Ko pediatri vērtē mazuļa attīstībā – no dzimšanas līdz gada vecumam

Pirmā gada laikā bērns ievērojami izaug garumā, trīskāršo savu dzimšanas svaru, kā arī palielinās viņa krūšu un galvas apkārtmērs. Tāpat notiek arī mentālā attīstība. Vērojot, kā bērns aug un attīstītās, jāatceras, ka katram mazulim ir savs temps. Kāds vienas prasmes apgūst ātrāk, kāds lēnāk, taču ārsts seko līdzi, lai šis process noritētu likumsakarīgā secībā, atbilstoši bērna vecumam.

Vizītes pie pediatra bērna pirmajā dzīves gadā ir regulāras profilaktisku nolūku dēļ – lai izvērtētu zīdaiņa attīstību un atbilstību vecuma normām un jau agrīni varētu diagnosticēt attīstības novirzes, ja tādas ir.

Iepazīšanās ar pediatru 

Jau grūtniecības laikā ir ieteicams iepazīties ar gaidāmā bērniņa pediatru vai ģimenes ārstu. Tikšanās laikā var uzdot savus neskaidros jautājumus, jo pediatrs ir ne tikai bērnu slimību speciālists – pediatrija ir zinātne gan par bērna slimību ārstēšanu, gan arī par bērna veselību, augšanu un attīstību. Svarīgi ir arī vienoties, kad pēc bērna piedzimšanas ārsts pirmo reizi ieradīsies vizītē uz mājām un kā notiks komunikācija ar ārstu.

Zīdaiņa apskates dzemdību namā

• Pirmā apskate. Dzemdību namā pediatrs neonatologs jaundzimušo apskata un novērtē uzreiz pēc piedzimšanas. Novērtējums notiek pēc Apgares skalas, kur tiek vērtēti pieci dažādi kritēriji: jaundzimušā kliedziens, muskuļu tonuss, ādas krāsa, elpošana un sirdsdarbība. Katru kritēriju vērtē ar atzīmi 0, 1 vai 2; jo vērtējums augstāks, jo labāks. 
• Apskates un procedūras dzemdību namā. Pediatrs neonatologs jaundzimušo dzemdību namā apskata katru dienu. Šajās dienās mazulis saņem arī pirmo vakcīnu pret tuberkulozi, kā arī K vitamīnu, kas samazina dažādu pēcdzemdību sarežģījumu risku. Dzemdību namā veic arī pirmo ģenētisko skrīningu uz 21 dažādu ģenētisku jeb iedzimtu slimību. Tas tādēļ, lai laikus varētu atklāt un rīkoties, ja tiek konstatēta kāda no šīm slimībām. Tāpat bērnam šajā laikā pārbauda dzirdi.

Pediatra vizītes bērna pirmajā dzīves gadā

Vecākiem ir jāņem vērā, ka katrs bērns jaunas prasmes apgūst savā tempā un laikā, un pediatrs bērna attīstību vērtē dinamikā. Ja būs nepieciešamība, ārsts nosūtīs uz papildu izmeklējumiem. 

Katras vizītes laikā mamma un tētis ir aicināti pediatram uzdot savus aktuālos jautājumus, piemēram, par zīdaiņa aprūpi, pirmajām pastaigām ārā, gaisa peldēm, raudāšanu u. c.

Pirmā vizīte mājās

Pirmais mēnesis ir jaundzimušā adaptācijas periods, kad bērns saprot, cik daudz ir jādara pašam – jāēd, jānokārtojas, jāmācās iemigt u. c.

Pediatrs vai ģimenes ārsts ierodas mājvizītē pirmo trīs dienu laikā pēc izrakstīšanās no dzemdniecības iestādes. 

Šajā vizītē mediķis nosver un nomēra mazuli, novērtē un apskata viņa ādas krāsu, gļotādu, muskulatūras tonusu, pārbauda, kā dzīst nabas brūce. Tāpat izvērtē sirdsdarbību un elpošanu, pārbauda jaundzimušā refleksus. 

Pediatrs ar vecākiem pārrunā dažādus jautājumus, kas saistīti ar aprūpi, – par zīdīšanu, pareizu zīdaiņa turēšanu, bērniņa apkopšanu, vannošanu un citiem aktuāliem jautājumiem. Pediatrs šajā reizē arī atgādina, ka ne mazāk svarīgi par bērna apkopi ir arī ar viņu sarunāties un samīļot.
 

