Zīdainim iesnas. Ko darīt?

Visticamāk, mums katram gadījies tikt pie tādām iesnām, ka ne paelpot, ne paēst, ne padzert, un visam klāt vēl dulla galva, asarojošas acis – kā mēdz teikt, sajūta tāda, it kā kāds ar ceļa rulli būtu pārbraucis. Tāpēc, ja gadās, ka pamatīgi puņķi piemetas mūsu mazajam bērniņam, varam apjukt – ko darīt, kā palīdzēt, lai mazais var elpot un nemocītos?! Un nereti, izmisuma dzīti, sadarām pat muļķības. 

Lai tas nenotiktu un mūsu labi domātā sniegtā palīdzība zīdainim nenodarītu skādi, ir svarīgi ielāgot pamatlietas, kā rīkoties, ja iesnas ir tik lielas, ka traucē mazajam elpot. Kristaps Dambergs saka: “Ir ļoti sarežģīti palīdzēt zīdainim ar iesnām, jo mēs nevaram dot ne deguna pilienus, ne citus pret saaukstēšanos paredzētus aptiekās nopērkamus medikamentus. Galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnam adekvātu šķidruma daudzumu, sekot līdzi temperatūrai, kā arī skalot degunu ar jūras ūdeni un pēc tam iztīrīt to.”

Rīcības plāns

1. Jāseko līdzi ķermeņa temperatūrai.

Zīdaiņiem un arī mazliet lielākiem bērniem itin bieži iesnu gadījumā pirmajās dienās var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, turklāt – pat ļoti augsta. “No tā nevajag nobīties. Zīdaiņiem vēl nav attīstījusies dabiskā termoregulācija, tāpēc organisms nespēj tik labi saregulēt ķermeņa temperatūru,” stāsta Kristaps Dambergs.

Šādos gadījumus noteikti jādod bērnam pretdrudža medikamenti. Ārsts kā pirmo izvēli zīdaiņiem iesaka svecītes, jo “suspensiju var būt grūti iebarot”. 

Atceries!

Nevajag gaidīt temperatūras paaugstināšanos līdz 38 plus grādiem ar domu – lai organisms cīnās pats un šādi norūdās, veido imunitāti. “Tā ir nepareiza domāšana,” saka Kristaps Dambergs un uzsver – bērns nedrīkst cīnīties ar paaugstinātu temperatūru, jo, ja tā sasniegs 39 vai 40 grādus, ir liels risks, ka viņam sāksies krampju lēkme.

2. Jādod dzert.

Tāpat kā pieaugušie, arī zīdainis paaugstinātas ķermeņa temperatūras dēļ zaudē papildu šķidrumu, kas mazajam cilvēkam ir īpaši bīstami. Tāpēc jāseko, lai mazulis uzņem pietiekamu šķidruma daudzumu. Ja bērns ēd mammas pienu, viņam krūts jāpiedāvā biežāk. 

3. Jāiztīra deguns.

Šim nolūkam izmanto aptiekās nopērkamo jūras ūdeni, kas ir nedaudz sāļš, un tā saukto deguna atsūcēju. Katrā nāsī iepilina dažus pilienus šķīduma un tad atsūc visu, kas tur sakrājies. 

Tā kā zīdainim deguns ir mazs, uzdevums nav viegls, taču nopērkamas dažādas ierīces deguna atsūkšanai, un noteikti ir iespējams atrast piemērotāko. Ilze Sokolova piebilst, ka bērna deguns ar jūras ūdens šķīdumu jātīra ne biežāk kā 3–4 reizes dienā un ieteicams tīrīt tieši pirms barošanas, lai aizliktais deguns netraucē mazajam uzņemt pietiekamu šķidruma un uzturvielu daudzumu. 

4. Jāsarīko tvaika peldes.

Ilze Sokolova iesaka tā sauktās tvaika peldes, kas palīdz atbrīvot aizliktu degunu. Ko tas nozīmē? Vannasistabā aizver durvis, atgriež karstā ūdens krānu un tecina, līdz telpa piepildījusies ar tvaikiem. Tad ar bērnu rokās pasēž šajā telpā 10–15 minūtes, līdz viņam sāk tecēt deguns.

Kad satraukumam ir pamats? 

