Gaļa mazuļa uzturā – kad, cik un kāpēc

Gaļa un tās nozīme uzturā ir kaismīgu diskusiju objekts gan uztura zinātnieku, gan sabiedrības vidū. Katru gadu mēs saņemam jaunu informāciju par to, ka būtu nepieciešams mazināt karbonāžu un kotlešu daudzumu ēdienkartē. Ēdam tās krietni par daudz, kas ir slikti gan mūsu, gan planētas veselībai. Pieaugušie cilvēki arvien vairāk izvēlas nelikt gaļu savā šķīvī un mierīgi var to darīt – pieaudzis organisms, visu trūkstošo kompensējot ar uztura bagātinātājiem, bez gaļas var mierīgi iztikt. Taču šajās diskusijās vienmēr iztrūkst viena svarīga aspekta – zīdaiņi. Strauji augošie organismi, kam jebkuru uzturvielu deficīts var izraisīt smagas un neatgriezeniskas izmaiņas veselībā. Kāda ir gaļas nozīme zīdaiņa ēdienkartē, cik daudz un cik bieži to ēst? Par to uzzināsim šajā rakstā.

Kāpēc gaļa?

Pilnvērtīgam uzturam ir izšķiroša nozīme bērna pirmajā dzīves gadā. Pirmajos dzīves mēnešos pats pilnvērtīgākais uzturs, neapšaubāmi, ir mātes piens. Tas satur visas uzturvielas – ogļhidrātus, pilnvērtīgas olbaltumvielas un taukskābes, kas ir viegli sagremojamas, atbilst zīdaiņa attīstības pakāpei un organisma prasībām –, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Mātes piens nodrošina zīdaini ar augšanas faktoriem, visiem nepieciešamajiem hormoniem, imūnvielām un fermentiem. Bērnam no dzimšanas līdz sešu mēnešu vecumam pamatuzturs ir tikai krūts piens – tā unikālā formula vienlaikus ir ēdiens un dzēriens. Taču pēc pusgada jubilejas, kad mazuļa gremošanas sistēma ir nobriedusi šķelt uzturvielas, ar mātes pienu sāk nepietikt. Ir nepieciešams piebarojums. Ja mēs iedomātos, ka bērna attīstība ir puzle, tad mātes piens tajā ir ielicis lielāko daļu gabaliņu, kas stingri turas kopā. Taču ar laiku puzles gabaliņi var sākt izbalēt vai to savienojuma vietas noārdās – mazulis sāk tērēt dzelzs un olbaltumvielu rezerves. Un tieši gaļa ir produkts, kas veiksmīgi palīdzēs zaudēto kompensēt.

Vai bez gaļas var iztikt? Ja prot to aizvietot un kompensēt – jā. Taču dzelzs vislabāk uzsūcas tieši no gaļas ēdieniem – tā pieejamība augu izcelsmes resursos ir daudz, daudz mazāka.

Dzelzs zīdaiņa uzturā ir īpaši aktuāla tēma Latvijā. Šā gada oktobrī tika prezentēts Rīgas Stradiņa universitātes doktorantes Ingas Elksnes pētījums “Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs metabolismu”, kas liecina – 63 % zīdaiņu Latvijā neuzņem dzelzi ar uzturu pietiekamā daudzumā. Tas ir ļoti svarīgi, jo dzelzs var radīt neatgriezeniskus fiziskās un kognitīvās attīstības traucējumus. Tieši tāpēc pret gaļas ieviešanu uzturā jāizturas īpaši atbildīgi. Vai bez gaļas var iztikt? Ja prot to aizvietot un kompensēt – jā. Taču dzelzs vislabāk uzsūcas tieši no gaļas ēdieniem – tā pieejamība augu izcelsmes resursos ir daudz, daudz mazāka.