Vizīte no 2.–3. dzīves nedēļai

Pirmais mēnesis ir nosacīti raudāšanas mēnesis, taču no tā nevajadzētu baidīties, jo tā ir bērna pirmā komunikācija ar vecākiem. Mazulis cenšas izstāstīt, cik priecīgs vai cik nedrošs jūtas, jo šī jaunā vide viņam ir sveša un viņš cenšas aprast ar to. Pirmajā mēnesī mamma un tētis var pamanīt bērna pirmo neapzināto smaidu, viņš var arī īsu brīdi fiksēt skatienu. 

Runājot par raudāšanu – statistika rāda, ka, sākot no trīs nedēļu vecuma, trešo daļu zīdaiņu var skart kolikas jeb zarnu gāzītes. Tās izpaužas kā neremdināma raudāšana bez iemesla, kas var ilgt līdz pat trim stundām. Kolikas nav jāgaida kā nenovēršams notikums, bet laikus jāzina, kā bērnam var palīdzēt, ja nepieciešams.  
 

Ārsts skata un izvērtē zīdaiņa svara pieaugumu, jo viens no adaptācijas perioda fizioloģiskajiem notikumiem ir svara zudums. Pirmajās dienās bērns var zaudēt līdz pat 10 % sava svara, taču līdz 10. dienai šis zudums būtu jāatjauno un šajā vecumā jau svara dinamikai būtu jābūt pozitīvai. 
 

Pediatrs izmēra ne tikai bērna garumu, bet arī galvas un krūšu apkārtmēru, izvērtē avotiņu un to, cik bērns kopumā ir proporcionāls. Tiek pievērsta uzmanība tam, kādas jaunas prasmes bērns ir apguvis. 

Svarīgi pārrunāt arī hendlinga pamatprincipus – kā bērnu pareizi pacelt, apģērbt, šūpināt, aprūpēt. Pediatrs var atgādināt arī par drošību, uz kādām virsmām mazuli labāk pārtīt un kur labāk guldīt. 
 

1. mēneša vizīte

Mēneša vecumā zīdainis ar skatienu var sekot līdzi kādam priekšmetam, var smaidīt, kā arī reaģēt uz ģimenes locekļu balsīm. Ja mazuli nogulda uz vēdera, viņš var īslaicīgi pacelt galvu. Tāpat viņam vēl ir saglabājušies jaundzimušā refleksi, piemēram, tveršanas reflekss. Bērns šaja vecumā vairs neguļ embrija pozā, bet iztaisno kājas. Var sākties arī dūdošanas periods. 
 

Parasti vecāki ar zīdaini uz vizīti pie pediatra vai ģimenes ārsta dodas tad, kad bērnam ir apritējis 1. mēnesis. Ārsts vizītes laikā nosver un nomēra mazuli, kā arī atbild uz vecāku jautājumiem. Šajā reizē var izrunāt arī par miega paradumiem. Pediatrs arī atgādina par D vitamīna profilaktisku lietošanu. 
 

2. mēneša vizīte

Divu mēnešu vecumā bērns var apzināti pasmaidīt un grozīt līdzi galvu kādam priekšmetam. Ja dzird kādu skaņu, tad mēģina meklēt skaņas avotu. Mazulis vairāk nekā iepriekš pavada laiku nomodā, ir jāļauj viņam “parunāties”, jo tā veidojas un attīstās viņa runas spējas.
 

Kā ierasts, pediatrs vizīti iesāk ar bērna svēršanu un mērīšanu. Taču šajā reizē ir sagaidāmas arī trīs vakcīnas: kombinētā vakcīna (difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, b tipa Haemophilus influenzae infekcija, B hepatīts), vakcīna pret pneimokoka infekciju un rotavīrusa infekciju. Vakcinācija ir svarīga, lai mazuli pasargātu no vairākām nopietnām slimībām, kuru gaita var ritēt ļoti smagi. 

Šajā vizītē ārsts izstāsta par papildizmeklējumiem vai procedūrām, ja tādas ir nepieciešamas, piemēram, fizioterapiju, masāžu u. c.
 

3. mēneša vizīte

Ap trīs mēnešu vecumu zīdainim sākas pastiprināta siekalošanās, jo smaganas gatavojas zobiņu nākšanai. Šajā vecumā parasti arī mazinās kolikas jeb zarnu gāzītes.
 

Trešā mēneša vizītē pediatrs ar vecākiem izrunā bērna sasniegumus – vai mazulis labi tur galviņu, vai, guļot uz vēdera, ir elkoņa balsts, vai smejas balsī, tāpat pediatrs nosver un nomēra bērnu. 
 

4. mēneša vizīte

Šajā mēnesī bērns var sākt velties uz sāniem, satvert priekšmetus ar visu plaukstu, spēt atšķirt ģimenes locekļus no svešiniekiem. Mazulis četru mēnešu vecumā var atpazīt intonāciju vecāku balsī – vai tā ir dusmīga vai priecīga.
 

