Kā notiek ķeizargrieziens un atlabšana pēc tā

Ja agrāk pēc smagām dzemdībām, kas beidzās ar ķirurģisku iejaukšanos, liela veiksme bija izdzīvot, tad tagad sievietes ne vien izdzīvo, bet arī vēlas saglabāt skaistu augumu un atļauties uzvilkt bikini peldkostīmu arī pēc operācijas. Rētai jābūt nemanāmai, tā nedrīkst traucēt vai radīt diskomfortu, turklāt pēc vienas ķeizargrieziena operācijas vajadzētu būt iespējai iznēsāt un laist pasaulē vēl kādu mazuli. 

Mūsdienu medicīna to visu spēj nodrošināt, jo operācijas tehnika un materiāli, kā arī izpratne par organisma īpatnībām nemitīgi uzlabojas un pilnveidojas. No grieziena gareniski pāri visam vēderam ar paliekošu lielu un raupju rētu līdz smalkam griezumam vēdera apakšdaļā, kas atgādina vien sīku diedziņu, – tā ir “ķeizara” grieziena evolūcija.

Kā notiek grieziens

Kā lielākajai daļai ķirurģisko procedūru, arī ķeizargriezienam netiek izmantota kāda noteikta standarta tehnika. Lielākoties šīs operācijas laikā tiek veikts transversāls (šķērsgrieziens) ādas grieziens vēdera apakšējā daļā. Šķērsgrieziens ir saistāms ar labāku kosmētisko izskatu un, iespējams, mazāku pēcoperācijas sāpju un trūces veidošanās iespēju, salīdzinot ar vertikālu ādas griezienu.

Kā tieši notiek grieziens? Lai izņemtu bērnu no dzemdes, veic apmēram 10 centimetru garu  griezienu ādā 1–2 centimetrus virs simfīzes jeb kaunuma kaula. Operācijas laikā cenšas negriezt muskuļus, tos atbīda ar roku, lai audu traumatizācija būtu pēc iespējas mazāka. Jo mazāk audi tiek griezti ar instrumentiem, jo vieglāk, mazāk sāpīgi un ar mazākām komplikācijām dzīst rēta. Brūci atver ar roku, jo audi ir elastīgi un izplešas tieši tik, cik vajadzīgs. Zem ādas seko tauku slānis un aponeiroze – blīvu saistaudu slānis, kas aizsargā ieeju vēdera dobumā. Nākamo apmēram 2 centimetrus garo griezienu veic aponeirozē, un tālāk ar rokām (neplēšot!) atver brūci, tādējādi samazinot audu traumēšanas apjomu un asins zudumu. Jo vairāk traumē muskulatūru, jo vairāk var būt sāpju sajūtas.

Seko svarīgākais orgāns – dzemde, kurā veic tikai centimetru lielu iegriezumu apakšējā orgāna segmentā, ko paplašina ar pirkstu, atverot tik plaši, lai varētu izņemt bērnu. 

Kad mazulis no mammas dzemdes ir izņemts un ir izpulsējusi nabassaite (apmēra 1–1,5 minūtes), to pārgriež, pārdalot pēdējo tieši fizisko sasaisti ar mammu. Bērnu atdod vecākiem. Tālāk seko placentas izņemšana, dzemdes dobuma pārbaude un dzemdes šūšana.

Dzemdes šūšana

Mazāku komplikācijas risku nolūkā dzemdi sašuj divos slāņos. Tad liek kopā saistaudus un muskuļus, kuri nav griezti un nav traumēti. Tie savelkas paši! Pēc tam šuj aponeirozi jeb saistaudu slāni starp zemādu un muskuļiem. Zemādas slāni šuj tad, ja tas ir biezāks par 2–3 centimetriem. Ja sieviete ir tieva, šo slāni nešuj. Apaļīgākām sievietēm sašuj arī tauku slāni. 

Pēdējā kārta ir āda, kas ir redzamākā ķeizargrieziena liecība. Laika gaitā metodes, kā tiek sašūta āda pēc operācijas, mainījušās. Pēdējos 15–20 gadus Latvijas slimnīcās izmanto kosmētiskās jeb intrakutānās šuves, kuras liek zemādā, veidojot ļoti plānu un šauru rētiņu un izmantojot pašuzsūcošo diegu. 

