procesa dēļ bērns neizjūt. Tomēr būtiski paaugstināts bilirubīns ir bīstams. Tā ir toksiska viela, kas, nokļūstot smadzenēs, var radīt nopietnu smadzeņu šūnu bojājumu, atstājot paliekošus centrālās nervu sistēmas traucējumus. Tam seko citas veselības problēmas. Zīdainim tas var izpausties kā apātija, vājāks zīšanas reflekss, kopējā fiziskā stāvokļa pasliktināšanās. Par laimi, šādas situācijas ir ļoti reti, un ārsti seko tam, lai mazulis ar paaugstinātu bilirubīna līmeni saņemtu pienācīgu aprūpi un ārstēšanu.  

Ja mammai laktācija ir nepietiekamā, bērns straujāk zaudē svaru pēc dzemdībām (vairāk par 10 %), dzelte var būt izteiktāka un saglabāties ilgāk.

Kā samazināt fizioloģisko jaundzimušā dzelti

Pirmā dzīves mēneša laikā fizioloģiskā dzelte pamazām pāriet. Tāpat kā sākusies – sākot no kājām un uz augšu. Proti, vispirms dzeltenāka iekrāsojas sejas āda, tad acis, pamazām pa ķermeni dzelte laižas zemāk, pēdējās iekrāsojot kājas. Jo bērns vairāk ēd, jo labāk urinē un labāka ir vēdera izeja, jo ātrāk no organisma tiek izvadīts bilirubīns. Tātad labāks svara pieaugums veicina bilirubīna līmeņa samazināšanos. Ja mammai laktācija ir nepietiekama, mazulis straujāk zaudē svaru pēc dzemdībām (vairāk par 10 %), dzelte var būt izteiktāka un saglabāties ilgāk. Jo mazāk piena zīdainis apēdīs, jo vairāk kritīsies svarā, jo vairāk pastiprināsies dzelte,” skaidro ārste.  

Pārsvarā dzelte pāriet pati, bet, ņemot vērā dažādus riska faktorus un sasniedzot noteiktu bilirubīna līmeni, bērnam būtu nepieciešama terapija, lai samazinātu tā līmeni asinīs. Šim nolūkam izmanto fototerapiju. Tas ir gaismas starojums, kad zili zaļganā gaismā jaundzimušo uz dažām stundām ieliek “pasauļoties”. Bilirubīns, kas ir ādā, šīs gaismas ietekmē pārvēršas netoksiskā vielā un nevar vairs bojāt smadzeņu šūnas.  

Ja bilirubīna līmenis nav ļoti augsts, mājās šādu procedūru var aizstāt ar gaismas peldēm, ļaujot bērnam ilgāku laiku pavadīt plikam dienas gaismā. Protams, gaisa temperatūrai jābūt pietiekami augstai, lai mazulim nebūtu auksti. Siltā un gaišā vietā bērniņam var ļaut dzīvoties stundām ilgi.  

Ir gadījumi, kad ar krūti zīdītiem bērniem fizioloģiskā dzelte saglabājas ilgāk vai parādās ap 3. dzīves nedēļu un var saglabāties līdz pat 12. dzīves nedēļai. Tas ir saistīts ar mammas piena olbaltumu, ko bērns pārstrādā citādi. Agrāk mammas atslauca savu pienu un to pasterizēja vai arī pārgāja uz mākslīgo piena maisījumu, tomēr tagad uzskata, ka šāda dzelte nav kaitīga un prioritāte ir saglabāt zīdīšanu, nevis pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no dzeltes. Neliels bilirubīna līmeņa paaugstinājums šajā situācijā nav bīstams. Tomēr, lai saprastu, vai iemesls ir mammas piens vai veselības problēma, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu.  

Kad dzelte ir patoloģiska un ārstējama

Asins analīzes no nabas bilirubīna līmeņa noteikšanai slimnīcās parasti ņem tikai riska grupas zīdaiņiem. Pēc noteiktām rādījumu skalām ārsts neonatologs izvērtē, vai bilirubīns atbilst normai.  

Ir normāli, ja pirmajā dzīves dienā tas ir zemāks, tad sāk nedaudz pieaugt vai saglabājas iepriekšējā līmenī. Savukārt, ja bilirubīns sāk paaugstināties strauji, ir jāmeklē iemesls. Ir jāpārliecinās, vai nav aknu bojājumi vai iedzimtas slimības.

Biežāk patoloģiska, tātad ārstējama, dzelte ir:

• priekšlaikus dzimušiem bērniem;
• zīdaiņiem, kas dzimuši ar zemu svaru, kas ir neatbilstošs gestācijas nedēļai;
• ja ir liels svara zudums pirmajās dzīves dienās;
• ja ir bijušas grūtas dzemdības un piedzīvots skābekļa bads;
• ja bērnam un mammai ir asins rēzus nesaderība. Bērna un mammas asinsgrupu konflikta gadījumā katrā nākamajā grūtniecībā paaugstinātas dzeltes risks ir lielāks.

