Kāpēc rodas atkarība? Tam var būt 4 iemesli

“Ne smēķējošie, ne datorspēļu atkarīgie bērni nav desants, ko izmet no kosmosa – viņi nāk no savām ģimenēm,” teic Ināra Vārpa, taču uzsver – vecākiem nav sevi jāvaino tajā, bet gan ir jābūt gana godīgiem un jāapzinās, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies, lai pēc iespējas labāk varētu palīdzēt bērnam vai jaunietim, kas nonācis atkarības jūgā. 

Atkarībai kā procesam ir 4 iemeslu grupas

1. Fiziskie iemesli. Tie ir dažādi iedzimtie, bioloģiskie iemesli, kā dēļ var veidoties atkarība. Kā norāda speciāliste, Latvijā ir gana daudz cilvēku ar neapzinātām šizofrēnijas iezīmēm, kas var būt par iemeslu atkarībām. Arī galvas traumas, vardarbība, kādi fiziskie defekti, smagas pārciestas slimības var būt tam par iemeslu.
2. Psihoemocionālie pārdzīvojumi. Tie ir dažādi pazemojumi, kas var būt piedzīvoti skolā, atraidījumi, zaudējumi, vecāku šķiršanās, biežas dzīves vietas maiņas.
3. Ģimenes faktori. Šis ir smagākais un sāpīgākais bloks, atzīst Ināra Vārpa, jo, domājot par šo, ģimenei ir jāspēj atklāti uz sevi skatīties un atzīt to, kas nav bijis tik labs. Ir tik daudz faktoru, kas ietekmē bērnu! Kāda ir māte, kāds ir tēvs, vai vecāki ir klātesoši? Cik bērnu ir ģimenē, vai ir bijusi šķiršanās.
4. Sociālie iemesli. Jā, arī tas, kas notiek apkārt, var ietekmēt to, vai ir risks kļūt atkarīgam. Dārza ballītes ar vīnu, grilēšanas pasākums ar alu, piektdienas iedzeršana ar kolēģiem, draudzīga ūdens pīpes kūpināšana – dzīvojam sabiedrībā, kur šādas baudas tiek akceptētas.

Tomēr, ja runā par atkarībām, tad ieteicams būtu turēties pie jēdziena “atkarīga personība” nevis “atkarība”. Atkarīga personība ir riska grupas cilvēki, kam ir iespēja, ka radīsies atkarība. 

Tā ir bērnišķīga personība, kurai personības attīstības laikā ir bijusi sarežģīti vai grūti, traumatiski apstākļi, kuru dēļ personība nav attīstījusies veselīgi. 

Žargonā runājot – tas ir cilvēks ar caurumiem, kas prasa plāksterus. Zināmām vecumā pie zināmām grūtībām cilvēks var sākt meklēt šos te plāksterus – lietas, kas ātri var uzlabot pašsajūtu. “Bēda tikai tā, ka no šiem plāksteriem caurums var kļūt tikai lielāks, līdz ar to plāksteri arī vajadzēs lielāku – lietošana ies dziļuma – lai kāda veida atkarība tā nebūtu,” skaidro Vārpa.

Lasi vēl: Ināra Vārpa: “Ne smēķējošie, ne datorspēļu atkarīgie bērni nav desants, ko izmet no kosmosa – viņi nāk no savām ģimenēm”

Riska grupas jaunieši

Tomēr kāpēc nākas, ka viens bērns pie līdzīgiem apstākļiem sāks lietot kādas vielas, bet citi nē? Redzams, ka risku ir ļoti daudz un, iespējams, tos izlasot, gribas saķert galvu, atmest ar roku - sak’, visi esam viena liela riska grupa. Tomēr Ināra Vārpa mierina – tās ir tikai pazīmes, ka ar cilvēka personības attīstību varētu būt kādas ķibeles, taču – tās noteikti ir labojamas!

Vieni no biežākajiem riskiem, kas var veicināt atkarības veidošanos:

• kāda vecāku trūkums, neiesaistīšanās bērna audzināšanā,
• materiālās grūtības ģimenē,
• mātes pēcdzemdību depresija,
• bērna pāraprūpe,
• emocionālās grūtības ģimenē,
• fiziskās grūtības saslimšanas,
• citu bērnu dzimšana,
• vecāku laulības šķiršana.