Atkarībā no apstākļiem var atstāt diega mezgliņus virsādā, kurus vēlāk izņem, bet tie neietekmē ne ādas izskatu, ne dzīšanu. Ja diegs nav uzsūcies pats, pēc 10 dienām to izņem.

Kas ietekmē rētas dzīšanu un izskatu

Brūces dzīšanu un rētas izskatu pēc operācijas ietekmē dažādi faktori. Jo vairāk nelabvēlīgu faktoru piepildās, jo sliktāk dzīst un izskatās pēcoperācijas grieziens. 
 

Nozīme ir:

• mātes vecumam;
• svaram;
• smēķēšanai;
• hroniskām slimībām, piemēram, sliktāk dzīst, ja pacientei ir cukura diabēts;
• tam, vai ķeizargrieziens bija plānots vai akūts;
• tam, vai dzīšanas procesā neveidojas iekaisums.

Jo mazāk nelabvēlīgo faktoru, jo tievāka ir paciente un labāks cukura līmenis, jo labāks ir dzīšanas process.  

Apmēram 10–15 % gadījumos pēc ķeizargrieziena veidojas komplikācijas jeb iekaisumi. Iemesls nav vis higiēnas prasību neievērošana, bet gan sievietes organisma īpatnības un flora, kas atrodas makstī, dzemdē un uz ādas. Biežāk infekcijas veidojas, ja ir izdarīts akūts ķeizargrieziens otrajā dzemdību periodā, kad dzemdes kakls jau atvēries un operācija ir jāveic steidzami. Pēc tādiem ķeizargriezieniem iekaisumi veidojas 20–30 reižu biežāk nekā plānotās operācijās.

Dzīšanas process

Pēc operācijas ķirurģiskie griezumi parasti tiek pārklāti ar sausu pārsēju, kas tiek pielīmēts ar brūču slēgšanas plāksni. Tīrā ķirurģiskā brūcē epitelizācija – ļoti plāna epitēlija izveidošanās – parasti notiek 48 stundu laikā pēc operācijas. Virsējais epitēlija slānis rada barjeru baktērijām un citiem svešķermeņiem, tomēr tas ir ļoti plāns, viegli traumējams un ar nelielu stiepšanās virsmu. 

Lielākajai daļai sieviešu pārsēju pēc ķeizargrieziena operācijas var noņemt pat 12–24 stundas pēc operācijas, jo tieši gaisa cirkulācija veicina dzīšanas procesu. 

Dušā drīkst iet jau 48 stundas pēc operācijas, bet operācijas brūci nedrīkst berzēt vai kā citādi mehāniski traumēt ar apģērbu. 

Sievietēm ar sevišķi augstu ķermeņa masas indeksu jādomā par to, lai šī brūce būtu sausa un tai tiktu nodrošināta gaisa pieplūde. Nekādu speciālu brūces kopšanu veikt nevajag. Ja brūce dzīst primāri, proti, ja tā nav inficēta, tad tā labi sadzīs pati no sevis.  

Uz griezuma dzīšanu labvēlīgu iespaidu atstāj mitrinoši, mīkstinoši krēmi un mitrumu aizturoši pārsēji. Silikona loksnes un silikona gels atstāj labvēlīgu ietekmi, ja ir niezošas rētas, kā arī var samazināt rētas izmēru, sāpes, diskomfortu un uzlabot tās izskatu. Pētījumi liecina, ka pēc brūču sadzīšanas ūdens ātrāk iztvaiko caur rētaudiem un var paiet vairāk nekā gads, pirms tiek atgūts sākotnējais ādas stāvoklis kā pirms brūces. Silikona izstrādājumi var palīdzēt novērst pārmērīgu rētu veidošanos un veicināt ādas virskārtas mitrināšanu, un tie jālieto tiklīdz brūce/šuve ir sadzijusi. Var izmantot arī kolagēnu saturošus krēmus nedēļu pēc operācijas. Operācijas brūces dzīšanas procesā noteikti jāizvairās no tās iestiepšanas.

