Cukura slodzes tests – kurām grūtniecēm un kāpēc tas jāveic?

To, kas ir cukura slodzes tests, kad un kā tas jāveic, kā arī – ko darīt, ja tā rezultāti nav tik spīdoši, žurnālam “Zīdainis” stāsta Līva Ķīse, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Rīgas Dzemdību namā.

 

Kas ir cukura slodzes tests

Cukura slodzes tests jeb orālais glikozes tolerances tests nosaka, kā sievietes organisms spēj tikt galā ar palielinātu cukura daudzumu. Tests palīdz atklāt cukura vielmaiņas traucējumus jeb gestācijas (grūtnieču) diabētu, kas var parādīties tieši grūtniecības laikā. Parasti šo testu nozīmē paaugstināta riska grupas grūtniecēm, un visbiežāk to veic grūtniecības 24.–28. nedēļā, taču ir izņēmumi, kad to var darīt arī agrāk – 16.–18. grūtniecības nedēļā. Testa veikšanas laikā tiek izdzerti 75 grami glikozes šķīduma, kas atšķaidīti ar 150–300 ml ūdens. Glikozes šķīdums jāizdzer salīdzinoši īsā – 3–10 minūšu – laikā. Pēc tam ar asins analīzēm tiek noteikts, kā organisms spēj tikt galā ar lielu cukura daudzumu un vai sievietei ir izmaiņas glikozes tolerancē.

Kāpēc vajag veikt šo testu

Testu nepieciešams veikt savlaicīgi ar mērķi mazināt iespējamās dzemdību un grūtniecības komplikācijas gan mammai, gan bērnam. “Paaugstināti testa rādītāji nenozīmē, ka mamma pieņemsies par daudz svarā, taču tas vērš uzmanību uz to, ka tas var negatīvi ietekmēt mātes un bērna veselību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Ir vairāki riski, pie kā var novest gestācijas diabēts, ja tas netiek kontrolēts un uzraudzīts,” stāsta speciāliste. Piemēram, tas var ietekmēt to, ka auglis izaug lielāks, nekā sagaidāms atbilstošā grūtniecības laikā, un secīgi tas biežāk var izraisīt dzemdību ceļu plīsumus, instrumentālu iejaukšanos dzemdībās – vakuuma, stangu lietošanu, kā arī bērnam dzemdību laikā var iesprūst pleci; biežāk veic ķeizargrieziena operāciju. Tāpat grūtnieču diabēts ir saistīts ar tādiem grūtniecības sarežģījumiem kā paaugstināts asinsspiediens, preeklampsija, priekšlaicīgas dzemdības, daudzūdeņainība. Jaundzimušajam var attīstīties hipoglikēmija (samazināts cukura līmenis asinīs), veidoties dzelte, ir biežāks dzemdību traumatisms, var rasties nepieciešamība stacionēt jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā.

Kā tiek veikts tests – soli pa solim

1. Sieviete ierodas laboratorijā, viņai tiek ņemtas asins analīzes no vēnas un noteikts glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā.
2. Sieviete izdzer 75 gramus cukura šķīduma.
3. Stundu pēc šķīduma izdzeršanas tiek ņemta atkārtota asins analīze un noteikts glikozes līmenis sievietes asinīs.
4. Analīze tiek ņemta vēl vienu reizi (vēl pēc stundas), kurā nosaka cukura līmeni divas stundas pēc glikozes šķīduma izdzeršanas.

Īsumā par šo testu 

• Kad to veic? 24.–28. grūtniecības nedēļā.
• Ko uz to nosūta? Riska grupas grūtnieces.
• Cik ilgu laiku tas paņem? Laboratorijā jāpavada 2–3 stundas.
• Cik reižu testa laikā tiek ņemtas asins analīzes? Trīs reizes.

Pirms testa veikšanas 

Lai testa rezultāts būtu korekts un ticams, ir vairāki priekšnoteikumi, kas jāievēro pirms testa nodošanas. Pirmkārt, pacientei laboratorijā jāierodas no rīta tukšā dūšā – vismaz 8 stundas pirms analīžu nodošanas nevar ēst vai lietot dzērienus (izņemot ūdeni). Rītā pirms testa veikšanas nevajadzētu lietot zāles, kas paredzētas vairogdziedzera slimību ārstēšanai (L-tiroksīns), kā arī progesteronu un glikokortikosteroīdus, kas var izmainīt cukura vielmaiņu. Pavadot testa laiku laboratorijā, starp analīžu nodošanu nevajadzētu doties laukā pastaigāties. Pacientei ir jābūt maksimālā miera stāvoklī, jo fiziskā slodze var ietekmēt rezultātu.