• Ja iesnas zīdaini moka jau desmit dienas un stāvoklis pakāpeniski neuzlabojas vai pat kļuvis sliktāk.
• Ja pēc vairākām dienām lielajām iesnām pēkšņi pievienojas augsta temperatūra – tas ir trauksmes zvans tam, ka attīstījusies kāda bakteriāla infekcija, bet tas savukārt nozīmē, ka bez antibiotiku kursa diez vai izdosies tikt galā.
• Ja bērns ir nemierīgs un ar rokām aiztiek ausis, raud, ir temperatūra. Tas var liecināt, ka mazajam sāp ausis; iespējams, arī šādā gadījumā būs vajadzīgs antibiotiku kurss, lai uzveiktu slimību.

Visos minētajos gadījumos nevajadzētu kavēties ar ārsta apmeklējumu. Var sazināties ar ģimenes ārstu vai uzreiz doties pie LOR speciālista. 

Burkānu sula un mammas piens degunā – jā vai nē?

Sens un savulaik izplatīts padoms, kas pārgāja no mammas pie mammas, bija – ja zīdainim ir iesnas, degunā pilināt burkānu sulu vai mammas pienu. Abi speciālisti uzsver, ka šīm metodēm ar zinātniskiem pierādījumiem nav sakara. “Mātes piens ir domāts vienam vienīgam mērķim – pabarot bērnu. Tas ir ļoti veselīgs, satur visas nepieciešamās aizsargvielas, lai mazulis pirmajos mēnešos spētu izsargāties no dažādiem vīrusiem un citām slimībām,” norāda Kristaps Dambergs un izskaidro, kā tieši zīdainim veidojas imunitāte: ēdot mammas pienu, tas nokļūst bērna kuņģa un zarnu traktā, kur atrodas mūsu organisma sargkareivji – limfoīdās šūnas. Tās uztver saņemto, mammas pienā esošo informāciju un nosūta tālāk bērna imūnsistēmai. 

“Iepilinot pieniņu degunā, nekāda papildu efekta noteikti nebūs,” uzsver ārsts un brīdina, ka pretēji gaidītajai pozitīvajai ietekmei var panākt, ka attīstās kāda sēnīšu infekcija. 

Viņa teikto papildina Ilze Sokolova, sakot, ka mammas piens var saķepināt degunu vēl vairāk: “Tāpēc pamata princips ir dabūt no deguna laukā vairāk, nekā pilināt tur kaut ko iekšā.” 

Arī par burkānu sulas pilināšanu bēbim degunā abi speciālisti izsakās noraidoši.

Kā elpo jaundzimušais 

Jaundzimušais prot elpot tikai caur degunu. Ja bērns pirmajās dienās pēc piedzimšanas tomēr elpo caur muti, īsti neizmantojot degunu, tas var liecināt par kādu iedzimtu patoloģiju. Tā gan nebūs saistīta ar infekciju un, visticamāk, arī ar augļūdeņu izraisīto tūsku ne, kas parasti ir neliela un nerada izteiktas problēmas. Tāpēc, pamanot, ka mazajam ir grūti ēst vai kā citādi redzama apgrūtinoša elpošana, vislabāk uzreiz vērsties pie otorinolaringologa, lai noskaidrotu problēmas cēloni un nepieciešamības gadījumā iespējami ātrāk risinātu to. 

Svarīgi par deguna un ausu tīrīšanu! 

Kristaps Dambergs: “Ne jaundzimušajam (līdz 28. dienai), ne zīdainim (līdz 1 gadam) nav speciāli jātīra deguns vai ausis. Ja sakrājušās gļotas, kas sakaltušas, tās uzmanīgi notīra. Ja nekas nav redzams degunā vai ausu ārējā ejā, nevajag speciāli bakstīt ar vates tamponiem vai kociņiem – nekas nav jātīra!” 

Ilze Sokolova: “Var šķist, ka mazulim kārtīgi jāiztīra deguns un ausis, lai viss ir sterili, īpaši, ja tas ir pirmais bērns, taču tas nav jādara. Viņam nav jābūt sterilam, bet gan jāiepazīstas ar šo savu bakteriālo vidi, lai veidotos normāla imunitāte. Un jāatceras – nav tādu speciālu deguna vai ausu kociņu!” 