Pediatrs bērnu nosver un nomēra, kā arī bērns saņem tās pašas trīs vakcīnas, kurām pirmās devas saņēma divu mēnešu vecumā, – kombinēto vakcīnu, pneimokoka un rotavīrusa infekcijas vakcīnu. Pediatrs arī atgādina par D vitamīna lietošanu. Tiek izrunāti mazā sasniegumi un pārrunāts, kā ar mazulīti var darboties, stimulēt viņu un attīstīt viņa prasmes. Šis ir arī laiks, kad var sākt gaidīt pirmos zobiņus.
 

5. mēneša vizīte

Šis periods ir straujš lēciens zīdaiņa attīstībā. Mazulis arvien vairāk gugina, čalo, var iemācīties velties, iebāzt mutē savu kājas īkšķi. Ar katru mēnesi pieaug nomoda periods, attiecīgi pieaug arī rotaļās pavadītais laiks. Ļoti svarīga ir valodas vide, tāpēc sarunas ar mazo, šūpuļdziesmas, pirmās pasakas – tas viss veicina bērna attīstību.  
 

Runājot par zīdaiņa ēdienkarti, tad aizvien prioritāte ir zīdīšana, bet piecu mēnešu vecumā var sākt piedāvāt pirmo dārzeni, piemēram, kabaci, ķirbi, kartupeli [1]. Arī šajā vizītē mazuli sver un mēra, vēro viņa prasmes un atbild uz vecāku jautājumiem. 
 

6. mēneša vizīte

Mazais strauji aug un attīstās. Nereti sešu mēnešu vecumā ir sagaidīti pirmie zobiņi. Bērns aktīvi komunicē ar apkārtējiem –  gugina, parādās dažādas zilbes, piemēram, gu-gu, ga-ga. Pieaug arī fiziskās aktivītātes, zīdainis, iespējams, jau mēģina nostāties četrrāpus pozā. Bērns izrāda neviltotu interesi par apkārtnotiekošo, sāk rezervētāk izturēties pret retāk redzētiem cilvēkiem. 
Sešu mēnešu vizītē pie ārsta mazo sver un mēra, lai vērtētu svara un auguma parametru dinamiku. Šajā vizītē gaidāma arī vakcinācija – kombinētā vakcīna. 
 

7.–12. mēneša vizītes

Lieliski, ja arī pēc sešu mēnešu vecuma reizi mēnesī bērnu atrāda ārstam, taču vizītes var tikt nozīmētas arī tikai reizi divos mēnešos. 

Bērna otrajā pusgadā liels notikums ir rāpošanas uzsākšana. Sākumā mazais var mēģināt tikt uz priekšu lienot, rotēt ap savu asi, vēlāk pakāpeniski nostāties četrrāpus un apgūt rāpošanu. No četrrāpus pozīcijas caur sānu būtu jāmācās apsēsties – tas ir pirmais panākums vertikalizācijas procesā. Vēlāk, ap 9–10 mēnešiem, mazulis mēģina pieturoties slieties kājās, un, iespējams, ap gada vecumu ir sagaidīti pirmie soļi, taču tas var notikt arī pēc gada jubilejas. 

Tāpat ap 8–10 mēnešu vecumu bērns sāk saprast, ko nozīmē vārdi “jā” un “nē”, māk “cept” gan lielus, gan mazus kukulīšus, teikt un ar rociņu parādīt “atā”. Spēj atpazīt dažādus priekšmetus, piemēram, bumbu, mašīnu, lelli, pēc lūguma parāda, kur lellei, mammai, tētim vai pašam ir deguns, acis utt. 
 

No sešu mēnešu vecuma paplašinās bērna ēdienkarte, ar laiku bērns mācās ēdienu noturēt rokās un ēst pats. Ir svarīgi, lai bērnam netiek doti tikai biezeņi – arī ēšana veicina košanas un košļāšanas prasmes, kas būs noderīgas arī valodas attīstībā. 

Šajā periodā, tiekoties ar ārstu, var izrunāt bērna sasniegumus fiziskajā, motorajā un arī emocionālajā attīstībā. Sasniedzot gada vecumu, bērnam svarīgas ir pirmās asins analīzes profilaktiskos nolūkos.

Atsauce:

1. Complementary Feedeng: A position paper by the European Society For Pediatric Gastroenterology, Hepatology and Nutricion (ESPGHAN) Committee Nutrition. ESPGHAN Position Paper. Pieejams: http://spgp.pt/media/1061/pdf29.pdf