Praktiskie ieteikumi, lai labāk sagatavotos testam

• Paņem līdzi uz laboratoriju kādu interesantu lasāmvielu vai citu nodarbošanos (adīkli, krustvārdu mīklas).
• Noteikti atceries paņemt līdzi ūdeni – analīžu starplaikos drīkst dzert ūdeni, jo tas neietekmē analīžu rezultātus. Ūdens ļaus mazināt šķebinošo sajūtu, kas var rasties pēc glikozes izdzeršanas.
• Pēc testa veikšanas, visticamāk, būs liels izsalkums un kāre pēc sāļa, sātīga ēdiena. Pārdomā, ko un kur varēsi apēst pēc testa veikšanas. 
  
   

Vai testu nozīmē visām grūtniecēm?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība” šo testu veic riska grupas grūtniecēm. “Stājoties uzskaitē, ginekologs izvērtē sievietes riska faktorus. Var gadīties, ka tādi parādās tikai grūtniecības laikā, un tas ir iemesls, lai nosūtītu uz šo testu. Uz cukura slodzes testu cenšamies nosūtīt vairumu grūtnieču, jo starptautiskās asociācijas ir norādījušas, ka, skrīnējot visu populāciju, apmēram 20 % no sievietēm, kam tiek atklāts gestācijas diabēts, nav bijis neviens no riska faktoriem [6; 7],” atzīmē Līva Ķīse. Tas nozīmē, ka, uz šo testu nosūtot tikai grūtnieces ar riska faktoriem, ievērojama daļa grūtnieču nemaz nenojauš par šo slimību. Ja ir situācija, ka sievietei it kā nav nekāda acīmredzama riska faktora, lai attīstītos gestācijas diabēts, bet sieviete tomēr vēlas doties uz testu, ieteicams savas bažas izrunāt ar savu ārstu. Speciālistes ieskatā, būtiskiem šķēršļiem veikt šo testu nevajadzētu būt.

Par to, cik gestācijas diabēts izplatīts ir Latvijā, precīzu datu nav, bet apmēram 16 % no grūtniecēm pasaulē tas ir. [1] Rādītāji mainās atkarībā no valsts vai reģiona, kur tiek veiktas analīzes. Rietumu sabiedrībā, kur sievietes izvēlas bērnus laist pasaulē vēlāk, ir mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās riski, gestācijas diabēts kļūst par aizvien biežāk sastopamu problēmu.

Ir sieviešu grupa, kurām šo slodzes testu veic 16.–18. grūtniecības nedēļā. Tās ir sievietes, kurām kopumā ir augstāks 2. tipa cukura diabēta risks. Šīm sievietēm, jau stājoties uzskaitē, tiek noskaidrots glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā un, ja tas ir normas robežās, tiek veikts cukura slodzes tests 16.–18. grūtniecības nedēļā. Jo agrāk tiek apzinātas cukura tolerances izmaiņas, jo agrāk var veikt uztura un dzīvesveida korekcijas ar mērķi uzlabot mammas un gaidāmā bērna dzīves kvalitāti.

Kas ir riska grūtnieces?

Riska faktoru saraksts ir garš, un, rūpīgi ar to iepazīstoties, teju katra grūtniece varētu sev sazīmēt kādu no riska pazīmēm. Tāpēc Līva Ķīse jau norādīja – praksē liela daļa speciālistu visas grūtnieces nosūta uz šo testu.

Gestācijas cukura diabēta sijājošā diagnostika veicama, ja ir vismaz viens no riska faktoriem. Lūk, daži no tiem:[1] 

• ĶMI ≥ 25 kg/m2, stājoties grūtnieču uzskaitē;
• mazkustīgs dzīvesveids – < 30 min./dienā vai < 4 stundām nedēļā;
• vecums ≥ 35 gadi;
• paaugstināts asinsspiediens, cita sirds un asinsvadu sistēmas slimība;
• cukura diabēts pirmās pakāpes radiniekiem;
• nelabvēlīgs iznākums kādā no iepriekšējām grūtniecībām;
• glikokortikoīdu lietošana;
• daudzaugļu grūtniecība;
• smēķēšana;
• preeklampsija anamnēzē;
• atkārtoti paaugstināts cukura līmenis urīna analīzēs;
• daudzūdeņainība;
• bērna dzimšanas svars > 4,1 kg iepriekšējā grūtniecībā;
• liels ķermeņa svara pieaugums iepriekšējā grūtniecībā;
• policistisko olnīcu sindroms. [3]

Ko tas nozīmē – gestācijas diabēts

Gestācijas diabēts nozīmē grūtniecības hormonu izraisītas izmaiņas cukura vielmaiņā (insulīna rezistence) sievietei, kurai pirms grūtniecības nav bijis cukura diabēta. Situācija, kurā testa rezultāti norāda uz gestācijas diabētu, būtībā nozīmē to, ka grūtnieces aizkuņģa dziedzeris nespēj reaģēt uz placentas hormonu radītām izmaiņām grūtniecības laikā un saražot insulīnu pietiekamā daudzumā, lai pārvarētu insulīna rezistenci (šūnu “mazjutību” pret insulīnu). Insulīna uzdevums ir “ienest” cukuru šūnās, kur tas tiek izmantots enerģijas ražošanai. Gestācijas diabēta gadījumā tas nenotiek pietiekami efektīvi, tāpēc cukurs asinīs uzkrājas. 