Tipiskākās vecāku kļūdas, ja zīdainim ir iesnas 

• Pat nelielu iesnu gadījumā deguns tiek skalots un tīrīts pār mēru. Šim nolūkam droši var izmantot gan jūras, gan fizioloģisko šķīdumu, taču tas jādara ar mēru, pretējā gadījumā tiks sakairināta deguna gļotāda un problēma ieilgs.
• Zīdaiņiem nav vajadzības lietot deguna pilienus. Iesnas mitēsies pašas, turklāt pat bezrecepšu deguna pilieni, kas nopērkami aptiekās, paredzēti bērniem no divu gadu vecuma. Tikai ļoti īpašos gadījumos ārsts izraksta, iesaka kādus no tiem lietot mazākiem bērniem.
• Pāris dienu vienu līdz divas reizes zīdainim var iepilināt deguna pilienus tad, ja bērnam ir ļoti aizlikts deguns un tas apgrūtina ēšanu. Taču tos nedrīkst lietot dienu no dienas nedēļu vai pat ilgāk, citādi pamatīgi cietīs deguna gļotāda. Tāpat jāatceras, ka šie pilieni ir medikaments un tik mazs bērns ļoti ātri var pierast pie tiem. Tas nozīmē, ka deguna gļotādā veidosies tūska tikai tāpēc, ka nav iepilināts šis medikaments. Tās sauc par medikamentozām iesnām, kuras ir ļoti grūti ārstējamas.

Atceries!

Lielākā daļa deguna pilienu iedarbojas uz vieniem un tiem pašiem deguna gļotādas receptoriem. Šiem pilieniem ir atšķirīgi nosaukumi, taču identiska aktīvā viela, tāpēc nevar darīt arī tā – pāris dienu papilināt vienus, tad citus pilienus utt. Deguna gļotādu apmānīt neizdosies. 

Kristaps Dambergs: “Vēl esmu liels pretinieks tā sauktajiem brūnajiem deguna pilieniem, kurus lielākoties izraksta ģimenes ārsti. Šie preparāti ir ļoti kodīgi, jo satur sudrabu, kas ne tikai ārstē infekciju, bet arī apdedzina deguna gļotādu, radot bojājumus. Rietumeiropā tādus neizmanto, tikai postpadomju valstīs.”

• Nevajag baidīties no pastaigām svaigā gaisā! Ja bērnam ir iesnas, taču nav ne temperatūras, ne izteikta klepus, mazais ir jāved ārā. Svaigā gaisā mazulim būs vieglāk elpot. Pirms iešanas ārā var iztīrīt degunu un iepilināt zīdaiņiem paredzēto sāļu šķīdumu.
• Nav arī jābaidās ziemas laikā vēdināt telpas. Protams, mazo aizved uz citu istabu vai saģērbj, lai neapsaldējas no atvērtā loga, taču vēdināšana un gaisa mitrināšana apkures sezonā, kā arī pietiekami uzņemts šķidrums ir viens no ārstnieciskiem pasākumiem.

Jautā vecāki

Zīdainim ir sešas nedēļas, un jau vairāk nekā trīs nedēļas viņam krīt ciet deguns, grūti paelpot guļus pozīcijā. Lietojam sālsūdeni četras reizes diennaktī.

Kristaps Dambergs: Šajā gadījumā ieteiktu aizvest bērnu pie ārsta, lai saprastu, kas īsti notiek degunā – ir vai nav tūska, izdalījumi. Tāpat kā grūtniecēm, arī zīdaiņiem ir atvilnis, ko dēvējam par atgrūšanu. Ja tas ir izteikts, tad augšējos elpceļos, sevišķi degunā, veidojas tūska. Tāpēc pēc barošanas noteikti jāsagaida atraudziņa. Ja bērnam neparādās paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas liecinātu par vīrusinfekciju, visticamāk, šī problēma saistīta ar atgrūšanu, kā rezultātā kuņģa skābe nokļūst elpceļos un veido tūsku. 

Citi, retāki iemesli, kuru dēļ var būt šādas problēmas, – kādas anatomiskas novirzes no normas, piemēram, šaurāka deguna eja, alerģija pret putekļiem, mājdzīvniekiem utt. Arī mikroklimats telpās var izraisīt šādas sūdzības – pārāk sauss vai mitrs gaiss, pelējums. Un smēķēšana. 

Pat tad, ja vecāks iziet ārā uzsmēķēt un pie bērna pēc tam iet ar tām pašām drēbēm, tabakas dūmi tik un tā nokļūst zīdaiņa elpceļos. 

