Vai vērts nodot antivielas uz Covid-19?

Profesore uzsver, ka antivielu testa rezultāti var būt noderīgi tad, ja nav pārliecības, vai cilvēks bijis inficēts ar Sars-CoV-2 vīrusa izraisīto slimību Covid-19. “Pēc izslimošanas ar šo vīrusu gan nav īpaša nozīme nodot antivielas,” norāda Baiba Rozentāle un piebilst, ka izmeklēšanas sistēmas vēl nav tik ļoti pilnveidotas, lai varētu izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Vīruss ir jauns un viss, kas ap to, tāpat.

Kas ir antivielas?

Tās ir pretvielas pret konkrēto infekcijas slimību izraisītāju. Atrodot asinīs antivielas, ir skaidrs – šim cilvēkam izveidojusies imunitāte. Tā savukārt ir aizsardzība pret konkrēto infekcijas slimību. Antivielas nekādi nespēj tikt ārā no cilvēka organisma, tās var tikai sadalīties cilvēka organismā.
Tie ir olbaltumstruktūru veidojumi, imūnglobulīni, kas neitralizē konkrēto slimības ierosinātāju, pret kuru tie attīstījušies. Piemēram, ja cilvēka organismā ir antivielas pret Sars-CoV-2, tās kā centīgi karavīri dosies cīņā pret iebrucēju un neitralizēs vīrusu, pasargājot cilvēku no saslimšanas.  

Tad veikt analīzes vai tomēr ne?

Ja reiz antivielas veic tik svarīgu darbu mūsu organismā, varbūt tomēr ir vērts noskaidrot, kas ar tām notiek? Profesore Baiba Rozentāle saka: “Antivielu esamība organismā pasaka tikai to, ka cilvēks ir aizsargāts pret konkrēto infekcijas slimību, pret kuru ir šīs antivielas. Pat, ja cilvēks pārslimojis Covid-19 bez simptomiem, tātad viņa organismā bijis vīrusa ierosinātājs Sars-CoV-2 un līdz ar to jābūt arī antivielām pret šo vīrusa infekciju. Bet tā ne vienmēr ir. Pēc pārslimošanas antivielas var būt zemā koncentrācijā vai vispār nebūt. Tāpēc arī Covid-19 infekciju pārslimojušajiem jāvakcinējas, ja grib iegūt aizsardzību pret SARS-Cov-2 vīrusu.”

Pēc pārslimošanas antivielas var būt zemā koncentrācijā vai vispār nebūt.

Apmēram 40% cilvēku ir to laimīgo sarakstā, kuriem izdevies Covid-19 izslimot bez simptomiem vai tie ir viegli – dažas dienas aizlikts deguns, kasīšanās sajūta kaklā, un viss. Profesore piebilst: “Infekciozs cilvēks ir tikai tad, ja viņam organismā atrasts pats vīrusa Sars-CoV-2 ierosinātājs.”

IGM un IGG antivielas

IGM antivielas atbild par akūtu slimības procesu organismā.
IGG antivielas paliek mūsu asinsritē un ir tās, kas veido aizsardzību jeb imunitāti pret konkrēto slimību.  
Tulkojot šos burtus, tas nozīmē – imūnglobulīni G vai, kā pirmajā gadījumā – M klases. Abos gadījumos tās ir olbaltumvielu struktūras, tikai jautājums, cik ilgu laiku tās saglabājas organismā. “Tas vēl nav zināms,” saka Baiba Rozentāle, “ir infekcijas, pret kurām imunitāte izveidojas uz mūžu, bet pret citām jāvakcinējas katru gadu, kā gripas gadījumā, vai reizi desmit gados, kā difterijas gadījumā un tā tālāk.”  

Vai ir kādas antivielas, kas norāda, ka cilvēks vēl ir bīstams citiem?

“Pilnīgi noteikti nē,” uzsver profesore, “ir zināms, ka cilvēks, kurš slimojis ar Covid-19 vieglā vai vidēji smagā formā, var atgriezties normālā apritē desmitajā dienā kopš slimības sākuma, ja pēdējās trīs dienas nav bijuši simptomi. Ja slimība noritējusi smagi, tad 20. dienā, ja pēdējās trīs dienas nav bijuši simptomi.”
Jāteic, joprojām esošs klepus pēc pārslimota Covid-19 nav simptoms, kas liecina par akūtu vīrusa darbību organismā. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks joprojām klepo, viņš nav infekciozs un nevar aplipināt citus. Kā saka profesore, tas ir tā sauktais atlieku klepus, kas saglabājas ilgāku laiku, ja plaušu audos bijis iekaisīgs process.
Kā ātrāk izveseļoties no atlieku klepus, skaties video pamācībā: Profesores Baibas Rozentāles ieteiktie elpošanas vingrojumi tiem, kas izslimojuši Covid-19. Video