“Problēma rodas, jo cukurs no mammas asinīm spēj caur placentu nonākt līdz bērnam, savukārt insulīns placentu nešķērso. Līdz ar to augļa aizkuņģa dziedzeris darbojas pastiprināti un ražo vairāk insulīna, lai tiktu galā ar mammas piegādāto cukuru. 

Rezultātā auglim pastiprināti veidojas taukaudi, un tas veicina gaidāmā mazuļa izaugšanu lielākam, nekā atbilstošajā grūtniecības laikā būtu vajadzīgs. Šādā gadījumā bērns dzemdībās arī ir daudz rūpīgāk jānovēro. Dzemdības pašas par sevi fiziski grūts process gan mammai, gan bērnam, taču šādā gadījumā bērni ir daudz jutīgāki pret dzemdību stresu, iespējams, mazais jutīgāk reaģēs uz dzemdību slodzi, tāpēc šajās situācijās ir ļoti rūpīgi jāvērtē mazuļa sirdstoņi un labsajūta dzemdību laikā,” situāciju ieskicē Līva Ķīse. 

Ja ir diagnoze – gestācijas diabēts

“Ja testa rezultāti norāda uz paaugstinātu cukura daudzumu asinīs, pirmais, kas tiek rekomendēts, ir uztura paradumu maiņa, vienlaikus palielinot topošās māmiņas fizisko aktivitāti grūtniecības laikā,” rīcības plānu atklāj Līva Ķīse. Viņa norāda, ka izmaiņas var ieviest pakāpeniski, tomēr ir lietas, kuras noteikti būs jāmaina.

Rīcības plāns, ja testa rezultāts atklāj gestācijas diabētu 

• Maini uztura paradums – ēst var un vajag, bet tas jādara citādāk!
• Rūpējies, lai katru dienu tev būtu vismaz 30 minūšu mērena fiziskā slodze.
• Nedēļas laikā ieplāno vizīti pie ģimenes ārsta, lai saņemtu apmācību par uzturu un cukura līmeņa mērīšanu. Paciente bez maksas saņem glikometru ar testa strēmelītēm.
• Nedēļas vai divu laikā ieplāno vizīti pie endokrinologa, lai saņemtu konsultāciju par uztura paradumu korekciju.
• Ievies cukura mērījumu dienasgrāmatu – ļoti svarīgi regulāri un pareizi veikt mērījumus, fiksēt to rādījumus, lai kopīgi ar ārstu varētu izvērtēt, vai dzīvesveida korekcijas dod vēlamo rezultātu. Cukura līmenis būs jānosaka 4 reizes dienā.

Grūtnieces jautā 

Vai grūtniece ar gestācijas diabētu drīkst apēst kādu našķi?

Grūtniecei ar gestācijas diabētu dienā ir paredzētas 3–4 maltītes un 3–4 uzkodas, bet katrai grūtniecei būs atšķirīgs uztura plāns, atkarībā no organisma īpatnībām. Ir ieteicams mazināt to produktu patēriņu, kas strauji ceļ cukura līmeni asinīs, – šokolāde, augļi, baltmaize u. c. Ieteicams ēst pārtiku ar zemu glikēmisko indeksu. Ja grūtniecei šķiet grūti pašas spēkiem ieviest dzīvesveida paradumu maiņu, ieteicama konsultācija pie uztura speciālista, kas palīdzēs sakārtot ēdienkarti tā, lai grūtniece būtu gan paēdusi, gan cukura līmenis turētos normā. 

Cik ilgi jāievēro dzīvesveida maiņa?

Dzīvesveida maiņa ir uz visu atlikušo grūtniecības laiku, tāpēc ieteicams sākt kaut vai ar nelielām, bet noturīgām izmaiņām – vairāk kustēties, ieviest uzturā jaunus produktus (pilngraudu makaronus, dārzeņus – svaigus, sautētus). Ir rekomendēta arī fizioterapeita konsultācija, lai varētu izvēlēties grūtniecei piemērotākos vingrojumus. “Parasti, ievērojot rekomendācijas, cukura līmeni izdodas noturēt normā. Tomēr, ja grūtnieces stāvoklis ir tāds, ka, ievērojot ārsta norādījumus, neizdodas cukura līmeni stabilizēt, ir jāpāriet uz medikamentozo ārstēšanu – insulīna ievadi. Ja tiek lemts par šo variantu, grūtniece atrodas ciešā endokrinologa uzraudzībā,” stāsta Līva Ķīse. 