Kad sākt ēst gaļu

Piebarojuma rekomendācijas dažādām valstīm un veselības organizācijām mēdz atšķirties. Vislabāko informāciju latviešu valodā mums sniegs Veselības ministrijas (VM) izstrādātais un tiešsaistē pieejamais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi zīdaiņu barošanai”. Informāciju angļu valodā ieteicams meklēt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mājaslapā – tā regulāri ievāc un atjauno rekomendācijas par visu iedzīvotāju grupu uzturu. Gan VM, gan PVO iesaka ar gaļu mazo iepazīstināt jau no 6 mēnešu vecuma. Citos avotos atrodami aicinājumi sākt no 7 vai 8 mēnešu vecuma. Tomēr, balstoties uz jaunāko literatūru, ir ieteicams sākt jau 6 mēnešu vecumā – protams, ar nelielām devām.

Eiropā zīdaiņiem kā pirmo piebarojumu iesaka truša vai teļa gaļu, jo tā ir maiga un ir izcils dzelzs avots. Piemērota ir arī tītara, vistas, jēra, cūkas un liellopa gaļa.

Kā sākt ēst gaļu

Pirms ķerties klāt gaļas “matemātikai”, īsi parunāsim par piebarojumu! Mazuļa maltīšu daudzums un konsistence atšķiras dažādos bērna attīstības periodos. Jo lielāks ir zobiņu skaits mutē, jo vairāk aug spējas taisni nosēdēt, noturēt karoti, kārtīgi sakošļāt ēdienu, ņemt ēdienu ar pirkstiem, jo rupjākas konsistences maltīti var piedāvāt. Tabulā zemāk var apskatīties ieteikumus enerģijas daudzumam, porciju lielumiem un konsistencei.

Atceramies, ka ar gaļu piebarot mēs nesākam – tikai tad, kad bērns ir iepazinis dārzeņus un graudaugus, viņa biezenīšiem varam sākt pievienot dzīvnieku izcelsmes produktus. Sākumā gaļu piedāvā ļoti mazos daudzumos – pietiek ar puskarotīti. Jauno garšu mazulis vēl nepazīst, tāpēc visnotaļ iespējams, ka ēdienu izspļaus un atteiksies ēst. Tas ir normāli – jāpiedāvā gaļa vēl, līdz bērns pierod pie tās smaržas, garšas un konsistences. Vislabāk to gatavot kopā ar dārzeņiem. Protams, literatūrā ir atrodamas konkrētas aplēses, cik daudz būtu ieteicams ēst gaļu, taču bērns nekad nestrādās kā kalkulators, līdz pēdējam mikrogramam apēdot uz svariem nosvērtu porciju. Tāpēc nevajag pārdzīvot, ja neizdodas apēst cerēto daudzumu, – viss nāks ar laiku. Ja tabulas un grami izraisa stresu, varam turēties pie vienkāršākas formulas – sākot ar puskarotīti, varam pakāpeniski palielināt gaļas daudzumu līdz 50 gramiem dienā.

Kāpēc daudzums ir svarīgs? Pētot 8–10 mēnešus vecus zīdaiņus, noskaidrojies, ka tie, kas uzņem vidēji 27 gramus gaļas dienā, ir mazāk pakļauti dzelzs deficīta riskam nekā tie, kas uzņem tikai 10 gramus dienā.

Veselīgā uztura atslēga slēpjas nevis vienā produktā, bet produktu dažādībā.

Kādu gaļu ēst?

Uz jautājumu, kāda gaļa ir vēlama mazuļa uzturā, arī nav viennozīmīgas atbildes. Bieži vien tas ir atkarīgs no valsts, klimata, dominējošās reliģijas un tautsaimniecības. Eiropā zīdaiņiem kā pirmo piebarojumu iesaka truša vai teļa gaļu, jo tā ir maiga un ir izcils dzelzs avots. Piemērota ir arī tītara, vistas, jēra, cūkas un liellopa gaļa. Svarīgi ir skatīties, lai nerodas individuāla nepanesība vai alerģija. Un, ņemot vērā jaunākās atziņas par sarkanās gaļas ietekmi uz veselību, uzsvars tomēr ir jāliek uz balto gaļu jeb putnu gaļu. Kā vienmēr, veselīgā uztura atslēga slēpjas nevis vienā produktā, bet produktu dažādībā.