Pēdējo gados smagu patoloģiskas dzeltes gadījumu mammas un bērna rēzus konflikta dēļ ir ļoti maz, atzīmē ārste. Tas ir saistīts arī ar labāku grūtnieču aprūpi un savlaicīgi pamanītu problēmu. Proti, topošā mamma saņem imūnglobulīna poti jau gaidību laikā. Smagu patoloģisku jaundzimušo dzelti ārstē gan ar fototerapiju, gan nodrošinot pietiekamu šķidruma apjomu, gan veicot asins apmaiņas procedūru bērniņam, kad aizvieto “visas cirkulējošās asinis”, tādā veidā izvadot no organisma toksisko bilirubīnu.  

Sekojot jaunākajām dabīgo dzemdību tendencēm pasaulē, ir pāri, kas vēlas, lai pēc bērna piedzimšanas nabas saite paliktu pēc iespējas ilgāk nepārgriezta, tādējādi ļaujot mazulim saņemt pēc iespējas vairāk vērtīgo cilmes šūnu. Bet šādai izvēlei ir otra puse – zīdainis saņem vairāk eritrocītu, kuri sabrūkot veicina vēl izteiktāku fizioloģisko dzelti.  

Pastiprinātu dzelti var izraisīt sarežģītas dzemdības, kad jaundzimušajam var rasties ārēji jeb ekstrakraniāli (ārpus galvaskausa – starp ādu un kaulu) asinsizplūdumi. Uzsūcoties šādiem asinsizplūdumiem, bilirubīna līmenis asinīs pieaug straujāk, līdz ar to ir arī izteiktāka dzelte.  

Ja dzelte pirmajās dzīves dienās atbilst fizioloģiskai normai, bet 2–3 nedēļās pēc piedzimšanas sāk kļūt izteiktāka, tad tā ir viena no pazīmēm, ka varētu būt veselības problēmas, piemēram, vielmaiņas vai aknu problēmas. Dažiem bērniem ir nepieciešams veikt izmeklējumus slimnīcā. Ārsti noskaidro, vai arī vecākiem nav kādas specifiskas slimības. Piemēram, ir tā sauktais Žilbēra sindroms, kad cilvēks laiku pa laikam kļūst dzeltenāks. Tā ir iedzimta vielmaiņas īpatnība, ar ko cilvēks dzīvos visu mūžu.

Kam jāpievērš uzmanība, kad bērns ir mājās

Esot mājās, vecākiem pašiem ir jāseko bērna labsajūtai un jāpievērš uzmanība dažām pazīmēm. Galvenie kritēriji, lai saprastu, vai mazulis jūtas labi, ir pietiekams dzimšanas svars un svara pieaugums un laba laktācija mammai. Jāvēro, vai bērns mostas uz barošanu, vai ir aktīvs, neatsakās no ēšanas, vai viņu nav grūti sasildīt, vai nav atgrūšanas, vai ir pačurājis un ir izgājis vēders, vai urīns nav pārāk tumšs, bet fēces – pārāk gaišas.  

Lai novērtētu, vai bērnam nav dzelte, svarīgi ir apstākļi, kādos to novēro. Vislabāk mazuli noģērbt un apskatīt dienas gaismā. Ja bērnam mugurā ir dzeltenas drēbes, dzeltenīgo ādas krāsu pamanīt būs grūtāk; uz baltu drēbju fona ādas krāsas izmaiņas var novērtēt labāk.  

Ja bērnam mugurā ir dzeltenas drēbes, dzeltenīgo ādas krāsu pamanīt būs grūtāk; uz baltu drēbju fona ādas krāsas izmaiņas var novērtēt labāk.  

Ir zīdaiņi, kuriem pirmajās dzīves nedēļās āda ir labi apasiņota un izteikti tumšā krāsā. Tad dzelti var pārbaudīt, iespiežot ar pirkstu uz kājiņas un atlaižot to, – tad var redzēt, vai plankumiņš ir dzeltens vai paliek gaišāks.  

Ja vecāki pamana, ka dzelte sāk pastiprināties vai arī, ja slimnīcā tā sāka pāriet, bet, aizbraucot mājās, kļūst izteiktāka, uz slimnīcu ir jādodas nekavējoties. “Šādās reizēs ir steidzami jāvēršas pie ārsta. Nevajag gaidīt nākamo dienu, bet, ja ir svētki, tad nekautrēties doties uz slimnīcu, jo augsts bilirubīns ļoti ātri sāk postoši iedarboties uz smadzeņu šūnām,” skaidro ārste.  

Papildus literatūra:

1. https://www.healthline.com/health/breast-milk-jaundice

2. https://www.nhs.uk/conditions/jaundice-newborn/

3. http://www.neonatologi.lv/wp-content/uploads/2010/01/NICE-jaundice-guidelines-2011.pdf

4. https://docdeti.ru/baza-znaniy/zheltukha_u_novorozhdennykh/

5. https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0378378219305687