Kas notiek pēc dzemdībām?

Parasti nedēļas laikā pēc dzemdībām šis stāvoklis beidzas. Ja sievietei ir bijis gestācijas diabēts, visbiežāk 24–72 stundas pēc dzemdībām jaunajai māmiņai vēl 4 reizes dienā tiek mērīts cukura līmenis. Ja tas ir normāls, mērījumi vairs nav jāveic, un sieviete var atgriezties pie iepriekšējā uztura režīma un dzīvesveida. Tomēr jāatceras, ka grūtniecības diabēts ir riska faktors tam, ka sievietei dzīves laikā attīstīsies 2. tipa cukura diabēts un sirds un asinsvadu slimības.

6–12 nedēļas pēc dzemdībām sievietei cukura slodzes tests jāatkārto. Ja tā rādītāji ir normāli, ieteicams šo testu atkārtot reizi trīs gados, lai pamanītu agrīnas izmaiņas cukura vielmaiņā. 

 

Bērniem, kuru mammām grūtniecības laikā ir cukura diabēts, biežāk turpmākās dzīves laikā mēdz būt aptaukošanās, diabēts, sirds un asinsvadu slimības un metabolais sindroms. 

Kāpēc viena grūtniece var ēst visu pēc kārtas un viņai cukurs ir labs, bet kādai, kas sevi ierobežo, cukura līmenis kāpj?

Tas ir saistīts ar individuālām organisma īpatnībām – vai nu sievietes aizkuņģa dziedzeris spēj saražot pietiekamu insulīna daudzumu, vai nē. Nevar precīzi paredzēt, kā katras sievietes organisms reaģēs uz grūtniecības radītajām pārmaiņām organisma vielmaiņā. Droši vien ir grūti skatīties, ka kāds var ēst visu pēc kārtas, tomēr ir vērts atcerēties: pat tad, ja organisms ar uzņemto cukuru labi spēj tikt galā, pārmēru daudz ēst cukuru saturošus produkts nav veselīgi. 

Vai var sajust to, ka es ciešu no gestācijas diabēta? 

Parasti to, ka grūtniecei ir gestācijas diabēts, sajust nevar. Ja sievietei ir tādas sūdzības kā izteiktas slāpes, pastiprināta urinācija, milzīga apetīte, tas var liecināt par paaugstinātu cukura līmeni asinīs, un par šiem simptomiem noteikti jāpastāsta savam ārstam. Būtu ieteicams nodot cukura analīzes tukšā dūšā, neatkarīgi no grūtniecības termiņa, ja tas pirms tam nav ticis noteikts; to var darīt arī neatkarīgi no cukura slodzes testa. Riska grupas grūtniecēm cukura līmenis asinīs tiek noteikts, jau stājoties uzskaitē.

Izmantotā literatūra:

1. Guariguata, L.; Linnenkamp, U.; Beagley, J.; Whiting, D. R.; Cho, N. H. Global estimates of the prevalence of hyperglycaemia in pregnancy. Diabetes Res Clin Pract. 2014; 103(2):176.
2. SPKC Klīniskie algoritmi perinatālā perioda aprūpes jomā. Gestācijas cukura diabēts. GCD diagnostika, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda vadīšana. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/kliniskie-algoritmi-un-pacientu-celi
3. LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”.
4. Caughey A. B.; MD, Ph. D. Gestational diabetes mellitus: Obstetric Issues and managmenet. Uptodate. [Uz pierādījumiem balstītās medicīnas datu bāze.]
5. Durnwald, C. Getstational Diabetes Mellitus: Screening, diagnosis, and prevention.Uptodate. [Uz pierādījumiem balstītās medicīnas datu bāze.]
6. Farrar, D.; Simmonds, M.; Bryant, M.; Lawlor, D. A.; Dunne, F.; Tuffnell, D.; Sheldon, T. A. Risk factor screening to identify women requiring oral glucose tolerance testing to diagnose gestational diabetes: A systematic review and meta-analysis and analysis of two pregnancy cohorts. PLoS One. 2017;12(4):e0175288. Epub 2017 Apr 6.
7. Avalos, G. E.; Owens, L. A.; Dunne, F. Applying current screening tools for gestational diabetes mellitus to a European population: is it time for change? Diabetes Care. 2013 Oct;36(10):3040-4. Epub 2013 Jun 11.