Svarīgākais, kas ietekmē rētas izskatu, ir tas, kā sievietes organisms veido rētas – vienai sadzīst labi un paliek plāna rētiņa, citai veidojas keloīdās rētas – biezas un neglītas. Ja vēl pievienojas infekcija, tad rēta neveidojas glīta.

Papildu vispārējie profilakses pasākumi visu veidu rētu gadījumā, kas ieteikti jaunākajās vadlīnijās, ietver izvairīšanos no saules iedarbības un saules aizsarglīdzekļu (SPF 50) turpmāku lietošanu, līdz rēta ir izzudusi. Pētījumi ir parādījuši, ka ultravioletais starojums palielina rētu pigmentāciju un pasliktina to klīnisko izskatu.

Ja rēta tomēr ir neglīta 

Ja sieviete bērnus vairs neplāno, tad rētas izskatu var labot plastikas ķirurgs, izmantojot hialuronskābes injekcijas un citas ķirurģiskas metodes. Pie plastikas ķirurga dodas tad, kad brūce ir pilnībā sadzijusi. 
Ja tiek plānota vēl kāda grūtniecība, rētu var izlabot arī operējošais ķirurgs – izgriezt neglītos saistaudus un uztaisīt jaunu, skaistāku šuvi. To, vai šādu taktiku ir iespējams izmantot, lemj ārsts.  

INTERESANTI 

Kā notika ķeizargriezieni senos laikos 

• Ķeizargrieziena vēsture ir ļoti sena. Pavisam senos laikos operācijas mērķis nebija glābt māti vai bērnus, bet gan ticējums, ka bērns, kas palicis mirušās mātes ķermenī, ir vilinājums nelabajiem gariem. Tāpēc pēc smagām dzemdībām, kad sieviete un bērns jau bija gājuši bojā, operāciju veica, lai izņemtu augli.
• Visizplatītākais mīts par to, kā radās operācija un tās nosaukums, ir stāsts par Jūlija Cēzara piedzimšanu. Viņš tika “izķeizarots” no mātes vēdera, un sieviete palika dzīva. Vai tā tiešām bija, drošu liecību nav.
• Viduslaikus šādas operācijas veica ļoti reti. Zināms, ka pirmo oficiāli fiksēto operāciju izdarīja kāds vīrietis savai sievai. Pēc nodarbošanās viņš bija cūku kastrētājs. Sievas ieilgušās dzemdības viņš atrisināja radikāli. Izdzīvoja gan sieviete, gan bērns.
• Tomēr biežāk šādas operācijas sievietes neizturēja. Lai glābtu bērnu, pārgrieza vēdera priekšējo sienu un izņēma augli. Dzemdi pat nešuva. Ja sieviete pārcieta asiņošanu, tad sekoja infekcija. Bet bija gadījumi, kad dzemdētājai paveicās izdzīvot.
• Mūsdienīgā ķeizargieziena vēsture nāk no 19. gadsimta, kad sāka izdarīt griezienu vēdera lejasdaļā. Tas ļāva dzemdei dzīt labāk. Tika pilnveidots grieziens, samazinājās traumatisms un komplikāciju skaits. Antibiotikas būtiski uzlaboja sieviešu atveseļošanās statistiku.

Atsauces
   1. https://www-uptodate-com.db.rsu.lv/contents/cesarean-birth-surgical-technique?sectionName=SKIN%20CLOSURE&search=c%20section%20skin%20scar&topicRef=4452&anchor=H33&source=see_link#H33
   2. https://www-uptodate-com.db.rsu.lv/contents/principles-of-abdominal-wall-closure?search=cosmetic%20skin%20closure&source=search_result&selectedTitle=2~150&usage_type=default&display_rank=2#H7
   3. https://www-uptodate-com.db.rsu.lv/contents/complications-of-abdominal-surgical-incisions?sectionName=SURGICAL%20SITE%20INFECTION&search=post%20c%20section%20care&topicRef=4459&anchor=H7&source=see_link#H174062184
   4. https://www-sciencedirect-com.db.rsu.lv/science/article/pii/S1748681514001739?via%3Dihub#fig1)
   5. https://ars-els-cdn-com.db.rsu.lv/content/image/1-s2.0-S1748681514001739-gr1.jpg