Pierādīts, ka tie izraisa haosu mazo skropstiņu epitēlijā degunā – vai nu tās nekustas nemaz, vai kustas haotiski, taču rezultātā netiek izvadītas gļotas no deguna, kas ir ļoti svarīgs process. 

Zīdainim piecu mēnešu vecumā lielas iesnas. Deguns tīrīts ar jūras ūdeni, bet biezos puņķus nevarēja izvilkt tik un tā. 

Ilze Sokolova: Tādos gadījumos var mēģināt pacelt bērna gultas galvgali, taču nevajag likt spilvenu. To var izdarīt, zem matrača paliekot grāmatu, dvieļus u. tml. Tāpat šādos gadījumos palīdz tā sauktās tvaika istabas, par kurām runājām iepriekš, un jāturpina pilināt sāļu šķīdumu, lai pašķaida puņķus, tad jāmēģina tos iztīrīt. 

Iesaku padomāt arī, vai pie vainas nav alerģija. Arī krūts bērnam, sevišķi, ja grūtniecības laikā mammai bijusi alerģija pret kādu produktiu, bet tagad viņa to atsākusi lietot uzturā. 

Cik daudz palīdz deguna teipi?

Kristaps Dambergs: Tos izmanto gan bērniem, gan pieaugušajiem, taču tiem nav ārstnieciska efekta. Deguna blakusdobumu iekaisumu vai citas nopietnākas problēmas teips neatrisinās. Uzlīmējot to uz ādas, tā pavelkas, paplašinot arī nāsis. Tas ir vienīgais efekts, ko sniedz teips, deguna iekšienē tas neko nemaina, tāpēc nemēģiniet izārstēt nopietnas kaites ar teipiem. 

No kāda vecuma degunā var ziest mitrinošos gelus?

Kristaps Dambergs: Tādus nav nepieciešams ziest, taču, ja tie ir dabīgi un patīk, var to darīt. Galvenais necentieties ar tiem izārstēt nopietnas kaites.

Ilze Sokolova: Veselam bērnam nekur nekas nav jāziež, tas nav vajadzīgs.

Pret klepu lietojam priežu čiekuru sīrupu, kam gan pievienots daudz cukura. Vai to var dot 10 mēnešus vecam bērnam, ja viņam ir klepus?

Kristaps Dambergs: Ja tas gatavots uz spirta bāzes, kategoriski nē. Ja nav, bet ir daudz cukura, arī tas nav veselīgs, īpaši zīdainim. 

Ilze Sokolova: Gan zīdainim, gan grūtniecēm jāseko līdzi uzņemtajam cukura daudzumam, un zīdainim līdz gada vecumam medu vispār nedrīkst piedāvāt.

Ja mammai iesnas, vai izvairīties no mīļošanās ar mazuli?

Kristaps Dambergs: Tas varētu būt grūti izdarāms, taču noteikti ir jāievēro higiēna. Ja mamma izšņauc degunu, uzreiz ir jānomazgā rokas, nekur nepieskaroties. Savukārt jāšķauda, aizsedzot muti ar elkoni, nevis plaukstu, ar ko uzreiz skaramies visur citur. 

Bērns klepo tikai naktī, vai tā ir alerģija?

Kristaps Dambergs: Ja bērnam nav iesnu, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta vai pulmonologa. Savukārt nakts klepus iesnu laikā var nozīmēt, ka aizdegunē sakrājas daudz gļotu, kas naktī tek uz leju, izraisot klepu. Tāpat šādu klepošanu var veicināt kuņģa skābes atvilnis, kas nakts laikā nāk augšā pa barības vadu uz elpceļiem. Ja šāda veida klepus ir ieildzis, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta. 

Vai iešana pirtī kopā ar zīdaini uzlabo imunitāti bērnam, vai tas var kā kaitēt?

Kristaps Dambergs: Noteikti var kaitēt, jo termoregulācija zīdainim nav tāda kā pieaugušajiem un viņš nespēj tik īsā laikā normalizēt augsto temperatūru, lai izturētu to. Ja nav kāds speciālists, kurš izstāsta, kā ar zīdaini pareizi iet pirtī, noteikti nevajag to darīt. Zīdainim imunitāti tas neuzlabos, taču pārkaršanas risks gan ir diezgan augsts.